Kamēr Latvijā padel teniss ir jauns un plašākai sabiedrības daļai nezināms sporta veids un tikai uzsācis iepazīstināt sevi ar tā priekšrocībām, tikmēr pasaulē tas ir viens no visstraujāk augošajiem. Tas ir daudz pieejamāks amatieru līmenī nekā klasiskais teniss, turklāt tas sācis arī savu starptautisko uzvaru gājienu organizētās un komerciālās sacensībās. Tiek apsvērta arī doma par tā iekļaušanu 2028. gada Vasaras olimpisko spēļu programmā.
Kas ir padel teniss, kāda ir tā globālā popularitāte, un pats galvenais jautājums – vai tā ir iespēja Latvijai kļūt kādā no jaunajiem potenciālajiem olimpiskajiem sporta veidiem par vienu no vadošajām valstīm? Par to materiāla turpinājumā.
Kas ir padel teniss?
Tas tiek raksturots kā klasiskā tenisa un skvoša krustojums. Spēles laukums (korts) ir ļoti līdzīgs klasiskā tenisa kortam, taču atšķirība ir izmērā un tajā, ka aiz laukuma ir stikla siena, kuru var izmantot spēlē, kā arī gar sāniem ir metāla konstrukcijas.
Ja tenisā kortu izmēru standarts ir 23,77 x 8,23 metri (dubultspēlēs aktīvais spēles laukums ir lielāks), tad Padel tie ir 10 x 20 metri. Tas tiek spēlēts absolūtajā vairumā gadījumu pāros jeb dubultspēlēs. To ir iespējams darīt arī vienspēlē, bet tas nav tik izplatīts veids. Korta segums ir kā tenisā, tā saucamā, mākslīgā zāle ar smiltīm.
Viena no vispamanākajām atšķirībām ir ne tikai kortu izmēros, bet arī raketes uzbūvē. Padel tenisā tai nav stīgu, tā ir izgatavota no grafīta un savos izmēros ir mazāka par tenisa un skvoša raketi. Bumbiņas tiek izmantotas tādas pašas kā tenisā, tiesa, ar zemāku gaisa spiedienu tajās, tādējādi padarot spēli ar garākām izspēlēm.
Punktu skaitīšanas kārtība gan ir identiska kā tenisā – 15, 30, 40 un punkts (geims), bet viens sets ilgst līdz sešiem punktiem. Ja tas noslēdzas neizšķirti, tad tiek spēlēts taibreiks līdz septiņiem punktiem vai divu punktu pārsvaru.
Atšķirības no tenisa ir arī servēšanā. Bumbiņa jāraida spēlē, tai atsitoties pret zemi un sitienu izdarot no apakšas, kā arī tai jāpiezemējas pretinieku laukuma pusē. Tiek fiksētas arī dubultkļūdas.
Līnijas uz laukuma tiek izmantotas tikai servēšanas brīdī, pārējo laiku, kad bumbiņa ir spēlē, nē. Servējot, bumbiņa drīkst atsisties pret stikla sienu, bet pret sāna metāla konstrukcijām tas nav atļauts – tā tiks uzskatīta par kļūdu.
Tāpat kā klasiskajā tenisā, bumbiņa savā laukuma pusē pēc pretinieku uzbrukuma var atsisties tikai vienu reizi. To atraidot, tai obligāti ir jāatsitas arī pretinieku laukuma pusē, pirms tā trāpa korta galā esošajai stikla sienai. Pretējā gadījumā tiek fiksēts auts (ārā).
Principā noteikumi par 90% atbilst klasiskajā tenisā esošajiem. Spēle ir dinamiska, un arī daudz pieejamāka amatieru līmenī, ņemot vērā izmaksas. Ievērojams ietaupījums ir uz rakešu stīgošanas rēķina un citiem aspektiem.
Vēsture un attīstība mūsdienās
Dažādas leģenas vēsta, ka šī sporta veida vēsture meklējama pagājušā gadsimta 1960. gadu beigās. Kāds miljardieris vārdā Enrike Korkera Meksikā vēlējies savā villā uzbūvēt tenisa kortu, taču pieejamā vieta dārzā bijusi par mazu.
