Latvijā šobrīd vismaz uz vairākām nedēļām aizliegti amatieru sporta pasākumi un grupu treniņi iekštelpās, kas gluži dabiskā pretreakcijā radījis sauklis “Gribu sportot”. Gribēt sportot nudien nav nekas slikts, pat ļoti apsveicama vēlme, tiesa, tikpat viegli pamanāms, ka tā parādījusies tieši brīdī, kad visu pasauli pārņēmusi visaptveroša krīze, kuras dēļ iespējas sportot ir ierobežotas. Cilvēcīgi gan saprotama tiešā veidā ietekmēto neprofesionālo komandu vadītāju, sporta zāļu īpašnieku un treneru neapmierinātība ar situāciju, tāpēc runāsim konkrēti par viņiem sniegto piemēru no viena no vadošajiem Latvijas sporta funkcionāriem, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretāra un faktiskā vadītāja Viestura Koziola.
Esot aizņemts ar centieniem maksimāli ieriebt savai reputācijai Baltkrievijas asiņaino notikumu sakarā, kas Koziola publiski izteikta vērtējumā bija plika “politiskā situācija”, LHF ģenerālsekretārs ilgu laiku Covid-19 sakarā ar saviem viedokļiem plaši neizcēlās. Kaut kā pagalam klusi bija Latvijas vadošās hokeja organizācijas satraukumi par Virslīgas spēļu rīkošanu un vēl klusāki šie satraukumi bija Rīgas “Dinamo”, HK “Rīga”, “Dinaburgas” un “Zemgales/LLU” saslimšanas gadījumu sakarā. Covid-19 ierobežošanas pasākumu protokols tika publicēts tikai pēc tam, kad Latvijas čempionātā spēlējošajā “Dinaburgā” jau bija konstatēti saslimšanas gadījumi, kas gan netraucē šobrīd LHF vadībai sist pie krūtīm un privātajos sociālajos tīklos rakstīt: “LHF ļoti rūpīgi un atbildīgi strādā gan ar hallēm un to īpašniekiem, gan klubiem. (..) Latvijas Hokeja federācija ir izstrādājusi savu Covid-19 protokolu, kurš ir obligāts hokeja hallēm un klubiem, un ļoti rūpīgi sekojam tā izpildei.”
Taču LHF vadība savu klusēšanu pārtrauca oktobra vidū. Koziola privātajā “Facebook” profilā pēkšņi cits pēc cita parādījās ieraksti par to, ka sejas masku nēsāšana nodara bojājumus bērnu smadzenēm un ka PCR testu veikšana patiesībā ir valdības mēģinājums ielaist smadzenēs infekciju un vēl citas viltus ziņas. Notikumu hronoloģijā tālāk seko Latvijas valdības nonākšana pie lēmuma par organizētā amatieru sporta iepauzēšanu (sportot individuāli un ārtelpās neviens nav aizliedzis, ja kāds tiešām tik ļoti #GribuSportot), ko papildināja arī valsts vadošā epidemiologa Uga Dumpja publiski izteiktā norāde par to, ka tieši hokejs ir sporta veids, kas ir bīstamākais Covid-19 izplatīšanās sakarā, ņemot vērā, ka tas ir kontakta sports un kurā specifisku iemeslu dēļ nākas kopā ģērbtuvēs pavadīt ilgu laiku, proti, uzvelkot un novelkot ekipējumu.
LHF, kuras, starp citu, 20% budžeta tiešā veidā sastāda ministrijas finansējums, šajā situācijā normāla atbilde būtu: “Ak tad šitā, ja? Njāā, nav forši, bet nu jāsasauc komandas un spēlētāji, jāpabrīdina, lai tagad piebremzē ar lietām un vairāk uzmanās.” Acīmredzamais saslimšanas gadījumu skaits Latvijas hokejā un blakus esošajā KHL hokejā galu galā kalpo kā tiešs pierādījums. Taču kāpēc darīt normāli, ja var darīt pa savam? LHF vadība ne tikai centās nomierināt hokeja cilvēku neapmierinātību jauno aizliegumu sakarā, bet gan pielēja eļļu ugunij. Koziols gan ar iespaidīgu aktivitāti metās pārpublicēt #GribuSportot ierakstus savā “Facebook” profilā, gan uzskatīja par vitāli nepieciešamu rīcību sākt publisku, zinātnisku un, par laimi, vienpusēju strīdu ar Dumpi, jo Veselības ministrijas vadošais infektologs, kura zinātniskās izglītības un darbu uzskaitei ar šo rindkopu nepietiktu, patiešām neizprotamā kārtā neielaidās publiskā viedokļu apmaiņā ar LHF vadītāju, kurš savu argumentu feisbukā sāka ar vārdiem “Neesmu zinātnieks, bet…”.
Koziols uzskata, ka Dumpis murgo. Koziols apvaino Dumpi nezinātniskā pieejā pētījumiem, sakot, ka viss par hokeju teiktais ir balstīts vienā mazā pētījumā un tāpēc fufelis vien ir (piecas sekundes Google meklētājā gan ļauj pārliecināties par visai plašu satraukumu par hokeja bīstamību Covid-19 laikos, ieskaitot ASV galveno infektoloģijas centru, taču, lai to pamanītu, jau jābūt vēlmei pamanīt, un tas jau vairs nav vienkāršs temats). Koziols zobojas par Covid-19 kā supergudru vīrusu. Koziols meklē padomus burvju ūdens izgudrotāju teiktajā. Tas viss laikā, kad saslimušie hokejisti Latvijā joprojām cīnās ar elpas trūkumu un arī pēc izveseļošanās spiesti atcelt spēles, jo – nav spēka kājās. Ja kādam šīs liekas kā lietas, kas īsti neiet kopā, tad jāatgādina, ka LHF vadība, kas pēkšņi stāv un krīt par bērnu hokeja attīstību konkrēti laika periodā no 17. oktobra līdz 6. novembrim, jau vairākus gadus neredz nekādu problēmu 10%-25% sava gada budžeta atvēlēt vīriešu izlases galvenā trenera algai.
Ja reiz tā, tad kāpēc neiet līdz galam? Polijā šobrīd ir aizliegta visu treniņzāļu darbība, tāpēc viena Krakovas treniņzāle pavēstīja, ka turpmāk savās telpās rīkos nevis treniņus, bet gan lūgšanas savā reliģijā. Valsts noteikumi baznīcām ir atviegloti, un šī treniņzāle savā paziņojumā norādīja: “Ja kāds vēlas savu lūgšanos veikt ar svaru stieni, tad nevaram to aizliegt.” Kāpēc lai LHF neietu līdzīgās pēdās? Dievkalpojumi Latvijā joprojām ir atļauti, to vadītājiem arī ir atļauts maskas nelietot. Lai LHF taisa savu hokeja reliģiju un pielūdz hokeja dievu ar amatieru hokeja spēlēm, jo tas nepārprotami šobrīd ir pats vajadzīgākais notikums Latvijas sabiedrībā un kura dēļ vērts likt galdā hokejistu veselību, cerot, ka likmē “Kam taisnība?” uzvarēs hokeja funkcionārs, nevis epidemiologs.