Parasti, kad tiek izmantots īpašības vārds “karsts” Latvijas basketbola kontekstā, tas lielai daļai šī sporta veidu sekotāju atgādina mahinācijas, konfliktus un peripetijas, taču šoreiz šis vārds ir ar nedaudz citu nozīmi – darba ir daudz. Ņemot vērā ierobežotās LBS cilvēkresursu un finansiālās iespējas, iet tiešām karsti.
Lai arī Latvijas basketbola līga – jā, neviens nepārteicās – Latvijas basketbola līga, jo visu sezonu pandēmijas dēļ bija jāspēlē vienas valsts ietvaros, bet no apvienotās līgas ar igauņiem nebija ne smakas, drīzāk to varētu nosauktu par “Lat-Est” kausu (pāris spēles un esi apvienoto čempionātu uzvarētājs) ir noslēdzies jau kādu laiku, un arī citviet Eiropā vietējie čempionāti jau uzzinājuši savus laureātus, dzīve vietējā basketbola saimē kūsā ne pa jokam, jo Latvijas Basketbola savienība (LBS) izcīnīja tiesības rīkot FIBA U19 Pasaules kausa izcīņu Rīgā un Daugavpilī, bet abas valsts nozīmīgākās basketbola komandas sieviešu un vīriešu izlases tikušas pie jauniem treneriem un sāk vai uzsāks darbu drīzumā. Sāksim rubriku “Kas notiek basketbolā?”
Iespēja latvju jauniešiem uzspīdēt uz lielās skatuves
Karstākie LBS noliedzēji gan minēs, ka tā neko citu kā turnīru rīkošanu neprot – un ļoti iespējams, ka tā arī ir – bet šoreiz tas gan nācis par labu, ņemot vērā, ka jauniešu izlases pēdējos gados piedzīvo sportisko rezultātu kritumu. Puišiem augstākajā Eiropas čempionātu divīzijā atrodas tikai viena vecuma grupa (U16). tāpēc tiesības rīkot turnīru Latvijā ir kā svaigs elpas vilciens jauniešiem.
Kas interesanti, šī jau ir otrā reize, kad Latvija rīko tieši puišu U19 vecuma grupas Pasaules kausu, bet kopumā šīs ir 12.tās augstākā līmeņa FIBA sacensības (jauniešu un pieaugušo čempionāti), kuru organizēšana uzticēta mūsu valstij. Šoreiz arī vērts piebilst, ka ir ļoti piedomāts pie mārketinga, gan izvēloties saukli “Stiprs kā ozols”, gan to, ka par čempionāta vēstnesi ir pieaicināts mūziķis Gatis Irbe jeb Mesa.
Pirms neilga laika šo rindu autors vienā no sarunām ar LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu viņam vaicāja, kādi būs ieguvumi no šī turnīra rīkošanas, un atbilde bija sekojoša: “Latvijas mērogā tas būs atbalsts nozarēm, kuras patlaban cieš visvairāk – nodrošināsim ar pasūtījumiem gan viesnīcas, gan transporta firmas, gan olimpiskos centrus. Plus atgādināsim par Latviju pasaulei. Galvenie ieguvēji noteikti būs mūsu jaunieši – 2002. gadā dzimušie talanti, kuriem būs iespēja savas prasmes atrādīt visaugstākajā līmenī. Ceru, ka jūlijā tribīnēs varēs būt arī vismaz daži simti skatītāju – tad arī mūsu jauniešu treneri klātienē varēs iegūt daudz derīgu atziņu.” Tagad zināms, ka skatītājiem ierobežojuma skaita ziņā nebūs – cik ielien, tik var nākt. Runājot par organizatoriskajām izmaksām, Cipruss minēja, ka tās esot stipri zem viena miljona eiro. Vismaz pirms diviem mēnešiem, taču, iespējams, darba gaitā ieviesīsies korekcijas.
