Kā jau katru gadu ierasts, tā nogalē tiks godināti Latvijas labākie sportisti pēdējo 12 mēnešu griezumā. To, ko iepriekš kopš 2005. gada bijām pieraduši saukt par “Latvijas gada balvu sportā”, tagad ir nomainījis cits pasākums ar tādu pašu domu – “Trīs zvaigžņu balva 2020”. Iepriekšējo pasākumu rīkoja “Igo Japiņa sporta aģentūra”, bet kā uzskatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš ar domubiedriem, tad “balvai bija nepieciešama jauna elpa”, bet iepriekšējais pasākums ar Japiņa rokām ticis “diskreditēts un prihvatizēts”. Riekstiņš arī mācēja teikt ka Japiņa aģentūra atteicās bez atlīdzības šķirties no savas preču zīmes un piedāvāja valstij to atpirkt. Preču zīmes iespējamu pirkšanu Riekstiņš nosauca par aburdu un nereti publiskajā telpā veltīja asus vārdus.
Vai koncepta maiņa vispār bija nepieciešama, un vai šis patiešām ir kas jauns un ar potenciālu iegūt tradicionālu raksturu, vai tomēr šis ir no sērijas “tie paši vēži, tikai citā kulītē”? Un kādā kulītē? Jo solīts tika daudz, bet pāris solījumus jau rīkotājiem nav šobrīd sekmējies turēt.
Formāts
Pasākuma galvenie organizētāji ir Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) un Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, kura šo projektu realizē caur LOK un piešķir valsts naudu – 51 tūkstoti eiro.
Labākie tiek noteikti divās kārtās. Pirmajā izvirzīt savus kandidātus vienā no 10 nominācijām varēja sporta nozares profesionāļu loks, tajā skaitā 94 Latvijā atzītās sporta veidu federācijas, sporta organizācijas un biedrības un 30 sporta žurnālisti. Apkopojot izvirzītos pretendentus, “Trīs Zvaigžņu balvas 2020” žūrijas komisija apstiprināja pretendentu sarakstus un virzīja tos tālāk balsojuma 2. kārtai – tautas balsojumam. Ar žūrijas sastāvu varat iepazīties ŠEIT.
Gala rezultāts tiks apkopots ņemot vērā sabiedrības balsojumu (50%), bet atlikušos 50% veidos sportistu un sporta žurnālistu balsojums. Šogad daudz lielāka iesaiste, nosakot labākos, paredzēta līdzjutējiem – viņiem jau kopš novembra sākuma ir iespēja balsot par saviem favorītiem katrā kategorijā.
Kā septembra beigās preses konferencē sacīja pasākuma organizētāji, tad “koncepts kļūst daudz demokrātiskāks un atvērtāks sabiedrībai, demonstrējot arī vienotību. Dizains būs saistīts ar LOK logotipu un ietver trīs vērtības – izcilību, draudzību un cieņu. Šobrīd tiek strādāts pie dizaina izveides, bet pati balva tiks prezentēta 4. decembrī,” stāstīja LOK prezidents Žoržs Tikmers.
Tiesa, sākotnēji visi vienā balsī bija vienojušies par to, ka pasākuma rīkošanai varēs pieteikties jebkurš un uzvarētājs tiks noskaidrots publiskā iepirkuma procedūrā. Diemžēl, ziņas par tādu interneta dzīlēs nav atrodamas, un arī paskaidrojumi kāpēc pasākumu rīko tieši tie, kuri rīko, publiski nav bijuši. Vai tas iet kopā ar izteiktajiem apgalvojumiem par demokrātiskāku un atvērtāku pasākumu?
Šķiet, ka neiet, ja atsaucamies uz vienu no ne tik senām Riekstiņa intervijām ar kādu “dzeltenu” laikrakstu – “Runa ir par to, ka Igo Japiņa aģentūrai jau 15 gadus valsts no IZM garantēti piešķir finansējumu, naudiņu “piemet” arī Latvijas Sporta federāciju padome un Latvijas Olimpiskā komiteja. Un viena organizācija visu laiku rullē, un ne tikai – bet arī diktē savus noteikumus, kas uz pasākumu nāks, kas nē, kas ko darīs, kas nē. Un vēl ir kaut kāda žūrija, kas kaut ko nolemj.”
Viņš pēc tam arī piebilda: “Bet vai mums vajag gadu no gada taisīt “copy-paste”? Varbūt tas pasākums maksā divreiz lētāk? Neviens to nezina, mēs vienkārši nonstopā dodam summu X, un neviens tajā stāstā nav iedziļinājies.”
