Ar straujiem soļiem tuvojas jaunā hokeja sezona, taču pandēmijas dēļ jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Vairāki Latvijas izlases kandidāti joprojām ir bez līgumiem, un viens no viņiem ir vārtsargs Kristers Gudļevskis. Ar Kristeru tikāmies Rīgas centrā, lai pārrunātu aizvadīto sezonu Vācijā un noskaidrotu viņa tālākos plānus karjerā.
Kā Tev paiet šī vasara? Kam Tu gatavojies?
Pagaidām es vienreiz nedēļā aizvadu ledus treniņus, bet piecas reizes sausos treniņus. Tas ir mans plāns, bet man grūti pateikt, kam tieši es gatavojos.
Kuri vēl zināmi hokejisti apmeklē treniņus? Nosauc, lūdzu, dažus!
Vispār šos treniņus vasarā “Kurbads” hallē organizēt sāka Kaspars Daugaviņš. Mums ir sava WhatsApp grupa, kurā piesakamies treniņiem. Lielākā daļa ir izlases spēlētāji. Tāpat ir daži ārzemnieki, piemēram, amerikānis Robs Šremps, kurš spēlēja Rīgas “Dinamo” un tagad dzīvo Latvijā. Arī daži citi leģionāri, kuri spēlējuši KHL.
Teici, ka nezini, kam šobrīd gatavojies, jo līguma Tev nav, bet, kad sāksi domāt par jauno sezonu? Vai jau izskati kādus variantus karjeras turpināšanai?
Vairākās līgās, kā, piemēram, Vācijā, Šveicē, Čehijā un Zviedrijā sakarā ar Covid-19 nav skaidrības, cik liels līdzjutēju skaits spēles varēs apmeklēt. Līdz ar to šajās līgās patlaban nenotiek aktīva līgumu parakstīšana. Joprojām ir neziņa par nākotni. Es domāju, ka jaunā sezonā sāksies vēlāk nekā ierasts.
Oktobrī vai novembrī?
KHL, iespējams, varētu sākt sezonu oktobrī, bet tas ir tikai mans minējums.
Vai var teikt, ka šī neskaidrība ar sezonas sākumu ir galvenais iemesls, kāpēc Tu ieturi pauzi ar līguma parakstīšanu?
Jā, tā varētu teikt. Es nesen domāju, kāpēc es tā mierīgu uztveru šo situāciju, un sapratu, ka principā es neko nevaru ietekmēt. Man nav nekādas kontroles par pandēmijas ietekmi.
Vai bijušais klubs no Brēmerhāfenes piedāvāja līgumu uz nākamo sezonu?
Ar kluba vadību runājām un man ir palikušas labas attiecības ar viņiem, bet es biju ieinteresēts īstermiņa līgumā, savukārt komanda piedāvāja parakstīt līgumu uz divām sezonām. Bet nevar zināt, kā būs nākotnē. Varbūt kādreiz atgriezīšos šajā klubā.
Vai citi Vācijas klubi izrādīja interesi par Tevi?
Es pat īsti nezinu. Varbūt kāds interesējās, bet tie noteikti nebija reāli līguma piedāvājumi. Jāteic, ka man arī nav sava aģenta.
Par ko ir lielākais sarūgtinājums aizvadītās sezonas apstādināšanas sakarā? “Fischtown Penguins” martā, kad sezona tika pārtraukta, atradās 6. vietā un droši virzījās pretī izslēgšanas spēļu turnīram.
Jā, tās arī ir laikam lielākās sāpes, ka netika aizvadīts play-off. Pēdējais mēnesis bija sarežģīts, jo bija jācīnās par tikšanu play-off jeb pirmajā sešiniekā. Šo mērķi mēs izpildījām, un tas notika pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē. Mums bija laba komanda. Bija sajūta, ka varam apspēlēt jebkuru pretinieku līgā, savukārt, ja veksmīgi nospēlētu izslēgšanas spēlēs, varētu arī sasniegt krietni vairāk. Komanda bija spējīga cīnīties par augstām vietām.
Atceries pašu sākumu, kad pērn pievienojies Brēmerhāfenes komandai decembī! Tu stājies vārtos vairākos mačos pēc kārtas un klubs tika pie uzvarām. Cik viegli vai grūti bija pāriet no KHL uz Vācijas līgu?
Es ļoti ātri iejutos jaunajā komandā. Paldies arī komandas čaļiem, kuri man palīdzēja. Ģērbtuvē visi runājā angliski, tādēļ man nebija problēmu ar sarunvalodu. Šīs uzvaras sākumposmā arī deva pārliecību man pašam, un tas palīdzēja jaunājā mājvietā. Es ļoti izbaudīju hokeju.
Komandā bija daudz ārzemnieku, kuriem bija divas pases – kanādieši, amerikāņi, arī eiropieši, bet “tīrie” vācieši, kuriem bija tikai Vācijas pase, bija laikam tikai trīs. Šajā rādītājā bijāt pirmajā vietā līgā.
Tā bija interesanta pieredze, bet acīmredzot tādā veidā komandā tika būvēta. Iespējams, ka tika meklēti spēlētāji, kuriem bija vācu radu raksti. Kolektīvs bija labs un draudzīgs.
Nav izslēgts, ka konkrētajā reģionā nav daudz laba līmeņa spēlētāju vai arī klubs nav tik turīgs, lai atļautos sastāvā, piemēram, Vācijas izlases spēlētājus.