Un runājot par noteikumiem sacensību dalībniekiem, tad viss aizvien notiek pēc “burbuļa” standartiem – nebūs ļauts brīvi pārvietoties, varot atrasties tikai spēļu, treniņu norises vietās un viesnīcā.
Zīmīgi, ka iepriekšējā U19 Pasaules kausa izcīņā mūsējie piedalījās, zaudējot visus mačus apakšgrupā, tostarp Mali izlasei, bet astotdaļfinālā graujoši ar mīnus 40 zaudējot nākamajiem čempioniem ASV. Interesanta ir izspēles kārtība, kad grupu turnīrā var zaudēt visus mačus, taču tādējādi netiek zaudētas cerības izcīnīt godalgas, jo “play-off” stadijā tiek visas komandas. Protams, šajā vecumā palikt ceturtajā vietā grupā nozīmē pretī saņemt teju neuzvaramus pretiniekus, taču 2019. gadā Puertoriko izlase pierādīja pretējo, izsitot citas grupas pirmās vietas ieguvēju.
Kopumā puišu U19 izlase Pasaules kausa izcīņā spēlēs ceturto reizi. Līdz šim labākais rezultāts sasniegts 1999. gadā, kad izcīnīta 9. vieta, turklāt Raitis Grafs tika atzīts par turnīra labāko centra spēlētāju. 2011. gadā Latvijā rīkotajā turnīrā tā finišēja 10. vietā, bet 2019. gadā iegūta 12. vieta.
Šoreiz Latvijai grupā ielozēta Puertoriko, Irāna un Serbija. Skaidrs, ka pēdējie būs grupas un vieni no visa čempionāta favorītiem, tomēr mūsējo galvenais treneris Nikolajs Mazurs par iespējām izsakās sekojoši: “Sagatavošanās laikā bija jūtams, ka sezonas laikā daudziem spēlētājiem nav bijusi spēļu prakses. Jāpielāgojas. Tāpat, kā savainojumiem – Krišs Helmanis pēc pirmajām spēlēm Lietuvā varēja trenēties tikai atvieglinātā režīmā, trauma līdzdalību turnīrā liedz Fredam Bagatskim. Ņemot vērā reālo situāciju, meklējām papildus risinājumus ārējā līnijā, pēdējās nedēļās treniņos iesaistot arī Noelu Slivacki. Cīnīsimies pēc labākās sirdsapziņas. Meklēsim atslēdziņu katrai pretinieku komandai, katrai spēlei fiziski, taktiski un mentāli centīsimies sagatavoties tā, lai visas 40 minūtes varētu spēlēt uz 100 procentiem.”
Zīmīgi, ka apakšgrupas spēles Latvija aizvadīs Daugavpilī un šādu iniciatīvu atzinīgi vērtē Mazurs: “Sportistiem ir labāk atrasties vietā, kur ir klusāk un mierīgāk. Nepieciešama vieta, kur vairāk vari koncentrēties savām lietām, jo tomēr ažiotāža ir gana liela. Intereses par spēlētājiem netrūks – skauti, ģimenes, aģenti, draugi un pārējie – visi grib kaut ko redzēt un dzirdēt. Tāpēc izlēmām nedaudz izolēties.” Tāpat treneris uzsvēra, ka svarīgi bija aizvadīt šīs spēles arī Latgalē, jo ierasti par basketbolu lielākā interese ir Vidzemē un Kurzemē.
FIBA pirms šī PK izveidoja sarakstu ar “10 spēlētājiem, kuriem vērts sekot līdzi” turnīra ietvaros. Diemžēl, pretēji iepriekšējiem gadiem neviens Latvijas pārstāvis tur nav ticis, taču tāpēc nevajadzētu nokārt galvas un domāt, ka šī komanda nevar neko sasniegt. Vadībā ir pietiekami pieredzējis treneris arī darbā ar jaunatni un šis tomēr ir mājas čempionāts. Runājot par sastāva aprisēm, tad pieci no 12 spēlētājiem ir ar ārzemju klubu/akadēmiju pierakstu. Pilnu sastāvu varat skatīt šeit. Novēlam izdošanos!
