Rudens jau ir iesoļojis pilnā savā burvībā, kas hokeja līdzjutējiem nozīmē tikai vienu – ir sākusies 106. Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezona! Tā tiks ievadīta ar diviem mačiem Eiropā, bet pāris dienas vēlāk čempionātā iesaistīsies arī pārējās komandas.
Ko sagaidīt no šīs sezonas, kuras komandas pēc ekspertu domām ir galvenās favorītes uz Stenlija kausa iegūšanu, un pats saistošākais jautājums Latvijas līdzjutējiem – kā veiksies mūsējiem?
Kalendārs un “īpašās” spēles
Sezona ar diviem mačiem starp Sahhosē “Sharks” un Nešvilas “Predators” tiks ieskandināta Eiropas kontinentā – Prāgas “O2 Arena”, šiem mačiem notiekot “The Global Series” ietvaros. NHL atgriežas Eiropā pēc pārtraukuma kopš 2019. gada (“paldies” pandēmijai).
Pēc tam 4. un 5. novembrī Somijā, Tamperē “Nokia Arena”, kur tika uzņemts arī pasaules čempionāta fināls, paredzētas vēl divas spēles zem šīs sērijas nosaukuma, kur darbībā, visticamāk, būs redzams arī Latvijas pārstāvis Elvis Merzļikins. Viņa pārstāvētajai vienībai Kolumbusas “Blue Jackets” paredzēti divi dueļi ar esošajiem Stenlija kausa čempioniem Kolorado “Avalanche”. Lieliska iespēja latviešu līdzjutējiem redzēt Elvi darbībā NHL mačā, neaizbraucot uz ASV!
Tāpat pie īpaši izceļamiem (izceltajiem ar lielāku mārketinga nozīmi) dueļiem sezonas ievadā var minēt Austrumu konferences fināla atkārtojumu starp Ņujorkas “Rangers” un Tampabejas “Lightning”. Tas ir īpašs, jo tajā pirmās divas spēles uzvarēja “Rangers”, bet pēc tam, gūstot četras uzvaras pēc kārtas, trešo gadu pēc kārtas līgas finālā iesoļoja Tampa.
Tikmēr aktuālie kausa ieguvēji “Avalanche” pirmo sezonas spēli aizvadīs savā laukumā, kur paredzēta arī svinīgā čempionu banera pacelšanas ceremonija pie arēnas griestiem. Savukārt pirmais fināla atkārtojuma duelis starp Tampu un Kolorado līdzjutējiem būs jāgaida salīdzinoši ilgi – tas notiks vien 9. februārī Tampabejā.
Protams, īpaša uzmanība kā ierasts tiek pievērsta arī “Winter Classic” (spēles zem klajas debess) mačam. Arī tajā (cerams) neiztiks bez latviešu līdzdalības, jo spēle paredzēta Teodora Bļugera pārstāvētajai Pitsburgas “Penguins” ar Bostonas “Bruins”.
Un viens no gaidītākajiem sezonas notikumiem (pirms “play-off”) noteikti ir arī Visu zvaigžņu spēle, kura šogad norisināsies Floridas “Panthers” mājvietā.
Tikmēr latviešu pārstāvētās komandas cīņā iesaistīsies vēlāk. Merzļikins un “Blue Jackets” laukumā dosies 13. oktobra naktī pret vieniem no līgas favorītiem “Hurricanes”, bet dienu vēlāk paredzēts gan “Sabres” (Girgensons) un “Senators” (Rubīns) mačs, gan laukumā dosies “Panthers” (Balcers) pret “Islanders” un “Penguins” (Bļugers) pret “Coyotes”.
Kopumā šosezon 32 komandas aizvadīs 1312 mačus, regulārajai sezonai noslēdzoties 13. aprīlī. Katrai komandai jāizspēlē četras spēles pret pārējām septiņām savas divīzijas komandām, trīs spēles pret astoņām citas divīzijas vienībām, kas vienlaikus ir tajā pašā konferencē, kā arī pa divām spēlēm ar katras pretējās konferences komandām. Kā jau ierasts, sezona solās būt spraiga!
