Rīgas “Dinamo” komandas galvenais treneris Pēteris Skudra ir nevienozīmīgi vērtēta personība, tomēr viņa sasniegumus hokeja laukumā neviens viņam atņemt nevar. Nepiekāpīgs raksturs un darba spējas Pēterim savulaik nopelnīja vietu hokeja mekā – Nacionālajā hokeja līgā, kur vārtsargs aizvadīja septiņas sezonas un, ja samierinātos ar otrā vārtsarga lomu, visticamāk, līgā būtu nospēlējis vēl vismaz pāris sezonas.
Vismaz viena spēle NHL – no Latvijas hokejistiem šāds sasniegums CV ierakstīts pieciem vārtuvīriem, tomēr atzīstamu spēļu skaitu bez Skudras sasnieguši vēl divi – leģendārais Artūrs Irbe un uzlēcošā zvaigzne Elvis Merzļikins.
Izsisties caur zemākajām līgām
Irbe pirms došanās uz NHL bija PSRS izlases pamatvārtsargs, Merzļikins uz Ziemeļameriku aizbrauca Šveices čempionāta un Latvijas valstsvienības „rokzvaigznes” statusā. Skudra vairāk bija kā kaķis maisā, kura spējas neviens īsti neapzinājās. ASV viņš ieradās 1994. gadā, savukārt līdz debijai NHL bija jāuzgaida – ieraksts par pirmo NHL spēli vārtsarga CV parādījās 1997. gada 5. novembrī.
Līdz šim brīdim pagāja trīs sezonas, kuru laikā latvietis „izbaudīja” ASV zemāko līgu šarmu – viņš spēlēja vairs neeksistējošajā Centrālajā hokeja līgā (CHL), aizvadīja 79 mačus Austrumu krasta hokeja līgā (ECHL), kā arī bija atrodams Amerikas hokeja līgas (AHL) kluba Hemiltonas „Bulldogs” pieteikumā. Skudras statistika Ziemeļamerikas hokeja zemākajā līmenī nebija tā spožākā, piemēram, pirmajā sezonā ECHL viņam 86,9% atvairīto metienu un vidēji 4,2 ielaistie vārti. Nav grūti iedomāties, cik ātri tiktu atlaists Skudras vadītā „Dinamo” vārtsargs, ja viņam būtu šādi rādītāji…
Skudra gan nepadevās pie pirmajām neveiksmēm un turpināja cītīgi strādāt, līdz beidzot sagaidīja iespēju spēlēt kopā ar pasaules labākajiem hokejistiem. Došanās laukumā kā Pitsburgas „Penguins” hokejistam gan noteikti nebija tāda, kādu vēlētos pats Skudra. Tobrīd 24 gadus vecais vārtsargs mačā iesaistījās otrā perioda vidū, komandai esot iedzinējos ar 2:3. Sev atvēlētajās 26:33 minūtēs vārtsargs atvairīja sešus no septiņiem metieniem, savukārt piektā ripa ielidoja jau tukšos vārtos, un pirmajā mačā Skudra bija spiests samierināties ar zaudējumu.
Irbem savā debijas mačā paveicās labāk – 30 no 32 atvairītiem metieniem un uzvara pār Edmontonas “Oilers” ar 6:2. Savukārt Merzļikina pirmā spēle vēl ilgi paliks līdzjutēju atmiņas – atvairīti 33 no 40 metieniem un sagrāve ar 2:7 pret Teodora Bļugera pārstāvēto “Penguins” ar paša latviešu uzbrucēja vārtu guvumu.
Debitanta sniegums patika komandas treneriem un nākamajā spēlē pret Detroitas „Red Wings” Skudra maču uzsāka no pirmajām sekundēm un darbojās visai pārliecinoši – atvairīja 23 no 24 metieniem, spēlei noslēdzoties ar neizšķirtu – 1:1. Svētkus sabojāja „Red Wings” uzbrucējs Brendons Šenahans, kurš pārspēja latvieti vien 51 sekundi pirms sirēnas. Tik tuvu savai pirmajai sausajai spēlei NHL karjeras pirmajā pilnā mačā nebija neviens no latviešu vārtsargiem.
Pirmās sezonas rādītājus vairs nespēja pārspēt
Pēc cipariem Skudras pirmā NHL sezona izskatās iespaidīgi – 17 spēlēs atvairīti 92,4% metienu un vidēji ielaistas 1,83 ripas. Latvietim neizdevās aizvadīt nevienu sauso spēli, tomēr viņa sniegums bija tiešām labs, Skudram kopā ar vēl pieciem spēlētājiem izpelnoties vienu balsi Kaldera trofejas, kas tiek pasniegta sezonas labākajām debitantam balsojumā.
