Latvijas hokeja izlase piektdien aizvadīja kārtējo spēli pasaules čempionāta ietvaros, kur pēcspēles metienu sērijā ar 3:4 (2:1, 0:1, 1:1 pamatlaikā) atzina Norvēģijas pārākumu.
Pēc aizvadītām piecām spēlēm Latvija ir izcīnījusi astoņus punktus, B apakšgrupā ieņemot piekto vietu, bet priekšā vēl mači ar Somiju un Vāciju, kas ir tiešie konkurenti cīņā par kāroto vietu ceturtdaļfinālā.
“Sporta pils” uz sarunu aicināja bijušo Rīgas “Dinamo”, šosezon Latvijas hokeja virslīgas kluba HK “Mogo” galveno treneri Ģirtu Ankipānu un aizsargu Oskaru Bārtuli, kuri sniedza komentārus par aizvadīto dueli un izteicās par mūsējo izredzēm atlikušajās divās spēlēs.
Ankipāns iesāka: “Pirmās piecas minūtes bija neveiksmīgas, komanda spēlēja nedroši un nepārliecinoši, uz kā fona pretinieki guva vārtus. Pēc tiem gan mēs pārņēmām iniciatīvu un sākām spēlēt atraisīti. Ko es redzēju, ka spēlējām kreatīvi, labi darbojāmies uzbrukuma zonā, laicīgi izgājām no savas un vidus zonas un no tā veidojās momenti. Vienu brīdi šķita, ka pretinieki ir apjukuši un paspējām arī izvirzīties vadībā. Savukārt otrajā periodā neveiksmīga situācija vairākumā uz zilās līnijas noveda pie tā, ka zaudējām vārtus, un pārliecība atkal atgriezās norvēģiem. Viņi sāka spēlēt ar drošāk un ar lielāku degsmi un otrā spēles daļa izvērtās tāda, ka 3:3 rezultāts beigās šķiet likumsakarīgs. Ja pie mūsu izdarītā spiediena pirmajā periodā būtu gūti vēl vieni vārti, kas bija reāli, domāju, ka viss būtu kārtībā un uzvara neizpaliktu.”
Bārtulis piebilda: “Pirmais periods, izņemot tā pirmās minūtes, izskatījās ļoti labs. Puiši pretiniekus bija iespieduši zonā un kontrolēja spēli. Varbūt likās, ka uz tā fona būs ja ne viegla spēle, tad vismaz, ka sanāks iemest daudz vārtus, bet viņu vārtsargs vairākas reizes “izvilka” labus metienus, kur šķita, ka jābūt vārtiem, un tā iniciatīva pārgāja norvēģu pusē. Uzskatu, ka viņi neko īpašu nerādīja un neizveidoja. Neredzēju, ka viņi kādā elementā būtu pārāki. Drīzāk es to redzu tā, ka mēs paši atdevām iniciatīvu uz mūsu kļūdu fona. Paši nerealizējām savas iespējas, kas mums bija ievērojami vairāk, savukārt viņi principā realizēja vienīgos savus momentus un tādā spēles ritējumā ir grūti pēc tam atgūties. Beigās mēs nediktējām spēli, bet pielāgojāmies viņu stilam, kas, manuprāt, arī bija galvenais iemesls, kāpēc neizcīnījām uzvaru. Tāpat varu piebilst, ka viena maiņa ar Ķēniņu un partneriem izskatījās labi, bet pārējās nepārliecināja. No malas izskatījās, ka varbūt nedaudz pietrūka “benzīns” tieši uz trešo periodu, kur vajadzēja mēģināt nolauzt pretiniekus.”
Viņš turpināja: “Man šķiet, ka pagaidām pietrūkst tas, ka vajadzētu atrast īsto “ķīmiju” ne tikai vienai maiņai, bet vismaz divām vai pat visām trīs, jo tagad visu laiku tiek mainīti virknējumi, arī vairākuma brigādes. Arī vakar bija iespēja spēlēt vairākumā papildlaikā. It kā kaut kādas iespējas bija, bet izskatās, ka pietrūkst līdz galam savstarpējā sapratne.”
Vaicājām abiem ekspertiem, ar ko skaidrojams, ka visi trīs vārti tika ielaisti periodu sākumos.
“Šķiet, ka uz šo spēli visi lika lielas cerības, ka noteikti uzvarēsim, tādējādi, iespējams, radot sev pārāk lielu spiedienu, kā rezultātā pirmā perioda sākums izvērtās neveiksmīgs, bet otrajā periodā neveiksmīga epizode, kuru pretinieki izmantoja. Nedomāju, ka pie vainas būtu koncentrēšanās trūkums. Jāizceļ arī norvēģu meistarība, kuri prata precīzi nolasīt situāciju un izmantot to savā labā. Man pašam ir pārsteigums, ka pēdējos mačos ielaižam daudz vārtu no pozicionālās aizsardzības, kas bija mūsu trumpis spēlē pret kanādiešiem un iepriekšējos turnīros,” uzskata Ankipāns, bet Bārtulis papildināja: “Negribu teikt, ka puiši nebija koncentrējušies vai kā, bet, iespējams, to var pamatot ar to, ka domāja, ka mačs nebūs tik sarežģīts. Tā ir viena iespēja. Ar ko citu to savilkt kopā, grūti teikt, jo hokejā tieši pirmās un pēdējās piecas minūtes periodā ir vissvarīgākās, kur nepieciešams koncentrēties. Nevajag arī aizmirst, ka šī mums bija otrā spēle otrajā dienā, kas nospēlēja par labu norvēģiem.”
