Jau pirmdien startēs otrais šī gada “Grand Slam” raudzes turnīrs tenisā Vimbldonas čempionāts, kura sacensību nolikumā ir daudz atšķirību no pārējiem trīs šāda līmeņa turnīriem. Pirmkārt, tāpēc, ka briti ir tenisa kā sporta veida izgudrotāji. Otrkārt, tas kā vienīgais tiek spēlēts uz zālāja un ir vecākais “Grand Slam” turnīrs un pēc daudzu ekspertu domām arī prestižākais tenisa pasaulē. Pirmais čempions tika noskaidrots jau 1877. gadā, bet TV ekrānos tas tie atspoguļots vairāk nekā 130 gadus! Ar ko tad Vimbldona ir tik īpaša? Ar savu aristokrātisko piesitienu, kontrolēto sportistu ģērbšanās stilu un daudzām citām niansēm, par kurām uzzināsiet raksta turpinājumā.
Dalībnieku izsēšanas kārtība
Turnīra nosaukumā nav iekļauts vārds “Open”, kā tas ir pārējos trīs “Grand Slam”. To sauc par čempionātu. Tāpat centrālais korts nav nosaukts nevienā tenisista vārdā, bet iepriekš bija vēl kas – Vimbldona līdz šim bija vienīgais turnīrs, kur tā dalībnieku noteikšanas kārtība notika nevis stingri saskaņā ar pasaules rangu, bet tam ir pašam bija sava unikālā formula. Aktuālajiem reitinga punktiem, kas ir tenisista kontā, tika pieskaitīti visi punkti, kas iegūti pēdējā gada laikā spēlējot uz zālāja un vēl pieskaitīja 75% iegūto punktu no aizpagājušā gada zālāja sezonas laikā iegūtajiem reitinga punktiem.
Jāteic, ka ne visi tādu piegājienu novērtēja. Turnīra organizētāji par to nereti tika kritizēti un bija arī sportisti, kas sacensības boikotēja. Tā 1996. gadā izcilais māla seguma cienītājs Tomass Musters sadusmojās, ka nav izsēts labāko četriniekā, lai arī cik lieliski spēlēja uz citiem segumiem, bet Vimbldonā nebija uzvarējis nevienu spēli, un rezultātā turnīrā vairs nekad nepiedalījās. Bija arī līdzīgi piemēri vēlāk 2000. gadu sākumā, kad vairāki tenisisti, kuri uz to brīdi atradās ATP ranga top16, neiekļuva izsēto pulkā (kas dod teorētiskas priekšrocības turnīra gaitā – kopumā tiek izsēti 32) un tāpēc atsauca dalību. Pazīstamākais no tiem – Huans Karlos Ferrero. Un tuvāk mūsu laikiem savu neapmierinātību iepriekš izrādījis arī Rafaels Nadals. Tiesa, viņš gan nekad to nav boikotējis.
Tradicionāli šāda dalībnieku noteikšanas kārtība skaidrojama ar zālāja kortu specifiku, proti, ir vairāki spēlētāji, kuri izteikti labi (vai slikti) spēlē uz šī seguma, tāpēc pēc šīs formulas ir iespējams turnīra dalībnieku skaitā sapulcēt tuvu labākos zālāja seguma speciālistus. Šī kārtība gan bija attiecināma tikai uz džentlmeņu (un par to vēlāk) turnīru un darbojās kopš 2002. gada. Tā kā pērn Vimbldona bija vienīgais “Grand Slam” turnīrs, kas nenorisinājās pandēmijas dēļ, turnīra organizētāji nolēmuši atgriezties pie tenisa pasaulē ierastās sistēmas un turpmāk grasās pielietot klasisko dalībnieku noteikšanas un izsēšanas sistēmu, proti, vadoties pēc tā, kāda ir tenisista vieta rangā.
Dreskods un lēdijas ar džentlmeņiem
Vimbldonas čempionātam raksturīgs ir britu aristokrātiskais piesitiens. To rīko Visanglijas tenisa un kriketa klubs (AELTC). Turnīra dalībniekus tradicionāli neiedala sievietēs un vīriešos, bet gan dāmās un džentlmeņos. Un tā sportisti/es tiek saukti/as arī mača laikos: “Game point for Ms. Ostapenko, brake point for Mr. Federer” un tā tālāk.
