Startējusi Kontinentālās hokeja līgas jaunā sezona, un pirmā spēle aiz muguras arī Rīgas “Dinamo”. Atklāšanas mačā tika piedzīvots zaudējums ar 2:3 pret Nursultanas “Barys”. Abus vārtus rīdzinieku labā guva leģionāri – krievu uzbrucēji Pāvels Černovs un Deniss Paršins. Šoreiz ne tikai par viņiem – izpētījām, ko sagaidīt no visiem “Dinamo” ārzemniekiem, kuri Rīgā aizvadīs savu pirmo sezonu. Kādam problēmas ar savaldīšanos, bet kāds jau iemēģinājis roku trenera arodā.
Vārtsargi: Iļja Proskurjakovs (Krievija) un Staņislavs Gaļimovs (Krievija)
Kas viņus vieno? Abi jau iepriekš spēlējuši Pētera Skudras vadībā. 33 gadus vecais Iļja Proskurjakovs latviešu trenera vadībā aizvadīja divas sezonas Ņižņijnovgorodas “Torpedo” rindās, un abās viņš varēja lepoties ar ļoti labu statistiku – 92,1% un 92,7%. Turklāt augstvērtīgākais rādītājs tika sasniegts, sezonā aizvadot 50 spēles, un tā ir stabilitāte. Sliktās ziņas – tas bija pirms piecām sezonām, un turpinājumā Proskurjakovam pat nav izdevies pietuvoties šādai statistikai. Augumā viņš nav pats lielākais vārtsargs, tomēr viņa spēles stils atšķiras no citiem vārtsargiem ar šādiem parametriem – nosvērtāks. Ir reizes, kad tas noder, bet ir arī reizes, kad prasītos ekstravagantāku piegājienu.
32 gadus vecais Staņislavs Gaļimovs divas reizes virs galvas cēlis Gagarina kausu – 2009. un 2010. gadā kopā ar Kazaņas “Ak Bars”. Abas reizes Gaļimovs gan bija izteikts otrais numurs. Tālākie līkloči viņu veduši pa dažādām komandām. Pagājušo sezonu vārtsargs sāka Magņitogorskas “Metallurg” rindās, bet pabeidza pie Čeļabinskas “Traktor”. Kopā Gaļimovs aizvadīja 25 spēles, kas ir vairāk, nekā pagājušajā sezonā spēlēja Proskurjakovs – viņa kontā 18 mači pie “Sochi”. Vai kāds no šiem vārtsargiem ir KHL līmeņa pirmais numurs? Ja jāsliecas vienas atbildes virzienā, tad drīzāk, ka nē. Varbūt pirms pāris sezonām. Tagad abi būtu labi vidusmēra komandas otrā vārtsarga lomai. Ne velti Skudra izteicies, ka varbūt meklēs vēl arī trešo vārtsargu.
Aizsargi: Morgans Eliss (Kanāda), Endrjū O’Braiens (Kanāda), Rīss Skārlets (Kanāda) un Ondržejs Vitāseks (Čehija)
“Dinamo” aizsardzībā pašlaik atrodami pieci leģionāri, taču par Metjū Majoni nerunāsim – viņa spēles stils nav noslēpums nevienam, kurš pirms diviem gadiem redzēja vismaz pāris mačus. Te gan jāpiebilst, ka uzbrukumā par viņu spējīgāka aizsarga Skudras rīcībā nav.
Kā pēdējais pievienojās Endrjū O’Braiens – 27 gadus vecs kanādietis, kurš pagājušo sezonu aizvadīja Norvēģijā. Tā bija viņa pirmā sezona Eiropā, un O’Braiens laiku lieki netērēja, 41 spēlē tiekot pie 45 punktiem. Aizsargam jebkurā līgā tas būtu labs rezultāts. Taču lielāku uzmanību piesaista kāds cits skaitlis – O’Braiens sezonu pabeidza ar 309 soda minūtēm, nevienam citam Norvēģijā nebija pat 150. Taču nevajag iedomāties, ka O’Braiens būtu kauslis.
Aprunājoties ar Norvēģijas hokeja ekspertiem, paveras pavisam cita aina. Proti, O’Braiens daudz pelnījis nevajadzīgus noraidījumus, pats šajās situācijās uzvelkoties. Nereti tas novedis pie konfliktiem ar tiesnešiem un provokācijām no pretinieku puses, un O’Braiens domājis par to, kā atriebties, nevis kā gūt vārtus. Jau no sezonas sākuma kanādietis iemantojis fiziski brutāla spēlētāja slavu, tāpēc tiesneši viņam pievērsuši papildus uzmanību. Pastāv gan uzskats, ka tiesāšanas līmenis nav bijis pats augstākais, tāpēc O’Braienam reizēm vairāk ticis par viņa slikto slavu, nevis tāpēc, ka viņš tiešām būtu nogrēkojies.
