Zemestrīce Eiropas futbolā – Superlīga

Jau vairākus gadus bijušas runas par to, ka spēcīgākās Eiropas futbola komandas varētu izveidot atsevišķu čempionātu, taču reālas darbības nesekoja. Tas viss mainījās svētdien, kad oficiālā preses relīzē tika pavēstīts par Eiropas Superlīgas izveidi. Kā tas mainīs Eiropas klubu futbolu?

Savus parakstus zem ziņojuma uzlika sešas Anglijas Premjerlīgas komandas (“Arsenal”, “Chelsea”, “Liverpool”, “City”, “Manchester United”, “Hotspur”) un pa trim komandām no Spānijas (“Real”, “Atletico”, “Barcelona”) un Itālijas (“Juventus”, “Milan”, “Inter”). Zināms, ka Parīzes “Saint-Germain” ir atteikusies no iespējas startēt šajā turnīrā, tāpat Superlīgā neplāno piedalīties Dortmundes “Borussia”, kamēr Minhenes “Bayern” vēl apsver šo iespēju.

Plānots, ka turnīrā kopumā piedalītos 20 komandas, kuras tiktu sadalītas divās grupās pa desmit, izspēlējot divu apļu turnīru. Pēc tam katras grupas trīs labākās iekļūtu ceturtdaļfinālā, savukārt 4. un 5. vietas īpašnieces cīnītos par atlikušajām divām vietām.

Šī turnīra spēles aizstātu UEFA Čempionu līgu, līdz ar to aizvadot mačus arī nacionālajos čempionātos, taču svētdien UEFA kopā ar Anglijas, Spānijas un Itālijas futbola federācijām, kā arī futbola līgām paziņoja, ka Superlīgas izveidošanas gadījumā tās dalībniecēm būs liegts piedalīties nacionālo līgu mačos. Tāpat izskanējušas runas, ka spēlētājiem, kuri pārstāv Superlīgas komandas, būtu liegts pārstāvēt nacionālās izlases, kas būtu ļoti liels trieciens, atgādinot pašreizējo situāciju basketbolā ar FIBA un Eirolīgu.

Galvenais iemesls, kāpēc šāda Superlīga vispār top, ir nesaskaņas starp Eiropas bagātākajiem futbola klubiem un UEFA, jo netiek dalīti ieņēmumi no sponsoriem, TV tiešraidēm un mārketinga. Situācija mainītos Superlīgā, kur visa nauda tiktu sadalīta starp komandām, līdzīgi kā tas ir NBA un uz ko tiecas arī Eirolīga.

Superlīgas dibinātājas saņems dāsnu finansējumu no līgas, kas varētu sasniegt 3,5 miljardus eiro, bet pirmajos gados būtu aptuveni 10 miljoni. Šīs lielās summas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc komandas pozitīvi raugās Superlīgas virzienā, jo, piemēram, “Hotspur” un “Atletico” jauno stadionu dēļ neiekļūtu parādos, bet citas komandas izvairītos no bankrotēšanas. Daļu no budžeta sastādīs ASV banka “JPMorgan”.

Interesanti, ka šodien UEFA Čempionu līga plāno paziņot par formāta izmaiņām, kā rezultātā turnīrā no 2024. – 2025. gada sezonas piedalīsies 36 komandas un grupu turnīrā būs paredzēti vismaz desmit mači, bet šobrīd ir tikai seši. Aizejot spēcīgākajām futbola komandām uz Superlīgu, krietni saruktu Čempionu līgas reitingi un arī finansiālie ieguvumi.

Futbola sabiedrības vidū Superlīgas ideja nav guvusi atbalstu. “Runas par Superlīgu ir solis prom no 70 gadus ilgās Eiropas futbola vēstures,” saka slavenais Sers Alekss Fergusons. “Savulaik, triumfējot ar “Aberdeen” UEFA Uzvarētāju kausā, bija kā uzkāpt Everestā. Šobrīd “Everton” tērē 500 miljonus jaunam stadionam ar ambīcijām spēlēt Čempionu līgā. Fani visā pasaulē mīl sacensības tādas, kādas tās ir tagad. Laikā, kad ar “Manchester United” spēlējām četros Čempionu līgas finālos, tie bija neaizmirstamākie vakari.”

Arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija skeptisks par Superlīgas izveidošanas ieceri. “Superlīgas plāni negatīvi ietekmēs futbolu, un mēs atbalstām futbola institūciju iesaistīšanos. Viņi trāpītu tieši sirdī vietējo čempionātu spēlēm un satrauktu līdzjutējus visā valstī. Procesā iesaistītajām komandām ir jāatbild faniem pirms tiek pieņemti vēl kādi lēmumi.”

Īpaši skarbs bija bijušais Anglijas izlases futbolists Gērijs Nevils. “Tā ir tīrākā alkatība, viņi ir viltvārži. Mančestras “United”, “Chelsea” un “City” īpašniekiem nav nekāda sakara ar futbolu šajā valstī. “United”, “Arsenal” un “Hotspur” nemaz nespēlē Čempionu līgā. Vai viņiem vispār ir tiesības tur atrasties? Viņi ir vienkārši izsmiekls. Ir laiks izveidot neatkarīgus regulatorus, lai apturētu komandas no varas. Pietiek.”

sportapils