Trešdien ar Amerikas Savienoto Valstu uzvaru noslēdzās pasaules čempionāts hokejā U20 vecuma grupā. Mājiniece Kanāda savu vienīgo zaudējumu piedzīvoja tieši finālā. Savukārt turnīra ievadā kanādieši iemeta 16 ripas Vācijas valstsvienības vārtos. Hokeja dzimtenes pārstāvjiem tas nebija izdevies vairāk nekā desmit gadus – kopš 16:0 uzvaras pret… Latviju. Kur tagad spēlē šie hokejisti?
2009. gada 26. decembrī Latvijas un Kanādas U20 izlases sastapās pasaules čempionāta atklāšanas spēlē. Gadu iepriekš latviešiem bija izdevies noturēties elites divīzijā, cīņās par palikšanu ar vienādu 7:1 pieveicot gan Vācijas, gan Kazahstānas vienaudžus. No tās komandas ierindā bija palikuši viens vārtsargs, četri aizsargi un četri uzbrucēji, ieskaitot komandas kapteini Robertu Bukartu.
Graujošajā zaudējumā ar 0:16, kas joprojām ir junioru čempionāta antirekords, Latvijas izlase pirmos vārtus ielaida jau 36. sekundē. Pie tiem noveda zaudēts iemetiens savā zonā, sekojošais metiens no zilās līnijas un ripas pielabošana vārtu priekšā. Visnotaļ klasisks Kanādas vārtu guvums. Pirmās trešdaļas turpinājumā laukuma saimnieki guva vēl četrus vārtus. Pēc otrās trešdaļas deficīts bija pieaudzis jau līdz 0:11.
Jāpiezīmē, ka grupu turnīra turpinājumā Latvijas hokejisti piedzīvoja zaudējumus vēl trīs spēlēs. Vissīvāko pretestību izdevās izrādīt Šveices vienaudžiem. Pirms beidzamajām 20 minūtēm mūsējie pat bija vadībā ar 4:3, taču beigās tika ciests zaudējums ar 5:7. Uz izdzīvošanas grupu (Čehija, Slovākija, Austrija, Latvija) līdzi nāca iepriekš piedzīvotais zaudējums pret slovākiem, un neveiksme pret Čehijas U20 izlasi nozīmēja atvadīšanos no elites. Uz atvadām gan izdevās tikt pie panākuma, pieveicot austriešus.
Neskatoties uz graujošo zaudējumu pret Kanādu, turklāt grupā vēl bija 1:12 pret ASV un izdzīvošanas spēlēs 2:10 pret čehiem, šīs komandas pienesums Latvijas hokejam bijis visnotaļ pozitīvs.
Jāsāk ar vārtsargu līniju. Maču vārtos sāka Raimonds Ermičs, kurš pēc trim ielaistām ripām tika nomainīts. Viņš tobrīd spēlēja Amerikā, bet pēc sezonas lika punktu savām cerībām par profesionālo hokeju. Savukārt vietā nāca un 13 ripas ielaida vārtsargs, kuru šobrīd varam saukt par vienu no labākajiem Latvijā – Jānis Kalniņš. Helsinku “Jokerit” pārstāvošais ripu ķērājs pagājušajā sezonā savāca 33 uzvaras, būdams pārliecinošs Kontinentālās hokeja līgas līderis. Kalniņš piedalījies divos pasaules čempionātos, aizvadot vienu spēli.
No aizsargiem izlasē spēlējuši četri – Ralfa Freiberga kontā ir 82 spēles, Ēriks Ševčenko piedalījies 22 mačos, Mārtiņš Jakovļevs aizvadījis 19 spēles, bet Alberts Iliško – deviņas. No viņiem uz pasaules čempionātiem devies tikai Freibergs, kura kontā ir pieci čempionāti, kā arī 2014. gada olimpiskās spēles. Pēdējo sezonu laikā viņš pierādījis sevi kā vienu no Čehijas līgas labākajiem aizsargiem. Tagad Freibergs pārstāv Brno “Kometa”.
Iliško teju visu karjeru pavadījis Zviedrijas trešajā un ceturtajā līgā, tur spēlējot arī šobrīd. Jakovļevs pagājušajā sezonā bija Daugavpils “Dinaburgas” kapteinis, bet karjeras laikā spēlējis arī Krievijas un Somijas otrajās līgās. Ševčenko pielaikojis Rīgas “Dinamo” formu, pēdējās sezonas pavadīja Krievijas Augstākajā līgā, bet tagad nobāzējies Polijā.
Vēl aizsardzības līnijā atrodami Rolands Gritāns, Jānis Šmits un Gvido Kauss. Arī Gritāns ticis pie spēlēšanas Krievijas otrajā līgā, laiku pavadot arī Francijā, Kazahstānā un Anglijā. Šmits izlaida iepriekšējos piecus gadus, bet tagad atgriezies un Latvijas čempionātā pārstāv “Prizmu”, kamēr Kauss pusgadu pēc U20 čempionāta lika punktu hokejista karjerai.
No 13 uzbrucējiem, kuri aizbrauca uz čempionātu, lielajā Latvijas izlasē spēlējuši 11, un vairāki no viņiem kļuvuši par stabilām vērtībām. Taisnības labad gan jāpiemin, ka Ronalds Cinks un Edgars Uļeščenko valstsvienības rindās debitēja vēl pirms U20 čempionāta, bet pēc tam Latvijas izlasē vairs nespēlēja.
