2018. gada februāri Oļegs Znaroks sagaidīja kā viens no labākajiem un ietekmīgākajiem treneriem Krievijas hokejā. Pirms gada kopā ar Sanktpēterburgas SKA iegūts trešais Gagarina kauss viņa karjerā, savukārt hokeja valstsvienība Znaroka vadībā allaž spējusi tikt pie medaļām pasaules čempionātos – zelts, sudrabs un divas bronzas. Uz četrgades nozīmīgāko hokeja turnīru – Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, Krievija aizbrauca kā favorīte, jo Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) tā arī nespēja atrast kopsaucēju ar Nacionālo hokeja līgu (NHL) un hokejisti no pasaules spēcīgākā turnīra olimpiskajās spēlēs nepiedalījās.
Jau iepriekš apzinoties šāda scenārija iespējamību, Krievijas turīgākie klubi mēģināja atgriezt pēc iespējas vairāk hokejistu no Ziemeļamerikas, to pamatojot ar izlases vajadzībām. Uz citu izlašu fona Znaroka vadītā valstsvienība tiešām bija spēcīga, un tomēr, fināls sanāca visai saspringts. No milzīga kauna Znaroku, Vītoliņu un visu Krievijas hokeju šķira vien 54 sekundes – tieši tik atlika spēlēt, kad Ņikita Gusevs izglāba izlasi zelta spēlē pret Vāciju un panāca neizšķirtu – 3:3. Papildlaikā par galveno varoni kļuva Kirils Kaprizovs, kurš pielika punktu – 4:3.
Mērķis tika izpildīts, mājas muzejā parādījās vēl viena medaļa. Šķita, ka līdz ar olimpisko spēļu zeltu Znaroks vēl vairāk nostiprināja savas pozīcijas. Februāra beigās speciālists kļuva par olimpisko čempionu, bet aprīļa vidū palika bez darba un veselu gadu hokeju skatījās no malas. Par iemeslu kļuva konflikts ar Krievijas hokeja ietekmīgāko cilvēku, SKA un Krievijas hokeja federācijas viceprezidentu Romānu Rotenbergu.
Kurš īsti ir treneris Sanktpēterburgā?
Katrs Sanktpēterburgā (un arī Krievijas izlasē) strādājošs treneris saskarās ar situāciju, par kuru visi zina, bet neviens skaļi nerunā. Proti, Rotenbergam ir ļoti lielas ambīcijas visās ar hokeju saistītajās jomās. Visi jau ir pieraduši, ka funkcionārs mēdz “paslidot kopā ar komandu”, šāda situācija nebija nekas neparasts arī pasaules čempionātos, kad viņš piedalījās izlases treniņos.
Tomēr viņa ambīcijas par hokeja spēlēšanu vairāk vai mazāk ir realizētas, jo Rotebergs ir NHL komandas spēlētājs. Tā nav kļūda, jo Krievijas lielākajam amatieru čempionātam ir nosaukums Nakts hokeja līga jeb NHL. SKA un federācijas viceprezidents spēlē hokeju vienā komandā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas hokeja leģendām, ar to viņam pietiek.
Savas trenera ambīcijas viņš realizē krietni agresīvāk – dzirdēti vairāki stāsti par to, ka Sanktpēterburgā ir divi treneri – viens nāk uz preses konferencēm, bet otrs nosaka sastāvu un taktiku. Vairākkārt tika pamānīts, ka Sanktpēterburgā nonākušie treneri pēkšņi atsakās no kombinācijām, kuras tika izmantotas viņu iepriekšējās komandās. Arī vairāki Krievijas hokeja žurnālisti sarunā ar “sportapils.com” atklājuši, ka funkcionāra ietekme uz lēmumiem par sastāvu un spēles stilu ir krietni lielāka nekā varētu šķist no malas.
