Mūsdienās starp hokeja līdzjutējiem noteikti ir daudz tādu, kuri nav redzējuši darbībā Sergeju Naumovu. Tas nemaz nepārsteidz – pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš pieredzējušais vārtsargs pēdējo reizi vilka formu un gāja laukumā oficiālā spēlē. 2009. gadā, pieliekot punktu 23 sezonu karjerai pieaugušo hokejā, Naumovs palika apritē un sāka nodot savas zināšanas jaunajai paaudzei. Soli pa solim, speciālists izauga līdz elites līmeņa trenerim Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), kļuva par Gagarina kausa ieguvēju un palīdzēja veikt izšķirošo soli Nacionālās hokeja līgas (NHL) virzienā talantīgajam krievu vārtsargam Iļjam Sorokinam.
Četras pieturas līdz darbam KHL superklubā
Vēl 2008./2009. gada sezonā Naumovs bija redzams Rīgas “Dinamo” vārtos, šo vietu dalot ar čehu Martinu Pruseku. Tobrīd Latvijas izlases hokejistam bija 39 gadi un karjeras beigas tuvojās visai strauji. Vārtsarga sniegums “Dinamo” rindās vairs nebija tik pārliecinošs, un tā sezona Naumovam arī kļuva par pēdējo. „Nevaru teikt, ka lēmums par karjeras beigām bija ļoti sarežģīts,” vēlāk atcerēsies hokejists. „Vienmēr zināju, ka kādreiz pienāk tas brīdis, kad hokeju vairs nespēlēšu. Ko darīt tālāk – tā ir katra cilvēka lieta. Jautājums ir par to, vai kāda komanda ir ieinteresēta piedāvāt tev darbu. Manā gadījuma divus-trīs mēnešus nebija nekādu piedāvājumu par karjeras beigām, bet [2009. gada] novembrī man piezvanīja “Dinamo” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs un piedāvāja [vārtsargu trenera] darbu. Pieņēmu to ar prieku.”
Rīgas klubā speciālists nostrādāja trīs gadus, šajā laikā caur viņa „rokām” izgājuši Edgars Masaļskis, Kriss Holts, Mikaels Tekvists, Edgars Lūsiņš, Māris Jučers un daži citi. Pēc līguma beigām Naumovs pārcēlās uz Doņecku pie Juliusa Šuplera, kura vadībā pats savulaik spēlējis “Dinamo”. „Klubs uzaicināja citu speciālistu [Miku Tarvainenu], bet tā ir normāla situācija. Biju Amerikā un uzzināju par interesi no “Donbass”. Komandai ir nopietna vārtsargu līnija, nekādu jautājumu par hokejistu meistarību un kvalifikāciju man nav,” pirms pievienošanās Doņeckas klubam teica Naumovs.
Tā brīža Ukrainas hokeja galvaspilsētā pret Latvijas speciālista darbu nebija nekādu jautājumu. It īpaši otrajā sezonā, kad vienkārši uguņoja pamatvārtsargs Maikls Leitons (93,3% atvairīto metienu un vidēji ielaisti 1,74 vārti), bet vajadzīgajos brīžos viņu piesedza otrais vārtsargs Jans Laco (94,2% seivu un vidēji ielaistas 1,49 ripas). Tomēr iejaucās politika – 2014. gadā Ukrainas Austrumos plosījās karš un bija skaidrs, ka tuvākajos gados par KHL būs jāaizmirst.
Naumova trenera karjera turpinājās Mitišču “Atlant”, bet arī šī pietura nesanāca ilga – pēc pirmās sezonas Maskavas apgabala klubā, tas paziņoja par bankrotu un speciālistam atkal bija jāmeklē jauna darba vieta. Sekoja trīs gadi Jaroslavļas “Lokomotiv” – komandā ar vienu no labākajām hokeja akadēmijām Krievijā. Naumova rīcībā nebija tādu spilgtu hokejistu kā “Donbass”, tomēr visi vārtsargi demonstrēja pārliecinošu sniegumu. Naumova pirmajā sezonā komandā, “Lokomotiv” vārtsargs Aleksejs Murigins uzstādīja KHL sausās sērijas rekordu – 302 minūtes un 11 sekundes, tādējādi ne tikai demonstrējot savu meistarību, bet arī kārtīgi noreklamējot Naumovu. Rekords kritīs vien pēc četriem gadiem, un to izdarīs “Dinamo” līdzjutējiem labi zināmais Timurs Biļalovs.
