FIBA Pasaules kausa izcīņas Eiropas zonas kvalifikācijas turnīrs iesoļojis izšķirošajā taisnē. Tiks noskaidroti aizvien vairāk finālturnīra dalībnieki, kā arī daudzām izlasēm sapnis būs izsapņots. Tiesa, priekšā ir vēl viens logs, taču Latvijas vīriešu valstsvienībai ir labas izredzes kvalificēties finālturnīram jau priekšlaicīgi.
Bet kam tad ir jāpiepildās, lai Latvija pirmo reizi tās vēsturē kvalificētos Pasaules kausa izcīņai, kas šoreiz arī pirmo reizi norisināsies uzreiz trīs valstīs vienlaicīgi – Indonēzijā, Japānā un Filipīnās? Par to un par citām ar šo izlases logu saistītajām aktualitātēm arī raksta turpinājumā.
Ceļa karte vēstures pārrakstīšanai
Latvija šobrīd atrodas pirmajā vietā ar uzvaru un zaudējumu bilanci 5-1. Otrajā vietā ir šī loga pirmie pretinieki Grieķija ar 4-2, ar kuriem šī cikla ietvaros spēlējuši vēl neesam. Tālāk ir Beļģi un Serbija un ar 3-3, turklāt Latvija abām vienībām ir arī priekšā savstarpējos mačos (pret serbiem divu spēļu summā, bet beļģi abos mačos uzvarēti).
Ja nenotiek nekas ārkārtējs un Latvija nesabrūk pēdējā loga izbraukuma spēlē Turcijā, tad arī viņiem arī zaudējuma gadījumā noslēdzošajā sabraukumā vajadzētu būt priekšā. Turcija ir viena no “lielajām” izlasēm, kuras neiekļūšana finālturnīrā ir pavisam reāla, ņemot vērā bilanci 2-4. Tikmēr Lielbritānijai ir tikai viena uzvara.
Ņemam rokās kalkulatoru un rēķinām. Finālturnīram trīs Āzijas valstīs kvalificējas trīs labākās grupas komandas. Ja Latvija uzvar abas spēles, tad skaidrs – tur tiekam arī mēs. Tāpat, ja pirmo maču Grieķijā uzvaram, bet Beļģija zaudē Turcijai vai Serbija Lielbritānijai. Tas nozīmē, kad vienas vai otras, proti, beļģu vai serbu, komandas zaudējumu gadījumā Latvija nodrošina sev trijnieku.
Bet pastāv arī variants kvalificēties jau tagad, arī ja tiek izcīnīta tikai viena uzvara un otrajā spēlē. Pieņemsim, ka viesos tiek zaudēts grieķiem, bet mājās tiek uzveikta Lielbritānija. Bet Beļģija zaudē abus šī loga mačus – viesos Turcijai un mājās Grieķijai, bet turki zaudē viesos Serbijai.
Tādā gadījumā Latvijai pirms pēdējā loga ir trīs uzvaru pārsvars gan pār Beļģija, gan pār Turciju, bet atlikušajā kvalifikācijas nogrieznī palikuši būs tikai divi mači, kas nozīmē, ka nemaz fiziski pretiniekiem nav iespējams mūsējos panākt.
Ja piepildās, ka Beļģija zaudē abus savus mačus, bet Serbijai šajā logā ir 1-1 ar uzvaru pret britiem un zaudējumu Turcijai, bet Latvijai ir vismaz viena uzvara, tad arī mēs dodamies uz finālturnīru. Jo tādā gadījumā serbiem būs bilance 4-4, bet divu spēļu summā esam priekšā un tur arī paliktu ar diviem zaudējumiem noslēdzošajā logā.
Latvija var nodrošināt sev vietu Pasaules kausa izcīņā arī tad, ja zaudē abos mačos un citviet notiek ļoti pārsteidzoši un mums izdevīgi iznākumi. Tad abas spēles atkal jāzaudē Beļģijai – to jau noskaidrojām, tas ir diezgan reāli, neapgalvojot, protams, ka tā 100% notiks. Bet nākamais priekšnosacījums ir jau daudz “slidenāks”.
Proti, serbiem vispirms viesos ir jāpiekāpjas britiem un pēc tam pēc lielā kauna savu skatītāju priekšā pēc pāris dienām būtu jāzaudē arī Turcijai. Tādā gadījumā Latvijai bilance būs 5-3, bet beļģiem ar serbiem 3-5 un atceramies, ka divu spēļu summā esam priekšā. Šis gan ir vismazticamākais variants.
Par to, protams, nav vēlmes domāt, it īpaši zinot, ka uz maču ar Lielbritāniju Rīgā ir izpārdotas biļetes, bet, zaudējot abās spēlēs, vienlaikus kādu uzvaru izcīnot serbiem vai beļģiem, pozīcijas paliktu nestabilākas. Tad atlikušajā logā, kas norisināsies jau jaunā, 2023., gada februāra izskaņā, atkal būtu jāsastopas ar “Būt vai Nebūt” mačiem un ne tiem vieglākajiem pret Turciju viesos un Grieķiju mājās.