Jāatzīmē, ka Rotenbergam ir trenera izglītība, ko viņš pa kluso ieguva pagājušajā gadā. Izglītībai iztērēti astoņi mēneši un 125 tūkstoši rubļu (ap 1 400 eiro). Un šosezon viņš ieguva iespēju pierādīt, ka viņa diploms nav tikai vienkārši pie sienas piestiprināts dokuments. Proti, SKA galvenajam trenerim, bet vēlāk arī viņa palīgiem atklāja saslimšanu ar Covid-19. Situācija bija kritiska, līdz ar ko treneru korpusu vairākām spēlēm savāca no tiem kluba sistēmas speciālistiem, kuri tobrīd bija pieejami. Uz soliņa stājās arī pats Rotenbergs, kurš skatītājiem tika stādīts priekšā kā pienākumu izpildītājs. Komanda piedzīvoja zaudējumu pret “Sibir” ar 1:4, treneri pakāpeniski atgriezās un drīz Rotenbergs vairs nebija redzams uz komandas soliņa. Tās tuvuma – gan.
Znaroks vairs nevarēja to paciest
Starp hokeja (un arī citu sporta veidu pārstāvjiem), kuri savu karjeru sākuši vēl PSRS laikos vai īsi pēc impērijas sabrukuma, valda tāds augstprātīgs viedoklis – par hokeju var spriest tikai tie cilvēki, kuri paši ir to spēlējuši vai trenējuši. Ja tev nav atbilstošas pieredzes, tad tu esi nulle un tev nav nekādu tiesību uz diskusiju ar cilvēku, kurš hokejā ir kopš sešu – desmit gadu vecuma. Šīs domāšanas sekas var redzēt, piemēram, preses konferencēs pēc KHL spēlēm, kad treneris uz jautājumu par sastāva vai taktikas izvēli atbild ar pretjautājumu – “vai tad jūs esat hokeja speciālists, lai dotu man padomus?”
Viens no šādas domāšanas raksturīgākajiem tipāžiem ir tieši Znaroks. Viņš nekad nav bijis īpaši laipns ar žurnālistiem, nav kautrējies atbildēt nepamatoti rupji un ar savu uzvedību norādīt nehokeja cilvēkiem viņu vietu šajā pasaulē. Skaidrs, ka treneris saskarās ar lielu spiedienu Sanktpēterburgā, taču 2017. gadā izcīnītais Gagarina kauss ļāva viņam nedaudz nostiprināt savas pozīcijas klubā. Varas lielākā daļa joprojām piederēja Rotenbergam, bet ar Znaroku viedokli kaut nedaudz rēķinājās, atšķirībā no speciālistiem, kuri vēlāk strādāja SKA un izlasē.
Pats Znaroks gan nevarēja samierināties ar to, ka padomus viņam dod cilvēks, kurš nekad nav spēlējis hokeju – vienkārši amatieris ar lielu naudu. Konflikts bija tikai laika jautājums, un jau pirms olimpiskajām spēlēm situācija kļuva visai saspringta. “Baumas par Znaroka atlaišanu parādījās vēl 2017. gada decembrī, kad parādījās pirmie lieli konflikti ar SKA vadību. Treneris bija rupjš ne tikai ar žurnālistiem un lika sevi augstāk par visiem. Bet priekšā bija olimpiskās spēles, tāpēc uz šādu uzvedību pievēra acis. Neviens neatlaistu treneri dažus mēnešus pirms četrgades galvenā turnīra, visi saprata, cik svarīga ir uzvara šajā turnīrā,” pēc Znaroka atlaišanas rakstīja “Sport Business Online”.
Triumfs olimpiskajās spēlēs ļāva uz īsu laiku aizmirst par nesaskaņām. Bet jau drīz sākās strīdi – kurš ir panākuma galvenais autors. Tas pats “Sport Business Online” rakstīja, ka Znaroks nebija mierā ar prēmēšanas sistēmu pēc uzvaras Phjončhanā. “Pēc mūsu informācijas, viens no lielākajiem konfliktiem bija tādēļ, ka izlases hokejisti par uzvaru tika pie jaunām BMW automašīnām, savukārt treneriem neko tādu neuzdāvināja. Znaroks pieprasīja, lai arī viņa štāba speciālisti, ieskaitot galveno treneri, saņemtu automašīnas, taču viņam atteica.”
