Divu sitienu Dortikoss pret gudro Briedi – analizējam izredzes

26. septembra vēlā vakarā Minhenē, “Plazamedia Broadcasting Center” televīzijas studijā, bez skatītāju klātbūtnes par uzvaru Supersērijas otrajā sezonā cīnīsies Latvijas labākais bokseris Mairis Briedis un kubietis Juniels Dortikoss. Uz spēles IBF (International Boxing Federation) un respektablā žurnāla “The Ring” čempionu jostas, kā arī Muhameda Ali trofeja un solīda naudas summa, kas gan juridisko labirintu dēļ netiek atklāta. Kā norādīja Brieža menedžeris Raimonds Zeps, pandēmijas dēļ honorāru apjoms ir ievērojami krities, taču preses konferencē Supersērijas rīkotājs Kalle Zauerlands izteicās, ka tāpat bokseri cīnīsies par čeku ar septiņiem cipariem. Tiesa, neatklājot vai tāds pienāksies, saskaitot abu nopelnīto kopā vai tikai uzvarētājam.

Ko mēs varam sagaidīt no šīs cīņas, ņemot vērā, ka tā gaidīta aptuveni gadu? Turpinājumā sportiskā rakursa analīze.

Lai arī populārākajā “boxrec.com” reitingā pirmajā smagajā svarā līdz 90,7 kg (saukti arī par krūzeriem no angļu valodas cruiserweight) Briedis ļoti pārliecinoši pēc reitinga punktiem kotējas kā pirmais pasaulē, bet Dortikoss ceturtais, un no trīs pārējām prestižākajām jostām katrai ir savs īpašnieks (vienā gadījumā gan tas vēl būs jānoskaidro titula cīņā), vairums ekspertu uzskata, ka tieši šajā cīņā tiks noskaidrots šīs svara kategorijas karalis. Un nav melots.

Starp citu, “pound to pound” kategorijā jeb ņemot vērā visas svara kategorijas kopā, Briedis iepriekš minētajā reitingā ierindojas 10. vietā starp visiem pasaules varenajiem, kamēr, lai atrastu kubieša vārdu, ir jāpastrādā ar pelītes kursoru un jāuzklikšķina uz nākamo topa atvērumu (54. vieta).

Abu boksa stili krasi atšķiras. Ja Briedis ir taktiski daudz gudrāks un sagatavotāks, ātri adaptējas sava pretinieka stilam un labi izjūt distanci, tad kubietis ir ļoti paredzams un vienveidīgs, un ringā principā nodarbojas ar trīs lietām – “džebu”, āķa sitienu un nokautiem. Par to liecina arī viņa statistika – no 24 uzvarētām cīņām, 22 beigušās ar nokautu, bet vienīgais zaudējums piedzīvots pirmajā Supersērijas sezonas pusfinālā pret krievu Muratu Gasijevu (tehniskais nokauts). Šis zaudējums kubietiem lika izplūst asarās…

Ja kāds atceras vairāk nekā četrus gadus vecu vēsturi, kad Briedim bija cīņa Rīgā ar tādu nigērieti Durodolu – viņu sita daudz, bet viņš izturēja, tad Dortikoss ir daudz uzlabotāka viņa versija, jo pats spēj iznīcinoši sist. Ne par velti viņa iesauka ir “KO Doctor”. Tāpat zināmas paralēles var vilkt ar Maiku Peresu, ar kuru Briedis cīnījās Supersērijas pirmajā sezonā – tiesa, Peress neko ievērības cienīgu ringā neparādīja, bet īsti neļāva to darīt arī Mairim, ar pieri pārsitot viņam uzaci.