Žēl, bet izskatās, ka arī šogad par to neviens nav iedziļinājies, un ja arī ir, tad nav to darījis publiski zināmu, kā tika solīts. Varbūt visa tāme būs skaidra pēc pašas ceremonijas? Zināms, ka sākotnēji pasākuma galvenā producente un Latvijā labi zināma savas nozares pārstāve Ilze Jansone lēsa, ka uz pasākumu klātienē varētu ierasties no 400 līdz 500 viesu, taču šobrīd ir kļuvis skaidrs – tik daudz cilvēku būtnes gada pēdējās dienās vienā telpā pulcēt uz vismaz divas stundas ilgumu pasākumu ar likumu, visticamāk, būs aizliegts. Izrietot no tā, skaidrs, ka pasākuma izmaksām vajadzētu ievērojami samazināties.
Lai nu kā, aura ap jaunizveidoto balvu pasniegšanas ceremoniju jau kopš šī projekta pirmās dienas nav izveidojusies tik kristāla tīra, kā sākumā proklamēja par to atbildīgie – akmeņu mešana Japiņam, runas par necaurspīdīgumu, kamēr paši par to kāpēc pieņemts darbā viens vai otrs cilvēks, vai pieņemts viens vai otrs lēmums, pagaidām skaidri nav izteikušies…
Vēsture
Aptauju par populārāko sportistu Latvijā pirmo reizi organizēja jau pirms Otrā pasaules kara, kad zīmīgā vietā, Latviešu Biedrības namā, pirmais šādu godu izpelnījās šāvējs Kārlis Kļava, kurš kļuva par pirmo latvieti, kurš uzvarējis pasaules čempionātā.
Saprotamu iemeslu dēļ kara laikā līdzīgas aptaujas nebija, līdz 1959. gadā laikraksts “Sports” sarīkoja žurnālistu aptauju, noskaidrojot gada izcilāko sportistu un sportisti. Laikam ejot, ir mainījies un audzis arī nomināciju skaits.
Ja runājam par mūsdienām, proti, otro neatkarības atgūšanu, tad sava vienota veidojuma, pēc kura nosaka labākos valsts sportistus nebija, līdz 2005. gadā virsvadību uzņēmās Japiņa kungs, bet šajā laikā vīriešiem kategorijā “Labākais sportists” bijuši septiņi uzvarētāji, lauvas tiesu krējuma noslaukot skeletonistam Martinam Dukuram – sešas šādas atzinības pēdējo 10 gadu laikā. Pa divām reizēm uzvarējuši arī svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (2005, 2007) un Kristaps Porziņģis (2016, 2017), kā arī BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs (2008 un 2012), kad viņam izdevās triumfēt Olimpiskajās spēlēs. Katrs pa reizei vēl šādu godu izpelnījušies trīs renes sporta veidu pārstāvji – Mārtiņš Rubenis, Oskars Melbārdis un Jānis Miņins.
Arī sievietēm kopš 2005. gada ir septiņas uzvarētājas – pirmos trīs gadus par labāko sportisti tika atzīta skrējēja Jeļena Prokopčuka, nākamos divus basketboliste Anete Jēkabsone – Žogota, pēc viņas secīgs trīs gadu triumfs padevās tāllēcējai Inetai Radēvičai, tad divus gadus brīvās cīņas pārstāvei Anastasijai Grigorjevai, tikpat reizes daudzcīņniecei Laurai Ikauniecei, bet pēdējie trīs gadi pagājuši tenisa meiteņu zīmē – reizi Aļona Ostapenko, bet pēdējos divus gadus par labāko atzīta viņas pieredzējušākā kolēģe Anastasija Sevastova.
Ja paskatāmies uz vīru konkurenci, tad absolūta dominance ir renes braucējiem – deviņi no 15 pasākumiem beigušies ar to, ka kāds no viņiem nosaukts par labāko savā dzimumā, savukārt sievietēm ir līdzīgi – astoņas reizes apbalvojums nonācis vieglatlētikas pasaules pārstāvēm.
Tiesa, ja runājam par Latvijas sporta leģendām, tad diez vai kāds vai kāda tuvākajā nākotnē spēs pārspēt šķēpmetēja Jāņa Lūša 10, basketbolistes, kura uzņemta arī FIBA Slavas zālē, Uļjanas Semjonovas 12, kā arī sieviešu komandas “TTT/Rīga” iespētos 17 (!) šāda veida apbalvojumus savās kategorijās.
Favorīti šogad
Saprotams, ka lielāko interesi rada nominācijas par gada labākajiem sportistiem individuāli un laiku pa laikam ir arī intrigas citās kategorijās.
Apskatot 10 nominācijas, skaidri redzams, ka šogad pandēmijas dēļ izvēle daudz kur varētu būt grūta. Un ne tāpēc, ka būtu sīva konkurence, bet tieši pretēja iemesla dēļ – kārtīgu sporta notikumu un sacensību ir tik maz, ka teju vai jāiet cauri ziņu arhīviem, lai tās ataustu atmiņā.