Karsta vasara organizāciju birojos
Šī vasara NHL bija salīdzinoša “karsta”. Par skaļāko notikumu parūpējās Džonijs Gudro, kurš pēc karjeras labākās sezonas (115 punkti) pameta Kalgarī “Flames” un negaidīti parakstīja ienesīgu ilgtermiņa līgumu ar “Blue Jackets”. Tas pat NHL platuma grādos bija kā zibens no skaidrām debesīm.
Tam sekoja domino efekts, citam “Flames” spīdeklim Metjū Tkačukam pieprasot maiņu. Arī Tkačukam aiz muguras bija karjeras labākā sezona ar 104 punktiem. Ņemot vērā viņa lielo līgumu (tobrīd vairāk nekā 8 miljoni ASV dolāru par sezonu), šķita teju neiespējami šādu maiņu veikt tā, lai viena no iesaistītajām pusēm nepaliktu acīmredzamā zaudētāju pozīcijā.
Taču “Flames” atrada partneri Floridas “Panthers” izskatā. Pretī tika saņemts Džons Hibordo, kurš uzreiz parakstīja Kalgarī organizācijas vēsturē ienesīgāko līgumu – uz astoņām sezonām par 84,5 miljoniem ASV dolāru. Tāpat tika saņemts elites līmeņa aizsargs Makenzijs Vīgars un drafta izvēles.
Daudziem varēja likties, ka pēc divu 100+ punktu uzbrucēju aiziešanas “Flames” organizācija paliks pie sasistas siles. Taču tā nenotika. Tkačuka maiņas darījumā pretī tika iegūti augstas klases spēlētāji, kā arī kā brīvais aģents komandai pievienojās viens no “Avalanche” Stenlija kausa iegūšanas arhitektiem Nazems Kadri (49 miljoni uz septiņām sezonām). Tādējādi vienība noteikti būs konkurētspējīga nopietnā līmenī arī gaidāmajā sezonā – vismaz tā prognozē eksperti.
Lielas zobu sāpes jaunu līgumu noslēgšanai ar ilggadējiem komandas veterāniem Jevgēņiju Malkinu un Krisu Letangu bija “Penguins” klubu īpašniekiem. Par situācijas gaisotni jau kopš pagājušās sezonas beigām regulāri bija lasāmi dažādas “temperatūras” raksti. Varētu teikt, ka šis process tika pārvērsts pat nelielā drāmā.
Abi veterāni ir pielikuši savas rokas un kājas trīs Pitsburgas izcīnītajos titulos iepriekš, bet tagad abu karjeras ir savā noslēguma fāzē. Protams, ne galējā, jo abi ir pierādījuši, ka aizvien spēj būt noderīgi uz ledus. Bet NHL klubu īpašnieku vidū nav pieņemts dāļāt ienesīgus un ilgtermiņa līgumus arī sevi iepriekš labi pierādījušiem veterāniem, kuri pārsnieguši 30 gadu slieksni, ja vien viņiem nav līgas superzvaigznes birka. Bet “Penguins” kodolu saglabāja.
Visu nozīmīgāko brīvo aģentu parakstīšanu vienviet var aplūkot šeit.
Tāpat jāatzīmē, ka starpsezonā no 32 klubiem 11 nomainīja galveno treneri. Tas gan nav nekas ārkārtējs un ir diezgan ierasta prakse. Trešdaļa līgas tomēr nav tik liels skaitlis. Bet kuri būs trāpījuši pilno lozi? To, lūk, parādīs sezona! Pavisam noteikti var paredzēt, ka vismaz daži no 11 speciālistiem sezonas beigas tikai vasarā nonākušajā klubā nesagaidīs.
