Marians Pahars šobrīd ir Latvijas vīriešu futbola izlases trenera palīgs un veiksmīgi atguvies pēc saslimšanas ar Covid-19. Taču, pārskatoties Eiropas futbola statistikas lappuses, acīs iekrita arī cits fakts – Pahars joprojām ir labākais vārtu guvējs Anglijas Premjerlīgā starp Austrumeiropas futbolistiem. Sarunā ar Sportapils.com Marians pastāstīja par sev pašam spilgtākajiem un skaistākajiem vārtu guvumiem, ieskaitot tos, kuri, kā viņš pats saka, mainīja visu viņa karjeru.
Marians Pahars savu pēdējo spēli Anglijas Premjerlīgā aizvadīja 2004. gadā. Viņš vēl divus gadus bija “Southampton” sastāvā, taču traumas un citi apstākļi patraucēja, un 2006. gadā Pahars no Southemptonas atvadījās, klubam esot jau Anglijas pēc spēka otrajā līgā. Viņš to atstāja kā ļoti populāra figūra vietējā sportā, kam sekoja spēlēšana zemāka līmeņa klubos citās valstīs un jau pieticīgākas karjeras beigas. Nonākšana pie Latvijas izlases stūres visu pārējo aizstūma tālākā atmiņā, ko nesen atsvaidzināja Askolda Uldriķa pirms diviem gadiem izdotā grāmata “Super Marians”.
Taču fakti, lai arī pamazām pazūd no jaunās paaudzes atmiņām, lielajā vēstures grāmatā ir iekalti mūžīgi, un, šķirstot Anglijas Premjerlīgas labāko vārtu guvēju sarakstus, tajos atrodams arī Latvijas futbolista vārds. Laikā, kad neviens Latvijas futbolists tā īsti nemaz nav tuvumā kādai no Eiropas lielākajām futbola līgām un izlase mokās ar pastarīšu pieveikšanu, tomēr patīkama ir apziņa, ka Austrumeiropas futbola vēsturē nav cita futbolista, kurš Premjerlīgā būtu iesitis vairāk vārtus nekā Marians Pahars.
Pahars Premjerlīgā aizvadīja sešas sezonas, no kurām par patiešām pilnvērtīgām saucamas trīs, proti, no 1999. līdz 2002. gadam, kad viņam katrā sezonā bija vismaz 30 spēles, turklāt 2001./02. gada sezonā Marians piedalījās pat 36 no 38 “Southampton” spēlēm, turklāt 33 reizes bija pamatsastāvā. Un tā ne tuvu nebija trenera plika uzticība, Pahars toreiz Premjerlīgā izcēlās ar 14 vārtu guvumiem, kas bija astotais labākais rādītājs visā līgā. Sasniegums, līdz kuram šobrīd Latvijas futbolā teju kā līdz mēnesim.
Visu laiku labāko “Southampton” vārtu guvēju sarakstā Pahars ieņem sesto vietu, taču, ņemot vērā tieši Premjerlīgas mačus, viņš ar 42 vārtiem ir trešajā vietā. Vairāk guvis ir tikai Mets le Tisjē (102 vārti) un Džeimss Bītijs (68), ar kuru Pahars vairākas sezonas aizvadīja kopā. Jāatzīmē, ka runa nav par kaut kādu Anglijas futbola viduvējību, bet gan par 130 gadu senu klubu, kas Premjerlīgā aizvadījis 21 sezonu un šobrīd ieņem trešo vietu līgas kopvērtējumā. Drīzumā gan Pahara pozīcijā kluba rangā var mainīties – Denijs Ingss ar sešiem precīziem sitieniem šosezon sasniedzis 35 vārtu robežu, no Pahara atpaliekot vairs tikai par septiņiem vārtiem, un šo starpību britu uzbrucējs, turpinot uzņemto tempu, varētu likvidēt jau pavasarī.
