Savulaik francūzis Vinsents Perikards tika uzskatīts par talantīgu uzbrucēju, un viņš nokļuva Turīnas “Juventus” sistēmā, taču tajā futbolists ilgi nenoturējās, jo aizsūtīja liktenīgu SMS, kas, iespējams, sabojāja visu turpmāko karjeru.
Padsmitnieka gados Perikards pārstāvēja “Saint-Etienne” sistēmu, bet 2000. gadā par viņu interesi izrādīja “Juventus”, kas viņu arī iegādājās. “Es zināju, ka esmu labs, taču nekad nebiju cerējis vai sapņojis, ka mani izvēlēsies “Juventus”,” stāsta francūzis. “Nejutu nekādu spiedienu, bet, atskatoties atpakaļ, tas varētu bijis tāpēc, ka biju 18 gadus jauns un naivs.”
“Juventus” sastāvs toreiz bija zvaigžņots, jo komandas rindās spēlēja tādi meistari kā Zinedins Zidāns, Edgars Dāvids un Dāvids Trezegē. “Atceros, ka Zidāns tika man garām ar bumbu tik vienkārši un izskatījās, ka viņš lido, bet Alesandro del Pjēro pirmais pieskāriens bumbai bija lielisks.”
Sākums Turīnas sistēmā Perikardam bija labs, jo viņš kļuva par otrās komandas rezultatīvāko spēlētāju, bet debiju lielajā komandā francūzis piedzīvoja 2002. gada martā, dodoties laukumā UEFA Čempionu līgas izbraukuma spēlē pret Londonas “Arsenal”.
Turpinājums nebija rožains, jo vienā vakarā viss apgriezās kājām gaisā. Kopā ar diviem akadēmijas biedriem tika izlemts par iziešanu ārā kādā vakarā, un viņi izlēma paaicināt līdzi itāļu valodas privātskolotāju. Jau neilgu brīdi pēc īsziņas nosūtīšanas Perikards saņēma zvanu no “Juventus” direktora ar jautājumu, kāpēc viņa draudzene tiek uzaicināta.
“Reakcija pēc ziņas nosūtīšanas nebija laba. Vēlāk viens no direktoriem mani paaicināja uz savu ofisu un pateica, ka došos uz Angliju. Tā arī noslēdzās mans laiks “Juventus” rindās,” atzīst Perikards. Arī pārējie divi tā vakara dalībnieki neturpināja spēlēt Turīnā un tika izīrēti.
Perikards turpināja spēlēt dažādās Anglijas komandās, bet vēlāk sāka cīnīties ar alkohola un azartspēļu atkarībām. 2007. gadā viņš nonāca cietumā par faktu sagrozīšanu pēc tam, kad tika pieķerts ātruma pārsniegšanā un pašnāvības apsvēršanā, jo viņam tika konstatēta depresija.
Četrus gadus vēlāk viņš noslēdza futbolista karjeru un pievērsās mācībām, iegūstot gan bakalaura, gan maģistra diplomus. Tāpat Perikards izveidoja uzņēmumu, kas sniedz atbalstu ārzemju futbolistiem, kuri pirmo reizi pārvākušies uz Lielbritāniju. Francūzis atklāj, ka šobrīd jūtas daudz labāk nekā futbolista karjeras laikā, taču joprojām nožēlo, ka sportista karjera neizvērtās tāda, kā tā varēja būt.
“Šobrīd ir daudz vairāk zināšanu par mentālo veselību,” saka Perikards. “Vēlos, lai tajā laikā zinātu to, ko zinu tagad. Tas palīdzētu ne tikai man, bet arī pārējiem, kas cīnījās ar to pašu. Tāpat vēlos, lai nebūtu rakstījis privātskolotājai, taču joprojām uzskatu, ka reakcija uz to bija pārāk nepamatota.”