No šādas iniciatīvas arī dzima padel teniss, kādu mēs to redzam mūsdienās. Tas strauju popularitāti ieguva Spānijā, no kurienes tā ekspansija turpinājās Dienvidamerikā, specifiski visvairāk Argentīnā. Taču īstais uzvaras gājiens sākās 1990. gados Spānijā. Šobrīd šajā valstī vien ir pieejami ap 30 tūkstošiem padel tenisa laukumi.
1991. gadā tika dibināta arī padel tenisa starptautiskā federācija (International Padel Federation jeb FIP). Kā dibinātāji bija Argentīnas, Spānijas un Urugvajas padel tenisa vietējās federācijas. Šobrīd organizācija ir augusi ar biedru skaitu, tostarp tur esot arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem.
Tiek lēsts, ka šobrīd aktīvo spēlētāju skaits pārsniedz sešu miljonu robežu. Strauju popularitāti tas sācis iegūt arī Ziemeļeiropā, it īpaši Zviedrijā, kur jau uzbūvēti vairāk nekā 700 jauni laukumi un ir plāns šo skaitu vismaz dubultot, ņemot vērā, ka interese pieaug ātro tempos.
Ja Spāniju un Argentīnu var uzskatīt par vadošajām šī sporta veida valstīm, atliek vien paskatīties padel tūres rangu – absolūta šo valstu pārstāvju dominance. Tad kā nākamās var minēt tādas kā Itālija, Lielbritānija un Portugāle, arī Brazīlija, kur jau izveidojusies spēcīga klubu sistēma. Arī Apvienoto Arābu Emirātos padel teniss iekaro aizvien lielāku uzmanību.
Tāpat izveidota arī starptautiskā profesionālā tūre jeb “World Padel Tour” kā analogs klasiskajā tenisā ar ATP un WTA organizācijām. 2022. gadā vien sacensību kalendārā iekļauti vairāk nekā 25 turnīri, lielākajai daļai no tiem norisinoties Spānijā. Bet esot arī tādās valstīs kā Zviedrija, Brazīlija, Meksika, Argentīna, Somija, Austrija, Dānija, Nīderlande un ASV. Tūrei ir plāni nākotnē izplest savu ģeogrāfiju.
Paralēli “World Padel Tour” ir izveidota jauna tūre, ko izveidoja Katāras šeihs, kurš ir Parīzes “Saint – Germain” futbola kluba prezidents, kopā ar Monako princi. Tā saukta par “Premier Padel”. Šogad viens no šīs tūres turnīriem tika spēlēts Parīzē uz leģendārā “Roland Garros” centrālā korta. Arī skatītāju interese par to bija liela – biļetes 20 tūkstošu arēnā bija izpārdotas.
Padel perspektīvas Latvijā
Portāls “Sportapils.com” apmeklēja jaunatklāto “MH Padel” tenisa centru, kur sarunājās ar tā vadītāju Matīsu Lībieti un vienu no kluba vadības komandas pārstāvjiem, Pēteri Vinogradovu. Vaicājām, kā dzima ideja izveidot lielāko šādu centru Latvijā, kā arī par nākotnes perspektīvām.
“Iedvesmu smēlos, pavadot pēdējos septiņus gadus Honkongā un vadot tenisa klubu. Strādāju arī par tenisa treneri un iepazinos ar cilvēkiem no dažādām pasaules malām. Daudzi no tiem sarunās regulāri pieminēja padel tenisu, it īpaši cilvēki no tām valstīm, kurās bija stingrākie ar Covid19 pandēmijas saistītie ierobežojumi tieši kontakta sporta veidiem. Un liela daļa pievērsās padel. Saprata, ka to ir salīdzinoši viegli iemācīties spēlēt un tas ir pietiekami dinamisks. Tad šī tēma sāka figurēt aizvien biežāk. Aizbraucu uzspēlēt uz vairākām valstīm, kur padel teniss ir populārs, sāku studēt, kas tas par zvēru ir. Zināju, ka vēlos atgriezties uz dzīvi Latvijā un tā dzima ideja – veidošu padel tenisa centru Latvijā. Zināju, ka ir nepieciešams investors, jo vienatnē šo ideju realizēt nevarētu. Satikos ar draugu Hovardu Biltonu, piedāvāju viņam šo ideju un viņš piekrita. Izveidojām “MH Padel” centru ar astoņiem laukumiem,” tā Lībietis.