“Ingss mani pārspēs, nav šaubu,” sarunā ar šo rindu autoru pasmējās Pahars. “Viņš vārtus gūst ļoti bieži, un tagad arī ir citi laiki, “Saints” spēlē par augstām vietām, nav tā, kā manā laikā, kad pārsvarā cīnījāmies par vietas nosargāšanu līgā. Es pats tik sīki nebiju skatījies uz savu statistiku – dažreiz ir patīkami to pieminēt, dažreiz man līdzjutēji vai draugi atsūta kādu video no Premjerlīgas, bet tā īpaši tam uzmanību nepievērsu. Tagad, kad piesauci šādu faktu par Austrumeiropu, biju patīkami pārsteigts. Interesanti un forši, bet nu reizē arī nekas vairāk.”
“Es pats gan atceros lielāko daļu savu vārtu guvumu,” sacīja Pahars. “Man arī pašam noglabāti video, jo tos šobrīd nav nemaz tik viegli atrast. Vai sezonas laikā pats skaitīju līdz iesistajiem vārtiem? Kaut kur apkārt jau šis skaitlis vienmēr bija. Labākais atgādinājums gan bija tad, kad izsauca pie kluba bosiem un pasniedza kluba mēneša spēlētāja balvu, tad vienmēr skaļi uzskaitīja paveikto un iesisto. Nu, protams, sezonā, kad iesitu 14 vārtus, par to piedomāju vairāk, jo bija jau arī ko skaitīt, nevis kā sezonās ar 3-4 vārtiem, kad tā īsti nemaz negribas skaitīt (smejas).”
Interesants fakts Pahara sakarā atradās, pārlūkojot dažādu valstu labākos Premjerlīgas bombardierus. Ar Latvijas futbolu nesalīdzināms ir tas, kādā statusā un stāvoklī šis sporta veids ir Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā, taču tieši Latvijas futbolā sagatavots Premjerlīgas labākais vārtu guvējs no Eiropas. Pahars šo pozīciju dala ar Andreju Kančelski, kurš Premjerlīgā nospēlēja astoņas sezonas, pārstāvot četrus klubus un arī gūstot 42 vārtus. Interesanti, ka vienreiz Pahars un Kančelskis, divi labākie Austrumeiropas snaiperi Anglijā, arī devās laukumā, uzbrūkot vieniem vārtiem. Kančelskis 2002. gada rudenī bija pievienojies “Southampton” un aizvadīja tajā tikai vienu Premjerlīgas maču, dodoties uz maiņu spēlē pret “Everton”, turklāt Kančelskis uz maiņu devās tieši reizē ar Paharu – abi tika uzmainīti 56. minūtē, un Pahars pēc tam 73. minūtē ar pendeli guva uzvaras vārtus. Pahars pendeli pats nopelnīja, par ko gan pretinieki protestēja, apsūdzot viņu simulācijā, taču par savām emocijām tikai saņēma papildu sodu.
Premjerlīgas visu laiku labākie vārtu guvēji no Austrumeiropas
“Tiešām tikai viena spēle mums kopā bija Premjerlīgā? Ja nu arhīvā tā ir… Taču tā komandā Kančelskis bija vairākus mēnešus, labi sapazināmies, dažreiz izbraukumos bijām istabas biedri. Man pašam tā nemaz nav palicis atmiņā, ka Premjerlīgā kopā spēlējām tikai vienreiz. Taču bija patīkami ar viņu trenēties kopā, arī mūsu ģimenes iepazinās, ļoti labi atceros Andreju kā personību. Tagad interesanti atskatīties, ka, kā tu saki, mums ir vienāds Premjerlīgā gūto vārtu skaits.”
Starp citu, arī Kančelska ceļi pēc Premjerlīgas karjeras vēlāk aizveda uz Latviju, viņam uz neilgu laiku strādājot par treneri “Jūrmalas” klubā, kas 2014. gada rudenī lika britu medijiem vēlreiz paskatīties Latvijas līgas virzienā. Pirms tam viņi to bieži darīja, pētot Pahara izcelsmi – galu galā, Marians bija celmlauzis Latvijas futbolistu ceļam uz Angliju, un var argumentēt, ka bez viņa veiksmīgā starta Premjerlīgā, apliecinot, ka vērts riskēt ar futbolistu ņemšanu no Latvijā, arī “Euro 2004” izlases kodola spēlētāji pie tik labas spēļu prakses un pieredzes Anglijā netiktu.
