Blogs

Treneris – uzvarētājs: kā izgāšanās motivēja “Lightning” ceļā pretī Stenlija kausam

Metiens no zilās līnijas – un tas tiek bloķēts! Ripa lido ārā no aizsardzības zonas. Piecas, četras, trīs, divas, viena – Tampabejas “Lightning” kļuvusi par 2020. gada Stenlija kausa ieguvēju! Komanda, kas pirms gada izgāzās. Un tas ir maigākais iespējamais apzīmējums. Tomēr “Lightning” galvenais treneris Džons Kūpers nezaudēja ticību. Viņš nepieprasīja papildspēkus. Viņš pateica – iedodiet man pamēģināt ar šiem pašiem hokejistiem vēlreiz, un mēs mājās vedīsim Stenlija kausu!

Kad rekordi un balvas zaudē vērtību

2018./19. gada sezonā Tampabejas “Lightning” dominēja. Vismaz regulārajā čempionātā. 82 spēlēs tika izcīnītas 62 uzvaras, bieži nevis vienkārši uzvarot, bet sagraujot pretiniekus – ar četru un piecu vārtu starpību. Ja ir vēlme sameklēt, kurai komandai vēl izdevies algu griestu laikmetā tikt pie 62 uzvarām, tad pūles būs veltīgas – nevienai. Tika atkārtots Detroitas “Red Wings” 1995./96. gada superkomandas sasniegums. Arī Skotija Boumena vadītā komanda izcīnīja 62 uzvaras, turklāt pusi no desmit zaudējumiem piedzīvoja jau pirmā mēneša laikā. Pēc tam “Red Wings” ātrvilciens ar Sergeju Fjodorovu, Stīvu Aizermenu, Igoru Larionovu, Polu Kofiju un Niklasu Lidstrēmu priekšgalā bija neapturams. Līdz sākās “play-off”.

Stenlija kausam ar izcilu regulāro čempionātu izrādījās par maz. Izslēgšanas spēlēs viss sākas no jauna, un ikviens pretinieks vēlējās nokost rekordistus. Ar grūtībām tika pārvarēta gan pirmā (4-2 pret Vinipegas “Jets”), gan otrā (4-3 pret Sentluisas “Blues”) kārta, bet Rietumu konferences finālā Kolorado “Avalanche” barjera izrādījās pārāk augsta – zaudējums sešu spēļu sērijā. Visus regulārā čempionāta panākumus un individuālos apbalvojumus varēja atrast metājamies ģērbtuves tālākajā stūrī. Jo bez Stenlija kausa visas pārējās trofejas ir bezvērtīgas.

To nācās konstatēt arī “Lightning” hokejistiem, turklāt viņi no Stenlija kausa izlidoja ar vēl lielāku blīkšķi. Jā, varētu teikt – kāda gan starpība, kur un kā zaudē. Taču – kā labākajai komandai jau pirmajā kārtā izgāzties ar 0-4… Visu vēl trakāku padara fakts, ka pirmajā spēlē pret Kolumbusas “Blue Jackets” pēc pirmās trešdaļas “Lightning” atradās vadībā ar 3:0, pateicoties Aleksa Kilorna vārtiem mazākumā, Antonī Sirelli vārtos iedabūtajai atlēkušajai ripai un Jannī Gorda pielabotajam metienam. Otrā perioda ievadā Ņikita Kučerovs norībināja pretinieku vārtu pārliktni un šajā brīdī viss izmainījās. Veiksme nostājās līdzās “Blue Jackets”, kas turpinājumā guva četrus bezatbildes vārtus.

3:4 zaudējumam sekoja vēl trīs – 1:5, 1:3 un 3:7. Tampa savam 62 uzvaru rekordam varēja pievienot vēl vienu vēsturisku ierakstu – “Lightning” kļuva par pirmo Prezidenta trofejas ieguvēju (pasniedz regulārās sezonas uzvarētājiem), kas “play-off” palikusi bez nevienas uzvaras.