Viņš arī norādīja, ka sākumā domājis, ka Latvijā cilvēki par šo sporta veidu zina vairāk. Viņš esot kļūdījies.
“Esot savā burbulī, sākotnēji domāju, ka cilvēki par šo sporta veidu zina vairāk. Tomēr ar laiku sapratu, ka cilvēkiem tas ir kas nezināms. Salīdzinājumam – mūsu kaimiņiem Lietuvā, Viļņā ir jau 120 laukumi ar 80% noslodzi. Nākamajā gadā lietuviešu basketbola leģenda Šarūns Marčurļonis, kurš pirms 10 gadiem aizsāka padel tenisa popularizēšanu savā valstī, plāno izveidot jaunu centru ar 46 laukumiem – 26 iekštelpās un 20 brīvās dabas kortus. Arī igauņiem šajā ziņā ir līdzīgi, jo viņi vairāk iespaidojušies no Skandināvijas, kur padel ir ļoti iecienīts. Zviedrijā vien pēdējos trīs gados spēlētāju skaits izaudzis līdz 600 tūkstošiem spēlētāju. Un Latvija atkal kaut kā ir iepalikusi. Bet domāju – tas ir laika jautājums. No pirmo mēnešu pieredzes varu teikt, ka deviņi no desmit cilvēkiem, kuri iepriekš šo sporta veidu nebija pat pamēģinājuši, nāk atkal.”
Matīs Lībietis arī izceļ padel priekšrocības. “Padel teniss cilvēkus aizrauj ar to, ka tas piedāvā garākas izspēles. Salīdzināsim ar klasisko tenisu profesionālajā tūrē dubultspēlēs. Statistika liecina, ka 90 un vairāk procentos gadījumu viena punkta izspēlē tiek izdarīti līdz četriem sitieniem. Šeit tas ir ievērojami vairāk.”
Vaicājām arī par perspektīvām profesionālajā līmenī. Proti, vai iedarbinot pareizos mehānismus, ir iespējams izaudzināt pasaules klases padel tenisa spēlētāju Latvijā.
“Uzskatu, ka iespējams tas ir, bet vienlaikus varbūt vēl ir pāragri spriest. Mūsu centrā trenējās vairāki sportisti, kuri pārnākuši no klasiskā tenisa. Taču viņiem nav, kur sevi realizēt. Un arī īsti nav pret ko spēlēt te Latvijā,” uzskata “MH Padel” centra treneris Vinogradovs.
Viņam piebalsoja Lībietis: “Līdz šim šajā sporta veidā, ja runājam par organizētības līmeni, bijis sarežģīti, jo bijis tikai viens klubs, kas aktīvi kaut ko dara lietas labā. Šobrīd esam apņēmības pilni aktivizēt un attīstīt Latvijas Padel tenisa federāciju, kas varēs būt biedri starptautiskajā padel federācijā, tādējādi sportisti no Latvijas varēs piekļūt internacionālajiem turnīriem. Piemēram – pavisam nesen Anglijā vecumā no 12 līdz 18 gadiem dažādās vecuma grupās bija sacensības. Igauņi, lietuvieši tur piedalās, bet mēs nē. Tāpēc pirmais uzdevums ir sakārtot šo sistēmu, lai talantīgākos spēlētājus var ievirzīt starptautiskajā tūrē un domāt nākotnē par olimpiādi. Varbūt ne uz 2028. gadu, ja vispār padel teniss tiks iekļauts programmā, bet varbūt reālāk būtu skatīties uz 2032. gadu. 10 gadi no šī brīža un tad būs pietiekams laiks. Tas ir reāli sasniedzams mērķis.”