Pahars un Kančelskis ir pārliecinoši līderi Austrumeiropas futbolistu vidū rezultativitātē Premjerlīgā – gandrīz divreiz mazāk nekā viņi iesitis Krievijas slavenais uzbrucējs Andrejs Aršavins, kuram “Arsenal” rindās 23 vārti. Vēl virs 20 vārtiem ir tikai Romānam Pavļučenko, kamēr citiem Ukrainas un Krievijas labākajiem futbolistiem ir krietni mazāk. Protams, nav īsti korekti teikt, ka Premjerlīgas vārtu statistikas Pahars ir reģiona labākais uzbrucējs 21. gadsimtā. Piemēram, Andrijs Ševčenko šajā sarakstā ir septītajā ar deviņiem gūtiem vārtiem “Chelsea” sastāvā, taču Ševčenko savus slavas gadus aizvadīja pavisam citā līgā, iesitot 127 vārtus Itālijas A Sērijā.
“Es Premjerlīgā visu laiku jau nespēlēju kā tikai smailes uzbrucējs, un man bija arī ilgāki periodi, kad neizdevās gūt vārtus,” sacīja Pahars. “Dažreiz spēlēju vairāk centrā, dažreiz biju flangā. Galu galā, futbols ir komandas spēle, un nevar visu raksturot ar vārtu guvumiem vien. Protams, nav nekā labāka futbolā, kā pašam iesist vārtus, taču spēlē ir daudzas dažādas detaļas, un arī es pats sevi neuzskatu par tādu lielu bombardieri kā, piemēram, Rūdu van Nīstelroju. Viņš vienmēr sita iekšā (Nīderlandes futbola zvaigzne Premjerlīgā nospēlēja piecas sezonas, četrās no tām iesitot vairāk nekā 20 vārtus – aut.p.). Tagad, statistikā skatoties, var atrast, ka man bija mēneši bez vārtu guvumiem, bet tas jau automātiski nenozīmē, ka tajā laikā spēlēju slikti.”
Pahars ir dzimis Ukrainas teritorijā, līdz ar to Austrumeiropu kā viņa izcelsmes reģionu apstrīdēt nevar, taču pavisam cita runa ir par Latvijas piederību šim reģionam. “World Factbook”, ko veido ASV Izlūkošanas birojs, Austrumeiropu definē Baltijas valstis, Ukrainu, Baltkrieviju un to Krievijas daļu, kas ir līdz Urālu kalniem. Savukārt Eiropas Savienības definīcijā Baltijas valstis iekļaujas Ziemeļeiropā, kur ir arī Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Islande un Fēru salas.
Ja ņemam vērā šo definīciju, tad Pahars reģiona labākais Premjerlīgas snaiperis vairs nesanāk – viņš šo valstu futbolistu vidū ieņem sesto vietu. Pārliecinošs līderis ir Mančestras “United” pašreizējais galvenais treneris Ūle Gunars Šulsērs, kurš savulaik Mančestras komandas sastāvā izcēlās ar 92 vārtu guvumiem. Šulsērs ir 15. visu laiku rezultatīvākais ārzemnieks Premjerlīgā, bet Ziemeļeiropas valstu konkurencē viņam tuvākie ir divi Islandes futbolisti – Sīgurdsons un Gudjonsens. Ja skatāmies tikai Baltijas valstis, tad Pahars guvis 21 reizi vairāk vārtu Premjerlīgā nekā visi pārējie kopā, jo ar vārtiem Premjerlīgā vēl izcēlies tikai bijušais Latvijas izlases kapteinis un federācijas prezidents Kaspars Gorkšs un igaunis Ragnars Klavans. Viņiem abiem pa vieniem vārtiem Premjerlīgā.