Visiem sacensību dalībniekiem jāģērbjas ir baltā apģērbā. 1963. gadā pirmo reizi tika ieviests dreskods “pārsvarā balts” (predominately white). Taču jau 1995. gadā turnīra organizatori pārgaja uz “praktiski pilnībā balts” (almost entirely white), bet 2014. gadā jau stingri tika deklamēts – nekādas atkāpes nav pieļaujamas. Vairs nebija atļauts startēt krēmkrāsas vai bēši baltā formastērpā un citas krāsas sloksne uz formas nedrīkst būt platāka par vienu centimetru.
Uzņēmumi, kas ražo sportistu apģērbu un ekipējumu, pirms turnīra sākuma AELTC klubam prezentē to dizainētos tērpus, un tikai tad tos oficiāli apstiprina tos par derīgiem, lai ar tiem varētu startēt čempionātā. Savukārt lēmumu par to, vai spēlētāja formastērps atbilst sacensību reglamentā atrunātajiem kritērijiem, spēles dienā pieņem turnīra galvenais tiesnesis. Jāpiebilst, ka pašu tiesnešu formastērpi nav viscaur baltā, tādējādi arī izceļot spēlētāju-tiesnešu hierarhiju. Tiesneši, arī līnijtiesneši un bumbiņu padevēji (bērni jeb kā angliski sauc “ball boys & girls”) valkā tumši zilas un krēmkrāsas formas, kuras ir izstrādājis slavenais modes dizaineris Ralfs Lorēns.
Saprotams, ka laiku pa laikam ir bijuši sportisti, kas nav īsti mierā ar apģērbu regulējošajām normām, tāpat arī to ražotāj-kompānijas ieskaitot, vienreiz pat Rodžeram Federeram netiekot pielaistam pie mača oranžas apavu zoles dēļ, kurus nācās nomainīt. Tomēr vairums atzīst – tas piedot savu “odziņu”, un tā kā Vimbldona tiek uzskatīta par tradīcijām bagātāko turnīru, tas liekas atbilstoši. Arī vizuāli (tas gan atkarīgs no gaumes) līdzjutēji pie šādas normas ir pieraduši un var derēt, ja pēkšņi šo formātu nomainītu, būtu arī pietiekami daudz neapmierināto. Britiem tas ir raksturīgi – viņi stingri pieturās tradīcijām un ir konservatīvi. Līdz ar to var droši apgalvot, ka, neskatoties uz vairākiem iepriekšējiem centieniem formātu mainīt, Vimbldona savas tradīcijas ieturēs arī turpmāk.
“Middle Sunday” un slavenā “The Queue”
Neskatoties uz to, ka turnīrs norisinās divas nedēļas, maču aizvadīt svētdienā var tikai pie nosacījumiem, ja tas ir fināls vai ja slikto laika apstākļu dēļ kāda spēle ir pārcelta. Tas tāpēc, ka tradicionāli turnīra septītā diena oficiāli skaitās brīvdiena. To sauc par “Middle Sunday”.
Gadījumos, kad spēles tiek aizvadītas arī pirmajā turnīra svētdienā, to sauc par “tautas svētdienu” (people’s sunday), jo šajās dienās nokļūt uz čempionāta spēlēm ir daudz vieglāk, kā arīdzan biļešu cenas ir ievērojami zemākas.
Tāpat pieminēšanas vērta ir slavenā “Vimbldonas rinda” (The Queue). Neskaitot vietnes, kur biļetes iespējams iegādāties tiešsaistē, tās var iegūt savā īpašumā izstāvot arī dzīvo rindu. Paši turnīra organizatori ar lepnumu norāda, ka tas ir viens no svarīgākajiem sporta notikumiem visā Lielbritānijā, uz kuru ir iespējams iegādāties biļetes pasākuma norises dienā. Liela daļu cilvēku šo rindu uztver kā socializēšanās pasākumu. Cilvēki uz turieni dodas pavadīt laiku ar draugiem, ģimeni, un beigās pašiem pazemīgākajiem un pacietīgākajiem ir vēl iespējas iegādāties biļetes uz mačiem. Tiesa, pandēmijas dēļ šogad “The Qeueu” nebūs iespējama…
We're ready for you.#Wimbledon pic.twitter.com/oMWvwVflTl
— Wimbledon (@Wimbledon) June 27, 2021
Ko cilvēki ēd un dzer Vimbldonā?