Favorītu lomā – pērnās sezonas stiprākie
Kā jau katru gadu ierasts, tad ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai iepriekšējās sezonas vadošās komandas šo savu statusu zaudētu vasaras periodā. Ierasti, ja tas vispār notiek, to var vērot tikai tad, kad sākās spēles un reāla spēku samērīšana. Tāpēc arī šajā sezonā par galvenajiem favorītiem tiek uzskatīti esošie Stenlija kausa ieguvēji “Avalanche”, kuri izslēgšanas spēles pērn noslēdza tikai ar četriem zaudējumiem. Un arī sastāva aprisēs nav tādu zaudējumu, kas izjauktu komandu.
Pie favorītiem tiek pieskaitītas arī “Lightning”, pērnās sezonas Prezidenta balvas ieguvēji “Panthers”, kā arī Edmontonas “Oilers”, Toronto “Maple Leafs” un Karolīnas “Hurricanes” vienības. Par potenciālajiem “melnajiem zirdziņiem” tiek uzskatīti “Rangers” un “Flames” līdzās ar Dalasas “Stars”.
Arī individuālo apbalvojumu prognozēs lielas izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušās sezonu laureātiem un balvu kandidātiem nav lielas. Kā reālākais Hārta balvas ieguvējs (regulārās sezonas vērtīgākais spēlētājs) minēts Konors Makdeivids (“Oilers”), bet aktuālais tās ieguvējs Ostins Metjūzs (“Maple Leafs”) ir otrajā vietā pirms sezonas prognozēs.
Trijnieku noslēdz Makdeivida komandas biedrs vācietis Leo Draizaitls, bet vēl pieciniekā atrodami Neitana Makinona (“Avalanche”) un Kirila Kaprizova (Minesotas “Wild”) vārdi.
Loģiski, ka par Ārta Rosa balvas (Art Ross Trophy), kuru piešķir līgas rezultatīvākajam spēlētājam, favorīti ir tie paši uzbrucēji, kuri par līgas MVP.
Vezina trofejas (Vezin Trophy) reālāko ieguvēju topā pirmās trīs vietas aizņēmuši krievu vārtu vīri. Kā reālākais kandidāts tiek minēts aktuālais šīs balvas ieguvējs Igors Šestjorkins (“Rangers”), tad Andrejs Vasiļevskis (“Lightning”) un trijnieku noslēdz Iļja Sorokins no citas Ņujorkas vienības “Islanders”. Elvis Merzļikins šajā sarakstā atrodas pie top 30 beigām. Vai tas nozīmē, ka viņš tiek uzskatīts par vienu no vājākajiem pirmajiem numuriem NHL? Viela pārdomām…
Arī runājot par potenciālajiem spīdekļiem aizsardzībā krasu izmaiņu salīdzinājumā ar pērno sezonu nav. Galvenais kandidāts uz Džeimsa Norisa balvu (James Morris Memorial Trophy) ir esošais tās turētājs Keils Makars (“Avalanche”), bet kā nākamais reālākais pretendents ir viņa sīvākais konkurents pērn Viktors Hedmans (“Lightning”), kā arī Romāns Josi (“Predators”). Pārējo aizsargu izredzes iegūt šo prestižo balvu tiek vērtētas kā ievērojami zemākas.
Pieci latvieši līgā. Ko sagaidīt no komandas un individuāli?
2022./23. gada NHL sezonu dažādos klubos uzsāks pieci latviešu spēlētāji:
- Elvis Merzļikins (Kolumbusas “Blue Jackets”, pērn 59 spēles)
- Teodors Bļugers (Pitsburgas “Penguins, pērn 65 spēlēs 28 (9+19) punkti)
- Rūdolfs Balcers (Floridas “Panthers”, pērn “Sharks” rindās 61 spēlē 23 (11+12) punkti)
- Zemgus Girgensons (Bufalo “Sabres”, pērn 56 spēlēs 18 (10+8) punkti)
- Kristiāns Rubīns (Otavas “Senators”, pērn trīs mači NHL Toronto rindās)
Ņemot vērā, ka iepriekš Girgensons ilgus gadus bija vienīgais ar Latvijas pasi kabatā, kurš spēlēja pasaules labākajā līgā, šāds rādītājs uzskatāms par ļoti labu. Turklāt, šobrīd izskatās, ka četri no pieciem spēlētājiem savās komandās varētu spēlēt, ja ne pirmās vijoles (izņemot Elvi), tad vismaz nozīmīgas lomas.