Premjerlīgas visu laiku labākie vārtu guvēji no Ziemeļeiropas
Kopumā Pahars ir dalītā 84. vietā rezultatīvāko Premjerlīgas ārzemnieku sarakstā, un te lai katrs vērtē, vai tas ir daudz vai maz. Taču atliek tikai paskatīties, kādi uzvārdi tad ir aiz Latvijas bijušā uzbrucēja – Koutinju (41), Lakazets (40), de Breine (38), Viljans (37)… Un galīgi nav tā, ka viņi Premjerlīgā būtu aizvadījuši īpaši mazāk spēļu nekā mūsu bombardieris.
“Marians nebija uzbrucējs, kurš vārtus guva tikai vienā veidā,” šī materiāla sakarā pastāstīja Askolds Uldriķis, Pahara autobiogrāfijas autors. “Anglijas klubā tam pierādījumus ieguva jau viņa pirmajā pārbaudes spēlē, kad viņš iesita tā saukto perfekto “hat-trick”, vārtus gūstot ar labo kāju, kreiso kāju un arī ar galvu. Viņam ir skaisti vārtu guvumi ar tālsitieniem, apspēlējot individuāli un arī pēc divcīņām soda laukumā, kur Marians auguma ziņā daudziem piekāpās, taču tāpat atrada veidu, kā tikt pie bumbas un sitiena. Spilgti atmiņā palicis attēls no spēles pret “Liverpool”, kur Pahars ir blakus “Liverpool” leģendai Stīvenam Džerārdam un cīnās par bumbu.”
Premjerlīgas visu laiku labākie vārtu guvēji leģionāri
Aicināts nosaukt, kurus Latvijas uzbrucēja vārtus atminas visspilgtāk, Uldriķis norādīja, ka, protams, 1999. gada rudenī pret “United” paveiktais ir ļoti efektīgs moments, bet izcelt viņš vēlētos Pahara debijas sezonas pēdējā spēlē gūtos vārtus pret “Everton”: “Futbola fani jau atceras to stāstu – komandai vajadzēja uzvaru, lai nosargātu vietu Premjerlīgā. Un Pahars iesita abus vārtus, nokārtojot 2:0, un tie otrie vārti man pašam šķiet visspilgtākie. Tur bija centrējums gar vārtiem, bumba lidoja tuvu zemei, taču Pahars to pamanījās aizsniegt ar galvu un trāpīt vārtos. Atceros, ka britu medijos viņš toreiz tika slavināts kā dzinējsuns, kurš burtiski saož bumbu un vārtus.”
Pats Pahars, taujāts par saviem spilgtākajiem vārtiem, piesauca pašus pirmos, kad, nākot uz maiņu pret “Blackburn”, izrāva neizšķirtu 3:3 spēles 85. minūtē. “Tie principā mainīja visu – manu noskaņojumu, manu attieksmi un motivāciju. Pirms tiem īsti nejutos savā ādā jaunajā valstī un klubā, kurā biju ieradies. Apkārt bija nepazīstami cilvēki ar citu mentalitāti, man tobrīd bija valodas barjera, un kopumā sanāca tā, ka pāris pirmie mēneši Anglijā man personīgi bija grūti. Tāpēc šis vārtu guvums, kas bija svarīgs visai komandai, nāca kā atvieglojums. Tas noārdīja barjeru ar komandas biedriem, sajutu līdzjutēju atbalstu, sajutu, ka viņi ir manā pusē.”
“Tajā spēlē salikās kopā daudzi apstākļi – svarīga spēle komandai, domājot par vietas saglabāšanu līgā, visiem bija satraukums un savas emocijas,” turpināja Pahars. “Tas vārtu guvums mainīja visu manu karjeru, tas mainīja manas sajūtas par visu valsti, tāpēc uzskatu to par vissvarīgāko vārtu guvumu savā karjerā, lai arī varbūt nav pats skaistākais. Tas arī man pamainīja uzskatus par futbolu, pirms tam bija tāda kā rutīna no spēles uz spēli, no treniņa uz treniņu, bet tajā mačā sajutu lielas emocijas un atvieglojumu ne tikai futbola, bet arī dzīves ziņā. Jā, tobrīd varbūt tā vēl nedomāju un nepievērsu uzmanību, bija jau nākamās spēles un nākamie notikumi, bet tagad varu atskatīties pagātnē un novērtēt, ko tieši tas brīdis 1999. gada aprīlī man nozīmēja.”