Viena liela atšķirība starp Irbi un Skudru – Artūrs karjeras gaitā statistiski uzlaboja savu sniegumu un septītajā sezonā beidzot sasniedza atvairīto metienu procentu virs 90. Pēterim, kā vēlāk izrādīsies, pirmā sezona NHL paliks statistiski veiksmīgā, un tikai 2001./2002. gada sezonā Vankūverā viņš spēs atsitīs 90,7% metienu.
1998./1999. gada čempionātā Skudra spēlēja daudz – 37 mači sezonā ir viņa lielākais rādītājs un karjeras turpinājumā vārtsarga loma sevis pārstāvētajās komandās būs mazāka. Salīdzinājumam, Irbem bija astoņas sezonas ar lielāku spēļu skaitu un sešas – ar mazāku. Savā otrajā sezonā Skudra beidzot aizvadīja sauso spēli – lai to izdarītu, viņam bija jāaizvada 21 mačs. Salīdzinājumam, Irbem pirmais „shot-out” bija 17 mačā, bet Merzļikinam – 16.
Pēc trīs gadiem Pitsburgā, Skudra nonāca Bufalo „Sabres”, šajā komandā nospēlējot vien…27 sekundes pret Anahaimas “Mighty Ducks”. Ātri vien vārtsargs pārcēlās uz Bostonas „Bruins”, kur viņa sniegumu nevarētu nosaukt par pārliecinošu – 87,9% seivu un caurmērā 3,33 ielaistas ripas. Savukārt par Skudras pēdējo klubu NHL kļuva Vankūveras „Canucks”, kur latvietis nospēlēja vēl divas sezonas. Punkts NHL karjeras gaitām tika pielikts 2003. gada 13. martā pret Sentluisas „Blues”, kad Skudra atvairīja 29 no 33 metieniem, mačam noslēdzoties ar 4:4.
Par miljoniem varēja tikai sapņot
Ņemot vērā Skudras statusu NHL, viņam bija grūti cerēt uz vairāku miljonu vērtiem līgumiem, it īpaši 90. gados, kad dolāram bija pavisam cita vērtībā. „The Hockey News” informācija liecina, ka latvieša lielākais kontrakts bija 550 tūkstoši dolāru par sezonu, šādu naudu viņš saņēma 1999./2000. un 2002./2003. gada sezonā. Ņemot vērā inflāciju, mūsdienās tās ir divas atšķirīgas summas. Jo vārtsarga ienākumus konvertē mūsdienu dolāros, tad 1999./2000. gada sezonā viņš pelnīja 854 tūkstošus, bet 2002./2003. gada sezonā – 790 tūkstošus.
Merzļikins debija sezonā saņēma lielāku algu – 874 tūkstošus, savukārt pēc debijas sezonas viņš parakstīja krietni naudīgāku līgumu – divas gadu par astoņiem miljoniem dolāru. Pirmajā sezonā viņš nopelnīs trīs miljonus dolāru, savukārt otrajā – pat piecus. Irbe arī sāka ar pieticīgiem līgumiem, tomēr karjeras otrajā pusē viņš bija miljonārs – 1999./2000. gada sezona bija pirmā, kad „Mūris” sāka pelnīt virs miljona, ja precīzi, tad pusotru. Nākamajās četrās sezonās līdz pat lokautam Irbe nopelnīja 9,6 miljonus dolāru – visai iespaidīgi, it īpaši uz Skudras fona.
Aizvadot pēdējo spēli NHL, Skudra nedomāja doties atpūtā, bet karjeru turpināja Krievijā, kur tobrīd maksāja lielu naudu, it īpaši leģionāriem ar NHL pieredzi. Pats vārtsargs gan vēlāk atzina, ka nauda bija līdzīga kā Amerikā, tomēr galvenais faktors pamest Ziemeļameriku bija spēles laiks, kuru Krievijā viņam varēja garantēt.Latvietis Krievijas superlīgā nospēlēja vēl četras sezonas, pārstāvot Voskresenskas „Khimik”, Kazaņas „Ak Bars”, Maskavas CSKA un Novokuzņeckas „Metallurg”. 2007. gadā Skudra pielika punktu karjerai, savukārt kopš 2011. gada viņš ir treneris, kurš divu gadu laikā izauga no asistenta līdz galvenajam.
Jau pavisam drīz būs pieejama Jurija Žigajeva intervija ar Pēteri Skudru, kurā viņš stāstīs arī par pavadīto laiku NHL.
