Latvijā pēkšņi uzradusies olimpiskā futbola izlase

Latvijas futbola Virslīgā šodien kronēta čempione – savu titulu aizstāvēja “Riga FC”, kas gan ar lielām svinībām aizrauties nevarēs plašās saslimšanas ar Covid-19 dēļ. Attiecīgi daudz vieglāks palicis Virslīgas organizētāju lēmums par to, vai var un ir vērts turpināt sezonu ārkārtējās situācijas apstākļos. Tāpat šodien arī panākta vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka pirms pāris dienām no Polijas atbraukušajiem U21 futbolistiem tomēr ir izņēmuma statuss un pašizolācija nav jāievēro. Tas viss ir labi, taču interesanta ir šī lēmuma argumentācija – U21 izlase esot olimpiskā izlase. Olimpiādei Latvijas futbols, protams, 21. gadsimtā nav bijis pat tuvumā, turklāt šajā ciklā pat nevarēja būt – olimpiskās ceļazīmes Eiropā dalīs pēc diviem gadiem…

Šodien Virslīgā aizvadītas divas pārceltās spēles, un iesaistīto komandu sastāvos bija deviņi U21 izlases futbolisti. Spēlēs viņi piedalīties nevarēja, jo viņiem bija noteikta pašizolācija. Īss notikumu izklāsts būtu šāds – 17. novembrī Latvijas U21 izlase aizvadīja EČ kvalifikācijas spēli Polijā, atgriezās Latvijā un saņēma informāciju, ka jādodas pašizolācijā saskaņā ar Latvijas likumu ārkārtējās situācijas laikā, tieši tāpat kā to jādara visiem pārējiem “parastajiem” cilvēkiem. Piektdienas pusdienlaika spēles šie deviņi puiši attiecīgi nevarēja apmeklēt, bet pavisam drīz sekoja Latvijas Futbola federācijas paziņojums, ka pašizolācijas prasība ir atcelta:

“Izvērtējot Latvijas Futbola federācijas (LFF) un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) sniegto informāciju, IZM secina, ka UEFA rīkotās U-21 izlašu sacensības reizi divos gados vienlaikus ir arī kvalifikācijas sacensības dalībai olimpiskajās spēlēs, kas norisinās vienu reizi četros gados un kurās piedalās U-23 izlases, savā vēstulē norāda ministrija. Šāda specifika, ka olimpiskajās spēlēs piedalās izlase, kas nav nacionālā izlase, ir tikai futbolā, kā rezultātā U-21 izlases dalība Eiropas čempionāta U-21 kvalifikācijas sacensībās tajā gadā, kad šīs sacensības vienlaikus ir arī kvalifikācijas sacensības dalībai olimpiskajās spēlēs, pēc būtības ir pielīdzināmas citu sporta veidu nacionālo izlašu dalībai olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās”

Šādu skaidrojumu piedāvā federācijas mājaslapa, kurā neiztrūkst arī LFF prezidenta Vadima Ļašenko komentāra par atrisināto situāciju. Kāds ļaunāks nelabvēlis jaunajam federācijas prezidentam varētu vaicāt, kāpēc tik uzkrītoši bieži viņa komentāri tiek iekļauti preses relīzēs, kurās jāuzsit sev uz pleca, kamēr “sliktajās” ziņās LFF preses daļa mierīgi iztiek arī bez prezidenta viedokļa. Piemēram, vakardienas ziņā, ka patiešām ir problēma ar U21 izlases atgriešanos no Polijas un pašizolāciju, Ļašenko savu komentāru, kādēļ tā, nepiedāvāja.

Federācija apliecina, ka U21 izlases spēlētājiem visi veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, un tiek apgalvots, ka ievērotas visas nepieciešamās drošības normas, sak, ar puikām viss kārtībā. Visas pandēmijas laikā jau viena no lielākajām pasaules problēmām bijusi atrast vajadzīgo vidusceļu starp pārmērīgu drošību un nepiesardzību. Arī šajā U21 izlases gadījumā var diskutēt ilgi un gari par to, vai jauniem sportistiem tuvu savu fizisko spēku briedumam ir pats labākais tagad sēdēt divas nedēļas mājās, lai tikai būtu 100% droši, ka infekcijas neizplatās. Par laimi, šīs diskusijas ir tikai pliku vārdu vērtībā, jo mums ir valdība, kas pieņēmusi konkrētus noteikumus, un tie nosaka, kādos gadījumos sportisti, iebraucot Latvijā no ārzemēm, var neievērot pašizolāciju.

