Latvijā pastāv uzskats, ka esam basketbola lielvalsts. Mums ir četri Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji, vairāki pārstāvji Eirolīgā, kā arī netrūkst laba līmeņa leģionāru citviet. Vienlaikus vietējais čempionāts ir pus-amatieru līmenī, bet izlasei kopš neatkarības atgūšanas tā arī nav izdevies aizsniegties līdz neviena kaluma medaļai, neesam piedalījušies nedz Olimpiskajās spēlēs, nedz Pasaules čempionātā. Vienmēr ir pietrūcis pavisam maz…
„Sporta pils” šajā materiālā atskatīsies uz „būt vai nebūt” spēlēm 21. gadsimtā. Proti, izšķirošajiem mačiem, kuru likme ir bijusi augsta. Kā tad mums ir veicies?
2001.gads, Turcija (Ankara, Antālija un Stambula)
Turnīrs iesākās ar cienīgu zaudējumu mājiniekiem (82:85) un sagrāvi pret Spāniju (77:106), kas nozīmēja, ka spēlē ar Slovēniju izšķirsies, kurš brauc mājās. Spēli veiksmīgāk iesāka slovēņi, bet tribīnēs jūtams atbalsta pārsvars bija Latvijai. Puslaiku pārtraukumā skaļrunī paziņoja – Slovēnijas zaudējums nozīmētu, ka Turcijai obligāti jāuzvar Spānija, citādi čempionāts turpināsies bez mājinieku dalības.
Tribīnēs aktivizējās vietējie fani, kas nu jau bija noskaņoti pret Latviju. Spēle nonāca līdz papildlaikam, kurā latviešiem viss izdevās un beigās laimīga uzvara ar 96:93! Tas nozīmēja, ka par iekļūšanu ¼ finālā būs jācīnās ar spēcīgo Lietuvu.
Spēli ar kaimiņiem neviens negaidīja ar milzu cerībām par uzvaru, bet vēlme pārsteigt vienus no galvenajiem turnīra favorītiem, piedevām principiālos pretiniekus, bija liela. Lielāko daļu mača iniciatīva piederēja mūsējiem, ko izdevās pārvērst arī vēsturiskā uzvarā – 94:76! Tas nozīmēja, ka ir garantēta vieta ceturtdaļfinālā un ir dzīvs sapnis par dalību pasaules čempionātā. Tās var apzīmēt kā nākamās izšķirošās spēles.
Pirmajā tika saņemts kārtīgs pēriens no titulētākās Eiropas komandas Dienvidslāvijas – 78:114, bet uzvarot Krieviju, Latvija iekļūtu labāko sešiniekā, kas vietu pasaules meistarsacīkstēs garantētu. Tajā vēl viens pārliecinošs zaudējums – 81:99. Tobrīd neviens neapzinājās, ka nākamā iespēja cīnīties par iekļūšanu pasaules čempionātā būs jāgaida ļoti ilgi… Pēdējā turnīra spēle ar horvātiem neko neizšķīra, vien kura būs 7. un 8. vieta, beigās latviešiem paliekot astotajiem.
2003.gads, Zviedrija (Bora, Lūleo, Sodertalje, Norčepinga, Stokholma)
Liktenis bija lēmis Baltijas, nu jau nesamierināmos sāncenšus, savest kopā jau nākamajā turnīrā. Lietuvieši revanšu atguva (91:92), bet otrajā spēlē pret Vāciju ar Dirku Novicki priekšgalā turējāmies godam (86:94), kas nozīmēja, ka pret Izraēlu būs „uzvari vai brauc mājās” spēle. Tur Latvija sabruka jau pirmajā ceturtdaļā (14:29), bet visā spēlē rezultāts 75:91. Bezcerīgs zaudējums un eiforija beigusies…
2005.gads, Serbija un Melnkalne (Belgrada, Podgorica, Novisada un Vršaca)
Izloze latviešus nelutināja, jo pretī stājās Spānija, mājiniece Serbija un Melnkalne, kā arī labi pazīstamā Izraēla, ar kuru jau turnīra pirmajā dienā bija jāspēlē un, kas beidzās neveiksmīgi – 65:74. Turpinājumā mači ar divām ne tikai Eiropas, bet pasaules līmeņa komandām, taču retais vien ticēja, ka izdosies ko glābt. Piedzīvots zaudējums spāņiem pagarinājumā ar 109:114, kas nozīmēja, ka izšķirošā spēle būs ar mājiniekiem. Brīnums nenotika un tika piedzīvots zaudējums ar 67:82. Latvija paliek bez nākamās kārtas.
