Latviešu uzbrucējs Rūdolfs Balcers aizvada trešo sezonu Nacionālajā hokeja līgā (NHL) un pirmo, kad ar viņu nopietni rēķinās. Čempionātu liepājnieks uzsāka kā Otavas “Senators” rezervists, bet turpināja kā Sanhosē “Sharks” otrās maiņas uzbrucējs. Pats Balcers sarunā ar “Sporta Pili” atklāj, ka priekšā vēl ir daudz darba, jo šajā līmenī nevienā brīdī nedrīkst atslābināties un domāt, ka tu esi stabils NHL spēlētājs – par šādām lietām uzreiz vari tikt sodīts.
-Tev ir trīs vārti un piecas piespēles 19 mačos [saruna norisinājās marta beigās]. Vai šie rādītāji atbilst tavām spējām?
-Noteikti varēja būt labāk. Katrā spēlē ir iespējas un labi momenti un varēju iemest vairāk vārtu. Realizācija pēdējā laikā klibo. Varēja būt labāk, bet tāda ir šī brīža situācija, vienkārši jātrenējas un jāmēģina kaut ko darīt, jāatrod veidi, kā iemest vairāk vārtu [pēc sarunas Rūdolfs trīs mačos guva divus vārtus un atdeva divas piespēles].
-Kur slēpjas tie iemesli, kādēļ neizdodas iemest vairāk?
-Grūti teikt, kaut kur pietrūkst tas realizācijas nobeigums. Varbūt jāmēģina vēl vairāk fokusēties tieši uz realizāciju. Kaut kā sanācis, ka momenti ir, bet ripa vārtos nelido. Visiem spēlētājiem ir tādi brīži, vienkārši nedaudz jāpaciešas un jāpieiet situācijai ar svaigu galvu.
-”The Athletic” žurnālists Kevins Kurcs uzskata, ka tev ir labas pleimeikera spējas. Vai piekrīti?
-Tā varētu būt, savā uzskatījumā vienmēr diezgan labi esmu lasījis spēli. Esmu tāds spēlētājs, kurš baigi nepārtur ripu, vienmēr mēģinu atrast piespēles iespējas. Varētu teikt, ka nedaudz esmu pleimeikeris. Laikam vienmēr tāds esmu bijis, spēli saprotu diezgan labi, cenšos skatīties sekundi-divas uz priekšu. Ir bijuši arī brīži, kad pašam it kā jāmet, bet es skatos, kuram atdot piespēli.
-Tas pats apskatnieks pieminēja, ka tu bieži zaudē ripu tur, kur to varētu nedarīt. Piekrīti arī šim apgalvojumam?
-Ir tāda problēma. NHL spēlē daudzi stipri un meistarīgi hokejisti, un es piekritu, ka ik pa laikam zaudēju ripu tajās situācijās, kur to varētu nedarīt. Tā ir lieta, ar kuru jāstrādā. Vēl viena lieta noteikti ir stabilitāte, lai katrā spēlē varētu darīt vienas un tas pašas lietas, atkal un atkal, vienā līmenī. Kā pats teici, jāuzlabo arī momentu realizācija – komandai ir jāuzvar, bet to var izdarīt tikai tad, kad hokejisti, tajā skaitā es, iemet vairāk vārtu nekā pretinieki. Nevaram gaidīt, ka katrā mačā visu izšķirs trīs-četri spēlētāji.
-Vai uzskati sevi par stabilu NHL spēlētāju?
-Vienmēr esmu teicis, ka šajā līgā tu nevari sevi uzskatīt par stabilu spēlētāju. Te katru dienu jānāk uz treniņu un smagi jāstrādā uz visiem 100%. Mēģinu nelikt sev šādas domas galvā un katrā treniņā mēģinu darīt visu, ko es varu. Nemaz nedomāju, vai esmu stabils NHL spēlētājs, vai nē. Tāpat baigi neuztraucos, par to, ka man ir divvirzienu līgums. Kā jau teicu, vienkārši katru dienu nāku uz treniņu un atdodu visu, ko varu. Kā ir, tā ir, šobrīd es šeit noturos, spēle aizgājusi diezgan labi un par divvirziena līgumiem es neuztraucos.
-Prasības pret tevi no “Sharks” treneriem kaut kā atšķiras no tā, ko no tevis prasīja Otavā?