Gandrīz puse no olimpiskajā izlasē iesaistītajiem hokejistiem pārstāvēja SKA, un pēc zelta medaļu izcīnīšanas viņiem bija likumsakarīgs emocionālais tukšums. Sanktpēterburgas klubs aizcīnījās līdz Rietumu konferences finālam, kurā zaudēja Maskavas CSKA ar 2-4. Ar to pietika, lai Znaroks kopā ar Vītoliņu zaudētu darbu gan klubā, gan arī izlasē – īsi pirms pasaules čempionāta. “Oļegs Vaļerjevičs ir noguris, viņam nepieciešama atpūta,” atlaišanu no valstsvienības komentēja Krievijas hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks.
Vairāki Krievijas mediji rakstīja, ka patiesībā Znaroks neaizgāja, viņu vienkārši atlaida uzreiz pēc sezonas pēdējās spēles. Pēc zaudējuma pret CSKA komandas lidmašīnas salonā ienāca Rotenbergs, kurš sāka kritizēt Znaroku par komandas sniegumu. Šoreiz speciālista pacietības mērs bija galā. “Tu mani mācīsi? Kas tu tāds esi, ***? Ej ***. Viņš vēl mani mācīs, kā spēlēt hokeju”. Pēc šādiem vārdiem ne par kādu sadarbības turpināšanu nevarēja būt runas.
Uz gadu bezdarbnieks
Nevarētu teikt, ka publiski neizskanēja nekādi atbalsta vārdi Znaroka virzienā, tomēr to bija maz, jo neviens īsti negribēja strīdēties ar galveno cilvēku Krievijas hokejā. Hokejisti gan bijuši drosmīgāki – tā, Iļja Kovaļčuks pauda viedokli, ka sabiedrība joprojām līdz galam nesaprot olimpiskā čempiona atlaišanas iemeslus, Aleksandrs Ovečkins bija pārliecināts, ka pavisam drīz treneris atradīs jaunu darbu KHL, savukārt Sergejs Bobrovskis nevarēja saprast, kādēļ valsts labākais treneris joprojām ir bez darba.
Neoficiālā informācija liecina, ka Rotenbergs parūpējās, lai Znaroks KHL vairs nestrādātu. Tā arī notika – veselu gadu speciālists nosēdēja bez darba un neviens nevarēja paskaidrot, kādēļ viens no labākajiem treneriem devies tik ilgā atvaļinājumā. Protams, nebija nekāda Rotenberga parakstītā dokumenta ar aizliegumu strādāt, tomēr to bija iespējams darīt citādi, piemēram, ar mediju palīdzību.
Baumu līmenī Znaroka vārds cirkulēja saistībā ar vairākām komandām, tomēr ar to viss arī beidzās. Jau 2019. septembrī parādījās informācija, ka treneris aizvadījis pārrunas ar Maskavas “Dynamo” – komandu, kuru viņš savulaik divas reizes aizveda līdz Gagarina kausam. Tajā pašā laikā tika uzsvērts, ka puses nespēja vienoties par atalgojumu, proti, Znaroks it kā prasīja vairākus miljonus dolāru un bonusus par katra “play-off” raunda pārvarēšanu. Pats treneris sarunā ar “Championat” baumas ātri noraidīja, kā arī uzsvēra, ka ne visi vēlas, lai viņš atgrieztos pie darba.
“Es sašutis par šo informāciju, jo tā neatbilst patiesībai. Daži nelabvēļi vienkārši nevēlas, lai es strādātu KHL, tādēļ arī tiek sauktas šādas summas. Man vispār nebija pārrunu ar “Dynamo”, un es neesmu tādā statusā, lai diktētu savus nosacījumos. Protams, vēlos atgriezties pie darba, nav svarīgi – top klubā vai vidusmēra vienībā. Situācija ir tāda, ka noteikti cilvēki vēlas atbaidīt citu komandu vadību no manas kandidatūras un sauc tādas summas, kādas līgā vispār nesaņem neviens treneris. Tādējādi līdzjutēju acīs tiek izveidots negatīvs imidžs.”