2007.gads, Spānija, (Madride, Alikante, Seviļa, Granāda, Maljorka)
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, izlase uz turnīru devās piesardzīga, bet ar labām cerībām, jo par iekļūšanu nākamajā kārtā, visticamāk, pietiktu ar uzvaru pār Portugāli. Turnīrs iesākās lieliski, jo uzvarēta Horvātija (85:77), pēc tam zaudēts mājiniekiem (77:93). Atlika pieveikt Portugāli un komanda uz otro posmu dotos ar vienu uzvaru kabatā ar labām iespējām pacīnīties par astotnieku, taču nekā… Kaunpilns zaudējums ar 66:77, taču cerība vēl palika dzīva, jo Spānijai, kura iepriekš nebija zaudējusi 28 spēlēs pēc kārtas, savās mājās jāuzveic nepārliecinošā Horvātijas izlase. Tas nenotika un Latvija kravāja somas uz Rīgu.
2009.gads, Polija (Gdaņska, Pozņana, Varšava, Vroclava, Katovice, Bidgoša, Lodza)
Kurš gan neatceras „Baigo vasaru” un Edgara Buļa bēdīgi slaveno atskaiti pēc čempionāta? Lai arī kā visiem patīk teikt, ka uz to brīdi tika savākts iespējami labākais sastāvs, tam var nepiekrist, jo mājās palika Kaspars Bērziņš (trenera lēmums) un Sandis Valters (trauma).
Arī šoreiz izloze nelutināja. Pirmajā mačā zaudēts Krievijai (68:81), tad Francijai (51:60). Izšķirošais mačs par iekļūšanu nākamajā kārtā bija ar Vāciju, kura pa ceļam prata uzveikt krievus. Ar parastu uzvaru Latvijai nepietika un pirms spēles bija daudz neskaidrību, ar kādu punktu starpību tad ir jāuzvar – ar +8 vai +9.
Mačs iesākās nervozi, taču tā gaitā mūsējiem vairakkārt izdevās sasniegt 10 punktu pārsvaru, kas derēja. Vēl 22 sekundes pirms beigām rezultāts uz tablo vēstīja 68:57. Pretī sekoja Jana Jaglas tālmetiens, divi neprecīzi soda metieni Ernesta Kalves izpildījumā, un beigās uzvara ar 68:62, ar ko nepietika… Latvija ceturto finālturnīru pēc kārtas neizkļūst no grupas, bet pēc tam sekoja raganu medības, vairākiem spēlētājiem saņemot diskvalifikāciju no izlases.
2010. gada kvalifikācijā Latvija piedzīvoja izšķirošu zaudējumu izbraukumā itāļiem, tomēr pēc tam brāļi lietuvieši parūpējās parto, lai EČ dalībnieku skaits tiktu palielināts līdz 24 komandām, kas ievilka mūs finālturnīrā. 2011. gada EČ izšķirošu spēļu nebija, jo tika piedzīvoti cienījami zaudējumi visās piecās spēlēs pret Franciju, Itāliju, Serbiju, Izraēlu un Vāciju
2013.gads, Slovēnija (Ļubļana, Jeseņice, Kopera, Celje)
Jaunizveidotais izlases modelis trenera Ainara Bagatska vadībā bija guvis rūdījumu iepriekšējā finālturnīrā, kas ļāva skatīties pozitīvi uz sacensībām Slovēnijā. B apakšgrupa tika nosaukta par „Balkānu” grupu, jo tajā bija četras šī reģiona valstis un divas Baltijas pārstāves.
