Nacionālās basketbola asociācijas sezona tuvojas savam noslēgumam, grasoties Disnesa pasaules kompleksā kronēt jauno čempioni. Tas notiks neierasti klusos apstākļos, taču tieši šādi ir pašreizējie laiki pasaulē – neierasti. Un, ja vien pēdējās Orlando “burbuļa” dienās nenotiks katastrofa, NBA varēs atviegloti uzelpot par sarežģītā projekta salīdzinoši veiksmīgu izdošanos. Protams, uzreiz pēc tam sāksies pavisam jaunas problēmas nākamās sezonas sakarā.
“Tajā marta dienā, kad Rudī Gobēram konstatēja inficēšanos ar Covid-19, es jau atrados NBA komisāra Adama Silvera ofisā,” intervijā “The Athletic” stāstīja NBA spēlētāju arodbiedrības izpilddirektore Mišela Robertsa, atminoties liktenīgo dienu, kad Jūtas “Jazz” centra spēlētājs kļuva par pirmo inficēto NBA basketbolistu un kļuva par kārtējo domino kauliņu procesā, kas apturēja gandrīz visu pasaules sportu.
“Man ar Adamu bija sarunāta tikšanās, jo mēs visi jau jutās, ka sūdi briest,” turpināja Robertsa. “Jautājums nebija “vai?”, bet “kad?”. Mums jau bija sapulce par šo tēmu un izrunājām, ka tajā brīdī, kad Covid-19 parādīsies līgā, būsim gatavi konkrētiem scenārijiem. Lai ko arī tobrīd nerunātu ASV prezidents Tramps, zināju, ka viss izvērtīsies katastrofāli. Brīdī, kad sāka zvanīt visi telefoni pēc kārtas un saņēmām ziņu par Gobēra pozitīvo testu, pirmā doma bija – sezona beigusies, pasaules gals klāt. Nezinājām, ko darīt. Tāpēc darījām to, ko vajag darīt gudriem cilvēkiem, proti, vērsāmies pie ekspertiem.”
“Esmu ļoti lepna par mūsu līgu un mūsu spēlētājiem, ka brīdī, kad viss izskatījās tik grūti, spējām ievilkt elpu un pieņemt gudrus lēmumus,” sacīja Robertsa. “Mūsu noskaņojums bija – ja sezonu nevaram turpināt, labi, neturpinām. Bet vai ir kāds veids, kā turpināt? Kā tas izskatītos? NBA “burbuli” radīja desmitiem tūkstošu stundu ilgas telefonsarunas, kurās piedalījās gudri un pacietīgi cilvēki. Un tik un tā es domāju, ka ir 50% iespēja visam nojukt vidū. Ar bailēm gaidīju pirmo infekcijas uzliesmojumu, kad mēs būtu spiesti teikt – tāda un tāda komanda ir inficējusies, mēs nevaram turpināt, “burbulis” jāslēdz un jābrauc mājās.”
NBA “burbulis” tika atklāts jūlija vidū, un Robertsas un pārējās līgas vadības bailes tā arī nepiepildījās. Infekcija, kas joprojām plosās visā pasaulē un īpaši smagi skārusi tieši Amerikas Savienotās Valstis, “burbulī” netika ielaista vairāku mēnešu garumā. ASV medijos šajās dienās populārs ir joks, ka basketbolisti izrādījušies piesardzīgāki un labāki vīrusa ierobežošanā nekā Baltais nams, kur infekcija skārusi vairākas augsta ranga amatpersonas, ieskaitot valsts prezidentu.
“Man “burbulī” tiek veikts Covid-19 tests katru dienu,” savā tviterī rakstīja “Lakers” basketbolists Dž.R. Smits. “Kā tas var būt, ka ASV kongresā nav testēšanas protokola?” Kā norāda medijs “USA Today”, tie patiešām ir traki laiki, ja reiz tieši Smits kalpo kā sabiedrības veselais saprāts.
Covid-19 ir ļoti lipīga slimība un tā spēj skart arī sabiedrības slāņus, kas izpilda visus nepieciešamos nosacījumus, lai izvairītos no tās, tāpēc arī NBA vadībai jāatzīst, ka izvairīšanās no infekcijas ir daļēji arī veiksmes jautājums. Taču, ja veiksmi kontrolēt nevar, tad priekšnosacījumus veiksmei gan var, un NBA šajā ziņā paveica vajadzīgo – kontrolēta ierašanās “burbulī” Disnesa pasaules kompleksā, stingri iekšējie noteikumi par distancēšanos, sejas aizsargmaskas, testu veikšana katru dienu.
