Vietējais čempionāts ar maziņu skandālu
Epidemioloģiskā situācija valstī pēdējo nedēļu laikā ir ievērojumi pasliktinājusies, kā rezultātā Latvijas Basketbola savienībai (LBS) nācās pārskatīt protokolus kā būtu jāorganizē spēles. Proti, ja uz sezonas sākumu valdošā politiskā vara valstī bija noteikusi, ka uz pasākumiem iekštelpās, tostarp sporta, maksimālais cilvēku skaits, kuri vienlaikus var pulcēties, ir tūkstotis, tad LBS gan gāja vēl striktāk, nosakot, ka uz spēlēm drīkst ielaist 50% no kopējās zāles ietilpības.
Saistībā ar to “izcēlās” “Ogre” (un ne pirmo reizi – atcerēsimies pieredzi ar leģionāru), kuri uz atklāšanas spēli LBS prezidenta klātbūtnē pret “VEF Rīga” acīmredzami protokolu neievēroja, cilvēkiem drūzmējoties gan tribīnēs, gan visā kompleksā kopumā. Sodi nesekoja, jo, kā minēts LBS oficiālajā paziņojumā, tad “prakse piedāvāja iepriekš neparedzētus izaicinājumus”. Rodas jautājums – kādus? Vīruss tūliņ būs “plosījies” teju gadu, bet vadlīnijas bija skaidras labu laiku iepriekš. Jāpiebilst, ka Latvijas Jaunatnes Basketbola līgā (LBJL) jau laicīgi tika pieņemts lēmums, ka skatītāji (vecāki, radi un draugi) uz spēlēm klātienē ierasties nevarēs, jo pastāv riski. Zināms, ka vadošās līgas mačus apmeklē ievērojami daudz vairāk skatītāju un punkti, pie kuriem būtu jāstrādā, iezīmējās ātri un skaidri. Šo visu raksturo viens vārds – neizdarība.
LBS gan atrada “risinājumu”, pieņemot, ka arī skatītājiem uz mačiem jāierodas sejas maskās, kā arī nosakot, ka komandām par tādām neizdarībām kā ogrēniešiem var piešķirt līdz 1500 eiro lielu naudas sodu. Tiesa, šobrīd klubiem, šķiet, par to nebūtu jāuztraucas, jo jaunie noteikumi paredz, ka uz pasākumiem iekštelpās maksimālais skaits ir 300 “galviņas”, bet tikai trīs Latvijas komandām pērn vidējais apmeklētāju skaits bija virs šīs robežas.
Uzmanību pievērsuši daži “Covid protokola” (uzsvars) nesenie papildinājumi, kā viens no tiem 8.14. punkts, ka “basketbola sacensību starplaikos vai regulāri jāatskaņo informatīvi aicinājumi apmeklētājiem ievērot distanci, kā arī citus epidemioloģiskās drošības noteikumus” un no jauna nāca klāt vēl divi punkti – 8.18., kur teikts, ka “spēļu sekretariāta darbiniekiem obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus (medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas vai vizierus un sejas vairogus) un 8.19. punkts, ka “spēļu laikā aizliegti izklaides priekšnesumi, kuros piedalās vairāk nekā viens cilvēks.” Labrīt! 23. oktobris…
Iepazīstoties ar LBS “Covid protokolu” pilnībā, acīs krīt vārdi “rekomendējams un rekomendējam”. To varētu tulkot ar to, ka LBS vadībai pašai līdz galam nav pilnas skaidrības kā tad būtu jādzīvo tālāk, kā arī noteikti varam pievērsties nesakārtotās infrastruktūras jautājumam. Proti, vadība apzinās, ka visās zālēs līdz galam pilnībā epidemioloģiskos drošības noteikumus ievērot nav iespējams. Labā ziņa ir tā, ka neviens infekcijas uzliesmojums nedz komandās, nedz fanu rindās (pagaidām) nav piedzīvots.
Un tā kā valstī uz laiku ir aizliegts amatieru sports, arī kausa izcīņa šobrīd ir iepauzēta, jo tajā piedalās virkne amatieru komandu, bet pastāv pārliecība, ka šajā sezonā kausam īpašnieks tiks noskaidrots.
