25. oktobris “Ultimate Fighting Championship” (UFC) vēsturē ieies ar to, ka tajā dienā 32 gadu vecumā par aiziešanu no sacensībām oktagonā paziņoja viens no visu laiku labākajiem cīkstoņiem, un pēc daudzu cilvēku domām – labākais, Habibs Nurmagomedovs.
Habibs pirms kāda laika piedzīvoja vienu no sāpīgākajām sajūtām, ko cilvēks dzīves laikā var piedzīvot – viņš zaudēja sev tuvu cilvēku tēva izskatā, kurš vienlaikus bija arī viņa treneris. Uzreiz pēc kārtējās pārliecinošās uzvaras ringā Habibs emocionālā uzrunā sacīja: “Mana māte nevēlējās, lai cīnos bez tēva. Es viņai apsolīju, ka šī cīņa man būs pēdējā, bet solījumi ir jātur. Tāpēc varu jums visiem paziņot – es oktagonā vairāk neatgriezīšos.”
Viņš no “būra” aizgāja elegantā manierē , cīņas izšķirošajā brīdī pielietojot, tā saukto, trīsstūri (triangle choke), lai arī pastāvēja iespēja, ka pēdējā cīņā viņš izmantos sava nesen mirušā tēva mīļāko paņēmienu – “armbar choke”. Tā teikt – par godu! Taču Daniels Kormjē sarunā ar medijiem atklājis, ka Habibs šo paņēmienu nepielietoja, lai nesāpinātu sava pretinieka vecākus, kuri bija ieradušies uz cīņu, un iepriekš nebija ceļojuši ārpus ASV robežām. Cēli! Zīmīgi ir arī tas, ka Habibs pirmo un pēdējo cīņu UFC uzvarējis ar vienu un to pašu paņēmienu.
Ko tas pasaka par Habiba personību un kāds ir viņa mantojums jauktās cīņas mākslas (MMA) vēsturē. Pats galvenais jautājums – vai Habibs ir uzskatāms par visu laiku labāko?
Absolūtajos skaitļos, piedevām ar talantiem vispiesātinātākajā vieglā svara kategorijā (līdz 70,3 kg) Habibs ir bijis lielisks – 29 uzvaras MMA cīņās, tostarp 13 uzvaras pēc kārtas (sešas ar vienbalsīgu tiesnešu lēmumu, divas ar nokautu, bet vēl piecas pēc pretinieka izstāšanās) iekš UFC un neuzvarēts 3200 dienas pēc kārtas, pa šo laiku zaudējot tikai vienā raundā.
Oktagonā dagestānietis kopumā pavadījis 161 minūti un 55 sekundes, un vairāk nekā pusi no šī laika – 94 minūtes un 47 sekundes – viņš bijis kontrolē pār savu pretinieku. Habibs veicis 1862 sitienus, no kuriem precīzi bijuši 1079, bet pats viņš “izlaidis” 453 (UFC ietvaros tie sanāk vidēji. Tāpat viņa kontā 127 “teikdaunu” mēģinājumi (uzbrukums, lai pārnestu cīņu uz partera), no kuriem 61 bijis precīzs, bet pats viņš “izlaidis” vien divus šādus mēģinājumus.
Runājot par skaļākajiem vārdiem, ar ko viņš ir cīnījies, var piesaukt nule uzveikto Džastinu Geidžī, Dastinu Porjē, Konoru Makgregoru, Alu Jakintu, kā arī Edisonu Barbosu. Tieši šie pieci cīkstoņi šādā secībā bijuši Habiba pretinieki, no kuriem pēdējie trīs dueļi bija čempiona jostas aizstāvēšana, tādējādi Habibam ir otrā aktīvā garākā titulu aizstāvošo cīņu sērija.
Viens no Habiba mērķiem bija sasniegt pirmo vietu “P4P” (“pound for pound” jeb visas svara kategorijas kopā) topā, kas pēc pēdējās cīņas viņam arī beidzot izdevās!