Atrast spēku. Ar piemēru

Pusotru gadu vēlāk Tampabejas “Lightning” sasniedza kalna virsotni. Komanda, kas pagājušajā sezonā jau pirmajā solī bija aizķērusies aiz savas kājas un salauzusi ne tikai degunu, varēja virs galvas celt Stenlija kausu. Kučerovs, Kilorns, Sirelli, Gords – viņi visi bija ierindā. Tāpat kā komandas galvenais treneris Džons Kūpers, lai gan pēc izgāšanās netrūka kritiķu. Un netrūka “Lightning” fanu, kuri uzskatīja, ka ar šo treneri nekas neizdosies. Jo ar Kūperu pie stūres komanda allaž sasniedza izšķirošos mačus, taču nekad neuzvarēja. 2015. gadā “Lightning” ar Kristeru Gudļevski ierindā spēlēja Stenlija kausa finālā, bet piekāpās Čikāgas “Blackhawks”. Nākamajā sezonā izdevās tikt līdz Austrumu konferences finālam, bet zaudējums septītajā spēlē pret Pitsburgas “Penguins”. Tad smaga kapteiņa Stīvena Stemkosa trauma un palikšana vispār bez “play-off”. Tad vēl viens Austrumu konferences fināls, vēl viena septītā spēle un vēl viens zaudējums, tikai šoreiz pret Vašingtonas “Capitals”. Un tad jau pieminētā izgāšanās pret Kolumbusas “Blue Jackets”.

Pirmo interviju pēc Stenlija kausa izcīnīšanas Kūpers sniedza ar īpašu cepuri galvā: “Ienācām ģērbtuvēs ar kausu, un Kučerovs kliedza manā virzienā – kur ir tā nolādētā cepure?” Un viņš taču neko nezina par studentu basketbolu… Pēc pagājušās sezonas zaudējuma psiholoģiski bija ļoti smags brīdis. Vajadzēja cerību, aiz kuras aizķerties. Tas bija vēstījums visai komandai – ja viņi to varēja, kāpēc gan lai mums tas nebūtu pa spēkam?! Ir pagājušas 400 dienas, un te nu mēs stāvam,” skaidroja Kūpers.

Viņš runāja par Virdžīnijas Universitātes basketbola komandu. Martā visa Amerika pievēršas studentu mačiem, un Virdžīnijas “Cavaliers” bija sacensību galvenā favorīte. Tā regulāro sezonu sāka ar 16 uzvarām pēc kārtas, kopumā 34 mačos piedzīvojot vien trīs neveiksmes. Protams, ka komanda tika izsēta ar pirmo numuru. NCAA basketbola turnīros vēl nekad pirmais numurs nebija zaudējis sešpadsmitajam, līdz – Virdžīnija šokējoši ar 54:74 piekāpās UMBC un jau pirmajā mačā atvadījās no titula cerībām. Tas notika 2018. gada 16. martā. Nākamajā sezonā Virdžījas “Cavaliers” tika kronēta par NCAA čempioni – 2019. gada 8. aprīlī ar 85:77 pagarinājumā izdevās apspēlēt “Texas Tech”.

Atnāca. Ieraudzīja. Uzvarēja. Atkal

53 gadus vecais Džons Kūpers nav aizvadījis nevienu spēli profesionālajā hokejā. Fināla pretinieci Dalasas “Stars” trenēja Riks Bouness – viņš uz NHL komandas komandtiltiņa pirmo reizi nonāca 1984. gadā. Tobrīd 16 gadus vecais Kūpers pat nedrīkstēja iegādāties alu. Bagātīgajā karjerā viņa ceļi krustojušies. Laikā, kad Tampabejas “Lightning” finālā zaudēja Čikāgai, Bouness bija viens no Kūpera palīgiem. Interesanti, ka 2020. gada Stenlija kausa fināls bija pirmais, kurā satikās treneri, kuri iepriekš strādājuši vienā kolektīvā – kā galvenais un kā asistents.

Kūpers pārstāvēja savas vidusskolas hokeja komandu, tomēr labāki panākumi viņam bija lakrosa laukumā. Apzinoties, ka profesionālā sportista karjera nav reāla, Kūpers pievērsās studijām un kļuva par juristu. Viņš 11 gadus strādāja kā valsts nodrošinātais advokāts – apsūdzētajiem, kuri paši nevarēja atļauties aizstāvību. Taču, nākot talkā cilvēkiem, kuri nonākuši uz apsūdzēto sola, Kūpers sapņoja par atrašanos kur citur – uz hokeja komandas soliņa.