Runājot par pulcēšanās ierobežojumiem, vislielākie “zaudētāji” no tā ir… “VEF Rīga”! Jūs nepārklausījāties. Rīgas klubs startē FIBA Čempionu līgā un pastāvēja cerība, ka uz šiem mačiem “Arēna Rīga” pēc ilgāka laika varētu pulcēt ievērojami pāri tūkstots skatītājiem, taču pagaidām to pārbaudīt praksē iespējas nebūs. Skaidrs, ka interese par dueli ar kaimiņiem no Lietuvas Viļņas “Rytas” izskatā noteikti būtu, ja vien pirms tam nebūtu vairāki -20 “zāģi”…
Tikmēr Lietuvā Covid-19 basketbola dzīvei netraucē! Lai arī kaimiņi ar jauno vīrusu totālajos skaitļos inficējušies vairāk (pēdējās dienās pāsniedzot 400+ un pat 600+ saslimšanas gadījumu), pieļaujamais skatītāju skaits ir pieci tūkstoši… Vairāki Eirolīgas klubu treneri jau pauduši savu neapmierinātību ar to, skatoties gan no drošības viedokļa, gan ētiskā – sak, ja spēlējam vienā turnīrā, tad visiem būtu jābūt vienādiem noteikumiem! Bet Kauņas “Žalgiris” tikmēr pulcē krietnu skatītāju pulku (žēl, ka latvieši nevar to baudīt, ja nu vienīgi kāds ir gatavs viena mačā dēļ pēc tam nodoties pašizolācijā) un ir teju vienīgā komanda turnīrā ar izteiktu mājas spēļu priekšrocību. Bet tās jau nav mūsu problēmas…
Izlase spēlēs “burbuļos”
Tikmēr FIBA pieņēmusi lēmumu, ka EČ kvalifikācijas turnīra otrais logs (27.-29.11.) norisināsies vairākos “burbuļos”. Latvijas vīriešu izlasei priekšā ļoti sarežģīti mači pret Bosniju un Hercegovinu, kura rīkos šo sasaukumu Sarajevā, un Grieķiju. Nosaukts arī paplašinātais kandidātu saraksts. It kā bez lieliem pārsteigumiem – bez Eirolīgas un NBA spēkiem (Dāvis Bertāns jauna līguma gaidās, Kristapam Porziņģim veikta ceļgala operācija, bet Rodions Kurucs vēlas labāk sagatavoties gaidāmajai sezonai) ar izņēmumu Anžeja Pasečņika personā.
Salīdzinājumam atkal jāpiesauc kaimiņi lietuvieši, jo dalībai atlases spēlēs piekrituši abi NBA spīdekļi Jonas Valančūns un Domantas Sabonis. Atminēsimies kaut vasarā piedzīvoto “Baltijas ceļa” turnīrā Igaunijā, kur abas kaimiņvalstis spēja nokomplektēt “labus” sastāvus, kamēr latviešiem atbrauca trešā ar pusi izlase… Tiesa, pagadaidām oficiāla vienošanās starp FIBA un NBA par spēlētāju pieejamību valstsvienībām FIBA rīkotajā sacensībās sezonas laikā nav. Ir tikai atruna, ka līga palaiž savus spēlētājus uz izlašu sacīkstēm vasarā.
Neskatoties uz citiem, jādomā par to, ko paši varam izdarīt labāk. Pēc pirmās atrādīšanās plašākai publikai Roberts Štelmahers saņēma kritikas devu par sastāva izvēli. Netika pieaicināti vairāki laba līmeņa Eiropas līgās spēlējošie, bet pirmajā mačā uz soliņa palika Artūrs Žagars, kurš bija viens no manāmākajiem spēlētājiem izbraukumā pret Bulgāriju. Štelmahera izvēle krita uz virkni vietējās līgas spēlētājiem, kurus viņš zināja, nevis leģionāriem, kuri viņam šķita kā “kaķis maisā”. Neviens nezina, kā būtu, ja būtu, bet ja rezultāts nav, skaidrs, ka vieta uzlabojumiem ir.
