Latvijas hokeja izlase piektdienas vakarā piedzīvoja sāpīgu neveiksmi bullīšos pret Norvēģijas izlasi (3:4) un saņēma pamatīgu spērienu pa izredzēm sasniegt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu. Lai piepildītu kāroto mērķi, atlikušajos mačos jātiek galā ar somiem un vāciešiem, kuri itin viegli pieveica Norvēģiju. Zaudējumā gāja pa viļņiem – aktivitāti un ātrumu pēc mirkļa aizstāja pagurusi spēle bez entuziasma, no ritma izsita pašu noraidījumi un nespēja vairākumā. Šāda Norvēģijas izlase bija jāuzvar, tā vietā paņēmām tikai vienu punktu. Līdzās vienam punktam – spēles trīs zvaigznes.
Renārs Krastenbergs
Pasaules čempionāta lielais atklājums – 22 gadus vecais debitants Renārs Krastenbergs. Pirmais jelgavnieks, kurš pārstāv Latvijas izlasi augstākās raudzes turnīrā. Dienu iepriekš zaudējumā pret amerikāņiem viņš guva savus pirmos vārtus, bet pret Norvēģiju iemeta jau otro ripu. Pirmkārt, jāuzteic Kristiāna Rubīna darbība, kas ripu no norvēģu skavām nogādāja pie Krastenberga. Otrkārt, pašam uzbrucējam padevās lielisks metiens augšējā stūrī. Metiens, kādi pietrūkuši no līderiem. Turpinājumā viņa apetīte tika apmierināta ar spēles laiku vairākumā, kas pirms čempionāta sākuma likās visnotaļ neticami. Jāpiezīmē, ka Krastenbergs sagādāja Latvijai arī vairākumu. Viņa pacelšanās uz pirmo maiņu devusi tai svaigu dzirksti.
Rodrigo Ābols
Latvijas izlases vadošais centra uzbrucējs Rodrigo Ābols turnīra piektajā spēlē beidzot tika pie sava pirmā punkta, ar precīzu piespēli uzbrukuma smailē izveidot Ronaldu Ķēniņu. Taču Ābols pienesumu deva ne tikai punktu ailē – viņš pret norvēģiem bija pārliecinošs divcīņās pie laukuma apmalēm, vairākas reizes atbruņojot pretiniekus vai ar savu presingu piespiežot viņus kļūdīties. Līdz šim labākā spēle Ābola izpildījumā. Labi, ka jaudīgais spēka paņēmiens laukuma centrā salauza tikai viņa nūju… Jo ar centra uzbrucējiem nabadzīgā Latvijas valstsvienība nevar atļauties pazaudēt tādu spēlētāju. Kad 2018. gadā izdevās sasniegt ceturtdaļfinālu, komandu uz priekšu vilka tieši Ābola maiņa. Priekšplānā bija viņa malējie uzbrucēju Ronalds Ķēniņš un Rūdolfs Balcers, kamēr Ābols ar melno darbu dažubrīd palika aizkulisēs. Taču bez centra virknējums nevar funkcionēt.
Kristaps Sotnieks
Mačā, kurā aizsardzībā bija kļūdas, pat savos vārtos ieraidītas ripas, pretiniekiem mazākumā uzdāvināti vārti un savā vārtu priekšā brīvi atstāti spēlētāji, savu darbu visnotaļ klusi un nemanāmi paveica Kristaps Sotnieks. Protams, nedrīkst neizcelt viņa pārinieku Oskaru Cibuļski, kurš laukumā pavadīja 26:40 minūtes – tas ir lielākais spēles laiks Latvijas izlasē pēc pieciem mačiem. Ja par centru nabadzību parunājām, tad jāpieskaras arī otrai akūtajai slimībai – aizsargu labroču trūkums. Cibuļskis šajā pārī spēlē kreisajā malā, kamēr Sotniekam uzticēts sarežģītākais uzdevums – labās malas pieskatīšana. Spēlējot ar kreiso satvērienu, tas rada vērā ņemamas grūtības. Tāpēc šoreiz priekšroka par 0,01 punktu Sotniekam. Palīdzēja labā komunikācija savā starpā.