Par Vimbldonas “firmas” dzērieniem tiek uzskatīti šampanietis un atdzesēta liķiera limonāde, bet par uzkodu – zemenes ar putukrējumu. Pēdējos 30 gados zemenes tiek piegādātas no Kentas grāfistē audzētajām un katru rītu vienā un tajā pašā laikā tiek nogādātas turnīra norises vietā. Tiek lēsts, ka čempionāta laikā tiek apēstas apmēram 28 tonnas zemeņu un patērēti septiņi tūkstoši litru putukrējuma. Tradicionālā porcija sastāv no 10 ogām un tās cena ir 2,5 mārciņas. Pateicoties dažādām subsīdijām, Vimbldonas rīkotāji mākslīgi spējuši noturēt šādu cenu, lai deserts būtu pieejams visiem apmeklētājiem, bet šoreiz pastāv bažas, ka “Brexit” dēļ tā cena varētu pieaugt vismaz par pusotru – divām reizēm.
Daži citi interesanti fakti par Vimbldonu
Pirmā Vimbldonas čempionāta televīzijas translācija notika BBC kanālā 1937. gada 21. jūnijā.
Te norisinājies pasaulē ilgākais oficiālais tenisa mačs starp amerikāni Džonu Isneru un francūzi Johanu Mahū. Kopumā par ilga 11 stundas un piecas minūtes, bet tika izspēlēts trīs dienu garumā.
Turnīrā tiek izmantotas vairāk nekā 54 tūkstoši bumbiņu – tās tiek mainītas ik pēc septiņiem līdz deviņiem mačiem, bet nelietotās bumbiņas tiek glabātas īpašas temperatūras ledusskapī, lai tās nezaudētu savas atsperīguma īpašības
Visvairāk Vimbldonas titulu ir sieviešu kārtas pārstāvei Martinai Navratilovai (9), bet vīriem mūsdienu ērā Rodžeram Federeram ir astoņi tituli, kamēr Pītam Samprasam – septiņi.
250 – skaitlis, cik daudz turnīrā ir nodarbinātas “bumbiņu” meitenes un puiši. Visiem jāiziet īpašas un intensīvas apmācības.
Vimbldonas uzvarētāji nepatur čempionu kausu – tā vietā katram tiek izsniegta maza tā replika, bet oriģinālie kausi paliek AELTC muzejā.
Atpakaļ pie sportiskā – dāmu un džentlmeņu turnīru favorīti
Kā saka, dāmām priekšroka. “Betsafe” ekspertu ieskatā dāmu vienspēlēs par divām galvenajām favorītēm tiek uzskatītas pasaules pirmā rakete austrāliete Ešlija Bārtija un septiņkārtējā Vimbldonas čempione amerikāniete Serēna Viljamsa. Koeficients uz šādu iespēju tiek novērtēts ar 4,30. Īsti nav skaidrs uz kā pamata šoreiz pieredzējusī amerikāniete ir favorītu pulkā, laikam jau pieredzes un vēsturisko panākumu dēļ, jo spēļu prakse Serēnai praktiski nav – pēdējo reizi oficiālos mačos kortos viņa manīta jūnija sākumā “French Open” un pēdējos pāris gados regulāri cīnās ar dažādas nopietnības pakāpes savainojumiem.
Kā pēdējā 2019. gadā Vimbldonas čempiones kausu izcīnīja rumāniete Simona Halepa, kura gan šoreiz to nevarēs aizstāvēt traumas dēļ. Diemžēl, ierasto dalībnieču vidū nebūs arī japānietes Naomi Osakas, kura izstāšanos no “French Open”, neizejot kortā uz otrās kārtas maču, pamatoja ar depresiju, kura tai pienākot tieši māla un zālāja seguma sezonas laikā. Zīmīgi, ka abos šo segumu “Grand Slam” turnīros viņa nav spējusi tikt tālāk par trešo kārtu, toties japānietes kontā ir trīs “Grand Slam” tituli uz “hard” segumiem. Kā gan pati atzinusi, uz Tokijas OS būšot atpakaļ ierindā.
Līdz ar to pārsteiguma iespējas un it īpaši uz tāda seguma kā zālājs un sieviešu vienspēlēs ir patiesi lielas. Par to runā arī statistika – pēdējo sešu gadu laikā nevienai sievietei nav izdevies uzvarēt divos “Grand Slam” raudzes turnīros vienas sezonas ietvaros, katrā no tiem esot citai čempionei.
