Naktī uz 21. augustu Saūda Arābijas pilsētā Džidā ukraiņu bokseris Oleksandrs Usiks (20 – 0, 13 KOs) turpināja savu uzvaras gājienu un nosargāja viņam piederošās supersmagā svara divīzijas čempionu jostas WBA Super (World Boxing Association), WBO (World Boxing Organisation), IBF (International Boxing Federation), IBO (International Boxing Organisation) versijās, kā arī ieguva respektablā žurnāla “The Ring” vakanto jostu, uzvarot britu Entoniju Džošua (24 – 3, 22 KOs)
Ko varēja novērot cīņā, un kāds varētu būt Usika stāsta turpinājums? Par to turpmākajās rindās.
Džošua nemācās no kļūdām vai Usiks tiešām ir tik labs?
Salīdzinot ar pirmo dueli, šī cīņa daudziem varēja šķist pat garlaicīga. Lai arī no malas izskatījās, ka tiesnešiem atkal vajadzētu piešķirt vienbalsīgu uzvaru Usikam, tomēr rezultātu paziņošanas brīdī tā nenotika. Viens tiesnesis lēma, ka cīņā uzvarēja Džošua.
Jā, pašā cīņas sākumā varēja likties, ka Džošua ir mācījies no savām kļūdām un varēja manīt, ka brits cenšas ieņemt ringa vidu un izdarīt spiedienu. Taču Usiks tam bija sagatavojies, lieliski kustējās ar kājām, regulāri mainīja stūrus un atbildēja ar vairākām sitienu kombinācijām. Tikmēr Džošua taupīja spēkus un bija piesardzīgs, uzbrukumā īpaši neejot un neriskējot.
Bet te ir cita lieta – viņam nemaz to neļāva. Viņš netika klāt savam pretiniekam un nevarēja uzspiest sev izdevīgāko klasisko smagsvaru boksu – netīru, ejot klinčā un izmantojot savu gabarītu priekšrocības. Usiks vienkārši no tādām epizodēm viegli izvairījās.
Ja vēl cīņas sākumā Usikam ar sitienu precizitāti neklājās tik labi, tad tās gaitā (sev ierasti) tas mainījās un Džošua nekādi nespēja diktēt viņam labvēlīgos noteikumus. Usiks uzturēja lielisku tempu un vienu brīdi pat varēja likties, ka viņš pats visus 12 raundus to nespēs noturēt. Bet spēja.
Džošua nepalīdzēja arī sitieni pa korpusu, kas šķita kā labas pretzāles. Tā arī visas 36 minūtes pagāja pēc shēmas – Džošua gaidīja savu iespēju agresīvam un spēcīgam uzbrukumam, ko viņam tā arī neatļāva darīt, bet Usiks raundu pēc raunda krāja punktus. Varbūt vajadzēja riskēt vairāk. Kā devītajā raundā. Bet ilgākos nogriežņos Džošua tā arī nespēja paveikt to, kas bija galvenais priekšnosacījums revanšam – uzrīkot kautiņu, nevis boksa maču. Tajā viņam pret Usiku nav nekādu izredžu.
Tāpat šo rindu autoram bija iespēja aprunāties ar personu, kurai savukārt bija iespēja aprunāties ar pārstāvi no Usika komandas. Esot bijis jūtams, ka uz spēles ir likta ļoti liela nauda un pārējais. Tienesis nereti ļāvis boksēt netīri – sist pa pakausi, neatļaujus apakšējos saķeršanās brīdī, u.t.t. Vairākās epizodēs starp raundiem Džošua komanda aplēja viņu ar ūdeni tā, ka tas izlīst uz ringa parketa. Savukārt Džošua bijušas speciālas zoles, kas mazāk slīd. Nodoms – traucēt Usikam kustēties pa ringu. Nevajag aizmirst, ka arī lielais bokss tomēr ir ne tikai divu vīru tikšanās ringā, bet arī spēlītes. Ringā, cīņas laikā un ārpus tā. Tomēr Usiks visu pārvarēja.
Pēc cīņas Džošua piemeklēja nesavaldības lēkme. Viņš nespēja pieņemt zaudējumu. Staigāja pa ringu kā apdullis, paņēma rokās čempionu jostas un nometa tās zemē. Pameta ringu un atkal atgriezās un vairākas reizes sacīja Usikam: “Tu taču neesi tik stiprs. Kā tu mani uzvarēji?”
Vēlāk gan, kad brits bija savācies, viņš paņēma rokās mikrofonu un savā uzrunā veltīja cieņas pilnus izteicienus savam pretiniekam, kura priekšā kapitulēja. Labi, ka tā.
Džošua gan paziņojis, ka negrasās beigt karjeru. Esot zaudējis vienam no labākajiem bokseriem vēsturē. Kas ir precīzi teikts.
Kamēr Džošua par savu nākotni vēl jādomā, proti, kā atgūties un atgriezties pie iespējas cīnīties par tituliem, tikmēr Usikam mērķis ir skaidrs – iegūt visas jostas! Kas notiks tālāk?