Starp 13 uzbrucējiem izceļami trīs, kurus noteikti var dēvēt par šā brīža izlases līderiem – Roberts Bukarts, Miks Indrašis un Ronalds Ķēniņš. Bukarts turnīru pabeidza ar sešiem vārtiem sešās spēlēs, Ķēniņš tika pie četriem punktiem, bet Indraša kontā bija 1+2. Bukarts bijis Latvijas izlases kapteinis pasaules čempionātā un izcēlies ar hat-trick pret zviedriem. Indrašis bijis Rīgas “Dinamo” kapteinis un pasaules čempionātos allaž meklējams starp komandas rezultatīvākajiem. Abi arī tagad pārstāv “Dinamo”. Ķēniņš trīs reizes kļuvis par Šveices čempionu un ticis līdz debijai Nacionālajā hokeja līgā. Viņš šobrīd spēlē Lozannā – Šveices otrās vietas īpašniecē. Turklāt Ķēniņš ir viens no komandas līderiem.
No šīs Latvijas U20 izlases uz pasaules čempionātu aizbraucis vēl viens uzbrucējs – “Dinamo” pārstāvošais Gunārs Skvorcovs. Komandā vēl spēlēja un lielajā izlasē debitēja Raimonds Vilkoits, kurš jau beidzis karjeru un kļuvis par Pētera Skudras asistentu Rīgas “Dinamo”, Juris Upītis, kurš “Dinamo” aizvadīja četras sezonas, bet tagad spēlē “Prizmā”, Artūrs Mickevičs, kurš pēc vairākiem rezultatīviem gadiem Francijā tagad atgriezies Liepājā, Rolands Vīgners, kurš turpina spēlēt Francijā, un Miks Lipsbergs – viens no Latvijas čempionāta labākajiem uzbrucējiem.
Tādējādi no Latvijas U20 izlases uzbrucējiem, kas ar 0:16 zaudēja kanādiešiem, nevienu maču Latvijas valstsvienībā neaizvadīja tikai divi – Kārlis Kalvītis un Roberts Maziņš. Kalvītis jau labu laiku strādā par bērnu treneri, kamēr Maziņš karjeru beidza pēc 2013./14. gada sezonas, ko noslēdza Kazahstānas čempionātā.
Ja tagad tiktu veidota ideālā Latvijas izlase, ar lielu pārliecību varētu teikt, ka no šīs U20 komandas tajā tiktu iekļauti pieci hokejisti – Kalniņš, Freibergs, Bukarts, Indrašis un Ķēniņš. Un tas pavisam noteikti nav maz! Profesionālā līmenī (ārpus Latvijas čempionāta) turpina spēlēt vēl trīs – Ševčenko, Skvorcovs un Vīgners.
Jāpieskaras arī kanādiešu gaitām. Kanāda bija izcīnījusi piecus zeltus pēc kārtas, bet šī komanda nespēja sēriju turpināt, finālā ar 5:6 pagarinājumā zaudējot amerikāņiem. Gluži tāpat kā šogad, arī toreiz tas kanādiešiem bija vienīgais zaudējums.
Milzīgas galvassāpes latviešiem sagādāja pretinieku otrā maiņa, piemēram, Gabriels Burks guva hat-trick un kopā savāca septiņus punktus. Junioru līgu zvaigzne savu potenciālu uz pieaugušo hokeju nespēja pārnest – tikai vienu sezonu NHL karjerā Burks savācis vairāk par 20 punktiem. Viņš spēlēja vienā maiņā ar Brendonu Kozunu (tagad Minskas “Dinamo”) un komandas kapteini Patrīsu Kormjē (Kazaņas “Ak Bars”).
No mūsdienu viedokļa ļoti interesanta izskatās kanādiešu pirmā maiņa. Centrā spēlēja Breidens Šens, kurš ar Sentluisas “Blues” izcīnījis Stenlija kausu, labajā malā bija Džordans Eberlī, kurš saņem 5,5 miljonus Ņujorkas “Islanders” sastāvā, bet kreisās malas uzbrucējs… spēlējis Rīgas “Dinamo”. Brendons Makmilans pret latviešiem guva vārtus vairākumā, bet vēlāk divas ar pusi sezonas bija meklējams starp “Dinamo” līderiem.
Vēl Kanādas uzbrukumā atrodami tādi vārdi kā Teilors Hols, kurš pirms diviem gadiem tika atzīts par NHL sezonas MVP, un Nazems Kadri, kurš bija Toronto “Maple Leafs”, bet tagad ir viens no Kolorado “Avalanche” līderiem. Abi kanādiešu vārtsargi – Mārtins Džonss un Džeiks Alens – bijuši savu NHL pirmo numuri, taču komandas galvenā zvaigzne meklējama aizsardzībā.
Alekss Pietrandželo sešās spēlēs guva 12 punktus un bija turnīra rezultatīvākais aizsargs. Turpinājumā viņš kļuvis par NHL zvaigzni, kā Sentluisas “Blues” kapteinis cēlis virs galvas Stenlija kausu, bet nule parakstīja 61,6 miljonus vērtu līgumu ar Lasvegasas “Golden Knights”. Viņš ar Kanādas izlasi arī kļuvis par olimpisko čempionu.