Un te sākas U21 izlases sāga. Oktobrī tā devās uz šī paša turnīra spēli Bulgārijā un pēc tam varēja atgriezties Latvijā, lai bez pašizolācijas aizvadītu spēli pret Krieviju. Ar to viss bija kārtībā. Taču, kā tagad sociālajos tīklos informē IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs, jau oktobrī Futbola federācija tika brīdināta, ka uz U21 izlasi MK noteikumu izņēmumi neattiecas, un iemesls, kādēļ pašizolāciju nevajag, ir sekojošā starptautiskās nozīmes spēle pret Krieviju. Attiecīgi varētu secināt, ka Futbola federācijā atbildīgajām personām LFF izlašu departamentā (tā darbinieku sarakstā ir veseli trīs jaunatnes izlašu administratori un viens izlašu menedžeris, kā arī, protams, izlašu nodaļas vadītājs Dainis Kazakevičs) ir vesels mēnesis laika, lai saprastu, kā rīkoties šajā situācijā.

Taču portāls Sportacentrs.com ziņoja, ka IZM saņēmusi no LFF lūgumu iekļaut U21 izlasi izņēmumu sarakstā 16. novembrī… Tieši tā, tas ir vienu dienu pirms spēles Polijā, kad visi kandidāti jau bija savākušies kopā no saviem klubiem. Un paši klubi, kā izskatās, arī nemaz nezināja par IZM sniegto informāciju, ka U21 izlase nav Latvijas pieaugušo izlase un attiecīgi neskaitās pie ieceļošanas izņēmumiem. Latvijas klubi Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā par to, ka viņu jaunajiem spēlētājiem tagad jāsēž mājās, uzzināja tikai vakar, kad šo informāciju nosūtīja pašiem futbolistiem. It īpaši spēcīgi tas skāra “Valmieru”, kura tādējādi acumirklī palika bez pieciem saviem futbolistiem, kurus turklāt galīgi nevar saukt par tālākajiem rezervistiem komandā. “Valmiera” nāca klajā ar publisku paziņojumu, nosodot LFF par kļūdas pieļaušanu un aicinot uzņemties atbildību.

Lieta tāda, ka, ja “Valmiera” un citi iesaistītie klubi būtu zinājuši par IZM sniegto informāciju federācijai, viņiem būtu pilnas tiesības nelaist spēlētājus uz izlasi. Tā paredz FIFA noteikumi pandēmijas laikā, kurus nekautrējās izmantot, piemēram, Šveices “Sion”, kas Robertam Uldriķim neļāva doties ne uz Maltu, ne Andoru Latvijas izlases mačos. Ne jau “Sion” pati sadomāja, ka var nelaist spēlētāju uz izlasi, Šveicē vienkārši izmantoja savas tiesības, jo pretējā gadījumā Uldriķim būtu jāsēž pašizolācijā, un tas kluba interesēs, protams, neietilpst.

“Valmieras” aicinājums federāciju uzņemties atbildību dzirdīgas ausis neatrada. Ne šodienas, ne vakardienas LFF relīzēs ne par kādu kļūdu vai ko tamlīdzīgu netiek runāts, taču tiek piesaukti tādi forši vārdi kā “operatīvi”, “aktīvi” un tamlīdzīgi, tāpat arī LFF likās, ka diskusijā par MK noteikumiem ir vērts izmantot argumentu “atbalstu federācijai izteikusi UEFA”. Jā, tas nu gan ir pārsteidzoši, ka UEFA tā domā par savu rīkoto turnīru ar savas dalībvalsts piedalīšos.

Labi, atbildības uzņemšanās ir tāds ļoti cildens jēdziens, un varbūt nevajadzētu sagaidīt, ka LFF prezidents par katru sīkumu nāks publikas priekšā ar noliektu galvu un bērs pelnus sev uz galvas. Tiesa, nemaz ne tik senā pagātnē Latvijas futbola aktīvāko balsu īpašnieki tieši to pieprasīja no iepriekšējā prezidenta Kaspara Gorkša, rādot ar pirkstiem, kad vien radās kaut mazākā iespēja. Un jāatzīmē rezultāti – federācija ar Ļašenko priekšgalā dienu pēc tam, kad U21 pašizolācijas prasība kļuva publiska, visu sakārtoja un šī prasība no IZM puses tika atcelta. Protams, vietā jautājums, vai LFF būtu uzskatījusi par vajadzīgu informēt par to, ja ne informācijas noplūde medijos (par ko Ļašenko pats bijis pārsteigts), kā arī tas, ka vienošanās ar IZM tika panākta brīdī, kad spēļu sākumsastāvi jau ieviesti.