Tāpat komandai vairs nav ģenerālmenedžera pozīcija, bet ar šīm funkcijām nodarbojas katrs “pa bišķiņai”. Daudz tiek runāts, ka Latvijai nav, tā sauktā,”„otrā ešalona”. Aiz lielajiem “dūžiem” NBA un Eirolīgas stāv tukšums… Nav tiesa! VTB Vienotajā līgā šobrīd bez Eirolīgas klubu pārstāvjiem ir vēl septiņi latvieši (Meiers, Siliņš, Leimanis, Čavars, Mejeris, Freimanis un J.Bērziņš), Itālijas augstākajā līgā spēlē četri (Strautiņš, Jakovičs, Blūms un Gražulis), tāpat virkne spēlētāju spēlē čempionātos, kuri ir ievērojami augstāka līmeņa nekā Latvijā un piedalās eirokausos, turklāt, darot to kā leģionāri, no kuriem parasti tiek prasīts rezultāts tagad un tūlīt!
Vīriešu valstsvienība: 24 kandidāti Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmajam sabraukumam. #TrīsZvaigzneshttps://t.co/kPyD1eUGwf pic.twitter.com/yQkRSUzzw5
— Basket.lv (@basketbols) October 22, 2020
Pirmajā logā Latvija piedzīvoja divus zaudējumus un priekšā divi sarežģīti mači. Ja zaudējums tiek piedzīvots abos, situācija kļūst teju kritiska – pirms izšķirošā loga bilance 0-4 un jācer, ka bulgāri šajā sasaukumā (un arī nākamajā) papildus uzvaras neizcīnīs, jo tas nozīmētu, ka būtu jāuzvar ne tikai viņi un vismaz ar +7, bet arī grieķi.
Runājot par maģisko “+7″… Atcerēsimies 2009. Eiropas čempionātu, kur izšķirošajā cīņā ar Vāciju vajadzēja tieši uzvaru ar septiņiem punktiem… Ja toreiz runa bija par EČ “play-off” kārtu, tad tagad par tikšanu pašā EČ. Skaidrs, ka lielai daļai basketbola (un ne tikai) sabiedrības vēl 2017. gadā apgalvojums, ka Latvijas izlase netiks uz Pasaules kausu (un arī viena groza dēļ!), bet nākamajā ciklā cīnīsies, lai vispār iekļūtu EČ finālturnīrā, šķistu no sērijas “jūs laikam jāved pārbaudīties”. Bet šobrīd tā ir skaudrā realitāte.
Vēl skaudrāku to padara fakts, ka nākamais lielais turnīrs, kur Latvijas “zelta paaudze” varēs spēlēt (ja netiks uz EČ, kas notiek 2022. gadā), būs 2023. Pasaules kausa izcīņa, uz kuru arī vēl būs jātiek…
LBS pieteikusies uz “burbuļa” rīkošanu arī februārī un pastāv pamatotas teorētiskas cerības, ka pēdējās cīņas varētu norisināties Rīgā. Vai tas dos kādas priekšrocības, ja spēkā vēl aizvien būs pulcēšanās ierobežojumi? Iespējams, jo katrā gadījumā citiem būs jālido pie mums.
Gaiteņu lietas
Vēl pirms vairāk nekā mēneša publiskajā telpā parādījās informācija, ka Valmieras pilsētas pašvaldības dome lēma par atbalstu “Bertānu Valmieras basketbola skolas” dibināšanai. Pagājušajā nedēļā profesionālā basketbola skola “VEF skola” paziņoja, ka pārtapusi par “Latvijas Basketbola atbalsta partnerību”, par mērķiem izvirzot ne tikai darbu ar savā paspārnē esošajiem jauniešiem, bet mērķējot palīdzēt arī profesionāļiem un puišu jauniešu izlasēm. Sazvērestības teoriju piekritēji gan steidza norādīt, ka tā ir “kasiera” (basketbola ļaudis, un ne tikai, zina par ko ir runa) kārtējā shēma, proti, variants kā “apgūt” beidzot publiskā sektora (šajā gadījumā tuvāk būtu pašvaldības) naudu. Kā noskaidroja šo rindu autors, pagaidām pašvaldības finansējums skolas darbībā nav gaidāms. Iespējams, ka nākotnē, bet šobrīd “VEF skola” turpina savas funkcijas un būtībā pārtapusi par tādu pašu biedrību tikai ar paplašinātu darbības loku.