“Gada izrāviens sportā” – šeit “Betsafe” bukmeikeru ieskatā pārliecinošs favorīts uz uzvaru ir Elvis Merzļikins, kurš aizvadītajā sezonā piedzīvoja debiju NHL Kolumbubas “Blue Jackets” rindās, ar kuru izdevās iekļūt arī “play-off”, kur gan Elvim traumas dēļ vien divi mači. Ja sākums nepadevās kā cerēts, tad turpinājums bija lielisks, beigās sezonu noslēdzot ar atvairīto metienu procentu 92,3, kas deva vietu labāko vārtsargu sešiniekā līgā. Viņa konkurents ir NBA komandas Vašingtonas “Wizards” uzbrucējs Dāvis Bertāns, kurš pasaules basketbola mekā aizvadīja pārliecinoši labāko sezonu karjerā, vidēji mača izceļoties ar 15,1 punktu un berzējot rokas par multimuljonu vērtu līgumu tuvākajā laikā.
Merzļikins arī izvirzīts nominācijā “Gada sportists”, kur gan viņam pēc bukmeikeru domām tālu priekšā atrodas bokseris Mairis Briedis, kurš nesen kā triumfēja Pasaules boksa supersērijas turnīrā, iegūstot arī vienu no četrām prestižākajām boksa organizāciju jostām (IBF), kā arī respektablā žurnāla “The Ring” čempiona jostu. Interesanti, ka uz šo balvu pretendē arī Porziņģis, kurš pirmo reizi iekļuva NBA “play-off” spēlēs, bet viņa uzvaras iespējamība novērtēta zemu
Starp citu, viens no “pēdējiem pilieniem” veidot “Trīs zvaigžņu balvu” un mainīt tās konceptu bija pagājušais gads, kad lielu rezonansi izsauca Martina Dukura uzvara pār handbolistu Daini Krištopānu, kurš palīdzēja izlasei kvalificēties 2020. gada EČ, kopā ar Skopjes “Vardar” uzvarēja EHF Čempionu līgā un Dienvidaustrumu līgā. Tāpat viņš iekļauts EHF Čempionu līgas simboliskajā izlasē, bet ar to bija par maz – Dukurs uzvarēja kā EČ, tā PČ, uzvarot arī gada balvas cīņā. Šogad starp pēdējiem pieciem pretendentiem uz šo balvu viņa vārds nav atrodams.
Interesanta ir arī nominācija “Gada notikums sportā”, kur pārliecinošu favorītu statusu bukmeikeru ieskatā (koeficients 1,55) pelnījusi Brieža cīņa supersērijas finālā ar kubieti Junielu Dortikosu, bet otrais reālākais iznākums novērtēts ar koeficientu 5,00 un tas ir Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā, kurš gan dabas stihiju dēļ (iespaidīgas vētras jūrā) tika pat uz brīdi pārtraukts. Zīmīgi, ka sarīkotie trīs pasaules čempionāta posmi motokrosā Ķegumā, kas ir augsta līmeņa pasākums, it īpaši, ka tas notiek Latvijā, starp favorītiem neatrodas (koef. 10,00).
Runājot par “Gada sportistes” nomināciju, tad izteikta favorīte šobrīd ir vien 20 gadus vecā distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka, kura gada sākumā pirmo reizi iekļuva PK posma labāko trīsdesmitniekā, bet junioru PČ viņai pietrūka pavisam maz, lai iegūtu bronzu – beigās ceturtā vieta. Aiz viņas seko biatloniste Baiba Bendika un abas mūsu labākās tenisistes – Ostapenko un Sevastova, kuru pārstāvētā Latvijas sieviešu tenisa izlase kandidē arī uz labākās vienības goda “Gada sporta komanda individuālajos sporta veidos”.
Vissīvākā cīkstēšanās sagaidāma “Gada sporta federācija” nominācijā, kur balvas liktenis tiks noteikts starp volejbola, orientēšanās un motokrosa federācijām, bet cīņa par “Gada sporta komandas” nosaukumu izšķirsies starp vīriešu volejbola izlasi, kura pēc ilga pārtraukuma (kopš 1997. gada) atkal spēja kvalificēties EČ finālturnīram, un Latvijas ratiņkērlinga izlasi, kas bukmeikeru ieskatā pat ir neliela favorīte.
Tikmēr par “Gada trenera” godu cīnīsies Brieža treneris Dmitrijs Šiholajs (koeficients 1,75) un volejbolistu izlases vadītājs igaunis Aivars Kēls, vai precīzāk teikt – viņu atbalstītāji.
