Bērnība ne visiem bijusi tā vieglākā un patīkamākā. Sliktas bērnības atmiņas un pieredzes mēdz turpināties arī pieaugušo dzīvē, tomēr šis nav stāsts par Brazīlijas futbolistu Antoniju, kura bērnība bija ļoti slikta, taču, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem, viņš spēja kļūt par augstākā līmeņa futbolistu.
Ēriks ten Hāgs starpsezonā kļuva par Mančestras “United” galveno treneri, bet iepriekšējā darbavietā Amsterdamas “Ajax” viņa padotībā bija brazīlietis Antonijs. Nīderlandes futbola speciālists kā galveno prioritāti izvirzīja Antonija pārpirkšanu, ko “United” arī sekmīgi izdarīja, samaksājot “Ajax” 100 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par otro dārgāko pirkumu Mančestras vēsturē, bet par nevienu citu “Eredivisie” spēlētāju iepriekš netika samaksāts tik daudz.
Izejot laukumā savā pirmajā spēlē “United” formā, Antonijs atzīmējās ar vārtu guvumu un palīdzēja komandai ar 4:1 pieveikt labi spēlējušo Londonas “Arsenal”. Futbolists sezonas ievadā paspēja aizvadīt divas spēles arī Nīderlandes čempionātā, kur viņa kontā vārti un divas rezultatīvas piespēles.
Tomēr, lai līdz šim visam nokļūtu, bija mērojams ļoti tāls ceļš. Antonijs uzauga strādnieku šķiras rajonā Brazīlijā, kuru dēvēja par “Mazo elli”. Futbolists saskārās ar lielu nabadzību, tāpēc viņa ģimene nevarēja atļauties futbola bučus, turklāt Antonijam nebija savas guļamistabas. Viņam kopā ar brāļiem un māsām vajadzēja tikt galā ar ūdeni, kas appludināja viņu mitekli, savukārt narkotiku tirgotāji atradās turpat pie mājas sliekšņa.
Policija reiz veica kratīšanu viņa mājā, kas Antonijam, būdams mazam bērnam, bija biedējošs notikumus. “Es biju vienkāršs zēns no mikrorajona,” intervijā “Sky Sports” teica futbolists. “Man nebija apavu, lai spēlētu futbolu, tāpat nebija arī guļamistabas. Es gulēju uz dīvāna. Dzīvoju rajona pašā centrā, bet 20 metrus no manas mājas atradās narkotiku tirgoņi. Reizēm, skatoties spēles svētdienā, mājā bija jūtama marihuānas smarža.”
“Bija brīži, kad kopā ar brāli un māsu raudājām, apskāvām viens otru un domājām par savām dzīvībām,” skaudro realitāti atceras “United” spēlētājs. “Reizēm bija brīži, kad nakts vidū cēlāmies, lai izlietu ārā ūdeni, kas appludināja mūsu māju, taču to tik un tā darījām ar smaidu uz sejas.”
Antonijs pievienojās “Sao Paulo” jauniešu komandai, taču viņš spēlēja tik labi, ka “Ajax” iegādājās viņu par nepilniem 16 miljoniem eiro. Divus gadus vēlāk futbolists pārcēlās uz “United” par summu, ko cilvēki ļoti ilgi diskutēja un vēl diskutēs.
Liela uzmanība tiek pievērsta Antonijam, taču no spiediena viņš nebaidās. “Īstais spiediens, kad dzīvoju bērnības rajonā un atstāju mājas deviņos no rīta, bija par to, vai līdz deviņiem vakarā būs iespēja paēst. Tas ir spiediens. Visādi citādi, es varu pielāgoties.”