Martā NBA sezona tika apturēta, taču jūlijā komandas devās uz Orlando, kur Disneja pasaulē tika izveidots speciāls “burbulis”, lai komandas varētu aizvadīt sezonas noslēgumu. Pavadīto dienu skaits “burbulī” visiem nebija vienāds, bet “Lakers” un “Heat” tajā pavadīja nepilnus trīs mēnešus. Žurnāliste Teilora Rūksa, kura arī bija daļa no “burbuļa”, ar saviem piedzīvojumiem dalījās žurnālam “GQ”. Mēs ļaujam ieskatīties interesantāko stāstu apkopojumā.
Noteikti, ka daudziem atmiņā ir palikušas “Jazz” spēlētāja Rudija Gobēra izdarības preses konferencē, pēc kuras viņš speciāli apgramstīja mikrofonus, tādējādi ironizējot par COVID-19 slimību. Nepagāja ilgs laiks, kad arī NBA parādījās pirmais spēlētājs ar šo slimību, kurš tieši bija Gobērs, kā rezultātā “Thunder” un “Jazz” spēle tika atcelta, reizē apturot arī visu sezonu. Pēc rezultātu uzzināšanas Gobērs izmisīgi centās sazvanīt savu māti, lai gan tobrīd Francijā bija 4 no rīta, lai pateiktu, ka ar viņu viss ir kārtībā, turklāt internetā bija izplatījies preses konferences video, kas neparāda basketbolista patieso būtību.
“Es viņai vienmēr saku, ka man viss ir kārtībā pat tad, kad nav, jo viņai tas, ka man ir slikti, sāpēs vairāk nekā man,” atzīst pats basketbolists.
Žurnāliste Rūksa Orlando “burbuli” raksturoja kā vasaras nometni, kurā lielākā daļa cilvēku bija multimiljonāri un augumā garāki par 210cm. Reizēm viņai garām ar velosipēdiem pabrauca garām Lebrons Džeimss un Entonijs Deiviss, bet reizēm viņa novēroja, kā pēc brokastīm dodas Kails Laurijs.
Lai gan uz laukuma basketbolistiem bieži vien gadās konflikti, ārpus tā visi bija draudzīgi. Piemēram, Kriss Pols un Rasels Vestbruks, spēlētāji, kuri iepriekšējā vasarā viens pret otru tika samainīti, kopā ar Pola ģimenes locekļiem spēlēja kārtis telefonā. Jāpiemin, ka Vestbruks vienmēr darījis visu, lai viņa istabiņa būtu tīra un labā stāvoklī, kā arī pirms “burbuļa” atstāšanas esot atstājis paprāvu dzeramnaudu, kas esot bijusi aptuveni 6,7 tūkstoši eiro apmērā. Vestbruks sarunā ar žurnālisti apstiprināja faktu, ka atstāja dzeramnaudu, taču neminēja konkrētu summu.
“Naudai nav nozīmes. Man tikai patīk darīt lietas pareizi. Tas arī viss,” sacīja Vestbruks.
Katram spēlētājam ir savas māņticības, kas tiek piekoptas. Džordžs Hils, kurš tobrīd pārstāvēja “Bucks”, devās iesildīties, izmeta 1 metienu un, kad līdz mača sākumam palika 6 minūtes, devās uz tualeti, lai nokārtotos “pa lielam”. Šāda tradīcija viņam jau ir sen, tomēr šoreiz viņš nokavēja ASV himnas atskaņošanu.
“Burbulī” spēlētāji arī atslābinājās ar alkoholisko dzērienu lietošanu, un par neoficiālo vīna piegādātāju kļuva “Trail Blazers” viens no līderiem Sīdžejs Makkolums, kurš vairākiem spēlētājiem dāvināja savu pašu darinājumu “McCollum Heritage 91”. Liels šī vīna fans bija Kavai Lenards, kā arī Deimians Lilards, kurš to nodēvēja par maģisku eliksīru, jo pēc tā baudīšanas nākamajā spēlē izcēlās ar ļoti augstu rezultativitāti.
Citi spēlētāji izcēla ēdiena kvalitāti. Džeimsam Hārdenam un Ostinam Riversam ļoti garšoja viesnīcas hotdogi. “Tie gandrīz izmainīja manu dzīvi,” sajūsmā bija Riverss.
Atrašanās “zem viena jumta” satuvināja arī spēlētājus, piemēram, Karmelo Entonijs sarunājās ar Kailu Kuzmu un Devinu Bukeru, sakot, ka viņiem ir laiks iesaistīties vairāk sarunās un izmantot savu balsi kā platformu, bet “Raptors” prezidents Masaijs Užiri par mīļāko momentu nosauca brīdi, kad Demars Derozans, kuru viņš pirms 2 gadiem aizmainīja pret Kavai Lenardu un ar kuru nebija īsti sanācis aprunāties kopš aizmainīšanas, pieskrēja pie Užiri un apskāva.
Viss gan nebija rožaini, jo uz Orlando sākumā nevarēja līdzi doties ģimenes locekļi, līdz ar to nācās palaist garām nozīmīgus ģimenes svētkus. Dža Morants nepiedalījās meitas pirmās dzimšanas dienas svinībās un cīnījās ar mentālajām problēmām.
