Koronavīrusa pandēmija atstājusi tik lielu finansiālo un organizatorisko iespaidu uz sporta pasauli, ka brīžiem konkrēti veselības jautājums paliek otrajā vai pat trešajā plānā. Kad komandā tiek konstatēti ar Covid-19 inficēti spēlētāji, pirmie jautājumi rodas par to, vai varēs aizvadīt nākamo spēli, cik spēlētāji izkritīs no sastāva un kā viņus aizvietot. Līdzīgi arī KHL un tagad Rīgas „Dinamo” gadījumā – nākamā spēle jau otrdien, bet sestdien komandā konstatēti septiņi saslimšanas gadījumi, pieci no tiem hokejistiem, un pirmdien visiem tiks veiktas atkārtotas pārbaudes.
Taču infekciju skaita konstatēšanai nevajadzētu palikt tikai ķeksītim pie komandas statusa. Iespējams, dažiem riski jau aizmirsušies, dažiem vēl tā arī nav pielekuši, taču šī ir slimība, kas šogad aiz sevis atstājusi simtiem tūkstošu mirušu cilvēku. Profesionāliem sportistiem spēka gados tā statistiski nav tik bīstama, taču vadošās medicīniskās organizācijas ar WHO priekšgalā atzīst, ka par ilgtermiņa efektiem uz saslimušas personas veselību pagaidām gluži vienkārši nevar spriest. Tāpēc arī Rīgas „Dinamo” gadījumā grūti domāt par tādām lietām kā nākamo maču un kurš kurā maiņā tagad spēlēs. Fakts ir tāds, ka ar ļoti nepatīkamu un veselībai bīstamu slimību inficējušies vairāki komandas hokejisti, kamēr pārējie šo nedēļas nogali var pavadīt satraukumā, domājot par pirmdienas atkārtotajām pārbaudēm.
Nevar gan teikt, ka pozitīvie Covid-19 testi Rīgas komandai nākuši kā zibens spēriens no gaišām debesīm. Debesis bija melni apmākušās jau līdz ar sezonas sākumu, bet brīdī, kad no salīdzinoši drošās Rīgas bija jādodas izbraukumā Krievijā, melnie mākoņi nolaidās tieši virs „Dinamo” jumta. Zibens spēriens tika gaidīts ar pulksteni rokās, sak, kad tad beidzot būs? Latvijas SPKC mājaslapā melns uz balta norādīts, ka Krievija pieder pie valstīm ar augstu sabiedrības veselības apdraudējumu.
No vienas puses var saprast KHL prezidento naivo brīnīšanos krievu publiskajā telpā, proti, kā tas nākas, ka Rīgā Covid-19 saslimšanas no Krievijas atbraukušajiem konstatē ar tādu regularitāti. Turklāt viņi vēl aizbrau atpakaļ, uztaisa jaunus testus un izrādās negatīvi. Ko tā Rīga tur mahinē, vai ne? „Mahinācija” ir tāda, ka Rīgā līgas un valsts noteiktie protokoli tiek ievēroti visnotaļ stingri un arī testi tiek veikti pēc pilnas programmas, kamēr citos KHL klubos, kā dzirdēts, analīžu paraugu ņemšana dažreiz nav realizēta pašā profesionālākajā veidā un to neveic medicīniskie darbinieki. Process ne tuvu nav patīkams, taču analīzes jāpaņem no rīkles augšējās daļas, aiz deguna dobuma. Ja medicīniskais vates tampons tiek tikai pamērcēts deguna dobumā, tad tur vairs nav lielas starpības, cik augsta līmeņa laboratorijā iegūtais paraugs tiek izpētīts. Taču, protams, KHL vadībai vieglāk ir nevis izmainīt sen iedibinātu dzīves uztveri, bet kratīt pirkstu Rīgas virzienā.
Lai arī „Dinamo” bosam sava lobija netrūkst (par pieņemtajiem grozījumiem, atvieglojot sportistu iebraukšanu Latvijā, visaktīvāk iestājās tieši „Dinamo”), nebūtu nekāds brīnums, ja karantīnā tiktu aizsūtīta visa Rīgas „Dinamo” komanda. Tieši tāpat nekāds brīnums, ja jauni inficēšanās gadījumi parādās arī pirmdien (komanda, galu galā, no izbraukuma atlidoja kopā), taču brīnums nebūtu arī tas, ka „Dinamo” kaut kā izgrozās no karantīnas, aizpilda sastāva robus ar jauniešiem un spēlē tālāk.
Sastāva robu aizpildīšana vispār bijis populārs termins šajā starpsezonā, un te gan Rīgas „Dinamo” savā ziņā bijusi tīri labā pozīcijā. Dažiem liekas dīvaini, ka „Dinamo” vasarā atzīst, ka jau iepriekš KHL mērogiem niecīgais budžets vēl vairāk sarucis, taču pēc 15(!) leģionāru nolīgšanas treneris Pēteris Skudra preses konferencē saka, ka algu budžetā vēl ir vieta 3-4 spēlētājiem. Atbilde šeit ir ļoti vienkārša – Covid-19 dēļ spēlētāju tirgus saņēmis triecienu. Ja klubiem pamatīgi sarūk ienākumi, tad nekāda burvju feja rubļus makā nesāk bert, un spēlētājiem gluži vienkārši tiek piedāvāti daudz mazāki līgumi. Turklāt nekādas skaidrības par sezonas atsākšanos nav Amerikā, lielas jautājuma zīmes arī par vairākām Eiropas līgām, un KHL klubiem, kuri savu sezonu dragā, principā Covid-19 ignorējot un vienkārši saslimušos nometot malā, no brīvo spēlētāju loka savus sastāvus izdevās aizpildīt daudz vieglāk.
Ko tikmēr darīt viduvējiem spēlētājiem, kuriem draud palikšana vispār bez darba? Gribot negribot pamatīgi jānolaiž cena, un tad arī piedāvājumi no Latvijas vairs nešķiet nemaz tik mazi. Komandā savāktie 15 leģionāri ne tuvu nenozīmē, ka „Dinamo” tagad ies un sitīs visus pēc kārtas – domājams, ka sezonas sākums ļoti labi apliecinājis, ka viss palicis vecajās sliedēs, pat trenera Skudras pēcspēļu komentāri arvien vairāk stilistiski atgādina trenera Ankipāna taisnošanos. Jo leģionāri tieši tādi arī ir – brīvo aģentu tirgus viduvējības. Ja paņemsim daudzus, gan jau pāris „izšaus”. It kā lielākās cerības varēja lolot uz iepriekšējā sezonā 34 punktus savākušo Metu Vaitu. Viņš pagaidām nav ticis pat pie viena punkta. Tika paņemti divi krievu vārtsargi, abi principā pēc līmeņa otrie numuri KHL, domājot, ka gan jau vienam spēle aizies. Varbūt arī aizies. Bet varbūt aizies arī visa līga, rudenī saprotot, ka bez īpaši izveidota burbuļa starptautisku līgu ar 23 komandām tomēr šajos apstākļos veselībai droši nevar izspēlēt un cilvēcīgie riski ir pārāk augsti.