Sports ir bizness. Visspilgtāk tas izpaužas Ziemeļamerikā, kur atlēti ar bumbu rokās vai slidām kājās piesaista milzu auditorijas, garantējot miljardiem lielus ienākumus klubu īpašniekiem. Taču – bizness mēdz būt nežēlīgs. Aukstasinīgajā lēmumu pieņemšanā nav vietas emocijām. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad spēlētājs tiek aizmainīts uz citu komandu, dzīvei sagriežoties kājām gaisā. Nacionālās hokeja līgas rekords pieder Maikam Silindžeram un Brentam Eštonam – viņi sezonas laikā bijuši spiesti komandas mainīt deviņas reizes.
“Kad tevi aizmaina, vissarežģītāk ir ģimenei. Es parasti komandu, kas netiks izslēgšanas spēlēs, nomainīju pret play-off komandu. Tas bija patīkami. Jauns sākums, jaunas iespējas. Mana ģimene to visu redzēja pavisam citādi – viņiem bieži nācās mainīt skolu. Viņiem tas bija smagāk, kamēr es zināju, ka nonākšu kolektīvā, kurā tikšu uzņemts ar atplestām rokām,” pauda Maiks Silindžers, kurš NHL karjerā kopumā pārstāvēja 12 komandas. Viņš 17 sezonu laikā aizvadīja 1049 spēles, kurās guva 240 vārtus un sakrāja 548 punktus.
“Galvenais iemesls, kāpēc mana karjera padevās tik gara – jo es nevienu dienu neierados hallē ar domu, ka man tas viss pienākas. Nē, spēlēšana NHL man bija gods un privilēģija. Katru dienu uztvēru kā savu pēdējo,” teica Silidžers, kurš pirmo reizi tika aizmainīts 23 gadu vecumā – viņš no Detroitas “Red Wings” nonāca Anaheimas “Mighty Ducks” rindās.
Nepilnu gadu vēlāk Anaheima viņu aizmainīja uz Vankūveras “Canucks”, kas pēc diviem gadiem viņu aizsūtīja uz Filadelfijas “Flyers”. Tur viņš uzkavējās desmit mēnešus, pēcāk nonākot pie Tampabejas “Lightning”. Vistuvākā pārvākšanās nāca 2000. martā, kad “Lightning” aizmainīja Silindžeru uz kamiņos esošo Floridas “Panthers”. Bet – gadu vēlāk “Panthers” viņu aizsūtīja pāri robežai, uzbrucējam nonākot Otavas “Senators”. Karjeras beigās viņš tika aizmainīts vēl divas reizes.
Domājams, lielai daļai bija grūti izsekot visiem karjeras līkločiem. Tad jāatceras – Silindžers un viņa ģimene to visu izjuta uz savas ādas.
“Godīgi sakot, man vienalga, cik komandās spēlēju un cik bieži tiku aizmainīts. Visbiežāk pie vainas bija mans līgums, nevis sniegums. Septiņās no deviņām reizēm. Mani aizmainīja ne tāpēc, ka spēlētu slikti – vairāk jautājumu bija par algu un to, kā tā iederas sastāvā,” norādīja Silindžers. “Apzinos – ja nebūtu psiholoģiski spēcīgs, tas viss mani iznīcinātu. Jāiet mājās un jāsaka sievai, ka mani atkal aizmainīja…”
Brents Eštons spēlēja pirms Silindžera. Viņš karjeru sāka Vankūveras “Canucks” rindās, kas 1979. gada draftā centra uzbrucēju izvēlējās ar 26. numuru. Pavadījis komandā divas sezonas, Eštons tika aizmainīts uz Kolorado “Rockies”, un tas ievadīja pārcelšanās maratonu – četru gadu laikā viņš pielaikoja četrus dažādus formas tērpus.
“Pats svarīgākais ir prast adaptēties jaunajai komandai,” Eštons notiekošo salīdzināja ar hameleona prasmēm. “Domāju, tieši tas citiem spēlētājiem sagādā vislielākās grūtības: tu nonāc jaunā kolektīvā, īsti neatrodi savu vietu un neiederies, un problēmas turpina krāties.”
Pēc aizmainīšanas somas nācās sakrāmēt tajā pašā dienā. Nonākot jaunajā mājas pilsētā, Eštons devās taisnā ceļā uz halli, bet pēc tam – uz viesnīcu. Tomēr ne vienmēr. “Sešas nedēļas dzīvot viesnīcā nav īpaši patīkami. Bieži tiku aizmainīts pret citiem spēlētājiem, un tad vienojāmies, ka apmainīsimies ar mājām,” pauda Eštons, kuram 14 sezonu laikā neizdevās aizsniegties līdz tūkstoš spēļu robežai – 998 mači un 629 punkti.
Tieši viena no maiņām ļāva uzplaukt Eštona karjerai. Spēlējot Minesotas “North Stars” ceturtajā maiņā, viņam nesekmējās ar vārtu gūšanu, un sezonas vidū uzbrucējs nonāca Kvebekas “Nordiques”, ko trenēja Mišels Beržerons. Speciālists Eštonā saredzēja pirmās maiņas centru, un uzticība tika attaisnota – 49 spēlēs Eštons guva 27 vārtus.
“Labākais padoms, ko varu dot – nevajag žēloties. Manuprāt, tā parasti notiek. Reizēm neapzināti. Taču maiņa ir jāuztver kā jauna iespēja. Lai kāds būtu iemesls – aizmainīja tāpēc, ka spēlēju labi, vai tāpēc, ka spēlēju slikti. Tieši tā es to vienmēr uztvēru. Man tā bija jauna iespēja iekļauties jaunā kolektīvā,” teica Silindžers, kurš nekad netika pie iespējas spēlēt Stenlija kausa finālā. Detroitas “Red Wings” – komanda, kas viņu draftēja pirmajā kārtā – divus gadus pēc Silindžera aizmainīšanas izcīnīja pirmo no saviem diviem tituliem divos gados.
“Ja sēdēsi un žēlosies, kāds tev atņems darbu. Tieši tāds bija mans noskaņojums – ierados jaunajā komandā un vērtēju, kura vietu ieņemšu pēc nedēļas. Ja es spēlēju ceturtajā maiņā, nedēļas vai mēneša beigās gribēju būt otrajā maiņā. Brīdī, kad sāc žēloties un uzskati, ka kāds tev ir parādā, kāds tev atņems darbu. Tāpēc, ka tas ir bizness. Man tas bija jāsaprot skarbākajā veidā. Tu vari kontrolēt tikai divas lietas: savu attieksmi un ieguldīto darbu. Ja ieguldīsies, karjera izdosies,” secināja Silindžers.