Arī Briedim nav ko kaunēties par savu vienīgo zaudējumu, jo pietrūka pavisam maz, lai uzveiktu nu jau uz supersmago svaru pārgājušo Oleksandru Usiku. Kā izteicās čempions kikboksā Zaurs Džavadovs: “Ja Usiks boksā ir profesors, tad Dortikoss ir trešās klases skolnieks, tāpēc Briedim taktiskajā ziņā būs daudz vieglāk.” Viņš gan piebilda – uzmanīgam jābūt tāpat. Un tiesa – lai arī Dortikoss ir vienveidīgs, viņš ar katru raundu kāpina tempu un cenšas izdarīt spēcīgākus sitienus. Reizēm tas var iemidzināt. Tāpat jāatgādina, ka pēc pēdējās cīņas pusfinālā, viņš nomainīja treneri un tagad vairāk nekā gadu nav bijis pieejams publiskai apskatei. Nevar izslēgt, ka viņš būs pamainījis savu boksēšanas stilu. Tiesa, 34 gados to izdarīt ir diezgan sarežģīti… Savukārt Mairis teju visās savās cīņās, izņemot pret Usiku, kur šī situācija visu laiku mainījās, principā darbojies kā pirmais numurs, līdz ar to viņam varētu nepatikt presings no pretinieka puses, ja tāds sekos.

FOTO: REUTERS/INTS KALNIŅŠ

Protams, arī Briedis nav nekāds “paijātājs”, jo no 26 uzvarām 19 gadījumos tās noslēdzis ar nokautu. Tiesa, kopš cīņas ar Usiku Mairim bija nepārliecinošs posms. Jā, uzvaras pret, tā saukto, franču taksistu, kura ķermeņa aprises vairāk atgādināja slaveno reperi Fat Joe, (Brendonu Delorjē) un Noelu Gevoru (pirms tika paziņoti rezultāti etniskais albānis ar Vācijas pasi pat cēla rokas gaisā, juzdamies kā uzvarētājs) tika izcīnītas, bet līdz kārtīgam (un vienlaikus skandalozam!) nokautam pret Kšištofu Glovacki kopumā bija jāgaida piecas cīņas trīs gadu periodā, kur visās ringā bija jāpavada maksimālais raundu skaits. Salīdzinājumam – Dortikoss 12. raundā piedalījies vien divreiz.

Vairāki Maira pretinieki nav kaunējušies viņu saukt par “netīru” bokseri. Ja paskatās uz dažu cīņu protokoliem, tad gan pret Gevoru, gan Glovacki latvietis patiesi izpelnījās tiesnešu bardzību, proti, par neatļautiem gājieniem tika atņemts punkts. Tiesa, arī pretinieki nebija svētie. It īpaši Glovackis, kurš pirmais ļoti nepieklājīgi, lai neteiktu vairāk, iesita pa pakausi, uz ko Mairis atbildēja ar MMA cienīgu paņēmienu – sitienu ar elkoni pa žokli, pēc kā polis vairs nespēja atgūties. Viņam noteikti arī nepalīdzēja otrā raunda “pagarinājums”, kad tiesnesis nedzirdēja gongu, bet Mairis tikai turpināja bez matiem esošo poli kārtīgi apstrādāt…

Starp citu, šo rindu autoram tapis zināms, ka Glovackis pirms šīs cīņas vienā no sparingiem dabūjis nokdaunu no mazpazīstama boksera, kurš pasaules reitingos elitei nav ne tuvu. Runājot no bokseru psiholoģijas rakursa, tam ir liela nozīme. Labākais piemērs ir brits Entonijs Džošua, kurš iepriekš negaidīti piekāpās korpulentajam Endijam Ruizam. Arī Džošua treniņnometnē bija izlaidis kārtīgu sitienu, kas lika apgulties, tādējādi ietekmējot psiholoģisko gatavību. Runājot par Briedi, arī viņam pēdējā laikā negāja viegli, jo bija traumēta roka, kas traucēja parādīt labāko sniegumu un trenēties ar pilnu atdevi. Viens boksa treneris privātā sarunā arī pievērsa uzmanību, ka viņam pirms cīņas ar Glovacki vairākās bildēs bija redzams sarkanums deguna rajonā, kas liecina par kārtīgi izlaistiem sitieniem sparingos. Paldies Dievam, ka cīņā ar psiholoģiju Mairim viss bija kārtībā un no nepārliecinātības nebija ne miņas.

FOTO: LETA

Piebilstot par sparingiem, Zeps vienā no intervijām minēja, ka uz tiem nebija iespējams piesaistīt visus, ko viņi vēlējās (Paldies, Covid-19!). No, t.s., pirmā saraksta nācās pievērsties otrajam, bet kopumā ar paveikto treniņu darbu visi ir apmierināti. Tika aizvadītas pat veselas divas treniņnometnes, un kā teica pats Mairis, cīņa parādīs, kurā gājis labāk.

