NBA līdzjutēji bieži ieslīguši ilgās diskusijās par to, kurš spēlētājs ir labāks, piemēram, Lebrons Džeimss vai Maikls Džordans. Katram ir savi argumenti, bet kā viens no svarīgākajiem vienmēr ir minēts izcīnīto titulu skaits. Vēsturē ir bijuši neskaitāmi basketbolisti, kuri spēlējuši izcili, taču netiek izcelti diskusijās par visu laiku labākajiem spēlētājiem tieši tā iemesla dēļ, ka nav izdevies tikt pie gredzena.
Karjeras beigās, kad nauda ir sapelnīta, spēlētāji izvēlas pievienoties spēcīgām komandām, lai izcīnītu kāroto gredzenu. Kuri ir bijušie slavenākie “gredzena mednieki”? Raidījuma “Ūdenszeļļi” vadītājs Artūrs Šenhofs ieskatījās vēsturē, minot dažus piemērus.
Karls Melouns
Viens no populārākajiem ir Karls Melouns. Visi atceras to, ka savulaik viņš un Džons Stoktons Jūtas “Jazz” rindās terorizēja pretinieku aizsardzības, taču bija viena komanda, ko neizdevās pieveikt – tā bija Čikāgas “Bulls” ar Maiklu Džordanu ierindā. Divus gadus pēc kārtas “Jazz” iekļuva NBA finālā, bet abās reizēs priekšā viņiem bija buļļi, kas apslāpēja džemeņus, bet turpmākajos gados Jūta neiekļuva finālā.
2003. gada vasarā Melouns pievienojās Losandželosas “Lakers”, kas aizvadītajā sezonā zaudēja 2. kārtā, bet pirms tam bija izcīnījusi trīs titulus pēc kārtas. Kopā ar Melounu ezernieku rindās papildināja Gerijs Peitons, un sastāvā bija arī Kobe Braients un Šakils O’Nīls. Līdz finālam “Lakers” tika, tomēr tur nebija daudz variantu pret Detroitas “Pistons”.
Vēl pirms pievienošanās “Lakers” Melouns vidēji spēlē guva 20,6 punktus, izcīnīja 7,8 atlēkušās bumbas un atdeva 4,7 rezultatīvas piespēles, bet Losandželosas rindās viņam bija vidēji 13,2 punkti, 8,7 bumbas un 3,9 piespēles. Neizcīnīdams titulu, Melouns 40 gadu vecumā noslēdza profesionālo karjeru.
Sezonas gaitā izcēlās arī skandāls starp Melounu un Braientu, jo Melouns esot izteicis nepiedienīgus komentārus Braienta sievai.
Čārlzs Bārklijs
Šobrīd jaunajai paaudzei Čārlzs Bārklijs ir zināms kā TNT analītiķis, taču savulaik viņš bija ļoti labs basketbolists, par ko liecina 1993. izcīnītā regulārās sezonas MVP balva, kā arī piedalīšanās 11 Zvaigžņu spēlēs. Labākos karjeras gadus viņš pavadīja Filadelfijas “76ers” un Fīniksas “Suns”, bet finālā izdevās pabūt vienreiz – 1993. gada vasarā, kad priekšā arī bija Maikls Džordans un kompānija. Kā tas beidzās? Komentāri lieki – “Bulls” triumfēja.
Pēdējais mēģinājums tikt pie titula bija Hjūstonas “Rockets” rindās. Bārklijs pieprasīja maiņu un nonāca pie Hakīma Olaižuvana un Klaida Drekslera. Raķetes pavisam nesen bija izcīnījušas divus titulus pēc kārtas, taču lielā trijnieka noformēšana nedeva vēlamo rezultātu, jo pirmajā sezonā komanda apstājās konferences finālā, tad divreiz izkrita 1. kārtā, bet Bārklija pēdējā sezonā pat neiekļuva starp astoņām labākajām.
Īpaši skarba bija Hjūstonas prese, kas to uzskata par visu laiku sliktāko maiņu vēsturē. “Komanda kļuva resnāka, slinkāka un konfliktējošāka,” šādi vēstīja vietējie mediji.
