Nevienu reizi vien, vērojot dažādas sporta sacensības caur TV ekrāniem, ir redzēts, ka sportisti spēļu vai sacensību laikā košļā košļājamās gumijas. Kādam tā ir māņticība un rituāls, kāds varbūt vēlas būt ar labu elpu, komunicējot ar tiesnešiem, bet vai tā uzlabo arī sportiskos rezultātus? Izrādās, ka jā!
Košļājamā gumija bija bieža parādība basketbolā. Ja Latvijas basketbola virtuvē ar to savulaik ļoti izcēlās Sandis Valters, tad pasaules mērogā Maikls Džordans bija košļājamās gumijas “vēstnesis” – viņš bija tās aizsācējs pasaulē. Arī 1998. gada slavenās NBA finālsērijas 6. mačā Džordans košļāja savu iecienītāko gumiju, kas bija ar arbūzu garšu.
Džordana lielās popularitātes un ietekmes dēļ 1991. gadā ASV tirdzniecībā tika palaistas košļājamās gumijas, uz kura virsū bija pats basketbolists, un nosaukums bija “Hang Time”. Jāteic, ka realitātē pieprasījums pēc košļājamajām gumijām nebija tik liels un drīz vien tās atstāja veikalu plauktus, tiesa, sava veida efekts tika panākts, jo divus gadus vēlāk tika izdota grāmata par slaveno basketbolistu ar tādu pašu nosaukumu – “Hang Time”.
Šobrīd gan košļājamās gumijas popularitāte NBA nav vairs tik liela, bet beisbolā ir tieši otrādāk. Savulaik MLB populāra bija košļājamā tabaka, taču šobrīd tabaka tiek asociēta ar sliktu elpu un dažādām slimībām, līdz ar to košļājamā gumija ir laba un nekaitīga alternatīva.
Pirms diviem gadiem košļājamā gumija bija ļoti populāra Sirakūzas studentu basketbola komandā, jo to lietoja gan spēlētāji, gan treneri. “Es visu laiku košļāju,” atzina komandas spēlētājs Taijuss Batls. “Ja godīgi, esmu no tās atkarīgs. Es košļāju gumiju visu dienu un arī spēļu laikā. Tā mani nomierina, bet spēļu laikā izlietoju septiņus līdz astoņas košļenes. Tas ir slikti.”
Visi komandas pārstāvji nebija tik lieli košļājamās gumijas entuziasti, taču tā vienmēr bija pieejama. Tika aprēķināts, ka sezonas laikā košļājamajai gumijai tika iztērēti aptuveni 1000 dolāri. “Kad es nekošļāju, jūtos vairāk noguris,” sacīja Frenks Hovards, kurš vidēji laukumā pavadīja 38,3 minūtes. Neskatoties uz biežo košļāšanu, Sirakūzai neizdevās iekļūt starp četrām labākajām NCAA komandām 2018. gada pavasarī.
Dažādu pētījumu rezultātā ir atklājušās košļājamās gumijas labās īpašības. Pirmkārt, tā var uzlabot smadzeņu darbību, jo tiek uzskatīts, ka košļāšana stimulē smadzenes priekšējo daļu. Otrkārt, zinātnieki ir izpētījuši, ka košļājamās gumijas lietošana palīdz novērst un samazināt stresu. ASV armijas ēšanas paciņās košļājamā gumija ir iekļauta jau kopš Pirmā pasaules kara un tieši tādēļ, ka tā samazina stresu.
Treškārt, košļājamā gumija paātrina sirdsdarbību, kā rezultātā asinis pārvietojas ātrāk un muskuļi ātrāk tiek apgādāti ar skābekli. Ceturtkārt, košļājamās gumijas lietošana palīdz izvairīties no sausas mutes, kas īpaši svarīgi ir beisbolā, jo laukumā esošie spēlētāji ilgāku laiku nevar tikt pie iespējas padzerties ūdeni. Kā vēl vienu pozitīvo aspektu var minēt to, ka tā palīdz ķermenim ātrāk absorbēt kofeīnu, līdz ar to samazinās nogurums un palielinās testosterona līmenis.
Protams, ka viss nevar būt balts un pūkains, un arī košļājamās gumijas pārmērīgai lietošanai ir savas negatīvās puses. Galvenā problēma noteikti ir aizrīšanās ar to, savukārt, ja košļājamās gumijas sastāvā ir cukurs, tā nodara ļaunumu arī zobiem. Tāpat tā var izraisīt elpošanas traucējumus, īpaši pie intensīvām slodzēm, kad sportisti mēdz elpot caur muti.
Lai gan tika minēts, ka košļājamā gumija palīdz izvairīties no sausas mutes, tā noved arī pie ūdens nelīdzsvarotības, jo ķermenis domā, ka tiek uzņemta pārtika, tādējādi tērējot papildu enerģiju siekalu ražošanai, lai gan tas nav nepieciešams. Ja košļājamā gumija tiek izmantota tukšā dūšā, tā var palielināt gastrīta vai čūlu risku.
Kāds varētu būt noslēdzošais secinājums? Košļājamai gumijai ir gan plusi, gan mīnusi, taču sportisti lielākoties to izmanto tikai māņticības ietekmē.