Kurš no latviešiem spēlēs nozīmīgako lomu savā komandā? Noteikti uzreiz jārunā par Merzļikinu. Elvis ir izvirzījies kā Kolumbubas pirmais vārtsargs, taču arī viņa konkurents Jons Korpisalo elpo pakausī. Statistikas ziņā Elvim aiz muguras līdz šim nesekmīgākā sezona NHL – vidēji ielaisti 3,22 goli un atvairīti 90,7% pretinieku metieni.
Tiesa, ir arī cits aspekts, kur Elvim izdevās sasniegt ļoti solīdu rādītāju – ar viņu vārtos tika izcīnītas 27 uzvaras! Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik vēl sezonu iepriekš viņš kopumā aizvadīja spēles (28).
Tas gan nenozīmē, ka uz jauno sezonu būtu jāskatās ar bažām. Ar piesardzību gan. Bet Elvis ir spējis pierādīt, ka pēc neveiksmīgiem posmiem spēj atgūties un demonstrēt labāko sniegumu. Turklāt, kā viņš pats atklājis vairākās intervijās, ka pērnās sezonas laikā nācies cīnīties ar dažāda veida savainojumiem.
Tie radījuši diskomfortu, taču Elvis savu sniegumu uz to nenovēla. Tāpēc, ja nenotiks nekas ārkārtējs, varam sagaidīt, ka arī turpmāk biežāk “Blue Jackets” vārtu drošība tiks uzticēta latvietim, nevis somam Korpisalo. Un intuīcija priekšā saka, ka šai sezonai jābūt ievērojami labākai nekā aizgājušai.
Tikmēr Rūdolfs Balcers šajā vasarā trešo reizi karjerā nomainījis NHL organizācijas pierakstu. Ceļošana bijusi pietiekami raiba. “Sharks” divvirzienu līgums bez debijas NHL, maiņa uz “Senators”, atkal uz “Sharks” divas sezonas, bet tagad kā brīvais aģents uz “Panthers”). Pēdējās pārcelšanās iemesls – “Sharks” vadība nolēma uzbrucējam tā arī nepiedāvāt līgumu.
Kas gan likās nedaudz negaidīts pavērsiens, ņemot vērā, ka Balcers sevi apliecinājis kā spējīgu spēlētāju, turklāt iepriekš viņš tika atgūts no Otavas. Jā, 23 punkti 61 spēlē jeb punkts ik pēc trīs mačiem nav pirmo divu maiņu uzbrucējam pienācīgs rādītājs, taču talants un darbaspējas noteikti tam ir atbilstošas. Jāņem vērā arī fakts, ka “Sharks” jau diezgan laicīgi sezonā vairs ne par ko īsti necīnījās. Plus savu lomu noteikti nospēlēja dažas traumas, kas Balceru nedaudz izsita no ritma.
Labā ziņa ir tā, ka Balcers šobrīd nonācis vienā no spēcīgākajām līgas komandām “Panthers”, kas pērn izcīnīja Prezidenta kausu (piešķir par uzvaru regulārajā čempionātā). Un… viņš vismaz treniņnometnā iespēlēts tad vadošajās maiņās, tad trešajā. Respektīvi – tas ir labs signāls, ka arī sezonas laikā iespējas viņam tiks dotas.
Visticamāk, “Panthers” parakstot līgumu ar latvieti, paši labi saprata – viņš vēl nav sevi līdz galam pierādījis kā top 6 (pirmo divu maiņu) uzbrucējs, bet likt viņu čekeru maiņā un pavēlēt ar skriet ar galvu bortā un tikai dabūt ripu ārā no zonas arī nav vērts, ņemot vērā viņa veiklās rokas.