Atkāpei par Džošua – iespējams, labs variants būtu duelis ar amerikāni Deonteju Vailderu. Viņš nesen kā paziņojis par atgriešanos ringā pēc diviem zaudējumiem Taisonam Fjūrijam. Vēl pirms pāris gadien Džošua – Vaildera cīņa tika iecelta potenciālo “gadsimta cīņu” kārtā. Lūk, kā laiki ir mainījušies. Nevienam no abiem vairs nepieder nevienas čempionu jostas. Tas gan nenozīmē, ka abu duelēšanās šoreiz būs mazāk komerciāli izdevīga abām pusēm. Un arī boksa pasaule labprāt šādu notikumu redzētu.
Nākamais ēdienkartē – Fjūrijs?
Usiks nosargāja iepriekš iegūtās čempionu jostas, bet īpaša nozīme ir trim no tām – WBA Super, WBO un IBF. Lai kļūtu par neapstrīdamo čempionu supersmagā svara divīzijā pilnai kolekcijai pietrūkst viena – WBC (World Boxing Council) josta. Tā pieder Fjūrijam.
TheMegaAgency.com
+1 888 505 6342
Jāpiebilst, ka supersmagajā svarā absolūtais čempions nav bijis 22 gadus kopš Lenoksa Lūisa. Tiesa, tolaik šādam statusam bija nepieciešams iegūt trīs čempionu jostas vienlaicīgi, bet smagsvaru vēsturē nevienam nekad nav piederējušas visas četras prestižākās (kas ir kopš 2007. gada). Arī Vladimira Kļičko dominances laikā viņam piederēja trīs, bet brālim Vitālijam – viena josta un viņi savā starpā, protams, ringā negrasījās tikties. Tas nozīmē – Usika un Fjūrija duelim vienkārši ir jānotiek!
Usiks jau paspējis izteikties: “Esmu pārliecināts, ka viņš vēl nav aizgājis prom pavisam un vēlas ar mani cīnīties. Bet es gribu cīnīties ar viņu. Vai nu es cīnīšos ar Taisonu Fjūriju, vai nu vairāk necīnīšos vispār.”
Skaidrs uz ko ukrainis tēmē un viņš savu mērķi nekad nav slēpis. Pēc absolūtā čempiona statusa pirmajā smagajā svarā viņš uzreiz meta acis arī uz prestižāko svara kategoriju.
Te gan jāmin neordinārā Fjūrija uzvedība. Uzreiz pēc pēdējās cīņas ar Dilanu Vaitu, kur Fjūrijs otro reizi aizstāvēja WBC jostu, viņš paziņoja par karjeras noslēgšanu. Tiesa, pirms divām nedēļām viņš pats atkal izsludināja cīņu ar iepriekš karjerā jau divas reizes uzveikto tautieti Dereku Čisoru, līdz atkal paziņoja – atpakaļ viņš nenāks.
Un pēc Usika – Džošua dueļa sekoja atkal cita dziesma: “Es atgriezīšos, bet tas jums maksās dārgi.” Fjūrijs arī paspējis par to izteikties konkrētāk: “Lielākajai cīņai pasaules vēsturē jānotiek arī par lielāko naudu pasaulē. Ja es uz spēles likšu visu, kas man ir, pret nezināmu ārzemnieku, tad puiši, jums labāk man jāgatavo pusmiljardu dolāru. Ja neesiet gatavi to darīt, tad turpiniet atbalstīt to mazo puiku. Ja tas būtu Džošua, es cīnītos par velti.”
Jāatgādina, ka vēl pirms pirmās Usika – Džošua cīņas aktīvi noritēja sarunas par britu smagsvaru supercīņu. Bija pat runas par to, lai Usiks kā obligātais pretendents atsakās no cīņas ar Džošua, tikai lai abi briti noskaidrotu attiecības ringā. Arī Fjūrijam bija problēmas ar Vailderu. Viņš nevēlējās cīnīties ar amerikāni, taču šķīrējtiesa pateica striktu “nē”. Līgumā ir punkts par revanša iespēju kā bijušajam čempionam, kas jāciena.
Fjūrijs savā Instagram profilā netaupīja lamas nedz Usikam, nedz arī Džošua: “Es redzēju kā Džošua otro reizi zaudē Usikam. Tas bija pāri viņa spēkiem. Lielbritānija ir pazaudējusi savus titulus. Bet man tam ir zāles – ja vēlāties atgūt nācijas godu, sūtiet barbaru Čigānu karali. Jā, mani! Sūtiet mani un es atņemšu tam ukraiņu bomzim jostas. Tāpat kā es to izdarīju ar iepriekšējo ukraiņu bomzi.” Vēlāk gan šis ieraksts tika dzēsts.
Fjūrijs vēl piebilda: “Būšu pret jums godīgs. Pēc cīņas noskatīšanās varu pateikt jums savas domas – viņi abi ir mēsli. Tā bija sliktākā titula cīņa, kādu jebkad savā dzīvē esmu redzējis. Es varētu viņus abus izcīnīt vienā naktī.”
