Šovakar plkst. 16:15 Latvijas hokeja izlase aizvadīs trešo spēli pasaules čempionātā. Pretiniekos būs novājināta Itālijas valstsvienība, taču, ņemot vērā pārsteigumu skaitu šajā turnīrā, nevajadzētu brīnīties arī par kādu negaidītu rezultātu.
Latvijas izlasei šis ir lauzto tradīciju turnīrs. Iepriekš nekad nav uzvarēta Kanāda? Lūdzu, mēs to izdarījām. Pirms tam pasaules čempionātu ietvaros nekad nav zaudēts Kazahstānai? Tagad ir, lai gan visai smagā spēlē Hārtlija komanda divas reizes bija vadībā, beigās atzīstot pretinieku pārsvaru pēcspēles metienu sērijā.
“Kauna traips” pret Itāliju Latvijai jau ir. Nezinu, cik daudz cilvēku to vēl atceras, bet 2007. gada čempionātā Latvijas izlase jau pārsteidza līdzjutējus, zaudējot Itālijai papildlaikā ar 3:4. Tas bija ne pārāk veiksmīgs turnīrs, kurā Latvijai bija jācīnās nevis par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, bet par izdzīvošanu elitē. Boba Hārtlija ērā par šīm sajūtām esam aizmirsuši, bet iepriekšējos gados gadījies arī tā, ka arī ar visai spēcīgu sastāvu nevarējām domāt par augstiem mērķiem, bet gan par to, kā palikt starp pasaules labākajām izlasēm.
Tas nebija pirmais zaudējums pret Itāliju – to piedzīvojām arī 1997. gadā, kad savā PČ debijā piekāpāmies itāļiem. Arī šis mačs sanāca rezultatīvs – 4:5. Tiesa, tas viss bijis ļoti sen un kopš tiem laikiem hokejā daudz kas ir mainījies. Progresējis itāļu hokejs, progresējis arī Latvijas hokejs un vismaz uz papīra turnīra mājinieki izskatās kā favorīti. Līdzīgi gan bija arī pret Kazahstānas izlasi, kura, kā izrādījusies, uz šo čempionātu atbraukusi nevis spēlēt, bet atņemt punktus favorītēm – uzvarai pār Latviju sekoja arī panākums pret Somiju.
Ja atgriežamies pie tradīcijām, tad pasaules čempionātos Latvija aizvadījusi astoņas spēles pret Itāliju, kuros izcīnīti seši panākumi un piedzīvota viena neveiksme. Vēl viens mačs noslēdzies ar neizšķirtu rezultātu, jo 1998. gadā papildlaiki vēl netika izspēlēti. Spēles pret Itāliju bijušas dažādas – esam redzējuši gan pārliecinošas sagrāves ar 5:0, kā tas bija 2012. gadā, tāpat esam piedzīvojuši grūtības. Boba Hārtlija pirmajā čempionātā pie Latvijas izlases stūres 2017. gadā itāļi tika pieveikti tikai ar 2:1, abus vārtus gūstot Andrim Džeriņam. Uzbrucējs vēl joprojām atrodams valstsvienības sastāvā un, iespējams, arī šodien kļūs par komandas trumpi.
Itāliju mēdz nenovērtēt, bet šis čempionāts ir pārsteigumu laiks, tāpēc ar tādām lietām nevajadzētu aizrauties. Jā, itāļi zaudēja Vācijai ar 4:9, bet vienā brīdī viņi bija vadībā ar 2:1. Jā, zaudēja norvēģiem ar 1:4, bet nemaz neizskatījās tik slikti. Arī Latvijas izlases sniegums pagaidām neatstāj kaut kādu vienotu iespēju. Pēc uzvaras par Kanādu pagājušas dažas dienas, un ir gadījies dzirdēt domu, ka patiesībā Latvijas izlase bija apspēlējusi nosacīto Norvēģiju, kur nez kāpēc laukumā izgāja Kanādas izlases formā. Pret Kazahstānu emociju vairs nebija tik daudz, turklāt, kazahi ļoti labi sagatavojās mačam pret mājiniekiem, par ko tika atalgoti ar uzvaru un vēlāk pierādīja, ka tā nemaz nebija sagadīšanās.
Nevarētu teikt, ka Latvijas izlase ir problēmas ar vārtu gūšanu, bet pagaidām pat itāļi iemetuši vairāk. Ar diviem vārtiem pietika uzvarai pār Kanādu, bet pret Kazahstānu ar to jau izrādījās par maz. Regulāri uzvarēt mačus, iemetot divas ripas pretinieku vārtos, varētu būt sarežģīti, līdz ar ko mačs pret Itāliju ir lielisks, lai atgūtu pārliecību un vārtu garšu, jāsaprot gan, ka arī itāļi laukumā nedosies ar domu par mača atdošanu.
Šo komandu duelī esam piedzīvojuši uzvaras un zaudējumus, spēles, kurās uzvarētāja tika noskaidrota pamatlaikā un papildlaikā. Iepriekš gan abas izlases nekad nebija aizcīnījušās līdz pēcspēles metienu sērijai. Ja šogad tiešām notiek lauzto tradīciju čempionāts, tad, iespējams, šodien mūs sagaida vēl viens iepriekš nepiedzīvots notikums – bullīši Latvijas un Itālijas spēlē.