UFC ir nežēlīgs sports un nereti ir situācijas, kad uz to pāriet cīkstoņi, kuru bilancē sākotnēji ir 0 pie zaudējumu sadaļas, taču, karjeru noslēdzot, to ir krietni vairāk. Taču tas neattiecas uz Habibu, jo viņa dominance ir bijusi acīmredzama – viņš nekad nav ticis pie pārsista deguna vai uzacs, ticis nogāzts vai žņaugts. Viņam pretī stājušies dažādu cīņas stilu piekopēji, bet neviens “ērglim” tā arī nav piedāvājis sīvu konkurenci. To var pieskaitīt Habiba mantojuma – viņš nav vienkārši uzvarējis cīņas, viņš katrā no tām ir dominējis! Neviena cita no UFC leģendām ar tādu performanci lepoties nevar.
Vēl nevaram zināt, kāda būtu Habiba bilance, ja viņu karjeras sākuma posmā nevajātu problēmas ar iekļaušanos noteiktajā svarā. Šī iemesla (un arī traumu, kas nereti no tā izriet) dēļ Habibs tā arī nekad nav cīnījies ar vienu no vieglā svara top cīkstoņiem Toniju Fergusonu. Viņš, šķiet, ir vienīgais ar kuru Habibam nav izdevies samērot spēkus oktagonā, kaut gan cīņas datumi bijuši noteikti jau vairākkārt.
Ja paskatāmies Habiba honorāru evolūciju, tad tā ir iespaidīga – pirmajā cīņā UFC čempionātā nopelnīja 16 tūkstošus dolāru, līdz pēdējā – 10 miljonus (ieskaitot maksas translāciju pārdošanu). Tā ir UFC specifika – “tīrā” peļņa par dalību cīņā no organizācijas nemaz nav tik liela, jo pirmo miljonu (neskaitot TV maksas) tikai par cīņu Habibs saņēma, kad tikās ar Makgregoru… Toties pēdējās trīs cīņas bijušas jau daudz ienesīgākas.
Habibs Nurmagomedovs, saukts par krievu “ērgli”, no lielās skatuves aizgāja, atrodoties pašā augšā un izdarot to pēc saviem noteikumiem. Lai arī parasti, kad UFC cīkstoņi paziņo par karjeras beigām, tam līdz galam ticēt nevar, taču Habibs ir citādāks – viņam vārda turēšana ko nozīmē, jo viņš tā ir audzināts.
Tiesa, arī Habibs reiz nesavaldījās. Tas notika pēc cīņas ar Makgregoru, kad dagestānietis pēc uzvaras pārleca pāri būrim un uzbruka Konora trenerim, kurš Habiba virzienā esot izteicis aizskarošas piezīmes, tostarp par viņa ticību un ģimeni. Rezultātā izcēlās masu nekārtības, bet Habibs tika sodīts ar 500 tūkstošu dolāru lielu naudas sodu un deviņu mēnešu diskvalifikāciju no cīņām. Tobrīd viņš draudēja, ka apsver iespēju UFC vairs necīnīties.
Runājot par to, vai Habibs uzskatāms par visu laiku labāko UFC, atbilde nav viennozīmīga. Jā, četras titula cīņas, no kurām trīs aizstāvēšanas un visas ļoti dominējošā stilā. Vienlaikus Džonam Džounsam, kurš startē vieglajā smagajā svarā (līdz 93 kg), ir piedalījies 15 titulu cīņās un karjeras laikā piedzīvojis tikai vienu zaudējumu, kā arī Džordžs Senpjērs, kurš atpaliek no Džounsa par divām šādām cīņām.
View this post on Instagram
Viņa sākotnējā vēlme bija sasniegt 30-0 ierakstu, pēdējo cīņu aizvadot ar citu šī sporta leģendu Sentpjēru, taču tā ir vēsture un Nurmagomedovs vēstures grāmatās ieies kā viens no dominējošākajiem cīkstoņiem šī sporta veida vēsturē. Iespējams, kā labākais….