Trīs Jaroslavļā pavadīto sezonu laikā Naumovs kārtējo reizi apliecināja savu spēju attīstīt vārtsargus, gan jaunos, gan pieredzējušos un palīdzēt tiem nokļūt augstākā līmenī. Latvijas speciālista uzraudzībā pirmos soļus KHL virzienā stiepa talantīgais Iļja Konovalovs, kurš pagājušajā sezonā bija komandas pamatvārtsargs, bet tagad ir “Lokomotiv” otrais numurs aiz Edija Paskvāla. „Man ļoti patīk strādāt ar Naumovu,” 2017. gadā atklāja Konovalovs. “Viņš lieliski zina manas stiprās un vājās puses, zina, pie kā ir jāstrādā. Ārpus ledus mums ir draudzīgas attiecības, runājam ne tikai par hokeju. Viņš ir ļoti labs treneris,” komplimentos neskopojās vārtsargs.
Pēc Jaroslavļas Naumovs saņēma piedāvājumu no KHL granda – Maskavas CSKA. Krievijas galvaspilsētas kluba galvenais sponsors “Rosneft” ieguldīja milzīgu naudu, tomēr Gagarina kauss komandas trofeju plauktā joprojām nebija atrodams. CSKA meklēja veidus, kā vēl pastiprināt komandu visās sfērās, tajā skaitā treneru korpusā, un 2018. gadā tika oficiāli paziņots par Naumova pievienošanos klubam.
Pirmā trofeja un vārtsarga sagatavošana NHL
Pāreja uz CSKA atnesa Naumovam ne tikai papildus spiedienu, kas bija saistīts ar kluba ambīcijām, bet arī pirmo trofeju – Gagarina kausu. Maskavas kluba galvenais treneris Igors Ņikitins vairāku gadu garumā būvēja sistēmu, kurā katru spēlētāju ir iespējams aizvietot ar kādu citu. 2018./2019. gada sezonā CSKA triumfēja pamatturnīrā un aizcīnījās līdz Gagarina kausa finālam, kur vienkārši izdemolēja Boba Hārtlija trenēto „Avangard” ar 4-0.
Svarīgu lomu komandas panākumā nospēlēja talantīgais vārtsargs Iļja Sorokins. Arī iepriekšējā sezonā viņam bija laba statistika, bet Naumova vadībā tā bija vispār neticama – 94% atvairīto metienu un vidēji 1,16 (!) ielaistie vārti spēlē. Daudz ko noteica arī komandas agresīvais stils, kas nemazina Sorokina snieguma vērtību – pa viņa vārtiem nemeta bieži, bet vārtsargs izglāba komandu svarīgākajos brīžos, tādējādi dodot papildus pārliecību laukuma spēlētājiem. Arī triumfālajā “play-off” turnīra Sorokina spēle bija fantastiska – 94,7% seivu un caurmērā 1,19 ielaistie vārti. Šāds sniegums vainagojās ne tikai ar Gagarina kausu, bet arī ar “play-off” vērtīgākā spēlētāja balvu, daļa no kuras noteikti pienākas arī Naumovam.
„CSKA vārtsargu treneris noslīpējis Sorokinu līdz perfektam stāvoklim, palīdzējis viņam nonākt citā līmenī,” 2019. gada maijā rakstīja Krievijas medijs “Sport24”. Speciālista svarīgumu savā izaugsmē vairākkārt atzīmējis arī pats Sorokins. „Naumovs izdarījis ļoti daudz noderīga darba ar mani. Bija nodarbības gan tehnikas uzlabošanai, gan arī psiholoģiskajai sagatavotībai. Viņš prasīja, lai es nepārdzīvoju pēc zaudējumiem. Gadījās, ka pēc kādas neveiksmīgās spēles es sēžu ģērbtuvē ar nokārtu galvu. Naumovs nāca klāt un tieši piespieda smaidīt, teica, ka nevajadzētu to visu ņemt tik tuvu pie sirds. Tas bija ne tikai pēc spēlēm, arī pēc treniņiem. Gadījās, ka treniņa laikā ielaižu desmit metienus pēc kārtas, tad sāku psihot, sasitu nūju ap vārtiem. Bet Naumovs atbrauc, pabrīnās par manu garastāvokli un izdarīs tā, lai es smaidu,” pēc zelta sezonas atcerējās Sorokins.
„Protams, ka ar Naumovu mēs analizējām pretiniekus,” stāsta vārtsargs. „Gan taktiskos momentus, gan atsevišķus spēlētājus. Ir lietas, kuras viņiem atkārtojas, piemēram, bullīšos, izgājienos viens pret vienu vai divatā pret vienu.” Tajā pašā laikā Naumovs neļāva vārtsargam atslābināties un nekautrējās rīkoties stingrāk tad, kad tas, viņaprāt, bija nepieciešams. „Nodarbības laikā Naumovs varēja piebraukt klāt un iesist man pa ķērājcimdu, kuru es pacēlu pārāk augstu. Lai arī atšķirība ir trīs-četri centimetri, svarīgi, lai tava pozīcija būtu pareiza. Treneris visu laiku man par to atgādināja, izmantoja arī stingrākas metodes, un tas arī palīdzēja,” pārliecināts talantīgais vārtsargs.