Ļoti labi saprotams, ka lai cik pārdomāti un skaisti būtu uzrakstīti drošības protokoli, tos ir attiecīgi jāliek lietā, un NBA šajos mēnešos piemēroja sodus un piespiedu karantīnu vairākkārt. Arī Kristaps Porziņģis bija spiests izlaist vienu spēli tikai tāpēc, ka vienu dienu nebija veicis Covid-19 testu. Daži spēlētāji tika sodīti par karantīnas režīma pārkāpumiem, taču kopumā NBA izvairījās no lielo zvaigžņu nepaklausības un to radītiem skandāliem. Šajā sakarā noteikti var runāt par to, ka lielākoties līga apliecināja savu vienotību. ESPN jau vasarā vēstīja, ka – “burbulis” izdosies vai nē – klubu īpašnieki un vadītāji bija ļoti iespaidoti par komisāra Silvera stingro nostāju un gatavību pieņemt nepopulārus, taču vajadzīgus lēmumus.
NBA “burbulim” milzīgs pārbaudījums gan bija ne tikai vīruss, bet arī ASV politiskā situācija un sociālās nevienlīdzības jautājuma saasināšanās. Par to gan publiski iebilda vairāki spēlētāji, apšaubot savu ierašanos “burbulī” laikā, kad ASV norisinājās plaši protesti pret rasismu, un emocijas Disneja pasaulē sakāpa tik augstas, ka Milvoki “Bucks” spēlētāji atteicās doties laukumā un viņiem pievienojās arī pārējās komandas, liekot NBA vadībai uz laiku pārtraukt spēles. Līgas vadība uz šīm ārpus basketbola aktivitātēm reaģēja pozitīvi un spēlētājiem sniedza vairākas papildu iespējas parādīt savu nostāju un izmantot savu balsi plašākos mērogos. Var diskutēt, cik NBA bagātie īpašnieki patiešām atbalstīja šīs iniciatīvas un cik daudz gluži vienkārši piekāpās spēlētājiem un savā ziņā kompensēja viņu ierašanos “burbulī”. Jo nav šaubu, ka no biznesa viedokļa līgai izdevīgāk ir palikt apolitiskai.
Tieši konkrēta ieņemtā nostāja par vienlīdzību kļuva par argumentu, kas tiek piesaukts, skaidrojot NBA finālu zemos reitingus, sak, paši savus fanus aizbaidījāt. Taisnība tajā, ka finālsērijas TV reitingi ASV patiešām bijuši vāji. Finālsērijas trešā spēle bija vismazāk vērotā finālu spēlē kopš 1984. gada, kad šo statistiku sāka uzskaitīt. Taču tam ir vairāki pamatoti iemesli – sports ir cietis visā pasaulē un TV reitingi līdz ar to. Kā vēsta “Yahoo”, tad NBA vadība nožēlo zemos reitingus, taču reizē arī apzinās, ka tādi arī bija prognozēti vēl pirms “burbuļa” sākuma. Galu galā, spēles tiek aizvadītas bez skatītājiem tribīnēs, ar simulētu atmosfēru un liela daļa sabiedrības šo vairs gluži vienkārši neuzskata par “īstu” čempionu noskaidrošanu. Arī no mārketinga viedokļa fināls nav īsti izdevies pēc NBA vadības sapņiem, proti, Rietumu konferencē tā arī netika piedzīvots Losandželosas derbijs, bet Austrumu konferencē uzvaru izcīnīja sīkstā un nepiekāpīgā “Heat” komanda ar Džimiju Batleru priekšgalā, kas galīgi nav tas pats, kas Lebrona Džeimsa un Jaņņa Adetokunbo duelis NBA finālā.
NBA finālsērijas TV reitingi sarukuši par 50%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Iespējams, ja “Heat” vēlreiz spēj uzvarēt un sarūpēt sērijas septīto spēli, šī statistika tiks nedaudz uzlabota, taču NBA apskatnieki reizē norāda, ka tādas nu gluži vienkārši ir šī brīža tendences. Līdzīgus reitinga kritumus piedzīvojušas arī līgas un sporta notikumi, kas tik aktīvi ASV politiskajās noskaņās neieskaitījās, piemēram, Stenlija kausa izcīņa un amerikāņu futbola jaunā sezona. Turklāt, savu efektu atstāj arī savstarpējā konkurence – ne velti tiek vēstīts, ka nākamās NBA sezonas plānu sakarā par nozīmīgu argumentu tiek uzskatīts tas, lai 2021. gadā izslēgšanas spēles nepārklātos ar NFL sezonas ievadu.
