Piedāvājam jums sarunas turpinājumu ar SIA “Hokeja Akadēmija” valdes locekli un 2021. gada pasaules hokeja čempionāta orgkomitejas vadītāju Edgaru Bunci. Pirmā daļa intervijai pieejama šeit.
No sportiskā viedokļa nākamgad čempionātā mājās mums varētu būt viena no spēcīgākajām jeb skaļākajām izlasēm pēdējo gadu laikā. Domāju, ka daudzi spēlētāji vēlēsies spēlēt savu līdzjutēju priekšā.
Visticamāk, ka tā būs skaļa izlase, ja salīdzina ar pēdējiem gadiem. Mans viedoklis ir, ka Latvijas izlases potenciāls tikai sāk veidoties. Reāli pārsteigumus mēs varam sagaidīt pēc diviem, trīs gadiem. Tendence liecina, ka jaunā paaudze ir pietiekami konkurētspējīga, un, ja izdosies attīstības process, tad pēc pāris gadiem mūsu izlase būs vēl spēcīgāka. Tā varētu būt laba kombinācija starp pieredzi un jaunatni. Nākamgad jāizdara maksimums, lai izcīnītu tiesības spēlēs olimpiskajas spēlēs 2022. gadā. Iespējams, tur jau varēsim redzēt, kāds tad ir patiesais izlases spēks un potenciāls. Tas ir mans vērtējums, analizējot situāciju pēdējo gadu laikā.
Kad varētu tapt zināms Latvijas izlases kalendārs un plānotie pārbaudes turnīri šogad, kā arī nākamgad pirms pasaules čempionāta?
Nacionālā izlase novembrī plāno piedalīties turnīrā Šveicē. Ņemot vērā, ka ziemā KHL sezona norit pilnā sparā, IIHF februāra “logā” izlase nekur nedosies, bet tuvāk čempionātam būs sagatavošanās posms, kurā aizvadīsim sešas pārbaudes spēles. Jau zināms, ka divreiz spēlēsim ar Franciju, Krieviju un Šveici.
Vai pirms čempionāta ir iespēja Rīgā aizvadīt, piemēram, pārbaudes spēli ar Kanādu vai ASV? Cik vispār šāds mačs Latvijā ir reāls?
Ar kanādiešiem ir interesanti, jo viņi rīkojas tāpat kā rokzvaigznes. Lai ar viņiem spēlētu pārbaudes spēli, ir jāuzņemas pietiekami lielas finansiālās saistības. Nav tik vienkārši šādu maču sarunāt. Es nenoliedzu, ka tāda spēle kaut kad būtu iespējama, taču jāpatur prātā, ka nākamgad mūsu izlases puišiem būs liels psiholoģiskais spiediens. Tādēļ esošais izlases plāns ir balstīts, ka pirms čempionāta pārbaudes spēles mājās nespēlēsim. Tas ir tikai tāpēc, lai spēlētājus lieki neuzvilktu un neradītu viņiem stresu. Jau pats čempionāts būs pietiekami liels izaicinājums. Pieļauju, ka izlases vadība izvērtētu iespēju spēlēt maču ar Kanādu, bet vai tas ir pašmērķis? Es domāju, ka nē. Esam izstrādājuši spēļu kalendāru nākamā gada čempionātam, un ņēmām vērā arī Latvijas izlases intereses. Esam izgājuši apstiprināšanas posmu IIHF, “Infront” un vadošajās televīzijās. Tad, kad visas 16 izlases parakstīs šo spēļu kalendāru, tad tas būs oficiāli apstiprināts, bet šobrīd neoficiālā līmenī varu atklāt, ka čempionātu pirmajā dienā Latvija sāks ar spēli pret Kanādu. Kanādieši parasti turnīra sākumā lēni ieskrienas, taču galvenokārt šī atklāšanas spēle būs svētki.
Kad jābūt gatavai jaunajai treniņhallei pie “Daugavas” stadiona?
Mēs būsim apmierināti, ja būvniecību pabeigs līdz nākamā gada aprīļa vidum, bet būvnieki plānā kā ekspluatācijas nodošanas datumu ir ielikuši 17. martu. No sagatavošanās viedokļa čempionātam šis datums mums der. Ja viss noritēs pēc plāna, tad marta otrajā pusē hallei jābūt gatavai. Sliktākajā gadījumā pietiek, ja pirms čempionāta ir uzcelts arī tikai viens laukums.