Tāpat aizvien tiks noskaidrots “Gada paralimpiskais sportists/e” (kāpēc ne atsevišķi?) un ieviests jauninājums – “Gada sporta pašvaldība”, lai arī pēc kādiem kritērijiem žūrija tad pateiks – kura ir valsts sportiskākā pašvaldība, vai te uzreiz ir priekšrocības interneta balsojumā tām pašvaldībām ar lielāku iedzīvotāju skaitu.
Pilno nomināciju sarakstu varat aplūkot ŠEIT, bet bukmeikeru piedāvātās prognozes par uzvarētājiem ŠEIT.
Riski uzvarētāju noteikšanā
Materiāla sākumā jau minēts, ka rezultāts veidojas no divām pusēm – žūrijas un sabiedrības. Riekstiņš pats savulaik izteicies, ka iepriekšējos gados viņam nav bijusi skaidra sistēma, pēc kuras tiek izvēlēti žūrijas locekļi, un arī viņu lēmumi ne vienmēr ir bijuši skaidri. Pērn neiegūtā Krištopāna balva, šķiet, bijis viens no skaļākajiem notikumiem pēdējo gadu balvas pasniegšanas vēsturē.
Atminēsimies kaut vai vairāku gadu senu pagātni, kad, pateicoties aktīvam telefonbalsojumam, orientēšanās sports ieguva nosaukumu kā populārākais sporta veids Latvijā. Būsim reāli – lai arī cik tas būtu masveidīgs un populārs (tiesa, šobrīd jau aizvien pieaugošā skaitā) noteiktā sabiedrības daļā, runāt par to, ka objektīvi tas būtu kaut top5 Latvijā, skatoties no iesaistes un intereses… Reti, kurš tam noticētu. Tāpēc rodas jautājums – vai sporta veidi, kuri, piemēram, ir masveidīgāki un mobilizēti, nenonāk sev labvēlīgākā situācija, zinot, ka 50% no kopējā rezultāta nosaka sabiedrība? Teiksim, futbola, kas ir masveidīgākais sports Latvijā, sabiedrība mobilizējas un nolemj, ka katru dienu internetā balsos (pieļaujamais limits no vienas e-pasta adreses dienā). Vai mazāka (pēc masām) sporta veida pārstāvji ir mobilizēti un izmanto iespēju balsot katru dienu un no dažādām e-pasta adresēm. Vienlaikus noteikt, ka no vienas e-pasta adreses balsot vispār var tikai vienu reizi arī kā risinājums neder, jo atkal – kā visiem izsekosi, lai pēc iespējas objektīvāk iegūtu sabiedrības noskaņojumu?
Un te mēs nonākam arī pie balsošanas principiem žūrijai. Zīmīgi, ka šobrīd sporta sabiedrībā notiek asas diskusijas par prioritāro sporta veidu definēšanu ar likuma spēku un tam pat ir izstrādāti kritēji (varbūt tiks mainīti) – 20% sastāv no sasniegumiem, 15% un 20% attiecīgi no prestiža Latvijā un pasaulē, nākotnes potenciāls sastāda 18%, jauniešu sports 8%, bet masveidība 5% un ir vēl citas kategorijas ar mazāk procentpunktiem. Un tā kā liela daļa žūrijas arī ikdienā strādā pie šo prioritāro sportu vienotas noteikšanas kārtības, jāvaicā – pēc kā viņi vadīsies pieņemot lēmumu par labākajiem sportistiem un sporta veidiem?
Jo interesanti var sanākt. Tad, kad jādala nauda, mēs skatāmies vienu principu tabulu, bet kad runājam par balvām sportā, vadīsimies pēc citiem? “Trīs zvaigžņu balvas 2020” rīkotājiem izaicinājumu priekš netrūkst gan no organizatoriskās puses, gan izvērtējot potenciālos laureātus. Uzvara būtu, ja šis pasākums, ņemot vērā tā tapšanas fonu, tiktu aizvadīts pēc lieliem starpgadījumiem un skaļiem notikumiem. Citādāk – kritikas un šaubas par šo veidojumu būs ļoti daudz… Lai vai kā, šāds sociāls pasākums sportam ir nepieciešams un varam tikai novēlēt atbildīgajām personām to noorganizēt godam bez šaubu ēnas.
TITULBILDE: LETA
Apraksts: Pasākuma producente Ilze Jansone (no kreisās), Latvijas Sporta federācijas padomes ģenerālsekretārs Artūrs Balodis-Rozītis, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš un Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte piedalās preses konferencē, kurā iepazīstina ar jaunu konceptu sasniegumu godināšanai sporta nozarē Latvijā – “Trīs Zvaigžņu balvu”.