Kāpēc bija jāpiemin šie abi veidojumi? Principā abi jaundibinājumi ir veikuši “rebrendingu”, pirmajā gadījumā izveidojot atsevišķu struktūru, kas veic tās pašas funkcijas ko Valmieras basketbola skola, bet otrajā palielinot savu funkciju loku. “Bertānu” skolas gadījumā lielāko finansējumu aizvien turpinās nodrošināt Valmieras dome, bet par brāļu – basketbolistu ieguldījumiem projekta attīstībā skaidri dzirdēts nav. Principā tas ir sava veida mārketings ar bonusu – Bertāni uz nometnēm un citiem vienreizējiem pasākumiem noteikti var piesaistīt daudz kvalificētākus ārzemju speciālistus un apmaksāt arī viņu lidojumus un uzturēšanos Latvijā, kā arī dod papildus publicitāti. Kas ir pozitīvi un var sekmēt interesi par basketbolu reģionā.
Vienlaikus jāatzīmē, ka brāļu Bertānu aģents Artūrs Kalnītis ir vairāku šī brīža “Valmiera Glass/ViA” spēlētāju pārstāvis un, lai arī summas uz viņa pārejo klientu fona ir mazas, tomēr aģenta procentus viņš saņem. Interesants piemērs ir Valters Vēveris, kuru izdaudzinājusi Valmieras basketbola skola par pašvaldības līdzekļiem, bet tagad Kalnītis ir viņa aģents. Šobrīd sanāk, ka Valmieras klubs maksā aģenta nodevas par pašu izaudzinātu spēlētāju, kurš aizvien spēlē viņu paspārnē tikai profesionālajā klubā. Lai arī summas patiešām nav iespaidīgas, šāda “sistēma” šķiet ačgārna… Tāpat kuluāros runā, ka šāda tendence varētu tikai pieņemties spēkā. Vienlaikus gan šo rindu autors vēlas norādīt uz to, ka neba Valmiera būs tā “zelta bedre”, kur tāda līmeņa aģents kā Kalnītis smels miljonus, taču Latvijas platuma grādiem šāda situācija, lai neteiktu skaļi, šķiet ar apšaubāmu ētikas morāli.
Un kāpēc minēta “Latvijas Basketbola atbalsta partnerība” ? Jo tās valdes loceklim Mārtiņam Lauvam ir juridiska (un noteikti arī morāla!) rakstura strīds ar jaunāko no brāļiem Bertāniem. Runa ir par 10 gadu senu pagātni, kad Dāvim bija spēkā līgums ar “Basketbola Attīstības Aģentūru (BAA)” jeb Lauvas veidojumu. Aģentūras ideja bija piesaistīt jaunos talantus, ieguldīt līdzekļus viņu attīstībā, bet brīdī, kad sportists mēnešalgā sāk saņemt vismaz 1500 eiro, 10% viņam jāatgriež BAA, kura savukārt šo naudu novirza nākamajiem talantiem (un noteikti privāto investoru kontos, ja patrāpās kāda “lielāka zivs” ar multimiljonu līgumu, kāds šobrīd “draud” Bertānam). Vienlaikus piemināms ir fakts, ka šāds līgums jāslēdz uz 15 gadiem – būtībā visu profesionālo karjeru BAA “audzēkņiem” par nopelnīto desmitā tiesa jāskaita organizācijai. Ja nē, tad līgumsods – 500 tūkstoši eiro. Te varam apelēt pie ētiskajiem principiem kā iepriekš.