Un kā mēs zinām, “Būt vai Nebūt” spēlēs mums vēsturiski klājies, maigi izsakoties, ne pārāk veiksmīgi. Tas būtu lieks stress, spēcīgi pretinieki, bet arī – nekas neizdarāms. Šajā rakstā gan par noslēdzošo logu neaizdomāsimies. Tāpēc arī nerēķināsim, kas jāizdara, ja šajā logā ir tikai viena uzvara un pārējie rezultāti nav labvēlīgi Latvijai. Jādomā par “te un tagad situāciju”, kā preses konferencē arī teica Luka Banki.
Sastāva aprises – Jānis Timma ir atpakaļ!
Citējot Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājas lapā minēto, tad “valstsvienības vadītāju uzmanības lokā ir apmēram 50 basketbolisti, kuri ikdienā spēlē gan Latvijas klubos, gan dažādās valstīs ārzemēs. Pieejamo kandidātu sarakstu ietekmēja ne tikai sezonas gaitā demonstrētais sniegums, bet arī aizņemtība NBA un Eirolīgas klubos, gan veselības stāvoklis.” Principā Banki seko līdzi gandrīz visiem profesionālajiem basketbolistiem ar Latvijas pasi (autors smaida).
Kandidātu sarakstā sākotnēji iekļauti 16 spēlētāji. Kā ziņo “Sportacentrs.com”, tad uz Grieķiju nedosies Artūrs Žagars, kuram ir pozitīvs Covid19 tests (tas gan bija zināms iepriekš publiski), bet viņš labi iesācis sezonu Lietuvas augstākajā līgā. Tostarp pieredzes gūšanai (visticamāk) izsaukts 210 centimetrus garais “Liepājas” komandas pārstāvis Kārlis Šiliņš. Iepriekš bija plānota arī Rodiona Kuruca dalība, bet viņš savainojuma dēļ šoreiz izlaidīs.
Sarakstā bija arī Anžejs Pasečņiks un Jānis Timma, kuri abi šobrīd ir bez klubiem. Kā preses konferencē sacīja Banki, tad Timmam neviens atvaļinājumu Rīgā neplāno, bet gan no viņa, pateicoties pieredzei augstākajā Eiropas līmenī, tiek sagaidīts arī reāls pienesums. Zinātāji māk teikt, ka Jānis atrodas labā sportiskajā formā. Arī pats viņš uz to ir norādījis. Par Timmas situāciju nedaudz vairāk uzmanība tiks pievērsta noslēdzošajā nodaļā. Pasečņiks gan pēdējā brīdī iedzīvojās savainojumā un diemžēl nevarēs palīdzēt.
Ierindā ir pieredzējušie Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks, šī modeļa uzbrukuma līderis Rihards Lomažs, kuram vidēji 16,8 punkti un 4,4 rezultatīvas piespēles, kā arī pārējie ierastie galvenie spēki (varbūt ar kādu izņēmumu), kad klāt nevar būt Eirolīgas un NBA puiši, protams.
Banki norādīja: “Mums ir jāsabalansē visas pieejamās spēlētāju prasmes, tie, kuri ir labā fiziskajā formā, ar tiem, kuri ir labā spēļu formā, lai sagatavotos grūtām spēlēm.” Un tā ir tiesa. Ņemot vērā šo formātu, kad mači notiek sezonas gaitā, tas ir aktuāli jebkurā no sabraukumiem.
Pilnu Latvijas izlases sastāvu gaidāmajām spēlēm 11.11. Grieķijā un 14.11. izpārdotā “Arēna Rīga” var aplūkot šeit.
Lietas ap basketbolu
Kas interesanti – iepriekšējā logā vasarā Banki Timmas vārdu kandidātu lokā tā arī neierakstīja, kas izraisīja basketbolista sašutumu, ko viņš nekautrējās paust arī mikroblogošanas vietnē twitter.com.
Jautajumus vajag uzdod @basketbols un Trenerim. Es biju gatavs būt izlase. 😉
— Janis Timma (@janistimma6) August 19, 2022
Toreiz šo rindu autors rakstīja: “Luka Banki tādā veidā riskē sabojāt attiecības ar vienu no potenciāli svarīgiem spēlētājiem nākotnē, ja komanda iekļūs kādā no lielajiem forumiem, kur Latvija nav bijusi jau vairākus gadus. Taču līdz šim teju visi viņa pieņemtie lēmumi attaisnojušies ar uzvarām turnīra tabulā, kas Latvijai tik ļoti pietrūcis pēdējos gados.”