Čempionāts iesākts ar uzvaru pār Bosniju un Hercegovinu (86:75), bet pēc tam, pateicoties Kristapa Janičenoka precīzam pustālajam metieniem dažas sekundes pirms pamatlaika beigām, uzveikta Melnkalne (73:72). Tālāk divi zaudējumi basketbola lielvalstīm Lietuvai (59:67) un Serbijai (71:80). Situācija turnīra tabulā izveidojās tik blīva, ka ar Maķedoniju bija „būt vai nebūt” spēle. Latvija šo pārbaudījumu izturēja, svinot uzvaru ar 76:66.
Otrā kārta, kur norisinājās cīņa par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, tika iesākta ar iespaidīgāko uzvaru kopš 1939. gada pret Ukrainu ar 85:51. Vēlāk sekoja rezultatīvs zaudējums Francijai (91:102), kas nozīmēja, lai pēc 12 gadu pārtraukuma iekļūtu Eiropas labāko astoņu komandu pulkā, bija jāuzvar Beļģija, kurai no sportiskā viedokļa neko nevajadzēja. Tomēr latviešiem bija „melnā” diena no tālās distances (5 no 29) un galarezultātā kaunpilns zaudējums ar 56:60… Līdz ceturtdaļfinālam bija vēl jāpagaida.
2015.gads, Latvija (Rīga), Francija, Horvātija un Vācija
Kad 2014. gadā Barselonā norisinājās izloze, FIBA plānos vēl bija turnīru aizvadīt septiņās Ukrainas pilsētās, taču šo valsti pārņēma karš, kas pavēra iespējas kā vienai no rīkotājvalstīm kļūt Latvijai. Grupa gan „uz papīra” padevās salīdzinoši viegla, tomēr vairāki favorītu klupienu turnīra gaitā situācijai kopvērtējumā radīja jautrību.
Pirmā uzvara pēc spēlē redzētā nāca grūti, taču Beļģija tika uzveikta ar 78:67. Iedvesma gan nepārnesās uz otro maču, kur bija jātiekas ar favorītu Lietuvu, jo latvieši sasniedz EČ antirekordu gūtajos punktos – 49:68. Pēc tam ar 72:65 uzveikta Čehija, taču turpinājumā zaudēts Ukrainai ar 74:75 un vadības gaiteņos iezagās neliela panika. Izšķirošajā spēlē par iekļūšanu labāko divpadsmitniekā pretī stājā citi kaimiņi – igauņi, kuri pilnā „Arēnā Rīga” tika uzveikti ne bez grūtībām – 75:64, izšķirošo izrāvienu veicot mača otrajā pusē. Ja nebūtu izcīnīta šī uzvara, Latvijai turnīrs apstātos jau Rīgā…
Jāpiebilst, ka šī gada čempionātā bija notikusi arī izspēles formāta maiņa, jo otrajā kārtā komandas vairs netika sadalītas papildus apakšgrupās, bet gan uzreiz sākās izslēgšanas turnīrs. Kā pirmie Latvijai pretī stājās slovēņi, kuri tika uzveikti ar 73:66. Gods un slava latviešiem un pēc 14 gadu pauzes esam atgriezušies labāko astoņu komandu pulkā!
Turpinājums gan nebija tik spožs kā gribētos – ¼ finālā ar 70:84 zaudēts Francijai, cīņā par 5./6.vietu pēc lieliem plusiem noslēgumā atzīts Grieķijas pārākums (90:97), bet turnīra noslēdzošajā spēlē bezierunu zaudējums Čehijai ar 70:97.