Kas neatbilst vienai no modernākajām hallēm Latvijā, “Kurbada” hallei, ka tā nevar tikt izmantota kā treniņhalle pasaules čempionāta laikā?
Svarīgi ir divi nosacījumi. Pirmkārt, treniņhalles attālums līdz spēļu arēnai nedrīkst būt ilgāks par desmit minūtēm. Otrkārt, treniņhalles laukuma izmēram jābūt tādam pašam kā spēļu laukuma izmēram. Diemžēl, Rīgā izmērs 30×60 ir tikai “Arēnā Rīga”, un vienīgās halles, kas atbilst šim izmēram, ir Ventspilī un Daugavpilī. Iespējams, ka bezizejas situācijā varbūt kā treniņhalle arī varētu tikt izmantota “Kurbada”, “Inbox.lv” vai “Volvo” halle, bet normālā situācijā tas nav akceptējams. Kad noslēdzām līgumu par čempionāta rīkošanu, šīs prasības bija jāievēro.
Cik skatītāju vietas būs jaunajā treniņhallē?
Projekts paredz, ka tribīnes būs galvenajā laukumā, un tur būs ap 500 sēdvietu. Savukārt mazajā laukumā būs vitrīnas un skatlogi, sēdvietu nebūs.
Kad būs tuvākā IIHF vizīte Rīgā?
Plānots bija 4. un 5. augustā, bet ņemot vērā situāciju un neskaidrību ar Baltkrieviju (delegāti viesotos arī čempionāta otrā mājvietā Minskā), tad šī vizīte tiks pārnesta uz augusta beigām. Savukārt “Infront” vizīte ar “Škoda” pārstāvjiem ir pārcelta uz septembra pēdējo nedēļu, jo viņi atbalsta arī “Tour de France”. Pēc šīs vizītes viņi plāno doties uz Latviju. Darba apjomu, kuru jāizdara, nevar atlikt. Minēšu situāciju ar viesnīcām. Mums šobrīd ir jānoslēdz līgumi ar viesnīcām, jo pretējā gadījumā naktsmītņu pārstāvji teiks, ka viņiem ir aizrunātas grupas, kuras ieradīsies Rīgā tieši čempionāta laikā. Šajā brīdī mēs varam pazaudēt iespējamās rezervācijas. Tāpat ir jāgatavo gan mārketinga aktivitātes, gan jārisina biļešu tirdzniecības jautājumi un plāns. Kā un par cik mēs tirgosim. Oktobrī šiem risinājumie jābūt gataviem. Ja jutīsim, ka Covid-19 situācija nav uzlabojusies, varam sēdēt arī izolācijā, taču mēs vismaz būsim gatavi. Tāpat pie arēnas jānodrošina ofiss, jo hallē fiziski nav tik daudz vietu, lai tur strādātu turnīra pārstāvji. Mums jānodrošina 130 dažādas telpas. Daļa būs arēnā, bet tur ir jāveic pārbūve. Tikmēr arēnas C stāvvietā tiks iekārtoti ofisi. Katrai pozīcijai ir noteikts skaits darba vietu un cilvēku. Šīs lietas jāuzliek uz papīra un jāsāk arī slēgt līgumi. Atpakaļceļa īsti nav. Mēs ejam maksimāli uz priekšu, cik varam to atļauties. Vīruss mūs nebremzē, tas bremzē reklāmdevējus un sadarbības partnerus. Ja izrādīsies tā, ka Covid-19 nebeigsies, tad tas ietekmēs visu hokeja sabiedrību pasaulē, ne jau tikai mūs. IIHF apstiprināja, ka tā nebūs tikai Latvijas, bet visu iesaistīto pušu problēma. Pasaules hokeja čempionāta norise bez skatītājiem netiek izskatīta.
Sajūta, ka šī gada čempionāta neaizvadīšana liek restartēt pilnīgi visus procesus.
Protams. To mēs redzam visā sporta pasaulē, un NBA un NHL ir viens no spilgtākajiem piemēriem. Daudzi jau saka, ka iegūsi NBA titulu vai Stenlija kausu, taču tas nebūs īsts. Bija pauze, vairāki spēlētāji atsauca dalību no spēlēm… Protams, ja čempionāts Šveicē notiktu, tad daudzi jautājumi atrisinātos vieglāk un ātrāk. Gada sākums Latvijā bija cerīgs no daudziem aspektiem, taču pandēmija norāva kārtīgu rokas bremzi. Mums ir jāpieņem esošā situācija. Mums kā orgkomitejai nav laika gaidīt.