Taču tā ir tikai viena monētas puse. Otra paver spožāku skatu – O’Braiens bijis skatītāju mīlulis. Spēlētājs, kurš ir lielisks, ja ir tavā komandā, bet neciešams, ja spēlē pretiniekos. Ar labu pirmo piespēli un metienu, kas varbūt nav pats spēcīgākais, taču ir precīzs, un tas dod komandas biedriem iespējas cīnīties vārtu priekšā. Viņa lielākais izaicinājums pārejā uz KHL varētu būt pielāgošanās ātrumam.
Ja O’Braiens Eiropā aizvadījis tikai vienu sezonu, tad 27 gadus vecajam Rīsam Skārletam – kanādietim ar labo nūjas satvērienu – “Dinamo” ir pirmā komanda šaipus okeānam. Viņš var darboties skaitliskajā vairākumā, tomēr galvenie Skārleti plusi ir redzami savā zonā – viņš AHL tika izmantots kā pretinieku līderu neitralizētājs. Nepiekāpīgs un ar raksturu. Teksasā uzskata – ja ne trauma, tad Skārlets būtu debitējis NHL Dalasas “Stars” rindās.
2018./19. gada sezona Skārletam beidzās jau pirmajā spēlē – pretinieks uzkrita uz kājas, un aizsargam tika pārrautas ceļgala krusteniskās saites. Tieši šeit viņš nodemonstrēja raksturu. Skārletam tika piedāvāts rehabilitāciju veikt Kanādā, bet viņš atteicās no došanās mājās, priekšroku dodot laika pavadīšanai ar komandas biedriem. Skārlets pievērsās video analīzei, tādējādi palīdzot citiem komandas aizsargiem, kā arī mācījās pats. Viņš “Stars” sistēmā pavadīja vēl vienu sezonu, pēc rehabilitācijas līdz debijai NHL tomēr neaizsniedzoties, tāpēc tagad tiek izmēģināti spēki Eiropā.
Aizsardzībā ir vēl viens kanādietis, taču viņam ir KHL pieredze – 28 gadus vecais Morgans Eliss, kuram arī ir labais nūjas satvēriens. Viņš pagājušajā sezonā bija Proskurjakova komandas biedrs “Sochi” rindās, un ar 17 punktiem Eliss bija otrais rezultatīvākais aizsargs. Savukārt spēles laika ziņā tieši Eliss bija “Sochi” līderis – 23:30 minūtes. Lai gan viņš daudz darbojās vairākumā, kanādietis guva tikai vienus vārtus. Kaut sezonu iepriekš Vācijā iemeta 12. Arī AHL Elisam bijušas sezonas, kad viņš guvis vairāk par desmit vārtiem. Tomēr galvenais pienesums no viņa jāgaida aizsardzībā, ne uzbrukumā. Ja spēlēs vairākumā, tad drīzāk meklēs piespēles, nevis bombardēs no zilās līnijas.
Vienīgais aizsardzības leģionārs, kurš nenāk no Kanādas, ir 29 gadus vecais Ondržejs Vitāseks. Viņš pārstāvējis Čehijas izlasi divos lielajos turnīros – 2014. gada pasaules čempionātā un 2018. gada olimpiskajās spēlēs. Vitāsekam šī būs ceturtā sezona KHL pēc kārtas, un arī ceturtā komanda. Iepriekš viņš spēlējis Hantimansijskas “Yugra” un Pekinas “Kunlun Red Star”, bet pagājušo sezonu pavadīja Habarovskas “Amur”. 57 spēlēs čehs sakrāja 12 punktus. Augumā ražens, tāpēc vairākumā mēdza spēlēt vārtu priekšā. Skudra pirms sezonas izteicās, ka grib aizsargus, kuri prot darboties ar ripu un atdot labu piespēli ievada uzbrukumā. Vitāseks no visiem leģionāriem šim prototipam atbilst vismazāk. Jādomā, ka viņam gana liela loma tiks atvēlēta mazākumā – vārtu priekšas nošķūrēšana Vitāsekam patīk.
Uzbrucēji: Pāvels Černovs (Krievija), Deniss Paršins (Krievija), Konstantīns Komareks (Austrija), Mets Vaits (ASV), Džeisī Lipons (Kanāda) un Zaks Mičels (Kanāda)
Ja visi aizsargi ir spēka gados, tad to nevar pateikt par Denisu Paršinu – 34 gadus vecais uzbrucējs savus karjeras rekordus vairs nepārspēs. Omskas “Avangard” rindās viņš savāca 56 punktus, bet 2019. gadā pie “Torpedo” izcēlās ar 41 punktu. Tā bija sezona pēc Skudras aiziešanas no Ņižņijnovgorodas, tomēr Paršins ir spēlējis speciālista vadībā – sezonā, kas Skudram bija pirmā galvenā trenera amatā. Paršina lielākie talanti viennozīmīgi slēpjas uzbrukumā – ja ripa ir pretinieku zonā, viņš jūtas kā zivs ūdeni. Savukārt aizsardzībā, spēlējot bez ripas, Paršins mēdz iekrist.