Grūti spriest, kādēļ klubam ir šāda politika attiecībā uz vietējiem spēlētājiem, bet pieļauju, ka Brēmerhāfenes klubs nav tik turīgs. Iespējams tas bija veids kā nokomplektēt konkurētspējīgu komandu, pieaicinot pēc iespējas vairāk leģionāru. Pilsētā hokejs bija vadošais sporta veids, un guvām lielu fanu atbalstu.
Tuvākais brauciens uz spēlēm bija līdz Volfsburgai?
Jā. Šķiet, ka aptuveni trīs stundas ceļā. Komandai bija divstāvīgais autobuss, katram spēlētājam atvēlētas četras vietas. Jāteic, ka diezgan ērti. Man daudz sanāca karjerā ar autobusiem braukāt pa Krieviju un Baltkrieviju, bet Vācijā es to varēju izbaudīt. Man ar autobusu patīk vairāk braukt nekā lidot ar lidmašīnu. Nīkšana un pārsēšanās lidostās man nepatīk.
Rihards Bukarts, kurš aizvadītajā sezonā spēlēja Diseldorfā, slavēja gan Vācijas līgu, gan arī pašu valsti, sakot, ka spēlētājam tur nav jāuztraucas par sadzīvi, jo klubi ir ļoti pretimnākoši un daudz palīdz. Kāds iespaids palika Tev?
DEL ir profesionāla līga. Klubi ir biznesa projekti un ar to pelna naudu, un to mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk līdzjutēju. Es biju pārsteigts par to, cik labi viss ir organizēts un sakārtots. Tā bija bauda spēlēt.
Cik lielas iespējas latviešu vārtsargam tagad ir tikt pie līguma Eiropas spēcīgākajās līgās? Kāds ir vārtsargu tirgus šobrīd?
Tagad ir kļuvis vieglāk. Piemēram, uzbrucējs Roberts Bukarts sevi labi parādīja Čehijā, un tagad tur latviešus zina. Jebkuram ģenerālmenedžerim vieglāk būs kluba vadībai prezentēt ideju par kanādieti nekā latvieti. Bet kopumā tikt pie līguma vairs nav tik grūti un ceru, ka nākotnē būs vieglāk. Agrāk bija daudz grūtāk.
Kuras Eiropas līgas tev ir interesantas kā vārtsargam?
Zviedrijas Elites līga un Šveices čempionāts, par kuru neviens nekad neko sliktu nav teicis. Arī Čehija, jo tā ir hokeja valsts. Katra arēna ir pilna. Varbūt arī Somija, bet viņiem ir sava vārtsargu skola un to pašu var teikt arī par Zviedriju.
Vai seko kādam pazīstamam vārtsargam, ko viņš dara ārpus laukuma? Vai Tev šajā vecumā ir kāds elks?
Man patīk Fredriks Ansdersens (Toronto “Maple Leafs” vārtsargs). Man patīk viņa spēles stils un attieksme pret darbu. Kustības laukumā, tehnika. Bauda skatīties, kā viņš spēlē. Ja Instagramā ir pieejama kāda spēles epizode ar viņu, es noteikti izmantošu iespēju un noskatīšos.
Vai Tavs Amerikas posms ir pilnībā beidzies?
Es nekad neteikšu, ka tas ir pilnībā noslēdzies. Labprāt vēlreiz izmēģinātu to, un, ja būtu tāda iespēja, es to noteikti darītu.
Bet noteikti jau ar citu redzējumu un pieredzi?
Jā, viennozīmīgi.
Ar citiem līguma nosacījumiem…
Grūti teikt, cik daudz es varu kontrolēt līguma nosacījumus, bet, protams, tagad man ir iegūta pieredze. Es zinātu, kur es dodos un kas mani sagaida. Kā jau teicu, ja man būtu iespēja aizbraukt, es dotos jebkurā gadījumā, jo zinu, ja neaizbraukšu, es to nožēlošu. Gribētu vismaz izmēģināt doto iespēju.
Ja Tev galdā noliks līguma piedāvājumu no Vācijas un Amerikas, Tu izvēlēsies otro variantu?
Jā, izvēlēšos ASV. Ja man arī būtu jāizvēlas starp KHL un Ameriku, es dotos pāri okeānam.
Bet, ja Tev dod tikai garantētu AHL līgumu?
Tik un tā dotos.
Vai Rīgas “Dinamo” ir interesējušies par Tevi? Tagad klubam ir jauns galvenais treneris.
Neviens nav runājis ar mani.
Bet viņi noteikti zina, ka esi brīvs.
Protams, ka zina. Bet domāju, ka klubam ir savs plāns, kā rīkoties. Domāju,ka neesmu viņu plānos. Bet es neesmu uz viņiem apvainojies.
Bet ir kaut kāda minimāla iespēja, ka nākamsezon redzēsim Tevi Rīgā?
Nē.
Nākamgad pasaules čempionāts norisināsies Rīgā. Tu droši vien vēlētos būt daļa no Latvijas izlases?
Pavisam noteikti. Cerams, ka līdz čempionāta sākumam pandēmija būs beigusies. Tas ir pats galvenais. Tā ir lieliska iespēja savu skatītāju priekšā parādīt labāko hokeju.
Novēlu Tev veselību.
Paldies! Tas ir svarīgākais.