-Pa lielam radikālu atšķirību nav, hokejs ir tāds pats. Spēlēju ar ātrumu, mēģinu būt agresīvs. Vienīgā atšķirīga lieta varētu būt tas, ka, spēlējot bez ripas, tev ir nedaudz lielāka brīvība, var kaut ko uzbrukumā padarīt. Otavā bija tā, ka cilvēks iemet ripu zonā un tad uzreiz sākas forčeks.
-Vai esi pieradis pie lielākas lomas komandā?
-Protams, šajā sezonā sanācis uzspēlēt vairāk nekā pirms tam spēlēju Otavā. Man tas patīk, labāk ieeju spēles ritmā, arī pats jūtos labāk, jo laukumā eju vairāk, bet uz soliņa sēžu mazāk. Kājas strādā un nav tādu situāciju, kad esi nedaudz sasalis, gaidot savu iespēju doties uz ledus.
-”Sharks” treneris vairākas reizes tevi publiski slavējis. Tev tas dod papildus motivāciju, vai tomēr spiedienu?
-Es teiktu, ka nedaudz no abiem. Patīkami dzirdēt, ka treneris ir apmierināts ar manu sniegumu, bet tajā pašā brīdī tu nevar atslābināties. Pirms tam pieminēju, ka šajā līgā vienmēr viss jādara ar pilnu jaudu. Pēc šādiem trenera vārdiem es noteiktu nesāku domāt, ka nu tagad viss ir kārtība un var nomierināties, tā nav. Tikai mēģinu turpināt virzību uz priekšu.
-Tu spēlē vienā komandā ar Patriku Marlo, kurš tuvojas visu laiku rekordam pēc aizvadīto spēļu skaita. Vai jūti, ka tavs komandas biedrs ir NHL leģenda?
-Protams, ir jūtams, ka mums ģērbtuvē ir tāda leģenda. Līgā nav daudz spēlētāju, kuri spējuši aizvadīt tik daudz maču, bet Marlo vispār ir unikāls, jo viņš jau ilgu laiku nav izlaidis nevienu spēli [kopš 2009. gada 9. aprīļa], īsts “Iron man”. Patriks ir īsts profesionāls, ļoti patīkami atrasties vienā ģērbtuvē ar cilvēku, kurš tik daudz sasniedzis, interesanti pavērot un pasekot līdzi, kāda viņam ir tā ikdienas rutīna.
-Tas, ka šosezon jāspēlē pa astoņiem mačiem pret septiņām komandām, padara šo turnīra garlaicīgāku?
-Ir gadījies dzirdēt no puišiem, ka šī situācija nedaudz atgādina ieilgušo “play-off” un pamazām sāk apnikt – aizvadi vienu spēli pret komandu un drīz atkal jāspēlē pret to pašu pretinieku. Bet kad starta iemetiens ir izdarīts, par tādām lietām vairs īsti nedomāju – vienkārši spēlēju. Kad mačs ir noslēdzies, tas ātri tiek aizmirsts un nākamajā dienā jau ir cita spēle.
-Vai jūti, ka Sanhosē ar tevi rēķinās arī ilgtermiņā?
-Par to pašlaik grūti kaut ko teikt. Kā saka, laiks rādīs.
-Šo sezonu tu uzsāki Norvēģijā. Bija arī varianti ar Rīgas “Dinamo” vai citām KHL komandām?
-Jā, bija komunikācija ar Rīgu, sanāca nedaudz aprunāties ar Pēteri Skudru. Tur kaut kā sanāca, ka nekas nesanāca. Tajā brīdī vairs nevarēju vienkārši sēdēt un parādījās variants ar Norvēģiju. Tas bija interesanti, atgriezties, paskatīties, kas mainījies līgā [kopš 2016. gada]. Čempionāta līmenis noteikti uzlabojies, komandās spēlē daudz kvalitatīvu ziemeļamerikāņu, arī paši norvēģi ir progresējuši. Sākumā jūtos nedaudz dīvaini, ka atkal esmu Norvēģijā, tad viss aizgāja un vienkārši baudīju to, ka varu spēlēt hokeju. Bet vispār jau visa šī sezona ir tāda neparasta.
-Novēlu “Sharks” iekļūt Stenlija kausa izcīņā. Bet, ja tas tomēr neizdodas, vai atbrauksi uz izlasi?
-Pagaidām ne ar vienu no izlases par to neesmu runājis. Redzēsim, kā izvērtīsies tā sezona, protams, es ar lielāko prieku pievienotos valstsvienībai un uzspēlētu mājas čempionātā, ja būs tāda iespēja. Pamatturnīra beigās būs redzams, kas un kā.