Pieaugušo izlases uzsākušas vasaras darbu
Kā zināms, pēc ilgiem laikiem LBS par vīriešu izlases galveno treneri izraudzījusies ārzemju speciālistu, šoreiz tam esot itālim Lukam Banki (asistēs Jānis Gailītis, kurš bija viens no kandidātiem arī galvenā trenera postenim, kā arī Artūrs Visockis – Rubenis). Jūnija sākumā uz treniņiem tika uzaicināti 16 spēlētāji, kuru starpā bija arī pieredzējušais Dairis Bertāns un aizvadītajā sezonā sevi labi apliecinājušais Kristers Zoriks, pārējiem kadriem esot no tuvākām un tālākām izlases rezervēm.
View this post on Instagram
Uzreiz pēc pirmajām darba dienām spēlētāji Banki novērtējuši pozitīvi. “Labs treneris, entuziastisks. Viņam ir sava ideja, kā viņš grib, lai mēs spēlējam. Tagad mēs uz to arī treniņos daudz mēģinām strādāt. Tiešām liekas, ka viņš grib šeit būt un vēlas strādāt. Liels prieks par to,” intervijā LBS preses dienestam apgalvoja Zoriks, savukārt Bertāns izcēla to, ka itāļu speciālists nav bijis pazīstams ar Latvijas basketbolu, kas nozīmē, ka viņa skats no malas varētu iedot to, kas pēdējos ciklos ir pietrūcis: “Man liekas, ka ir ienākušas jaunās vēsmas, jo atnācis cilvēks no malas. Katrs spēlētājs ir jauns un viņš visus iepazīst no sākuma un veido priekšstatu. Viņam pašlaik nav favorītu, visiem starta pozīcijas ir vienādas un pie spēlēšanas tiks tas, kurš sevi labāk parādīs.”
Šādā eksperimentālā sastāvā pie izlases stūres arī debitēja Banki pārbaudes spēlē pret Poliju, kura šobrīd cīnās OS kvalifikācijā un tam gatavojās nopietni. Rezultātā cienīgs zaudējums pagarinājumā ar 73:75. Pēc mača itālis ieturēja sevis prezentēto diplomātisko un patīkami runājošo stilu: “Svarīgāks par rezultātu ir kopējais noskaņojums. Vēl jāizanalizē spēle, bet kopumā esmu apmierināts, kā spēlētāji reaģēja uz dažādām spēles situācijām. Mums ir grupa talantīgu, daudzsološu spēlētāju, kuri var dot un dos savu pienesumu valstsvienībai. Skatāmies uz priekšu un tupinām strādāt.”
Atgādināsim, ka vīriešu izlase šobrīd ir sasniegusi savu zemāko punktu pēc neatkarības atjaunošanas. Tā nav spējusi kvalificēties pēdējiem trijiem lielajiem basketbola forumiem (EČ, PK un OS) un šobrīd tai jācīnās PK pirms kvalifikācijas kārtā, lai vispār varētu iegūt tiesības pamata kārtā cīnīties par iespēju startēt nākamajā PK atlasē. Esam ielozēti vienā grupā ar Rumāniju un Baltkrieviju, bet tālāk soļos divas komandas. Arī šī stadija tiks izspēlēta “burbuļa” formātā un tā notiks Rīgā no 7. līdz 13. augustam (kopā četri mači). Ja šeit tiks piedzīvots fiasko, tad… Negribas par to pat domāt. No otras puses, neviens neticēja, ka Latvija nespēs kvalificēties arī EČ. Laikā, kad aktīva ir, tā sauktā, “zelta paaudze”.
