Dienu pirms regulārās sezonas noslēguma Rīgas “Dinamo” hokejists Miks Indrašis viesojās raidījumā “FaceOff”, lai parunātu par aizvadīto sezonu, atšķirībām starp Rīgu un Maskavu, “Arēnas Rīga” ledus kvalitāti, pasaules čempionātu un citiem tematiem.
Par atgriešanos “Dinamo” sastāvā pēc divu gadu pārtraukuma un skatītājiem
“Bija patīkami atgriezties mājās. Protams, ka bija arī dažas nepatīkamas lietas, piemēram, tas, ka skatītāji nevarēja būt tribīnēs. Krietni patīkamāk bija spēlēt Krievijā, kur bija nedaudz skatītāju, jo tas raisa vismaz kaut kādas emocijas.”
Par sezonu
“Uz papīra pirms sezonas izskatījāmies diezgan interesanti. Turnīrā Somijā buksējām, taču domājām, ka tas ir tikai sākums un ka viss aizies. Viss arī aizgāja, bet ne tur, kur vajadzēja.” Indrašis sacīja, ka pietrūka pilns sagatavošanās posms pirms sezonas. “Prasās ar komandu trenēties kopā to noteikto laiku, jo var sajust un saspēlēties ar partneriem, bet fizisko sagatavotību var uztrenēt pārbaudes spēlēs. Līdz ko sākām spēlēt, tā parādījās COVID-19. Likās, ka varētu apstādināt sezonu, bet kaut kā līdz beigām tikām.”
Par treneri Skudru
“Pie Ģirta Ankipāna spēlēšana bija citādāka, jo viņš pārņēma galvenā trenera amatu. Man ir grūti salīdzināt, abi prasa spēlēt agresīvu hokeju, bet nevarētu teikt, ka bija ļoti atšķirīgi, tikai nianses.”
Par “Arēnas Rīga” ledus kvalitāti
Vienā no regulārās sezonas mačiem Indrašis kritizēja ledus kvalitāti, noraksturojot to, maigi izsakoties, par ļoti sliktu. “Lielākoties ledus kvalitāte vienmēr bijusi slikta. Es ilgi šeit nebiju spēlējis. Pārstāvot Maskavas komandu un atbraucot uz Rīgu, tās divas spēles aizvadīt ir sīkums, bet tagad, esot katru dienu tur, it sevišķi pēc basketbola, uz laukuma bija “putra”, un iemetiena zonā arī pretinieki prasīja, kas ir ar ledus kvalitāti. Nākamajā dienā pēc pasākumiem arēnā ledus kvalitāte ir vissliktākā. Būs interesanti paskatīties, kas notiksies pasaules čempionātā, kad vienā dienā būs trīs spēles un mums būs vakarā jāspēlē.
Par atšķirībām starp “Dinamo” un Maskavas “Dynamo”
“Maskavā mums bija treniņu bāze, kurā varēja dzīvot, un uz zāli principā varēja iet tad, kad gribēji, arī baroja trīs reizes dienā, medikamenti bija turpat, viss nepieciešamais bija. Ja Rīgā ir trauma, mēs braucam uz Cēsu ielu pie daktera, bet Maskavā mēs braucām uz bāzi, tur bija mini slimnīca. Neko sliktu par Maskavu es nevaru pateikt, tur viss ir līmenī.”
Par Vadima Šipačova un Dmitrija Jaškina nespēlēšanu NHL
“Es arī nezinu, ja godīgi. Jaškinam bija cita loma NHL, viņš nebija 1. maiņas spēlētājs, bet par Šipačovu es arī biju izbrīnīts, ka viņš tur nenoturējās. Cik es pats ar viņu esmu runājis, viņš teica, ka viņam bija kultūršoks, viņš Lasvegasā nesaprata, kas notiek.”
Par nepatīkamākajām komandām
“Man personīgi nepatika spēlēt pret Čerepovecas “Sverstaļ”, krita uz nerviem, jo viņi skrēja un cīnījās vairāk nekā citas komandas. Arī pret CSKA bija grūtas spēles. Ir daudzas komandas, pret kurām var justies brīvāk laukumā, taču viņas arī spēlē tehnisku hokeju.”
Par pasaules čempionātu hokejā
“Jā, būs dīvains čempionāts. Forši, ka Rīgā čempis, bet skatītāju nebūs, tāpēc principā tas var notikt jebkurā valstī. Protams, ka es gribu čempionātu Latvijā, ar faniem tā bumbu bomba. Ja viņi būs, tad cepuri nost, tas būs ļoti forši, bet pagaidām nav tā, ka es fanoju par to, ka čempionāts būs bez faniem. Ja dzīvoju viesnīcā un tieku tikai uz arēnu, tad nav starpības, kur tas notiek.”
Par videospēlēm
“Es spēlēju “Call Of Duty”. Man patīk, spēlēju kopā ar džekiem, bet vienam man nepatīk. Labākais spēlētājs “Dinamo” komandā ir Daniels Bērziņš. Ja es varu nošaut četrus vai piecus, viņš nošauj kādus 16. Ja es spēlēju kopā ar draugiem, tad runāju, bet, ja ar svešiem cilvēkiem, tad nē.”