Lauva gan intervijās norādījis, ka līgumu var lauzt arī bez sankcijām un bargais sods ir tikai tāpēc, lai pasargātu no “pārsteidzīgu” lēmumu pieņemšanas. Starp citu, 2010. gadā iespēju lauzt līgumu bez sankcijām izmantoja Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks, bet Dāvis no tādas iespējas atteicās. Taču šobrīd Lauvas & BAA strīds ir par nepilniem 1,7 milj. eiro jeb 10% no Bertāna algām profesionālajos klubos. Lai arī tiesa ir noraidījusi prasību par līgumsoda piedzīšanu, vienlaikus tā atzinusi, ka BAA prasība pirmšķietami ir pamatota. Cik un vai pilnībā – to jau izlems pati tiesa…
Protams, ka abām iesaistītajām pusēm ir sava taisnība un tās nav gatavas piekāpties. Informācija izskan dažāda – abas puses apgalvo, ka centušās panākt mierizlīgumu, tomēr sarunas pie kopsaucēja nav novedušas, jo abu ieskatos pie viena vai otra varianta varētu palikt zaudētājos… Iespējams, šajā lietā funkcionē arī tāda parādība kā principi. Proti, BAA uzskata, ka ieguldījuši pietiekami daudz un slēguši juridiski pamatotus līgumus, savukārt Bertāns, ka šī palīdzība nav bijusi atbilstoši iesniegtajai prasībai un 15 gadu līgums vispār ir “kosmoss”…
Kam var piekrist – parakstot tik “garu” līgumu, laulības ar attiecīgo iestādi ir uz profesionālā sportista karjeras mūžu. Tomēr līgumi ar advokātu un arī Bertāna vecāku (tobrīd viņš bija nepilngadīgs) parakstiem ir noslēgti. Zīmīgi, ka, tiesai atzīstot prasību par pamatotu, tika slēgti Bertāna vecāku bankas konti un uzlikti citi ierobežojumi, kamēr tiesas process nav noslēdzies. Pašam Dāvim sūri nopelnītā nauda Latvijas banku kontos neguļ, kā arī īpašumi uz viņa vārda nav, tāpēc “jācieš” ir vecākiem. Tas vien parāda uz slēgto juridisko saistību nopietnību. Nu, pieskaitām vēl klāt arī Latvijas tiesu sistēmas īpatnības, kad cilvēkam, kurš tiek apsūdzēts kaut kādu saistību nepildīšanā vai ļaunā nodarījumā, bet tas nav pierādīts ar tiesas spriedumu, mierīgi var bloķēt kontu un sagādāt citas ikdienas neērtības.
Juridiskās cīņas datējamas ar 2014. gadu, bet lietas attīstības hronoloģija ir tāda, ka tiesas pirmā instance lēma par labu BAA – tobrīd prasītā summa bija pusmiljons eiro (līgumsods) un tiesu izdevumi, kas pārsniedza 50 tūkstošus. Šis spriedums gan nestājās spēkā, jo Bertānu ģimene (apsūdzēti ir teju visi – mamma, tētis un jaunākais dēls!) iesniedza apelāciju, kur apelācijas instances tiesa noraidīja BAA prasību, pamatojoties uz to, ka minētais līgums pārkāpj konkrēto patērētāju tiesību normas un tāpēc līgums jāskata kā spēkā neesošs. Protams, ka sekoja Lauvas atbilde un tika iesniegta kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā, kura Bertāniem labvēlīgo apelācijas tiesas spriedumu mainīja un lēma lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Te gan jāpiebilst, ka kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības un tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tā pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un izdara secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.
Tas nozīmē, ka šai sāgai tuvākajā laikā gals vēl nav redzams, bet iznākumi var būt vairāki. Lauva zaudē tiesā, zaudē kaudzi naudas, kas novirzīta juristiem (runā, ka aizmugurē ir ļoti spēcīgi, lasi – dārgi speciālisti), un, protams, morālais aspekts. Savukārt Bertānam nelabvēlīga sprieduma gadījumā būs jāšķirās no nopietnas summas (tie 1,7 milj.), kā arī būs jāturpina maksāt 10% no nākamajiem līgumiem (ja vien nenotiek mierizlīgums), bet jaunais līgums “latviešu lāzerim” solās būs īpaši “trekns: – vairāki gadi ar 10-15 miljoniem (nav pat svarīgi konvertēt eiro valūtā – nauda būs liela) sezonā. Katrs var parēķināt pats, cik tādā gadījumā ieripos BAA kontos…
TITULBILDE: estlatbl.com