“Daži cilvēki nesaprot, cik nopietni tas var būt,” par mentālajām problēmām saka Morants. “Daudzi cilvēki par to vēlas jokoties līdz brīdim, kad paši to piedzīvo.”
Arī pieredzējušais Kriss Pols norādīja, ka bija brīži, kad vajadzēja ar kādu aprunāties, tomēr kopējo pieredzi Orlando basketbolists atminas kā ļoti pozitīvu. “Lai gan cilvēki daudz runāja par to cik grūti bija būt prom no ģimenēm, man personīgi patīkamo brīžu bija daudz vairāk nekā negatīvo,” atzīst Pols.
Pirms došanās uz “burbuli” un tās laikā ASV notika plaši protesti saistībā ar rasu netaisnību, jo vairākas reizes policisti nošāva melnādainos. 26. augustā “Bucks” izlēma nedoties laukumā pret “Magic”, kā rezultātā apdraudēts bija NBA sezonas turpinājums. Ja Milvoki spēlētāji dotos laukumā, tad, visticamākais, protestu būtu uzsākuši “Raptors” un “Celtics” spēlētāji.
“Došanās laukumā bija pēdējā lieta, par ko es domāju,” par lēmumu protestēt sacīja Džordžs Hils.
Spēlētāji un treneri sapulcējās vienkopus, lai lemtu par to, ko darīt turpmāk. “Es tovakar biju satraukts, jo tas bija ļoti emocionāli,” tā brīža “Clippers” galvenais treneris Doks Riverss atceras notikumus. “To bija lieliski redzēt, jo es nedomāju, ka cilvēki domā, ka miljonāriem kaut kas rūp. Es redzēju vīrus, kuri bija asarās, dusmīgi un kuri vēlējās kaut ko darīt, bet tad es arī redzēju daudzus, kur nezināja, ko darīt.”
Diskusijas bija ilgas un augstos toņos, taču vienā brīdī viss atdūrās pret naudas jautājumu. Lai gan daudzi spēlētāji ir miljonāri un nespēlēšana būtiski neietekmētu viņus, ir arī liela daļa spēlētāju, kuri nepelna tik daudz un naudas zaudēšana būtu liels trieciens.
Nākamajā dienā notika sazvanīšanās ar komandu īpašniekiem un līgas pārstāvjiem, kurā tika lemts par to, kā līga var pievērsties rasu nevienlīdzības jautājumam. Plāns tika izstrādāts, un sezona varēja turpināties.
Daudzi līdzjutēji cerēja uz Losandželosas derbiju Rietumu konferences finālā, bet tas nenotika, jo “Clippers” piedzīvoja zaudējumu jau otrajā kārtā pret “Nuggets”. Ļoti neveiksmīgas izslēgšanas spēles bija Polam Džordžam, kurš mocījās ar trauksmi un depresiju.
Lielas negācijas saņēma “Lakers” spēlētājs Denijs Grīns, jo finālsērijas 5. mačā izskaņā viņš aizmeta garām svarīgu tālmetienu. Pēc tam gan viņš, gan viņa līgava saņēma pat nāves draudus, tomēr basketbolists bija pateicīgs citiem basketbolistiem, kuri darīja visu iespējamo, lai novērstu negatīvās domas.
“Tās ir vienas no naktīm, kad tu daudz neguli,” saka Grīns.
Nedēļu pēc tam, kad tika nošauts Džeikobs Bleiks, žurnāliste kopā ar kolēģiem gaidīja “Raptors” treniņa beigas. Pie preses pārstāvjiem pieskrēja komandas prezidents Masaijs Užiri un teica: “Mums nevajadzēja braukt uz šejieni.”
Užiri emocionalitāte ir saprotama, jo nedēļu iepriekš tika publiskots video materiāls no 2019. gada finālsērijas, kurā bija redzams, ka “Warriors” mājas arēnas apsargi neļāva Užiri doties laukumā atzīmēt “Raptors” komandas tikko izcīnīto titulu. Užiri neslēpa, ka daudz reižu ir raudājis, skatoties video.
Žurnāliste kopumā par pavadīto laiku “burbulī” izteicās atzinīgi:
“Dodoties uz lidostu, es sapratu, ka atrados vēsturiskā brīdī, jo spēlētāji cīnījās par vienlīdzību, plecu pie pleca cīnījās par čempiontitulu, kā arī cīnījās viens par otru. Tie bija vīri, kuri patstāvīgi pārbaudīja viens otru, vai viss ir kārtībā, viņi parādīja mums visiem, ka būt lieliskam ir iespaidīgi, tajā pašā laikā būt labam ir tikpat jēgpilni.”
Pēc atgriešanās mājās Džeisons Teitums nejutās savā ādā. “Kas man tagad ir jādara? Man nav plānu, man nav, kur iet. Man nevajag doties veikt COVID-19 testu, pārbaudīt sirdi un mērīt temperatūru. Pirmās dienas bija dīvainas, ” iespaidos dalījās jaunais basketbolists. “Vai tiešām man pietrūkst burbulis?” pie domas sevi pieķēra Teitums.
Ilustrācija: Kagan McLeod