“FaceOff” podkāsta vadītāji Kaspars Dvinskis un Toms Prāmnieks aprunājās ar SIA “Hokeja akadēmijas” vadītāju un Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeri Edgaru Bunci. Sarunas laikā tika apspriesta pasaules čempionāta rīkošana Rīgā un “Dinamo” komplektēšanas nianses. Piedāvājam interesantāko citātu apkopojumu.
Par PČ rīkošanu
Palikuši mazāk nekā divi mēneši līdz pasaules čempionātam, viena galvas sāpe nomaina citu, jo darbs ir intensīvs. Vienīgais, ko mēs zinām, ka viss beigsies 7. jūnijā. Gribētu teikt, ka nosacīto galvassāpju ir ļoti daudz. Gatavošanas posmā jārēķinās ar dažādiem scenārijiem. Viens no tiem ir bez skatītājiem, tad domājam, kā panākt, lai TV bilde izskatītos labi un demonstrētu tieši PČ līmeni. Ja ir skatītāji, tad jādomā, cik viņu būs, ko mēs darām tajās vietās, kur viņu nebūs. Tāpat mums no praktiska viedokļa jācenšas vizualizēt, kā viss varētu izskatīties OSC, jo pašreiz tur ir futbola laukums un mēs sāksim vien 6. aprīlī.
Par skatītājiem
No mūsu puses gatavība laist cilvēkus iekšā būs līdz pat pēdējai dienai. Čempionāts ar skatītājiem ir cita gaisotne un cits skats. Noņemt banerus no tribīnēm būs priecīgākais, ko mēs varēsim izdarīt. No citas puses, ir dedlaini, kad mums jāpasūta un jāsagatavo visi tie baneri. Kad tuvosies tas datums, mēs pasūtīsim, bet cerēsim, ka tie nebūs jāizmanto.
Par iespējamo atteikšanos no turnīra rīkošanas
Kādā vājuma brīdī tādas domas bija, bet jāatzīst, ka iespēja rīkot tāda līmeņa turnīru Latvijā rodas reizi daudzos gados. Ja mēs šo iespēju palaistu garām, pat ar visiem riskiem, nākamā reize varētu būt pēc 10 gadiem. Būsim reāli, ja Latvija piesakās viena pati, tad infrastruktūra neļauj mums pretendēt uz pilnu turnīru. Manuprāt, šī iespēja bija jāizmanto. Gatavojamies un strādājām, lai turnīrs varētu notikt Latvijā.
Par OSC pārtaisīšanu par hokeja arēnu
Arguments ir televīzijas bilde. Nav tālu jāskatās – bilde, kādu mēs varam izspiest no Latvijas hallēm Virslīgas spēles vienkārši neatbilst PČ līmenim. Pretendējot visu turnīru rīkot Latvijā, OSC tika izskatīts tieši no TV viedokļa. Tur mēs varam panākt, lai kameru izvietojums ir gandrīz identisks kā Arēnā Rīga. Mēs iegūstam pieklājīgu un zolīdu bildi.
Par “burbuļiem”
Tas būs izaicinājums, jo visas 16 komandas dzīvos “burbulī”. Darbojamies divos virzienos – cenšamies atrast iespējas, lai viesnīcās ir arī atpūtas iespējas. No citas – runājam ar SPKC, ka būs kādas trīs vietas, iespējams, ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, kurās mēs varētu kontrolēti aizvest komandas atpūtā. Varbūt varēsim aizvest organizētā ēdienreizē kaut kur ārpus viesnīcas. Jāsaprot, ka hokejisti ir diezgan atpazīstami un cilvēki gribēs viņiem pietuvoties, aprunāties, paņemt autogrāfus. To mēs vēlamies izslēgt.