Arī sieviešu izlase tiek jauna galvenā trenera
View this post on Instagram
Tas būs Gundars Vētra. Par viņu sīkāk pēc pāris rindkopām, bet pirms tam neliels ieskats iepriekšējos notikumos. Lai arī cik perspektīvs būtu Mārtiņš Gulbis, viņa iecelšana par sieviešu izlases stūrmani, ņemot vērā, ka iepriekš pieredzes darbā ar skaisto dzimumu viņam nebija, likās avantūriska. Te arī interesants stāsts par notikumiem, kā viņš tika pie amata. Situācija bija sekojoša – Gunta Baško (izlases ģenerālmenedžere) Treneru komisijai finiša taisnē stādīja priekšā trīs variantus – mazpazīstamu itāli, Gulbi un Gundaru Vētru. Itāļa variants ātri tika noraidīts. Šo rindu autoram zināms, ka Vētra jau tad Baško acīs kotējās visaugstāk un pirms paziņot par kādām oficiālām virzīšanām tālāk, viņa sacījusi, ka aprunāsies ar Vētru aci pret aci par finansiālajiem nosacījumiem. Saruna, kā saprotams, noslēgusies bez rezultāta, jo Vētra kategoriski atteicies strādāt par piedāvāto summu. Tā nāca Gulbja kārta, bet kā runā tramvaja pieturās, tad viņš par vienu izlases logu saņēma amplitūdā no trīs līdz četriem tūkstošiem eiro.
Diemžēl praksē apstiprinājās, ka skopais maksā divreiz, un arī mūsu dāmas sirdi plosošā manierē biļeti uz EČ finālturnīru neieguva… Daudz tika diskutēts, ko darīt – ļaut strādāt Gulbim tālāk, ņemot vērā viņa talantu, jeb meklēt ko citu un vismaz ielikt kā asistentu, lai mācās un aug. Rezultātā tika izvēlēts Gundars Vētra, bet Gulbis nav pat starp asistentiem.
Lai vai kā, Vētra, šķiet, neskatoties uz to, ka daudzu basketbola līdzjutēju acīs aizvien ir “nodevējs” (atcerēsimies 1992. gada OS kvalifikāciju, kur viņš izvēlējās pārstāvēt NVS izlasi, nevis Latvijas), ir loģiskākais kandidāts pēc kvalitātes un pieredzes – vairāk nekā 10 gadu darbs sieviešu basketbolā, ir arī ar Eirolīgas pierakstu, pabūts pat naudīgajā Krievijā (trīs sezonas Jekaterinburgas UGMK, divas Kurskas “Dinamo”) un šobrīd atzinīgi strādā Polijā. Patriotisma kārti visi aizmirsīs, ja tiks izcīnītas uzvaras, bet, ja piedzīvosim zaudējumus, tā atkal uznirs kā pagātnes rēgs. Tāda nu ir reālā situācija.
“Tuvākie darbi – komunikācija ar spēlētājām. Paredzams, ka jūnijā nodrošināsim individuālo treniņu iespējas basketbolistēm, kuras vēlēsies tās izmantot. Jūlija otrajā pusē rīkosim treniņnometni un divas pārbaudes spēles. Ieliksim pamatus komandas taktikai, lai novembra sabraukumā darbs nebūtu jāsāk no baltas lapas. Pirmais mērķis – kvalificēties 2023. gada Eiropas čempionāta finālturnīram,” darba plānus ieskicēja Vētra neilgi pēc oficiālās līguma parakstīšanas.
Kāpēc svarīgi izcelt komunikācija ar spēlētājām? Atcerēsimies, ka savulaik Mārtiņš Zībarts (kurš gan tagad būs asistents) nesatika ar šī izlases modeļa līderi Aneti Šteinbergu, kā rezultātā kādu laiku viņu Latvijas kreklā neredzēsim, taču tagad Anete ir paziņojusi, ka tas viss atstāts pagātnē un jāraugās ar pozitīvu skatu nākotnē.