Runājot par latviešu tenisistēm, tad lielisku formu beidzot uzņēmusi Aļona Ostapenko (WTA #38), kurai jūnijā septiņos mačos uz zālāja piedzīvots tikai viens zaudējums, bet sestdien izcīnīts ceturtais karjeras tituls, triumfējot Īstbornā. Labā ziņa ir tā, ka viņai pirmā spēle ir jāaizvada otrdienas pēcpusdienā, kas nozīmē, ka būs vismaz trīs dienu pauze starp mačiem, kas ir pietiekami, lai vismaz nedaudz atjaunotos. Kā zināms, Aļona ir tāda spēlētāja, kura, ja uzķer spēles ritmu, spēj uzvarēt jebkuru. Un tie nav tikai glaimi – šosezon viņas bilance ir 19-11, bet pieci zaudējumi piedzīvoti pret tā brīža ranga top10 spēlētājām un tikai vienreiz viņa zaudējusi ārpus simta esošai tenisistei. Nav slikti!
Turklāt zālājs teorētiski viņai ir ļoti pateicīgs segums – tas ir ātrs un tajā var dominēt, izmantojot Aļonas piekopto spēka spēli, bet labākais rezultāts Vimbldonā Aļonai ir sasniegtais pusfināls 2018. gadā, kā arī iepriekš šeit triumfēts junioru čempionātā.
Šoreiz pirmajā kārtā Ostapenko jātiekas ar ranga 68. vietas īpašnieci no Kanādas Leilu Anniju Fernandesu un “Betsafe” ekspertu ieskatā latviete ir pārliecinoša favorīte – koeficients uz Ostapenko uzvaru ir 1,30. Kā reālākā pretiniece, ja pirmā kārtā tiek pārvarēta, tiek skatīta Darja Kasatkina, bet trešajā kārtā teorētiski var nākties spēlēt ar turnīrā ar piekto izsēto raketi Bjanku Vanesu Andresku. Tas tā, ja pafantazējam. Bet runājot par ekspertu domām par Ostapenko iespējām triumfēt visā čempionātā, tad tās tiek novērtētas kā dalīti 9.tās reālākas ar koeficientu 17,00. Tātad – savā ziņā latviete atrodas pie favorītu pulka.
Tikmēr Anastasija Sevastova (WTA #56) spēlē vienmērīgi, bet nevarētu teikt, ka sliktu tenisu. Uz zālāja Īstbornā viņa tika līdz trešajai kārtai, bet šīs sezonas bilance ir 18-13 un visi zaudējumi ir pret ranga labāko simtnieka dalībniecēm. Tiesa, Vimbldonā viņai nekad nav labi veicies, labākajam rezultātam esot divas reizes tiekot līdz otrajai kārtai. Šogad izlozi var nosaukt par veiksmīgu, jo pirmajā kārtā jātiekas ar kazahstānieti Zarju Dijasu (WTA #101). Ja šis mačs tiek uzvarēts, ļoti iespējams, ka būs jācīnās ar 17. turnīra raketi Kiki Bertensu, bet trešajā kārtā jau vairāk nevar stāties pretī kāda izsētā spēlētāja.
Ja runājam par mūsu vienīgo džentlmeni Ernestu Gulbi, tad viņš startēja kvalifikācijā, kur uzvarēja divus mačus, bet izšķirošajā diemžēl piedzīvoja zaudējumu, kā rezultātā viņu Vimbldonas kortos vairāk neredzēsim. Vismaz šogad.
Toties ierindā pieckārtējais Vimbldonas čempions Novāks Džokovičs, kas “Betsafe” bukmeikeru ieskatā ir pārliecinošs favorīts, lai kļūtu par čempionu, ar koeficientu 1,44. Kā nākamais reālākais kandidāts tiek uzskatīts Danils Medvedevs, kā arī astoņkārtējais čempions Rodžers Federers, kurš esot izstājies no “French Open”, lai varētu labāk sagatavoties tieši šīm sacensībām.
Žēl, bet ierindā nebūs Rafaels Nadals, kurš māla sezonas laikā iekrātā noguruma dēļ nolēmis paņemt nelielu pauzi un nepiedalīsies ne Vimbldonā, ne Tokijas OS. Zīmīgi, ka tieši divi Vimbldonas fināla mači tiek uzskatīti par vieniem no iespaidīgākajiem tenisa vēsturē. Pirmais norisinājās 2008. gadā, kad Nadals piecu setu cīņā ar 6-4, 6-4, 6-7(5), 6-7(8), 9-7 uzveica Federeru, izcīnot savu pirmo Vimbldonas kausu, savukārt otrs notika nesen – 2019. gadā, kad Džokovičs ar 7-6(5), 1-6, 7-6(4), 4-6, 13-12(3) uzveica to pašu Federeru. Vai šogad arī sekos tikpat episki fināla mači un pat ātrākās kārtās? To varēsim sākt vērot jau no pirmdienas!