2014.gadā Sorokins, vēl būdams NovokuzņeckasMetallurg” vārtsargs, piesaistīja NHL klubu skautu uzmanību. Drafta trešajā kārtā viņu ar 78. numuru izvēlējās Ņujorkas “Islanders” un uz kādu laiku aizmirsa. Ar savu sniegumu krievs lika par sevi atcerēties un, lai arī iespēja aizbraukt uz Ziemeļameriku viņam bija jau 2019. gadā, piedāvājumu no “Islanders” viņš pieņēma vien aizvadītajā vasarā. Pirmais līgums tika parakstīts līdz sezonas beigām. Līdz ar to skaitās, ka hokejists ir aizvadījis vienu sezonu NHL un viņam var piedāvāt lielāku naudu nekā atļauj debitanta līgums. Sorokins tika pie diviem miljoniem dolāru par sezonu, un ar lielu varbūtību piedzīvos debiju NHL tad, kad atsāksies sezona. Nav šaubu, ka arī Naumovs sekos vārtsarga sniegumam. Nav šaubu arī par to, ka bijušais Latvijas izlases vārtsargs izdarījis daudz, lai Sorokins nonāktu NHL.
Viņš vienmēr visu saka kā ir
Kādā citā klubā pamatvārtsarga aizbraukšana būtu īsta katastrofa, bet tikai ne CSKA. Ierindā palika zviedrs Larss Juhansons, savukārt kompāniju viņam sastāda pieredzējušais Aleksandrs Šaričenkovs. Pagaidām neviens no viņiem nav atrodams starp KHL labākajiem vārtsargiem gan atvairītajos metienos, gan vidēji ielaistajos vārtos, bet abi hokejisti demonstrē labu sniegumu, ko apliecina gan cipari, gan komandas atrašanās pirmajā vietā visā līgā. CSKA ieņem ceturto vietu līgā pēc zaudēto vārtu skaita, kas arī ir labs rādītājs.
Pirms sezonas Naumovs atklāja, ka par pirmo numuru kļūs tas, kurš labāk sevi pierādīs. Tā tas bijis arī iepriekšējos gados, kad leģionārs Juhansons sēdēja uz soliņa, kas Krievijas realitātē šķiet kaut kas neticams. Tiek uzskatīts, ka leģionāram jāspēlē jebkurā gadījumā, arī tiesību uz kļūdu viņam ir vairāk. „Larss pats zina, kā sevi sagatavot sezonai, jo viņš klubā spēlē jau vairākas sezonas. Šaričenkovam gan būs jāpierod pie prasībām gan uz ledus, gan sporta zālē. Tikai pēc pirmssezonas nometnes būs skaidrs, līdz kādam līmenim tu vari aizvest šos puišus,” darba specifiku iezīmēja Naumovs. „Mums ir divi vārtsargi un pirms sezonas visiem ir vienādas izredzes.”
Arī šosezon Juhansons nav spējis pārliecināt vārtsargu treneri, ka viņš ir pelnījis pirmā vārtsarga lomu. Divkārtējais Gagarina kausa ieguvējs Šaričenkovs laukumā gājis 22 mačos, kuros krievu hokejists atvairījis 91,4% metienu un vidēji ielaidis 2,13 ripas, kamēr zviedrs piedalījies vien sešos mačus, kuros demonstrējis labāku statistiku nekā viņa komandas biedrs – 91,7% seivu un drošības koeficients 1,84.
Savu pirmo spēli KHL šosezon sagaidījis arī 19 gadus vecais CSKA sistēmas vārtsargs Vsevolods Skotņikovs, kurš pirms tam vairākus gadus trenējās ar komandu. Debijas spēlē tālajā Habarovskā viņš atvairīja 20 no 21 metiena, palīdzot komandai tikt pie panākuma pār Habarovskas “Amur” ar 5:1. „Pirms debijas mača Sergejs Ivanovičs teica, ka pretinieku komandā spēlē tādi paši puiši, kā es, viņi visi kādreiz aizvadīja pirmo spēli šajā līmenī. Teica, lai neuztraucos un vienkārši daru savu darbu – komanda palīdzēs,” sarunā ar „sportapils.com” atceras jaunais vārtsargs.
Arī Skotņikovs piekrīt viedoklim, ka Naumovs ir prasīgs speciālists. „Viņš ir ļoti profesionāls speciālists, vienmēr visu saka kā ir. Treniņos Sergejs Ivanovičs ir stingrs, bet dzīvē ļoti draudzīgs, ārpus ledus ar viņu var parunāt gan par hokeju, gan par dzīvi,” atklāj vārtsargs. „Ko viņš man iemācījis? Pirmkārt jau būt prasīgam pret sevi. Naumovs uzsver, ka, lai progresētu, daudz jāstrādā un jāizpilda trenera uzdevums. Mēs visi – gan es, gan Šaričenkovs, gan Juhansons redzam, ka treneris iegulda milzīgu darbu, lai padarītu mūs par labākiem vārtsargiem.”