Jāatzīmē, ka tobrīd bija zināms, ka pirmās septiņas izlases garantē sev vietu Riodežaneiro OS kvalifikācijā. Vēlāk gan kā viena no kvalifikācijas turnīra rīkotājām kļuva Serbija, kas ļāva mūsējiem atvēlēt vietu.
2016.gada Riodežaneiro OS kvalifikācija, Serbija (Belgrada)
Ieguvusi vietu turnīrā FIBA kabinetos, Latvija uz iespēju kvalificēties Olimpiskajām spēlēm skatījās piesardzīgi. Mērķis bija tikt līdz izšķirošai spēlei, visticamāk, ar mājiniekiem un tad jau skatītos, jo vienā spēlē notikt var viss. Trīs komandu grupā ielozēta Japāna un labi zināmā Čehija, kuras abas uzveiktas ar attiecīgi 88:44 un 71:59, bet pusfinālā gaidīja Puertoriko pārbaudījums ar Karlosu Arrojo un Dž. Dž. Barea ierindā.
Latvija šajā spēlē bija favorīte, ko gan neizdevās apliecināt dzīvē. Pēdējās divas spēles minūtes zaudētas ar 2:9, bet visā mačā sakāve 70:77, tā arī netiekot līdz galvenajai cīņai ar serbiem.
2017.gads, Somija, Izraēla, Rumānija un Turcija
Lielo cerību turnīrs, jo ierindā bija visi labākie spēki uz to brīdi. Pievienojies Kristaps Porziņģis, kurš sevi bija skaļi pieteicis NBA, tāpat ierindā otrs ziemeļamerikānis Dāvis Bertāns un citi vadošie spēlētāji.
Grupu turnīrā pirmajā mačā atzīts Serbijas pārspēks (82:92), bet turpinājumā izcīnītas četras uzvaras pret beļģiem (92:64), Lielbritāniju (97:92), Krieviju (84:69) un mājiniekiem turkiem (89:79). Pamats nopietnam optimisma, ka šis varētu būt Latvijas gads. Arī ¼ finālā tika nodemonstrēts „letiņu” spēks, ar 100:68 sagraujot Melnkalni, bet tad pretī stājās pārsteidzošā Slovēnijas izlase ar Luku Dončiču un Goranu Dragiču priekšagalā.
Spēle bija ļoti rezultatīva un gāja punkts punktā, slovēņiem gan biežāk piederot iniciatīvai. Šķiet, ka basketbola dievi todien bija mūsu pretinieku pusē, ko apliecināja arī neilgi pirms mača beigām pēdējā uzbrukuma sekundē Dončiča realizētais tāls tālmetiens ar atsitienu pret vairogu… Noslēgumā zaudējums ar 97:103, bet Slovēnija vēlāk kļuva par Eiropas čempioniem, finālā uzvarot serbus. Vājš mierinājums – bijām zaudējuši šī turnīra abām finālistēm.
Cīņas par piekto līdz astoto vietu vairs nenorisinājās, tāpēc Latvijai, matemātiski izrēķinot, tika piešķirta piektā. Labākais sasniegums pēc neatkarības atgūšanas!
2019.gada Pasaules kausa kvalifikācija
Pēc pēdējā EČ izlases galvenā trenera amatu nolēma atstāt Ainars Bagatskis, viņa vietā nākot maz pieredzējušajam Arnim Vecvagaram. Situāciju neuzlaboja arī FIBA un ULEB strīds un kvalifikācijas sistēmas maiņa. Spēles vairs nenotika vasarā, bet sezonas laikā, bet ULEB uz izlašu mačiem logus Eirolīgā neparedzēja. Tas iegrieza vairākām valstīm kā Horvātija, Slovēnija un arī Latvija.