Tāpat trenera vārds bija atrodams rakstos par Minskas “Dinamo” un Čeļabinkas “Traktors”, savukārt pats Znaroks 2018. gada oktobrī dalījās pieredzē ar “Zemgales/LLU” hokejistiem, aizvadot treniņu Jelgavas klubā. Bija redzams, ka Znaroks ir svaigs un gatavs darbam, savukārt krievu žurnālisti jokoja, ka minūtes laikā speciālists pateica vairāk nekā viņš parasti pasaka 3-4 preses-konferenču laikā.
Skarbi par situāciju ar Znaroka bezdarbnieka statusu izteicās arī 2018. gada Latvijas sporta žurnālists no LTV Vladimirs Ivanovs. “Neviens tā arī nav teicis kaut vienu vārdu, lai aizstāvētu treneri. Neviens! Jo visi saprot, pret kuru cilvēku būs šie vārdi. Par Tretjaks noklusēja. Otrkārt, pagājis jau pusgads, kopš Znaroks kopā ar Vītoliņa vienā brīdī zaudēja visus amatus SKA un Krievijas izlasē. Un ar savu CV viņi joprojām ir bez darba. Treškārt, kad notika viņu atlaišana, bet, patiesībā, izspiešana no profesijas, neizskanēja neviens argumentēts paskaidrojums. Viss sakrīt – viens zvans no aizvainota jaunā cilvēka ar lielu ego, un tev vairs nav tiesību strādāt KHL.”
Par vienu no atspēriena punktiem kļuva Znaroka un visas olimpiskās hokeja izlases viesošanās pie valsts prezidenta 2018. gada novembra beigās. Arī Putinam rādās jautājums par to, kādēļ tik titulēts speciālists nestrādā nekur. Īsi pēc tam parādījās informācija, ka Znaroks pildīs konsultanta pienākumus Krievijas U20 izlase, kura pilnā sparā gatavojās pasaules čempionātam. Tāpat bija plānots, ka nepieciešamības gadījumā viņa padomi varētu noderēt arī pieaugušo izlasei.
“Znaroka pieredze, kas gūta KHL un pasaules lielākajos starptautiskajos turnīros, palīdzēs jaunajiem spēlētājiem un treneriem sagatavoties lēcienam citā līmenī. Viņš vēros ne tikai jauniešus, bet arī pieaugušo izlasi,” non grata trenera piesaistīšanu komentēja Rotenbergs.
Līdz darbam klubā speciālistam gan vēl bija jāuzgaida – 2019. gada 29. aprīlī viņš parakstīja līgumu ar Maskavas “Spartak”, kur pirmajā sezonā viņa vadībā spēlēja arī Kaspars Daugaviņš un Mārtiņš Karsums. Speciālista nozīmēšana tieši par šī kluba stūrmani arī izrādījās pārsteidzoša dažiem žurnālistiem, jo iepriekš starp SKA un “Spartak” valdīja visai īpašas attiecības.
“Tieši Znaroka attiecības ar Krievijas hokeja eliti lika apšaubīt, ka viņa kļūšana par “Spartak” treneri ir iespējama. Nevienam tas nav noslēpums, ka savulaik “Spartak” atdzima ar SKA prezidenta Genādija Timčenko palīdzību. Oktobra beigās šķita, ka Znarokam ir izsniegta vilka pase, jo atlaišana no SKA un izlases padarīja viņu par nevēlamo personu abās organizācijās. Pēc viņa nozīmēšanas par izlases konsultantu ledus nedaudz izkustējās. Stāsta, ka Znaroka atriešanās KHL tika apspriesta Timčenko līmenī, savukārt Rotenbergs šajās pārrunās nepiedalījās. Tādēļ varam būt pārliecināti – ar SKA fārmkluba statusu Znaroks noteikti nebūs mierā,” informāciju par nelabvēļiem apstiprināja “Sport24” žurnālists Dmitrijs Jerikalovs.
“Spartak” gan ir pieticīgāka līmeņa komanda – gan budžeta, gan ambīciju ziņā. Visa čempionāta garumā Maskavas vienības sniegums nebija stabils, Rietumu konferencē tika ieņemta piektā vieta, bet “play-off” pirmajā kārtā ar 2-4 zaudēts Maskavas “Dynamo”. Daudz iepriecinošāka bija sezonas bilance pret Rotenbergu un SKA – 3-1.