Šakils O’Nīls
Lielais dīzelis ir viens no visu laiku labākajiem NBA centra spēlētājiem vēsturē. Uzsācis karjeru Orlando “Magic”, pēc četriem gadiem viņš pievienojās “Lakers”, kur kopā ar Kobi Braientu izcīnīja trīs gredzenus pēc kārtas. Pēc tam, kad Losandželosa iepriekšminētajā 2004. gadā zaudēja finālā “Pistons”, Šaks tika aizmainīts uz Maiami “Heat”, kur otrajā gadā kopā ar Dveinu Veidu atnesa franšīzei pirmo titulu, taču tad sākās ceļošana.
Pusotru sezonu O’Nīls pavadīja “Suns”, kur centās tikt līdzi ātrajam basketbolam, ko piedāvāja Maiks D’Antoni, Stīvs Nešs un Amare Stademairs. Pirmajā gadā komanda apstājās jau pirmajā kārtā, bet nākamajā sezonā izslēgšanas spēles netika sasniegtas.
2009. gadā Braients izcīnīja titulu, tādējādi viņam un Šakam bija vienāds gredzenu skaits – pa četriem. O’Nīlam beidzās līgums, viņš krāmēja koferus un atgriezās Austrumu konferencē, pievienojoties Lebronam Džeimsam un Klīvlendas “Cavaliers”. Lai gan tika prognozēts, ka komanda spēlēs finālā, tā nenotika, jo jau 2. kārtā viņus apturēja Bostonas “Celtics”.
Lebrons pameta Klīvlendu, un to paši izdarīja arī Šaks, kurš izlēma pievienoties “Celtics”, kuras sastāvā jau bija citi viņa laika talanti – Kevins Gārnets, Pols Pīrss un Rejs Alens. Nekur tālu gan pieredzējusī komanda netika, jo 2. kārtā ar 1-4 tika zaudēts jaunizveidotajam Maiami lielajam trijniekam jeb Džeimsam, Veidam un Krisam Bošam.
Citi gadījumi
Protams, ka NBA vēsturē bijuši vēl daudzi citi gadījumi, piemēram, Dvaits Hovards un Stīvs Nešs 2012. – 2013. gada sezonu pavadīja “Lakers” krāsās, apvienojoties ar Braientu un Pau Gazolu, taču nekas labs nesanāca. Hovarda un Braienta ķīmija nebija tā labākā, Nešs un Gazols daudz nespēlēja savainojumu dēļ, un komanda izkrita pirmajā kārtā ar 0-4 pret Sanantonio “Spurs”.
Arī Reju Alenu var uzskatīt par gredzenu mednieku, jo viņš pirmais pameta Bostonas lielo trijnieku un pārcēlās uz Maiami pie Lebrona un draugiem. Nevar gan teikt, ka 2013. gadā izcīnītajā titulā Alens neko nedarīja, jo tieši viņš finālsērijas 6. mačā pret “Spurs” realizēja svarīgo tālmetienu, kas izlīdzināja rezultātu un mainīja visu sērijas gaitu.
Mūsdienās dzīšanās pēc tituliem notiek citādākā veidā – noformējot lielos trijniekus, kad spēlētāji ir karjeras labākajos gados. Var teikt, ka to 2007. gada vasarā aizsāka “Celtics” ar Pīrsa, Gārneta un Alena apvienošanu, kam sekoja “Heat” trijnieks.
Vēl nesenākā vēsturē Kevins Durents pēc zaudējuma Goldensteitas “Warriors” izslēgšanas spēlēs izlēma pievienoties Stefanam Karijam, Dreimondam Grīnam un Klejam Tompsonam, bet pats jaunākais gadījums notika janvārī, kad Durentam un Kairijam Īrvingam Bruklinas “Nets” pievienojās Džeimss Hārdens. Visi iepriekšminētie super-sastāvi tika pie kārotā, bet kā būs Bruklinā?