Protams, Fjūrijs ir ļoti ekscentrisks cilvēks. Mēli aiz zobiem nekad nav turējis un izskatās, ka šāda nodarbe nav viņa plānos arī turpmāk. Bet viņa boksa CV runā pats par sevi – 33 cīņās, 32 uzvaras un viens neizšķirts pēc atgriešanās pēc ilgas pauzes. Tā viennozīmīgi būtu ļoti saistoša cīņa. Bet vai Usikam tādā ir izredzes?
Usiks vs Fjūrijs. Kurš būtu favorīts?
Kā jau mūsdienu interneta laikmetā ierasts, pirmajā minūtē pēc aktuālās cīņas beigu zvana gaisā uzvirmoja spekulācijas – kas notiks tālāk. Jo skaidrs ir viens – kamēr šī brīža labākie ir pieejami (neņemsim vērā Fjūrija uzvedību), ir grēks nenoskaidrot – kurš ir supersmagā svara karalis?
Ja pieņemam, ka Usika – Fjūrija duelis patiesi notiks, tad jāpaskatās, kādi ir abu plusi. Un te Usikam lietas nerunā par labu. Usika parametri ir 191 cm un ap 100 kilogramiem cīņas vakarā. Džošua ir 198cm un 113 kg. Jā, viņš nespēja savas priekšrocības pārvērst reālā pārākumā. Toties Fjūrijam nav Džošua mīnusu.
Fjūrijs ir vēl lielāks par Džošua. Gan augumā (206 cm), gan svarā (pēdējā cīņā viņš svēra 124 kg). Arī roku izvērsiens ir par pieciem centimetriem platāks. Turklāt Fjūrijs boksa tehnikā un meistarība neatpaliek no Usika. Tieši pretēji – viņš ir pierādījis, ka spēj ringā darboties gan kā boksējoša stila bokseris, ar daudziem džebiem un kombinācijām, kā arī to, ka nebaidās iet klinčā un piekopt klasisko smagsvaru mīcīšanos.
Teorētiski Usikam Fjūrija stils ir kā ļauns murgs. Un Fjūrijam noteikti nebūs tāda respekta kā Džošua, kurš gan pirmajā, gan otrajā cīņā nogulēja savas iespējas iet agresīvāk virsū un vēl pamatīgāk notestēt Usika žokļa izturīgumu. Usikam sagādās problēmas nonākt sev parocīga sitiena distancē, jo Fjūrijam šajā komponentā ir 15 centrimetru priekšrocība. Un tā ir nopietna, turklāt arī ātrumā Fjūrijs Usikam zaudētu tikai mazliet.
Un par to, no kā izgatavots Fjūrija žoklis, daudz ko pateica trīs cīņas ar Vailderu – allaž tika izturēti arī spēcīgi sitieni, lai ātrāk par 10 sekundēm spētu piecelties kājās un turpinātu cīņu. Usika enerģijas patēriņš būtu daudz lielāks nekā viņa iepriekšējās cīņas, lai tiktu pie nozīmīgiem sitieniem.
Taču tie ir tikai fiziskie dati un pieņēmumi. Jau pirms pirmās cīņas ar Džošua daudzi ukraini norakstīja. Bet viņš parādīja, ka ir spējīgs pielāgoties smagsvariem. Vai no Usika viedokļa ir ko zaudēt, ja duelis ar Fjūriju notiek? Noteikti nē. Viņš jau ir apklusinājis kritiķus un neticībniekus ar savu performanci pret Džošua. Kurš vēl tikai pāris gadus atpakaļ šķita kā neuzvarams goliāts boksa ringā. Taču pirmais, kas parādīja, ka viņš ir uzvarams, bija apalītis Endijs Ruizs. Jā, Džošua revanšu paņēma, taču cieņu īsti neatguva, uzvarot vien pēc punktiem, nevis pretinieku aizsūtot gulēt uz dēļiem.
Un Fjūrijs pareiza saka – zaudēt var tikai viņš. Tāpēc no vienas puses var saprast viņa vēlmi iegūt utopisku honorāru. Fjūrijs iepriekš bija izteicies, ka viņam vairāk nekas nav jāpierāda. Viņš uzvarēja karjeras pīķī Kļičko, sajuka prātā un iekļuva alkohola un narkotiku atkarību jūgā. Pēc tam izkļuva no tā ārā, triloģijā ne reizi nezaudēja par spēcīgāko sitēju uzskatītajam Vailderam. Bet visas prestižākās jostas vienlaicīgi viņš tā arī nav turējis savās rokās. Lūdzu, te ir iespēja! Ja viņš patiesi vēlas nostiprināt savu mantojumu boksa vēsturē, cīņa ar Usiku viņam ir vēl vairāk nepieciešama nekā pašam Usikam.
Savukārt Usiks zaudējuma gadījumā nebūs liels zaudētājs. Jā, pelnrušķītes stāsts būs piepildīts ne par 100, bet 80 procentiem, bet boksa vēsturēs grāmatās viņa vārds būs iegājis. Un viņš šo vēsturi turpina rakstīt. Jautājums – cik trekniem burtiem viņa ieraksti būs palikuši, kad viņš aizies?