NBA spēlētāju un klubu politisko aktivitāšu sakarā kritiķi piesauc Ķīnu, uzsverot, ka NBA tā arī neiestājās pret Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem brīdī, kad līga nonāca tiešā konfrontācijā ar Ķīnas tematu. Sezonas ievadā (tas šobrīd liekas tik sen) Hjūstonas “Rockets” ģenerālmenedžera tvīts, izsakot savu atbalstu Hongkongas protestiem, lika Ķīnas valdošajam režīmam ļoti kritiski paraudzīties uz savu sadarbību ar NBA. Līga centās izpeldēt sausām kājām, taču tas neizdevās, un principā sanāca viens no sliktākajiem scenārijiem – biznesa sadarbība ar Ķīnu lielākoties tika apturēta (Ķīnas televīzija tikai ar NBA finālsērijas piekto spēli pielika punktu savam gadu ilgajam līgas boikotam), bet kritiķi tik un tā nosodīja līgas vadības un zvaigžņu nosacīto klusēšanu par sadarbību ar Ķīnu. Taisnība, ka NBA stingri neiestājās pret Ķīnu, nemaz nerunājot par tik plašām akcijām kā šovasar protestu pret rasismu dēļ, taču reizē arī taisnība, ka NBA nepiekāpās Ķīnas režīmam (prasība sodīt “Rockets” ģenerālmenedžeri un cenzēt līdzīgus viedokļus tika kategoriski noraidīta) un tādēļ finansiāli cieta pamatīgus zaudējumus.
Taisnīgi vai nē, bet NBA kļuvusi par vieglu mērķi politiski radikālāk noskaņotajām personām, un plašu ievērību guva Porziņģa pārstāvētā Dalasas “Mavericks” kluba Marka Kjūbana un Teksasas štata senatora Teda Krusa “pieklājību” apmaiņa tviterī, Krusam zobojoties par NBA zemajiem reitingiem. Kjūbans nekad nav bijis mudināms izteikt savu viedokli un par iebildumiem līgas autoritātēm soda naudās nomaksājis milzīgas summas, un arī šoreiz viņš nekautrējās paust savu pārsteigumu par to, kā Kruss ar vieglu roku nosoda NBA spēlētāju centienus izteikt politiskus viedokļus un ar tikpat vieglu roku savā “Twitter” lentē publicē cieņas izteikšanu boksa leģendai Muhamedam Ali. Jo tagad ir viegli atcerēties Ali kā boksa simbolu un čempionu un tikpat viegli ir aizmirst, ka savā laikā Ali tika plaši nosodīts (viņam pat tika atņemta boksera licence) par to, ka savus politiskos uzskatus pauda skaļi un plaši. Vēsture tomēr ir laba tiesnese un mēdz sakārtot lietas vajadzīgajā kārtībā.
Taču pirms satraukties par to, kā pēc 50 un 100 gadiem vēstures grāmatās tiks vērtēti Lebrons Džeimss un Jannis Adetokunbo, līgas vadībai jāsatraucas par to, ko darīt ar nākamo sezonu. “Burbulis” sevi apliecināja kā derīgu risinājumu, taču šovasar NBA bija tikai jāpabeidz regulārā sezona un tad jau izslēgšanas spēlēs ātri vien komandas atkrita cita pēc citas. Visas sezonas garumā 30 komandu “burbulis” būtu gan ļoti sarežģīti noorganizējams, gan arī tam par plānu būtu pat NBA biezie maki. Jo ar ienākumu krišanos jārēķinās, un līgas komisārs Silvers jau vasaras sākumā neslēpa no spēlētājiem, ka finansiālas problēmas būs, jautājums tikai, cik lielas?
Pagaidām ir grūti iztēloties, ka līdz nākamā gada pavasarim situācija normalizējas tik ļoti, ka NBA klubi var piepildīt arēnas ar 20 tūkstošiem skatītāju. Nenoliedzami, ka lielākie ienākumi līgai ir no TV raidtiesību līgumiem, taču arī spēļu biļetes un ieņēmumi no arēnām veido nozīmīgu daļu no līgas finansējuma. Vai izdosies arēnas aizpildīt kaut daļēji, nepalielinot risku sabiedrības veselībai? Kad vispār varētu sākties NBA jaunā sezona? Tika runāts par decembri, tika piesaukta iespēja sākt sezonu Ziemassvētkos, taču šobrīd NBA vadība apspriež janvāra un februāra iespējas. Tas nozīmētu, ka NBA spēlētāji netiks uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, taču par to gan varam būt droši, ka NBA klubu diskusijās to kā argumentu neviens piesaukt netaisās.
FOTO: Tania Ganguli / Los Angeles Times