Un tagad esam nonākuši pie stāsta “olimpiskās” daļas. Iepriekš citētājā LFF skaidrojumā norādīts, ka ministrija tika pierunāta mainīt viedokli, jo futbolā esot citādāka sistēma nekā citos sporta veidos un pieaugušo izlases olimpiskajās spēlēs nevar piedalīties, tā vietā tajās piedalās U23 izlases, kas Eiropā iziet kvalifikācijas procesu U21 vecuma grupā. Attiecīgi Latvijas U21 izlase kvalificēta kā Latvijas olimpiskā izlase ar no tā izrietošajiem izņēmumiem Latvijas MK noteikumos.

Ja nu kādam ir grūtības atcerēties, uz kurām olimpiskajām spēlēm tad taisījās braukt Latvijas futbola izlase, tad acumirklī par savas atmiņas deformēšanos satraukties nevajag – Latvijas izlase olimpiskajās spēlēs piedalījusies tikai vienreiz, darot to pirms 96 gadiem. Pašreizējā formātā, kad olimpiādē spēlē U23 izlases, Latvija pat tuvumā nav bijusi dalībai olimpiskajās spēlēs, un, būsim taču godīgi, neviens par neko tamlīdzīgu arī nemaz līdz šim nebija iedomājies.

Paskaidrojot  – olimpiskajās spēlēs vīriešu turnīrā piedalās 16 izlases. Eiropai ir četras ceļazīmes, kuras iegūst četras Eiropas U21 čempionāta finālturnīra pusfinālistes. Proti, Latvijas izlasei ne tikai vajadzētu veikt savu spožāko ierakstu vēsturē un kvalificēties EČ finālturnīram, bet tajā arī uzvarēt savā apakšgrupā un spēlēt pusfinālā. Attiecīgi Latvijas U21 izlase varam saukt par olimpisko izlasi tieši tādā veidā kā Latvijas pieaugušo futbola izlasi par Pasaules kausa finālisti – sak, teorētiski jau iespējams.

Te gan var pieņemt argumentu, ka svarīgs ir pats statuss, proti, ka izlase cīnās par vietu olimpiādē, un vērtēt, kā viņiem veicas vai neveicas, vairs nav nozīmīgi MK noteikumu ziņā. Taču lieta tāda, ka šī U21 izlase, kas spēlēja Polijā, par vietu olimpiskajās spēlēs nemaz necīnījās! Olimpiskās ceļazīmes uz Tokiju jau sadalītas 2019. gada čempionātā, bet ceļazīmes uz Parīzes OS tiks sadalītas 2023. gada Eiropas čempionātā. Šajā ciklā cīņa par OS kvotām gluži vienkārši nenotiek, un to neiegūs arī Eiropas čempionvienība.

Ja nu vēl kāds vēlas pabrīnīties par savu atmiņu, ka nespēj atcerēties, kad vēl iepriekš federācija būtu savu U21 izlasi saukusi par olimpisko izlasi, tad arī šoreiz izbrīns ir lieks. Cītīgi meklējumi LFF mājaslapā liecina, ka pirmā reize, kad U21 izlase paziņojumus par izlozēm, kandidātiem, treniņnometnēm, treneriem utt. ir raksturota ar vārdu “olimpiskā”, ir… 2020. gada 19. novembris. Tieši tajā relīzē, kura sekoja pēc visu rītu un priekšpusdienu ilgušas LFF vadības sapulces ar izlašu departamentu. Līdz tai dienai, kad tas kļuva izdevīgi MK noteikumu sakarā, U21 izlase LFF komunikācijā tieši tā arī bija dēvēta, vienkārši “U21 izlase”. Tagad tā ir olimpiskā izlase. Nu ko, tad lai nu tā arī ir Latvijas futbolā.

Protams, LFF pelnījusi arī vairākas uzslavas par savu darbu Covid-19 laikā, kaut vai komunikāciju par saslimšanu izlases rindās (piemēram, Rīgas “Dinamo” KHL klubs to vienkārši ignorē) un rezultāts jau beigās tika panākts ātri, pierunājot IZM spert vēl vienu soli savā virzienā. Taču pamatojumu savā sapulcē LFF varēja gan piedzemdēt mazāk olimpisku.

TITULBILE: LETA

sportapils