Kvalifikācija notika divās kārtās un sešos logos pa divām spēlēm. Pirmajā kārtā divreiz pārspēta Zviedrija (82:73, 82:72), bet uzvaras uz pusēm dalītas ar Ukrainu (68:82, 93:71) un Turciju (73:85, 79:70). Izšķirošajā turnīra fāzē mums pretī stājās spāņi, kurus tā arī nespējām uzveikt (82:85, 62:67), Slovēnija, kuru pateicoties Jāņa Blūma superspēlei izbraukumā izdevās pārspēt, atspēlējoties no lieliem mīnusiem (abās spēlēs 85:74, 82:77), bet galvenā sāncense bija Melnkalne.
Rīgā, šķiet, tika pazaudēts par daudz, jo pirmajā spēlē savu skatītāju priekš zaudēts ar 75:84. Arī sastāvs bija tālu no optimālā, tomēr starpību noteikti vajadzēja noturēt mazāku. Viss izšķīrās „būt vai nebūt” spēlē Podgoricā, uz kuru latvieši bija sapulcējuši labākos pieejamos spēkus (pieci Eirolīgas spēlētāji), izņemot NBA censoņus.
Lai pārrakstītu vēsturi un iekļūtu Pasaules kausa izcīņā Latvijai bija nepieciešama uzvara ar +9. Mača laikā tas vairākkārt arī tika saniegts un likās, ka spēle tiek kontrolēta. Tomēr tuvojoties mača noslēgumam, melnkalnieši vietējo fanu atbalstīti spēja regulāri šo robežu atspēlēt. Dažas minūtes pirms spēles beigām traumā iedzīvojās komandas motors Jānis Strēlnieks, bet divus sarežģītus tālmetienus mača izskaņā nerealizēja Dairis Bertāns. Noslēgumā uzvara ar +6, kas gan nelīdzēja, lai varētu iegādāties biļetes uz Ķīnu.
Atziņas – vai esam basketbola lielvalsts?
Saskaitot kopā, Latvijas izlasei 21. gadsimtā „būt vai nebūt” spēlēs bilance ir gaužām negatīva – 6-13. Protams, kāds var apelēt pie 2015. gada čempionāta, kur ieskaitīti pēdējie trīs zaudējumi, jo beigu galā Latvijai tika piešķirta vieta OS kvalifikācijā. Var jau runāt par to, ka turnīra laikā bija nojauta, ka kādai no Eiropas izlasēm tiks piešķirtas tiesības to rīkot, tomēr viss nav tik viennozīmīgs.
Kā piemēru var minēt 2020. gada atlases kārtību uz Olimpiskajām spēlēm Tokijā. Tobrīd ierasta prakse bija, ka komandas, kas nav kvalificējušās pa taisno no EČ, tiek sadalītas vadoties pēc EČ rezultātiem, bet FIBA lēma citādāk – dalībnieces tika atlasītas pēc FIBA ranga, nevis rezultātu pēdējā lielajā kontinenta turnīrā.
Tāpat teorētiski var pieskaitīt 2010. gada EČ kvalifikāciju, kad izbraukumā zaudēts Itālijai, kas uz to brīdi bija „būt vai nebūt” spēle, tomēr vēlāk finālturnīra komandu loks tika paplašināts līdz 24.
Sabiedrībā pazīstami cilvēki to pat savulaik nosaukuši par lāstu Latvijas basketbolam. Ka vienmēr notiek kas tāds, lai mēs neuzvarētu. Bet varbūt tomēr mūsu ambīcijas sniedzas augstāk nekā mūsu iespējas? Saprotams, ka gaidāmajos turnīros, sapulcējot labāko sastāvu, Latvija ir reāla pretendente uz medaļām, kā EČ, tā arī Pasaules kausā. Tiesa, no sākuma tam ir jākvalificējas, lai varētu vispār mēģināt to pierādīt, jo šobrīd, EČ kvalifikācijā esam iesākuši ar 0-2…
FOTO: basket.lv