Hokejā ir tāda interesanta lieta, runājot par uzbrucējiem. Nereti pilnu talanta realizēšanos var sagaidīt, kad spēlētājs tiek nolikts blakus par sevi daudz labākam meistaram. Viņš “pievelk” un ar laiku kļūst līdzvērtīgs vai ir labs ieroču pienesējs bombardierim. Labi, ka Balcers nonācis tādā organizācijā, kas ne tikai saprot, uz ko viņš ir spējīgs, bet tā vienlaikus izvirza augstākos mērķus! Šie divi komponenti ir vitāli svarīgi priekšnosacījumi progresam.
Jau par stabilu vērtību “Penguins” spēles zīmējumā kļuvis Bļugers. Tā būs viņa piektā sezona pingvīnu uniformā, bet ceturtā, kur viņš ir pamatsastāva spēlētājs. Tedijs ir viegli paredzams. Tādā ziņā, ka treneriem ir zināms, ko no viņa var sagaidīt.
Pirmkārt, tā ir stabila darbošanās aizsardzības zonā, tostarp mazākumā, disciplinēta spēle bez liekiem noraidījumiem, elastīga pārvietošanās starp virknējumiem nepieciešamības gadījumā. Tiesa, pēdējā laikā gan viņš vairāk bijis “bottom six” jeb trešās / ceturtās maiņas uzbrucējs. Tāpat arī viņš ir universāls – bez spēlēšanas centra pozīcijā traumu rezultātā viņš var spēlēt arī kā malējais.
Te jāņēm vērā vēl viens faktors – šis ir Bļugeram tekošā līguma noslēdzošais gads. Tādējādi individuālā motivācija noteikti būs līmenī. Tiesa, viņam arī iepriekš ar to problēmas nav bijušas.
Arī līgas un Bufalo komandas ilgdzīvotājs Girgensons, diemžēl vai par laimi, ir kļuvis par viegli prognozējamu spēlētāju. “Diemžēl”, jo no viņa “izlaušanās sezonu” rezultativitātes ziņā, visticamāk, vairāk nesagaidīsim. Neba tāpēc, ka viņš būtu vecs, bet tāpēc, ka ir izkristalizējies viņa spēles stils – kārtīgs kapātājs abos laukuma galos, “melnā” darba darītājs, komandas spēlētājs.
“Par laimi”, jo viņš ir sevi pierādījis kā stabilu vērtību pasaules labākajā hokeja līgā. Šī būs viņa jubilejas sezona NHL – 10. pēc kārtas. Tiesa, 2020./21. gada sezonā viņš savainojuma dēļ nespēlēja. Bet tā bija saīsināta pandēmijas dēļ. Viņa personīgais punktu rekords sasniegts otrajā sezonā ar “Sabres”, kad viņš kā 20 gadīgs jaunietis iekrāja 30 (15+15) punktus. Un, pateicoties latviešu līdzjutēju veiklajiem pirkstiem, kas izmantoja balsošanas sistēmas nepilnības, viņš pat nokļuva Visu zvaigžņu spēlē!
Eksperti šobrīd lauž šķēpus – vai Girgensona labākā sezona NHL (arī punktu ziņā) ir vēl priekšā vai aiz muguras? Un ņemsim vērā, ka viņam vēl līdz 30 gadu slieksnim pāris gadi jāpagaida. Kas interesanti – vistuvāk savai personīgi rezultatīvākajai sezonai Girgensons bijis… savā debijā. Un izņemot pirmās divas sezonas, viņš tā arī nekad nav spējis atkal sasniegt vismaz 20 punktu robežu.
Par ko gan nevajadzētu bēdāt. Laikā, kad redzējām kā Latvijas līdzjutēju ieskatā bija liela pārstāvniecība ar čekeriem no Skandināvu valstī, mēs viņus mēdzām apskaust. Tāpēc nevajadzētu arī ironizēt par Zemga lomu. Ne kurš katrs, turklāt eiropietis, ir spējīgs palikt uzticīgs vienam NHL klubam 10 vairāk sezonas, pie tam neesot aizsargs, vārtsargs vai izteikts punktu guvējs. Girgensonam tas ar savu darba ētiku un spēles stilu, nevienu nesargājot, ir izdevies. Atzīstami!
