Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionāts ir beidzies. Turnīrs, kas tika gaidīts ar rožainām cerībām un tika sākts ar vēsturisku uzvaru, beidzās ar iztukšojošu zaudējumu 1:2 pret mūsu pēdējo gadu saltāko pretinieku Vāciju. Apbrīnojams klusums uzbrukumā – kad uz spēles atradās tikšana ceturtdaļfinālā, mājiniekiem pēdējās minūtēs neizdevās radīt nevienu patiešām bīstamu momentu. Velkot svītru zem Latvijas dalības pasaules čempionātā, trīs zvaigznes – šoreiz no visa turnīra.
Uvis Balinskis
Latvijas izlases labākais aizsargs pasaules čempionātā bija Uvis Balinskis, un to pierādīja arī izšķirošā spēle pret Vācijas valstsvienību. Rezultatīva piespēle gūtajos vārtos, bet vairāk gribētos izcelt to, ka viņš nebaidījās riskēt un uzbrukuma zonā pie zilās līnijas devās pārtvert piespēles. Vāciešiem šie manevri sagādāja lielas problēmas. Balinskis risku varēja atļauties, pateicoties savam ātrumam – šajā spēles elementā viņš bija vienīgais no aizsargiem, kurš tika līdzi pretiniekiem. Visa turnīra garumā Balinskis bija pirmā pāra aizsargs, turklāt sešos no septiņiem mačiem viņš spēlēja neērtajā labajā malā.
Renārs Krastenbergs
Pirmais jelgavnieks pasaules čempionātā Renārs Krastenbergs kļuva par turnīra atklājumu. Viņš guva vārtus pret amerikāņiem un norvēģiem, kā arī izcēlās ar rezultatīvu piespēli. Sakrātie trīs punkti ļāva būt trešajam rezultatīvākajam spēlētājam Latvijas izlasē. Ne par velti viņš ar laiku uzkalpojās līdz pat pirmajai vairākuma brigādei. Viņa ātrums noderēja, lai ievilktu ripu pretinieku zonā, un presinga situācijās Krastenbergs saglabāja vēsu prātu, nevis lūkoja atmest ripu kādam no partneriem. Spēlētājs, kuram šis pasaules čempionāts bijis ar lielāko plusa zīmi. Jāizsaka cerība – kaut Krastenbergam izdotos tikpat laba nākamā sezona, jo šāds uzbrucējs Latvijas izlasei noderēs vēl ilgi.
Jānis Kalniņš
Lai gan Jānis Kalniņš aizvadīja tikai divas spēles, labākā vārtsarga tituls jānodod tieši viņam. Jau pirms turnīra pirmās dienas paudu pārliecību, ka Latvijas izlases pirmajam numuram ir jābūt tieši Kalniņam. Treneri lēma citādi, taču uz izšķirošajām spēlēm beidzot uzticējās Kalniņam. Pret Somiju viņš palīdzēja tikt pie punkta, atceroties momentu pēdējā minūtē, kurā nācās glābt. Pret Vāciju – no vienas puses, divi vārti, kuri varēja nebūt. No otras – pārliecība par Kalniņa spējām nepazuda arī pie 0:2. Pie viņa sargātajiem vārtiem nebija haosa, nebija neīstajās vietās atsistu ripu.
Spēlētāji, kuri pelnījuši atzinību
No aizsargu vidus otrā vieta jāatvēl Oskaram Cibuļskim. Starp uzbrucējiem – Lauris Dārziņš. Līdz galam gan nav saprotams, kāpēc tika nolemts viņu likt mazākumā, nevis pietaupīt vairākumam un vienādiem sastāviem. Vārtsargs Matīss Kivlenieks ar sauso spēli kaldināja vēsturisko uzvaru pret Kanādu.