“Kļūstot par FIP biedriem, tiktu iegūtas kvotas dalībai turnīros, kur varētu sūtīt labākos mūsējos spēlētājus. Manuprāt, uz šo sporta veidu ir vērts paskatīties īpaši jauniešiem vecumā no 14 līdz 16 gadiem, kuri nodarbojas ar klasisko tenisu, bet saprot, ka viņiem lielu izredžu ielauzties pasaules līmenī nav. Vai tā būtu meistarība, vai finanšu trūkums. Tad, lūk, padel var būt laba alternatīva kā palikt lielajā sportā. Lai tenisā tiktu līdz elites līmenim, ir nepieciešams maksāt milzīgas summas treneriem, par kortiem, ekipējumu un tā tālāk. Savukārt te ir citādāk – ir iespējams nākt grupās, un pats par sevi šis sporta veids izcenojumu ziņā ir pieejamāks plašākai sabiedrības daļai,” sacīja treneris Vinogradovs.
Viņš arī piebilda: “Paskatāmies uz pasaules līderiem – Alehandro Galānu un Huanu Lebronu. Par uzvaru tūres turnīrā uz pāri balvu fondā tiek piešķirti 100 tūkstoši eiro. Nauda ir sākusi tur plūst un izskatās, ka tas ir uz palikšanu. Teiktu pat vairāk – tuvākajā nākotnē noteikti summas apgrozīsies apjomīgākas. Vēl nesen Madridē bija turnīrs, kur arēnas ietilpība bija 20 tūktoši skatītāju vietu. Un biļetes bija izpirktas. Arī mums ģeogrāfiski tuvākās valstīs padel tenisa popularitātei ir vērojama augšupeja. Arī Latvijā tā noteikti pieaugs.”
Lībietis arī izstāstīja par federācijas izveidi Latvijā.
“Šobrīd jau ir izveidota Latvijas Padel Federācija, bet aktīva darbība nenotiek, saprotamu iemeslu dēļ. Pandēmijas laikā sports bija apstājies un iekustināt darbību un attīstību nebija viegli. Tagad ar vairākiem Padel entuziastiem esam sarosījušies un gatavi federāciju attīstīt un izveidot Padel infrastruktūru, kas palīdzētu sporta veida attīstībai.”
Viņš arī piebilda: “Mums ir plāns izveidot sistēmu, kurā jaunieši var pilnveidoties un nākotnē tēmēt uz augstiem sasniegumiem. Šobrīd gan lielāka interese ir ārzemniekiem, starptautiskajās skolās esošajiem bērniem. Jo viņu vecāki jau zina, kas ir padel, kamēr Latvijā īsti nē. Šobrīd jāiegulda liels darbs sabiedrības iepazīstināšanā ar padel. Latvija jau ir pierādījusi, ka jaunajos olimpisko spēļu sporta veidos ir spējīga uzvarēt – tā tas bija ar BMX un vēlāk ar 3 x 3 basketbolu. Kāpēc lai nākamais rindā nebūtu padel? Saprotams, tur priekšā ir Spānija un Argentīna, kur šīs tradīcijas ir vismaz 50 vai vairāk gadu senas. Bet arī mums ir iespējas iespraukties šajā nišā. Pavisam noteikti.”
Nobeigumā Lībietis norādīja uz nepieciešamību izveidot padel tenisa sistēmu Latvijā.
“Nekas nevar notikt, jo līdz šim nav nekas attīstīts oficiālā līmenī. Ir divi padel centri ar slēgtajiem laukumiem, vēl Mārupē ir divi āra korta un tad dažviet privātie. Ir nepieciešams izveidot sistēmu, kas noteikti piesaistītu lielāku uzmanību un sakārtotu nozari. Galvenais uzsvars ir uz to, ka mēs šo kustību virzām kā tautas sportu, bet vienlaikus dodot iespēju arī tiem, kuri vēlas sasniegt profesionālo līmeni.”