Runājot par Rubīnu, tad viņš noteikti ir tajā kategorijā, kas saucas “uz sliekšņa starp NHL un AHL”. Viennozīmīgi, ka talants un darba spējas viņam ir pietiekošas. Vasarā noslēgts divvirzienu līgums ar Otavu, kura tiek uzskatīta par vienu no vislabāk vasaru aizvadījušajām komandām līgā, ja runa ir par kvalitatīvu brīvo aģentu piesaisti.
Rubīns gan netiek minēts kā “lielais ķēriens” tirgū no pirmajiem plauktiem, bet runājot tādās mērvienībās kā par labu aizsargu, kurš var aizpildīt caurumus un vienlaicīgi progresēt un “izsist” sev vietu sastāvā, gan. Jāņem arī vērā, ka iepriekš viņš bija Toronto sistēmā, kura ir ļoti spēcīga. Bez ekstra sevis pierādīšanas tur nostiprināties ir grūti.
Jāteic, arī “Senators” vairāk netiek prognozēta peramo zēnu lomu, bet gan kā reāla “play-off’ pretendente. Un ar šo teikumu varam ievadīt gaidāmās prognozes par latviešu pārstāvēto komandu sniegumu. Jā, Otava izskatās, ka šogad pēc vairāku sezonu pārtraukuma cīnīsies par izslēgšanas mačiem. Bet eksperti prognozē, ka balansējot uz robežas.
Līdzīgi ir arī ar Merzļikina “Blue Jackets”. Kā galvenie faktori potenciālo panākumu gūšanai tiek minēti vārtsargu spēle, galvenokārt Elvja, un vai brīnumus uz ledus spēs turpināt rādīt Patriks Laine (gūt vārtus) un, protams, Džonijs Gudro. Cīņa par izslēgšanas mačiem notiks. Tikai jautājums – cik sīva un kādu noslēgumu?
Ko varēja apgalvot par iepriekšējo divu latviešu pārstāvētajām komandām, to diemžēl nevar teikt par Girgensona “Sabres”. Eksperti aizvien šai vienībai atvēl pēdējo vietu likteni līgā un prognozes, ka latvietis beidzot savā karjerā varētu uzspēlēt “play-off” tiek uzskatītas par niecīgām.
Kā ierasts, pie potenciālajiem “trokšņa cēlājiem” tiek minēta Bļugera pārstāvētā “Penguins”. Jā, kodols ar gadiem sāk novecot, tomēr sastāvā aizvien ir pulcēti lieli meistari, kuri pie labas veselības un veiksmīgas apstākļu sakritības varētu vēl par kaut ko pacīnīties.
Protams, “Pens” vairs nav pie piramīdas augstākās virsotnes, kad runa ir par potenciālajiem čempioniem, taču pieredze un meistarība allaž liek izturēties pret šo komandu kā pret nopietnu pretinieci jebkurā “play-off” kārtā.
Tikmēr lielākās cerības ir uz Balcera “Panthers”. Pērnā gada regulārās sezonas čempioni savu sastāvu, šķiet, ir uzlabojuši un ambīcijas līdz ar to nemazinās – tā ir cīņa par Stenlija kausu. Dažādos ekspertu topos Floridas klubs tiek pieskaitīts stabili pie top 5 potenciālajiem līgas uzvarētājiem. Un Tkačuka pievienošanās komandai ir ļoti nopietns iemesls šādām prognozēm.
Pirms sezonas sākuma izdarīt tālejošas prognozes īpaši “hard cap” NHL ērā ir ļoti nepateicīgs darbs. Ne par velti NHL tiek uzskatīta par neprognozējamāko profesionālo sporta līgu pasaulē. Un tam ir pamats – to rāda vēsture. Prognozes ir viens, bet cīņa uz ledus, pavisam kas cits. To ietekmē dažādi faktori, proti, traumas, vārtsargu spēle, un visbeidzot – veiksme. Bez tās nekur!