Kā izdevās panākt, ka Šveice nenotikušo čempionātu nepārceļ uz nākamo gadu? Kam šie nopelni, zinot, ka IIHF ofiss atrodas Cīrihē, bet federācijas prezidents Renē Fāzels ir šveicietis?
Uzskatu, ka šī gada čempionāta pārcelšanas jautājums uz 2021. gadu nebija nopietns nevienā brīdī. Domāju, ka tā bija orgkomitejas darbība kontekstā ar apdrošināšanas kompānijām. Neticu, ka ideja par čempionāta pārcelšanu tika nopietni izskatīta. Ja analizējam situācija dziļāk, tad saprotams, ka somi nevēlējās savu turnīru rīkot 2022. gadā, kad norisināsies olimpiskās spēles, tādēļ, iespējams, viņi šo čempionāta jautājumu aktualizēja. Iepriekš viņi vēlējās rīkot 2021. vai 2023. gadā. Skatamies tālāk – 2023. gadā čempionāts būs Krievijā, 2024. gadā Čehijā un 2025. gadā – Zviedrijā. Ja turnīri tiktu pārcelti par vienu gadu, tad zviedri rīkotu gadu vēlāk, un viņi arī nevēlas čempionātu aizvadīt olimpiskajā gadā. Līdz ar to čempionātu pārbīdīšana par vienu gadu somiem būtu labvēlīga, savukārt zviedri nav gatavi tam. Arī mēs nebijām ar mieru, jo jau sākotnēji ieguldījām resursus, lai cīnītos par čempionāta rīkošanu 2021. gadā. Tāpēc arī uzskatu, ka reāli šādu diskusiju nemaz nebija, jo process ietekmētu ļoti daudzus.
Kādas ir tavas personīgās ambīcijas nākamā gada čempionāta sakarā? Uzvarēt Kanādu? Vai varbūt sagaidīt lielāko fanu skaitu no ārvalstīm čempionāta vēsturē?
Maza atkāpe. Kad turnīrs 1997. gadā notika Somijā, somi no rīkošanas nopelnīja pieklājīgu naudas summu, un to ieguldīja bērnu un jaunatnes hokeja attīstībā. Reģionos tika izveidotas akadēmijas, kur kompetences centros U-18 un U-20 vecuma puiši spēlēja savā starpā. Šis ieguldījums vēlāk nesa augļus, un sākot no 2010. gada Somijas junioru un jauniešu izlases regulāri spēlē par medaļām. 2019. gada pieaugušo čempionāts pierādīja, ka Somijas hokeja sistēma ir konkurētspējīga pasaules līmenī pat bez NHL spēlētājiem. Protams, pirmkārt es vēlos, lai nākamā gada čempionāts tiktu aizvadīts veiksmīgi, bet mans galvenais mērķis ir tāds, lai iegūtā nauda no rīkošanas būtu pietiekami liela, ko varētu investēt bērnu hokejā. Mērķis nav pazīmēties, bet gan iegūt līdzekļus nākotnes attīstībai. Federācija vairākas programmas ir slēgusi, jo nav šī finansējuma.
Mērķis ir labs, taču, ja izlase nospēlēs vāji vai izgāzīsies, cik par šo līdzekļu iegūšanu no turnīra gandarīta būs hokeja sabiedrība?
Te man jācitē sporta žurnālista Māra Zemberga vārdi: “Mājinieki parasti izgāžas.” Ja runājam par izlasi, tad iekļūšana ceturtdaļfinālā būtiski uzlabos turnīra bilanci. Mēs rēķinam, ka uz abiem ceturtdaļfināliem pārdosim 35 % biļešu no kopējā iespējamā skaita. Ja Latvija sasniegs šo fāzi, tad šis procents būs daudz augstāks. Loģiski, ka no finansiālā aspekta tas mums dotu papildu ienākumus, bet pagaidām raugāmies piesardzīgi. Bet kā jau teicu, vērtīgi būs rast finansējumu, lai varētu attīstīt hokeju arī pēc čempionāta. Ja izdosies mums labi nospēlēt, visi būsim priecīgi. Tas ir sportiskais aspekts konkrēti 2021. gadā. Vai tas par kaut ko citu liecinās? Nē. Tas būs konkrētais izlases modelis konkrētā čempionātā. Tas būs viena gada rezultāts, bet es čempionātu gribētu redzēt kā sākuma posmu nākamajam attīstības ciklam. Jācer, ka tas izdosies.
FOTO: LETA/Edijs Pālens