Kubietim par labu runā fiziskie parametri – augums 191cm pret Maira 186cm un roku izvērsums 203cm pret 190. Tas nozīmē, ka Briedim būs uzmanīgi jāstrādā distancē  un nedrīkstēs ielaisties ielu kautiņā. Latvietis gan ar humoru preses konferencē izteicās: “Šī cīņa būs kā savulaik skolā – maziņš kautiņš.” Par maziņu gan to grūti būs nosaukt, to jau tagad var viegli prognozēt.

Vēl viens svarīgs aspekts ir iekļaušanās noteiktajā svarā (90,7 kg) un ar to Briedim problēmu nav bijis. Izņemot kādu reizi ļoti sen atpakaļ, ko nevarētu teikt par Dortikosu, kuram problēmas bija vēl nesen. Lasītājiem atgādināšu viņa pusfināla cīņu ar amerikāni Endrjū Tabiti Rīgā. Piekritīsiet – tā nebija diez ko skatāma un iemesls tam bijis tieši šis – abiem bijušas problēmas ar precīza svara iegūšanu, kas atstājis iespaidu uz sniegumu ringā. Kā nu ne, ja vēl dienu pirms svēršanās vēlā vakarā jāskrien kross vai jāiet karstā vannā, ziņo avoti.

Parasti bokseri cīņas dienā sver par 4-6 kilogramiem vairāk nekā, kad notiek svēršanās. Tā ir ierasta prakse. Maira ikdienas svars ir ap 95, bet Dortikosam tas varētu būt lielāks, tīri uz auguma centimetru rēķina.

Zimīgi, ka vēl pirms šis Supersērijas sasaukums bija aizvadījis kādu cīņu, “The Ring” kā vienu no gaidītākajām gada cīņām šajā svara kategorijā minēja Briedis pret Tabiti, kaut gan Dortikoss bija izlikts kā otrais numurs. Te gan jāpiebilst, ka Tabiti reprezentē slavenā Floida Meivezera “The Money Team” un boksā tam ir liela nozīme. Vismaz, lai tiktu pie izdevīgākām cīņām un lielākiem honorāriem. Ringā “Arēnā Rīga” varējām redzēt – Tabiti neko neparādīja, bet arī Dortikoss bija vājš, līdzīgi kā pirmajā Supersērijas cīņā ar poli Mateušu Masternaku.

Jāmin arī aklimatizācijas efekts. No Rīgas, kur ikdienā trenējās Briedis, līdz Minhenei attālums ir nepilni 1300 kilometri, savukārt no Dortikosa mājvietas Maiami (jā, viņš nedzīvo Kubā) ir nedaudz vairāk kā 8000 kilometru un cita laika josla. Abi sportisti gan uz pasākuma norises vietu ieradās ar privātajām lidmašīnām, kas ir krietni ērtāks “pasākums”, bet Dortikosa gadījumā arī tas var nospēlēt savu lomu. Tiesa, mēs nezinām pēc kāda laika Dortikoss dzīvojis pēdējās nedēļas. Parasti, lai pilnībā aklimatizētos, nepieciešamas aptuveni desmit dienas, bet kubietim nāksies cīnīties pāris dienas ātrāk un tam var būt izšķiroša nozīme. Iespējams, viņš tam jau ir laicīgi pielāgojies. Arī tā var būt un vismaz vārdos kubietis to apliecinājis, sakot: “Mans lidojums noritēja gludi. Man nav problēmu cīnīties jebkurā pasaules malā! Esmu to darījis jau iepriekš!” Un tas nav melots, jo savulaik viņš bijis Kubas amatieru boksa nacionālajā komandā, un tur tiešām paceļot sanāca.

Brieža gadījumā atkal ir cits faktors – vairākas lielās cīņas viņš ir aizvadījis Rīgā savu līdzjutēju priekšā, uz ko viņš arī pats norādījis: “Man tas noteikti būs pārbaudījums boksēt bez saviem līdzjutējiem. Pat skrienot āra treniņā, ja kāds garāmgājējs man novēl veiksmi, tas mani pozitīvi uzlādē.” Vienlaikus ir bijušas situācijas, kad, pārāk lielas enerģijas vadīts, Briedis nedaudz karstgalvīgi metas uz priekšu. Pagaidām par to nav nācies dārgi samaksāt.