Pēc veiksmīgā turnīra sākuma, kur pirmajos trīs mačos divas reizes vārti tika nosargāti neskarti, nākamajos mūsu izlase kapitulējusi kopā septiņos gadījumos. Jautājām, vai tā ir vārtsarga atbildība, kā arī to, ka acīmredzami acīs krīt aizsargu kļūdas.
Ankipāns iesāka: “Man grūti teikt par vārtsargu izvēli, jo neesmu klāt. Tā ir galvenā trenera izvēle un atbildība. No malas var runāt, ko grib, bet viņš ir nolēmis, ka Kivlenieks ir pirmais numurs. Neaizmirsīsim, ka Punnenovs arī nospēlēja “sauso” spēli pret itāļiem, bet raustīt vārtsargu tik īsā turnīrā noteikti arī nav labi. Kāda būtu mana izvēle – nevaru pateikt, trūkst informācijas. Bet Kivleniekā neredzu lielāko problēmu. Domāju, ka pie savas spēles jāpiedomā aizsargiem. Ir redzams, ka bieži mūsu vārtu priekšā ir kāds pretinieks un mēs to pieļaujam. Vai, piemēram, pret ASV, kad zaudējām vārtus, es atvainojos, bet bija situācija, kad savējie aizsargi bija aizseguši vārtsargam redzamību. Tā spēlēt nedrīkst.”
“Nevienam neko nepārmetot, bet jāsaka, ka no tāda līmeņa aizsargiem, kuri mums ir izlasē, tādas kļūdas īsti negaida. Var būt cita veida kļūdas, piemēram, kad tevi skaisti apspēlē viens pret viens vai izspēlē tiešām labu kombināciju, kurai neizseko līdzi, bet šīs ir tādas, kuras PČ līmenī nedrīkst pieļaut, jo uzreiz jebkurš pretinieks to izmantos. Var notikt viena vai divas kļūdas, bet tās ir vairākas un vienkāršas, kas noteikti arī konkrētos spēles brīžos nedaudz iedragā pārliecību,” sacīja Bārtulis.
Pēc lielas eiforijas čempionāta sākumā, kad pirmajos mačos punktu ziņā tika paņemts teju maksimums, tagad Latvijas izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā ir krietni sarežģījušās.
Ankipāns uzskata, ka viss vēl ir paveicams: “Tas nav nekas neiespējams. Arī pret Somiju mums teju visas spēles bijušas līdzīgas, kā arī liela daļa viņu spēlētāju ikdienā pārstāv KHL klubus, tāpēc lieliem pārsteigumiem par viņu sniegumu nevajadzētu būt. Ļoti gribētu cerēt, ja reiz mūsu komanda ir tik ilgi gatavota mājas čempionātam, ka mēs vienkārši nedrīkstam domāt par tādu lietu kā neiekļūšanu ceturtdaļfinālā. Priekšā ir divas spēles ar tiešajiem konkurentiem, un viss ir mūsu rokās. Šī ir mūsu iespēja nodemonstrēt, ko šajos gados, kamēr izlasi vada Bobs, esam apguvuši un varam izdarīt. Bez šaubām par labu noteikti nāks arī fakts, ka uz noslēdzošo maču ar Vāciju arēnā tiks ielaisti skatītāji. Tas nevienam nav noslēpums, ka fani mūs vienmēr ir dzinuši uz priekšu un šī reize nebūs izņēmums.”
“Pret tādām komandām galvenais ir visus trīs periodus nospēlēt vienā un kvalitatīvā līmenī, kā to redzējām spēlē pret Kanādu. Nevis kā mums šobrīd iet, ka mačs iet pa viļņiem. Jātur temps un kļūdu skaits ir jāsamazina līdz minumam. Citādi, ja pieļausim tik daudz kļūdu kā pēdējos mačos, somi mūs uzreiz par to sodīs.Pret tādam komandām, tostarp Vāciju, pēc tam atspēlēties būs ļoti grūti, bet viss aizvien ir mūsu rokās un cerības iekļūt astotniekā ir. Protams, situācija tagad ir nedaudz sarežģītāka, bet viss ir iespējams un uz to arī jāiet,” norāda Bārtulis.
Latvijas izlasei nākamā spēle paredzēta svētdien, 30. maijā plkst. 20:15 pret Somiju, savukārt grupu turnīra noslēdzošais mačs otrdien, 1. jūnijā plkst. 20:15 ar Vāciju.