Latvijas bokseris Mairis Briedis izgāja cauri pamatīgai gaļas mašīnai, lai sasniegtu vienu no boksa virsotnēm un nonāktu soļa attālumā no kļūšanas par neapstrīdētu čempionu savā divīzijā. Šobrīd Mairim ir 35 gadi,sasniegts boksera brieduma un pieredzes labākās kombinācijas vecums, viņa CV ir divi pasaules čempiona tituli, pamazām uzbūvēts brends, kuru var mēģināt pārdot arī lielajos boksa tirgos, pienākuši laiki, kad par cīņām var sākt prasīt augsta līmeņa honorārus, taču… rēķini, kā gribi, bet aizvadītajā pusotrā gadā, īstajā laikā, kad vajadzētu ievākt karjeras augļus, Mairim bijusi tikai viena cīņa.
Cits cilvēks Brieža vietā droši vien spertu zemes pa gaisu, kliedzot – kā var tā neveikties? Katrs iepriekšējais šķērslis pats par sevi bijis saprotams, taču, kad šie šķēršļi tiek nolikti blakus vienā nogrieznī, gandrīz vai nākas ar sarauktu pieri pavaicāt Likteņmātei, sak, māt, kas tev pret mūsu boksa čempionu?
Fakti rindiņā cits pēc cita:
- 2019. gada sākumā cīņa ar Glovacki aizkavējās četrus mēnešus Supersērijas finansiālo problēmu dēļ.
- Fināls tika solīts 2019. gada rudenī, taču sekoja Glovacka nometnes iesniegtais protests, kam atkal
sekoja apelācija. - Supersērijas bosi atzina, ka kamēr nav beigušies visi juridiskie procesi par pusfinālu, finālu rīkot nevar.
- Novembrī Briedim tika atņemta čempiona josta, jo viņš par prioritāti izvirzīja WBSS finālu, kas tika
nolikts uz šī gada 26. martu. - Divas nedēļas pirms beidzot gandrīz pienākušā fināla, uz kuru biļetes jau izpārdotas, sākās pandēmija
Ja būtu izvēlēts datums nedēļu vai divas agrāk, droši vien Arēnā Rīgā lielais bokss būtu paspējis notikt un Briedis būtu varējis pierādīt savu spēku pret kubieti Dortikosu. Taču tieši tobrīd sākās pandēmija, Brieža komanda ar satraukumu ik pa stundām sekoja notikumu attīstībai un beigās tomēr bija spiesta samierināties, ka oriģinālajos plānos 2019. gada vasarā plānotais fināls tiek pārcelts uz 2020. gada maiju un tagad vispār nav noteikts.
Papildus ziemā iztērētajiem 50 tūkstošiem eiro par gatavošanos cīņai, kuri principā iztērēti bez atdeves, Briedim kopš pandēmijas sākuma problēmas nācies cīnīties ar neziņu par savu nākamo cīņu. Tieši neziņa tiek saukta par šobrīd lielāko problēmu. Uz Supersērijas finālu bokserim jāiznāk dzīves labākajā fiziskajā
kondīcijā, taču kā lai to iegūst, ja nav ne jausmas, vai fināls būs maijā, jūnijā, septembrī vai vispār kaut kad. Briedis šajā laikā arī nevarēja tā vienkārši paņemt atvaļinājumu, fiziskie pamati bija jānotur visu laiku, taču grūtāka esot bijusi mentālā puse – uz kuru brīdi tad īsti noskaņoties? Nav gluži tā, ka pēc katra treniņa Briedim jāliek boksa cimdi čemodānā, lai būtu gatavs braukt uz cīņas vietu, taču laika atslābināties arī nav.
Skaidrs, ka pandēmija iespaidojusi visu sporta un boksa pasauli, un labā ziņa ir tā, ka Briedis par likteni nežēlojas. Briedis marta sākumā bija ieslīdzis treniņos un, kamēr sabiedrībai par Covid-19 draudiem aktualitātes pienāca ikdienā, viņš uz telefonu bieži neskatījās un attiecīgi cīņas atcelšana nāca kā lielāks pārsteigums. Jā, sākotnēji bija dusmas un sarūgtinājums. Jā, var rūgti skatīties Supersērijas virzienā, ka Briedis tai juridiski piesaistīts un cīņas novilcinātas, nekādas sajūsmas nav arī par to, ka WBSS aizbildinās, lai neatmaksātu biļetes Latvijas līdzjutējiem. Jā, izlaistas vairākas potenciālās cīņas un ciesti finansiāli zaudējumi, taču nav žēlošanās un rēķināšanas, kā būtu, ja būtu paveicies kaut nedaudz vairāk. Lai kļūtu par pasaules čempionu boksā, citādas attieksmes droši vien arī nemaz nedrīkst būt.