Šī bija situācija, kas draudēja ar potenciāli publisku, nē, ne skandālu, bet ar diskusiju vilni kā minimums, bet tika izairēta bez liekiem ekscesiem. Ne jau tāpēc, ka Timma tobrīd bija, atvainojos par anglicismu, “must have” spēlētājs, bet tieši fakts, ka netika pat pasaukts pie izlases uz atrādīšanos, turklāt pašam spēlētājam publiski apgalvojot, ka jautājumi jāuzdod LBS vadībai un trenerim.
Tagad Timma ir ierindā un acīmredzot šoreiz arī spieda situācija un apstākļi. Kad robu ir daudz un labāko spēku nav pie rokas, tad jāķeras pie plāna B. Un, lai arī kā lielai daļai cilvēku labpatīk Banki saldenā angļu valodas izloksne ar tām pieguļošām mīmikas izpausmēm, runājot par jebkuru tēmu, tomēr ir daļa, kas Timmas izsaukšanu tagad uzlūko kā divkosības aktu. Kāpēc?
Redziet, vasarā situācija bija cita – visi uz viļņa, ierindā ir Porziņģis & Co, kāpēc vispār nepieciešams komandai piesaistīt publiski neviennozīmīgi uzlūkoto Timmu? Ar visām peripetijām ap privāto dzīvo, turklāt sportiskajā lauciņā viņš ir kluss.
Taču tagad, kad “lielie meistari” nebūs pieejami, mēs viņu tad pasauksim un dosim iespēju. Sak’, lūdzu – devām! Ja nospēlēs labi – super! Ja nē, LBS var atmesties, ka, redziet, saucām taču! Bet tā ir tikai nepopulāru uzskatu, tuvu pat konspirāciju teoriju apspēlēšana, kura tikpat labi, cik tā ir nepatiesa, īstenībā var būt arī patiesa. Solis ir izdarīts pareizs. Bet ko tur – visu izšķirs “W” vai “L” burti pie turnīra tabulas kopvērtējuma FIBA mājas lapā un vai LBS vadībai būs jālauza galva, kā aizlidot līdz Āzijai.
Pats Banki Timmas situāciju skaidroja šādi: “Jānis ir šeit, lai spēlētu. Mēs viņam neorganizējam atvaļinājumu Rīgā. Viņš ir šeit, jo mēs ticam, ka viņam ir iespēja spēlēt, sevi pierādīt un palīdzēt komandai. Mēs pazīstam viņu kā pieredzējušu spēlētāju un gatavu šāda augsta līmeņa basketbola spēlēm. Viņš ir šeit, jo beidzot ir sakritušas viņa vajadzības un aktuālais karjeras process, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad viņš centās sekot kaut kam, kas neiederējās ar valstsvienībā notiekošo darbu.”
Tiesa, minētajā preses konferencē netika minēts ne vārda par Timmas izdarītajiem tvītiem. Un varbūt arī nevajag. Kā redzams, tad esošā LBS vadība ir mācījusies no kļūdām un šo situāciju nogludināja. Bet atkal – mēs nezinām tieši kādu iemeslu vadīta LBS vadība uz viņu nepaskatījās pat kā treniņu biedra kontekstā, un kādu motīvu vadīts ir šis gājiens ar izsaukšanu tagad. Bet šo tēmu noliekam atvilktnē, aizslēdzam ar slēdzeni, bet atslēgu iemetam kādā okeāna dziļvagā uz neatgriešanos.
Banki arī nekautrējās kritizēt esošo atlases sistēmu, norādot, ka tā nav godīga pret spēlētājiem. Taču tā arī nav godīga ne tikai pret valstsvienībām, bet arī pašu FIBA. Cenšoties spītēt ULEB, kas pārvalda Eirolīgas dzīvi, tika pieņemts šāds lēmums. Taču rezultātā FIBA iegriezusi pati sev, jo uz lielajiem finālturnīriem nav tikušas visas objektīvi spēcīgākās izlases. Par piemēru varam saukt tieši Latviju. Kurš gan nenāktu skatīties uz Kristapu Porziņģu?
Taču stāsts ir ne par to. Galvenais ir iet uz priekšu un aizmest malā iepriekš, šķiet, jau ģenētiski iesaknējušos izšķirošo maču zaudēšanas kompleksu. Tā tas noticis ne tikai pēdējos divos lielo turnīru (PK un EČ) atlases ciklos, bet arī finālturnīros, kas patraucējis aizsniegties līdz medaļām (2017. gada EČ), bet iepriekš nokļūt PČ, un vēl iepriekš – vispār pagarināt sacensības tālāk par apakšgrupu.
Kā preses konferences noslēgumā sacīja Dairis Bertāns: “Nav jāskatās uz to, kas bija. No vienas puses. No otras puses tam, kādi mēs esam šobrīd, ir vistiešākais sakars ar to, ka mēs netikām uz Eiropas čempionātu. Tas, ka mēs netikām, ir kalpojis par pārmaiņām izlasē, un tam, ko jūs visi redziet laukumā.”
Par lielām uzvarām un Latvijas basketbola vēstures pārrakstīšanu!