Par izlašu īpatnībām
Krievijas delegācijai vienmēr ir vēlme atvest lielāku cilvēku skaitu nekā atļauts. Pieteikumā tika palielināts sportistu skaits, bet maksimāli ierobežots apkalpojošā personāla skaits. Krievu vēlme bija kopā atvest 65 cilvēkus. Ja tas tiks atļauts, tad 44 cilvēki dzīvos “sarkanajā” burbulī, bet pārējie – citā. Kanādai jau gadiem ilgi ir tā, ka viņi parasti, lai pierunātu hokejistus, piedāvā viņiem doties uz turnīru ar ģimeni, apmaksājot ne tikai viesnīcu, bet arī piedāvājot kabatas naudu. Kanādiešiem šosezon ir izaicinājums izveidot komandu. Domāju, ka, pat ja viņi uztaisīs komandu no talantīgākajiem junioriem, arī tā būtu konkurētspējīga.
Par “Dinamo” komplektēšanu
Oktobra vidū tiku iesaistīts “Dinamo” procesos. Iespējams, mans redzējums par to, ka klubam būtu jāmaina diezgan daudz, tika uzsvērts kā akceptējams, lai piedāvātu man šādu iespēju. Tas bija tāds sarunu procesa rezultāts. Esam runājuši ļoti daudz un beigās nonācām pie secinājuma, ka modelis ar galveno treneri un ģenerālmenedžeri vienā personā sevi ir izsmēlis.
“Dinamo” nevar atļauties skautu komandā. Ir pāris cilvēki, kuri iesaistījušies kopējā informācijas vākšanas un spēlētāju atlases procesā. Informāciju vācam vairākos virzienos – kvalitāte, naudas prasības, cilvēciskas īpašības. Pašlaik notiek galveno treneru kandidātu intervijas. Pamatojoties uz mūsu filozofijas un trenera redzējuma, centīsimies atrast tādus hokejistus, lai izveidotu komandu. Manuprāt, 20./21. sezonas viens no galvenajiem neveiksmes iemesliem ir tas, ka tika “pazaudēta” ģērbtuve. Es organizācijā parādījos oktobrī, un jau tad tā bija pazudusi. Visdrīzāk, tas notika septembrī, varbūt pat agrāk.
Par “Dinamo” galveno treneri un spēlētājiem
Intervijas notiek ar trijiem kandidātiem. Mans viedoklis ir tāds, ka hokejs nevar tikt sadalīts kategorijās – Hārtlija hokejs, Znaroka hokejs. Nepareizi teikt, ka Krievijā spēlē citādāku hokeju nekā Kanādā, viss atkarīgs no izpildītājiem. Meklējam treneri ar Rietumniecisku filozofiju, ar mūsdienu izpratni par hokeju, kā arī ar spēju un gribēšanu strādāt ar tādu mazbudžeta komandu.
Ja mēs gribām strādāt un turēt ģērbtuvi, komandas kodolam jābūt no vietējiem spēlētājiem. Par Miku Indraši varu pateikt, ka viņš būtu ļoti noderīgs “Dinamo”. Mēs noteikti neņemsim 20 ārzemniekus ar vidējām algām. Centīsimies piesaistīt pēc iespējas vairāk kvalitatīvo spēlētāju, nav svarīgi, leģionārus vai vietējos. Iespējams, ka arī ar Miku mēs vienosimies. Atkarīgs no tā, cik Krievijas lielie klubi gribēs viņu iegūt savā sastāvā.
Mana doma ir tāda, ka jāslēdz ilgtermiņa līgumu. Tas rāda piederības sajūtu. Grūti bija redzēt dzirkstelīti ārzemniekiem, kuri vilka “Dinamo” kreklu – viņi zināja, ka viņam drīz viss beigsies un uz redzēšanos. Pirmais redzamais solis būs galvenā trenera nozīmēšana, ceru, ka to visu izdosies izdarīt aprīlī. Ja runājam par spēlētājiem, tad gribētu cerēt, ka pirmās ziņas būs maija sākumā.