Savukārt par saviem skaistākajiem vārtiem Marians nosauca divus – pret Maskavas “Dynamo” un “Derby”. Pirmie bija vēl Rīgas “Skonto” sastāvā, aizvadot UEFA kausa spēli, kad Pahars ar pirmo pieskārienu bumbai no apmēram 20 metriem pārsteidza vārtsargu un pārsita bumbu pāri viņam, bet otrie bija jau Premjerlīgā, kad pret “Derby” Pahars tika pie bumbas pretinieku laukuma pusē, ieskrēja vairāku pretinieku ielenkumā un izmantoja sekundi brīvā laika, lai no apmēram 30 metriem ar kreiso kāju palaistu neatvairāmu tālšāvienu, trāpot pašā vārtu devītniekā. “Tieši šādi tālsitieni man pašam bija vismīļākie,” smaidīja Pahars. “Tādus bieži neizdodas realizēt, un biežāk tomēr sanāk iesist vai nu soda laukuma vai pēc labām piespēlēm, taču trāpīt tādu no tālienes – neatkārtojamas sajūtas un emocijas.”
“Vai man nav žēl, ka tolaik nebija tādu tehnoloģiju kā šodien, kad vārtu guvumus internetā tik viegli un ātri atrast? Nu, kāda te nozīme kaut ko nožēlot… tāpat arī savu piedzimšanu nožēlot nevar, tā notika un jāiet tik uz priekšu,” sacīja Pahars. “Tolaik jau ne tikai Latvijā bija grūti pieejami spēļu video un atkārtojumi, visur tā bija. Tagad ir ļoti iespaidīgi, ar kādām tehnoloģijām Premjerlīgā prezentē futbolu, tur vārtu guvumi redzami no visiem rakursiem un lieliskā kvalitātē. Par saviem vecajiem vārtu guvumiem internetā es to nevaru teikt (smejas). Par to gan neliela nožēla ir, ka tie video rullīši tādi pikseļaini un maziņi, bet arī Peles un Maradonas spēļu momentu video lieliskā kvalitātē ir maz, un tad nu ko man te sūdzēties (smejas).”
Uldriķis šajā sakarā pastāstīja, ka tolaik, kad viņš vēl darbojās kā žurnālists, “Sporta Avīzes” vajadzībām Premjerlīgas video iegūt bijis ļoti grūti: “Tobrīd jau vēl internets bija tikai bērnu autiņos. Mums bija viens dators, un tur varēja nopirkt ziņu aģentūras ziņas par spēlēm, kas tad arī bija tā informācija, kas mūs sasniedza par Pahara un “Southampton” gaitām. Atceros arī, ka britu radio bija futbola programma, kurā reizē stāstīja par visām spēlēm, kaut kas līdzīgs kā šobrīd “simulcast”, pārraidei, kas ir par vairākām reizē notiekošām spēlēm un pievēršas tajai, kurā kaut kas notiek, piemēram, vārtu guvums. Tad nu paralēli savām lietām šī programma toreiz bija ieslēgta un gaidījām, kad dzirdēsim Pahara vārdu piesauktu.”
Intervijas beigās Pahars izteica cerību, ka Premjerlīgā vārtus drīz sitīs arī citi Latvijas spēlētāji: “Breksita dēļ tas varbūt vairs nebūs tik vienkārši, taču joprojām uzsveru – visgrūtākais ir nokļūšana tur. Kad esi tur klāt, tad vairs nekas neliekas tik pārdabisks, un, parādot un apliecinot sevi, viss notiksies. Taču vispirms līdz Premjerlīgai ir jātiek, jā.”