Bokseri vēl preses konferencē gada sākumā, FOTO: LETA

Vēl viens aspekts – atšķirīga pieeja treniņprocesā. Ja Mairis arī vasarā trenējās pietiekami nopietni, tad Dortikosam bija viegls režīms – aptuveni trīs treniņi nedēļā un bez sparinga, jo valdīja neziņa, kad cīņa varētu notikt. Tas var atspēlēties, ja cīņa aiziet līdz “dziļākiem” raundiem un tā kā Dortikosam jau tā nav liela tāda veida pieredze, Mairis to varētu izmantot savā labā. Atcerēsimies vēl, ka pirms cīņas ar Usiku, varēja teikt – šis būs Maira līdz šim nopietnākais pretinieks. Šī reize nebūs tā, savukārt Dortikosa gadījumā (kāds var pastrīdēties) tā varētu teikt – tā ir Maira priekšrocība un arī kopumā viņam aiz muguras ir vairāk nopietnu cīņu nekā kubietim.

Ekspertu un bukmeikeru vairākums uzskata, ka šīs cīņas neliels favorīts ir Briedis. To gan nevajadzētu mesties pierādīt ringā jau no pirmās sekundes, ko gan Briedis nekad nav darījis. Diezgan droši var apgalvot – kad cīņa pārsniegs tās ekvatoru, Maira izredzes, ja viņš neuzrausies uz Dortikosa “āķa” sitienu, tikai pieaugs. Galvenais, lai ringā nenotiktu nemitīga “mīcīšanās” un iešana klinčā, kas bija vērojams viņa pēdējās divās cīņās. Tad tiesnešu lēmums var būt neprognozējams.

Kā izteicies pats Briedis: “Kad zaudēju Usikam, sapratu, ka tā bija lemts. Pēc tam manā dzīvē daudz kas sakārtojās – gan komandā, gan ārpus tās. Iespējams, ja būtu uzvarējis, mana karjera nebūtu gājusi uz augšu, jo nebūtu izdarījis pareizos secinājumus. Tobrīd Usiks bija pelnījis vairāk uzvarēt.” To, vai pareizie secinājumi ir izdarīti, varēs redzēt 26. septembra vakarā. Un patiešām tikai tad, jo cīņas, kas aizvadītas pēc Usika, par to neliecina. Pat uzvara pret Glovacki, jo par “normālu” cīņu, kurā reāli varēja novērtēt abu bokseru varējumu, to bija grūti nosaukt. Šoreiz viss izšķirsies, vienlaikus nevarētu teikt, ka šī ir Brieža svarīgākā dzīves cīņa – tā bija pret Usiku, jo bija iespēja kļūt par neapstrīdamu krūzeru čempionu. Mairim vēl aizvien ir iespējas to panākt un šis būtu pirmais solis tam pretī – tad nākamā josta, tad vēl divas… Viss ir iespējams!

Tiesa, vairāki eksperti uzskata, ka arī zaudējuma gadījumā Briedis savas pozīcijas boksa pasaulē īpaši nezaudēs. Situācija ar jostām ir ļoti sadrumstalota un daudz neskaidrību rada arī potenciālā pandēmijas ietekme uz nākotnē notiekošajiem procesiem. Viens gan ir skaidrs – ja Briedis šo cīņu uzvarēs, visas kārtis būs viņa rokās. Loģisks būtu revanšs ar Glovacki – visi šo cīņu gaidītu, visi nopelnītu. Bet tā jau ir cita Brieža stāsta nodaļa, un lai pāršķirtu šo lappusi, jāizlasa šī nodaļa, ar nosaukumu – “Dortikoss”.

Noslēgumā jāatgādina, ka Briedim Minhene ir veiksmīga vieta, jo tur 2017. gadā, uzveicot Marko Huku, viņš ieguva WBC jostu. Starp citu, Minhene ir zīmīga ar to, ka Ali tur 1974. gadā pēdējo reizi karjerā izcīnīja uzvaru ar nokautu. Vai pilsēta izvēlēta apzināti?

FOTO: LETA

https://sportapils.com/bokss/arzemju-eksperti-brieza-istais-merkis-finala-bus-sava-mantojuma-atstasana-boksa-vesture/