Kūpers sāka no paša zemākā pakāpiena. Darbs ar bērnu komandām, paralēli turpinot juridisko praksi, nesa cerētās sajūtas un piepildījumu. Ne tikai – tika izcīnīti tituli. Kā treneris viņš sāka 1999. gadā, kad vietējās tiesas tiesnesis, zinādams, ka Kūpers ir liels hokeja fans un pats kādreiz atradies uz slidām, uzrunāja viņu. Bija nepieciešama palīdzība tiesneša dēla komandai, kurai nebija trenera un kuras rezultāti… Domu sapratāt. Kūpers tika pamanīts un jau četrus gadus vēlāk meta mieru tiesas sežu zālēm, kļūstot par pilna laika treneri. 2003. gadā viņu nolīga “Texarkana Bandits” – komanda, kura nule bija pievienojusies NAHL jeb Amerikas otrajai spēcīgākajai junioru līgai. Pastarīte? Nebūt ne – jau otrajā sezonā Kūpers nopelnīja līgas labākā trenera atzinību, bet 2007. un 2008. gadā “Bandits” kļuva par NAHL čempioni. Pa ceļam piedzīvojot pārmaiņas, visa komanda pārcēlās uz Sentluisu. Tas bija brīdis, kad Kūperam nācās pieņemt dzīves svarīgāko lēmumu, jo atpakaļceļa vairs nebūtu. Taču viņš jau bija izlēmis – Kūpers savu dzīvi redzēja tikai un vienīgi hokejā.

Otrais tituls kļuva par Kūpera pēdējo kopā ar “Bandits” un bija laiks spert soli tālāk. Viņš devās uz Amerikas spēcīgāko junioru līgu USHL, pievienojoties “Green Bay Gamblers”. Otrā sezona kopā ar komandu un Kūpers varēja virs galvas celt čempiona kausu. Līdzās trofeju kabinetā atradās atzinība kā sezonas labākajam trenerim un labākajam ģenerālmenedžerim. Grīnbejā viņš nostrādāja ne vairāk un ne mazāk kā divus gadus. Jo bija laiks nākamajam izaicinājumam. Viņu piesaistīja Norfolkas “Admirals”, Amerikas Hokeja līgas komanda, kas bija “Lightning” fārmklubs. Jautājums bija nevis vai, bet kad Kūpers triumfēs kopā ar šo komandu…

Atkal bija nepieciešamas divas sezonas – 2012. gadā “Admirals” izcīnīja Kaldera kausu. Regulārajā čempionātā komanda sasniedza AHL rekordu, uzvarot 28 spēles pēc kārtas. Kūpers tika atzīts par sezonas labāko treneri un gaidīja, kad atbrīvosies karjeras trepju pēdējā platforma. Atrodoties gaidīšanas režīmā, vēlreiz nācās sakrāmēt koferus un pārcelties – jo “Lightning” par savu fārmklubu padarīja Sirakjūzas “Crunch”. Komanda bija AHL līdere, kad 2013. gada 25. martā Kūpers saņēma zvanu. Bija atlaists Tampabejas “Lightning” galvenais treneris Gijs Bušē, kurš bija pazīstams ar savu konservatīvo spēles stilu

Tas nebija acij baudāms un nedeva rezultātu, tāpēc tika dota iespēja Kūperam. Inovatoram. Trenerim, kurš uzvarējis pilnīgi visās līgās, kurās trenējis.

28. septembra vakarā tam varēja pievienot arī NHL – finālsērijas sestajā spēlē “Lightning” bija pārāka ar 2:0, tādējādi sērijā ņemot virsroku ar 4-2. Jona Klinberja metiens no zilās līnijas – un tas tiek bloķēts! Ripa izlido ārā no “Lightning” zonas, tā slīd līdz pat pretinieku zonai. Bārklija Gudro metiens lido garām tukšajiem Dalasas “Stars” vārtiem, bet tas nekas – Tampabejas “Lightning” otro reizi vēsturē kļuvusi par Stenlija kausa čempioni!

FOTO: TampaBayLightning.com

Izsaki savu viedokli

Atstāj savu viedokli

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populārie

Augšup