Gan sagatavošanās ciklā, gan pirmajā mačā Paršins spēlēja vienā virknējumā ar Pāvelu Černovu. Viņš spēj piesegt partnera vājās vietas aizsardzībā, uzbrukumā laimi meklējot retāk, bet sajūtot pareizos brīžus, kad pieslēgties. Abi ir augumā nelieli un kustīgi uzbrucēji, kuriem ripas aizvešana no savas līdz pretinieku zonai nav problēma. Černovam arī ir pieredze mazākumā, bet vairākumā viņš prot spēlēt zonas vidu, atrodot brīvās vietas. Paredzams, ka viņi daudz spēlēs kopā. Blakus prasītos hokejistu ar nāvējošu metienu.
Protams, arī uzbrukumā neiztiek bez kanādiešu piesitiena. 27 gadus vecajam Džeisī Liponam arī “Dinamo” ir pirmā komanda Eiropā. Viņam aiz muguras septiņas sezonas AHL, visas pavadot vienā komandā – Manitobas “Moose”. Lipons arī debitējis NHL, bet aizvadījis tikai deviņus mačus. Uzbrucējs, kurš atstrādās katru laukumā pavadīto sekundi, uzbrucējs, kurš katru maču aizvada kā pēdējo – tā Liponu vērtē Manitobas apskatnieki.
Ja rodas nepieciešamība, Lipons nevairās nomest cimdus un izvicināt dūres, kā tas bija redzams “Dinamo” pirmajā spēlē. Taču tas nav viņa vienīgais trumpis – Lipons piecās sezonās pēc kārtas iemetis vismaz 11 vārtus. “Dinamo” ir komanda, kurai ar to pēdējos gados bijušas lielas problēmas. Viņa spēles stilam vajadzētu labi pārslēgties uz KHL. Lipons tiek pielīdzināts Patrīsam Kormjē, kurš bija “Moose” kapteinis. AHL mazliet rezultatīvāks par Liponu, bet mazliet. Kormjē KHL debijas sezonā savāca 40 punktus. Skaidrs, ka no Lipona tādu pienesumu Rīgā negaida, taču desmit vārtus un 25 punktus gan.
Viņš nav vienīgais kanādiešu uzbrucējs “Dinamo” – komandai pievienojies arī Zaks Mičels. Viņš spēlē vienā maiņā ar amerikāni Metu Vaitu. Abi kopā spēlēja arī pagājušajā sezonā, pārstāvot Ņižņekamskas “Netftekhimik”. Ja Mičelam tā bija pirmā pieredze Eiropā, un viņš ar 17 vārtiem kļuva par komandas labāko snaiperi, tad Vaits pirms tam divas sezonas aizvadīja Vācijā. Viņš ar 34 punktiem kļuva par “Neftekhimik” rezultatīvāko spēlētāju, pirms tam būdams rezultatīvākais arī Vācijā. Arī Vaitam vārtu gūšana nav sveša – viņš pagājušajā sezonā izcēlās 15 reizes. Te jāpiezīmē, ka “Dinamo” pagājušās sezonas labākajam snaiperim Kārteram Eštonam bija tieši 15 vārti.
Kāpēc viņiem saskan – jo Mičels vairāk tendēts uz vārtu gūšanu, bet Vaits ir saspēles veidotājs. Protams, arī viņam pašam piemīt gana precīzs metiens. Kā redzams, Skudra sastāvu veidojis, vadoties pēc senās patiesības – vispirms izveido divu uzbrucēju saikni un tad piemeklē trešo kareivi. Pārbaudes spēļu ievadā ar ziemeļamerikāņiem spēlēja Konstantīns Komareks, bet tagad Komareks ir vienā maiņā ar Paršinu un Černovu, kamēr pie Mičela un Vaita spēlēja Mārtiņš Dzierkals. Jādomā, ka viņu rotācija nenotika pēdējo reizi.
Piesauktais Komareks droši vien vislabāk zināms ne savas klubu karjeras dēļ – viņš ar Austrijas izlasi pakutinājis latviešu nervus. Savukārt klubu karjera viņam vairāk pagājusi Zviedrijā. Tur viņš spēlēja gan junioros, gan pavadījis pēdējās četras sezonas. Komareks tekoši runā zviedru valodā, un arī uz ledus viņš drīzāk atgādina zviedru.
Viņa lielākais mīnuss ir stabilitātes trūkums. Kad Komareks ir formā, viņš var būt labākais spēlētājs. Kad spēle neaiziet, Komareks mēdz pavisam pazust no kopējās bildes. Viņš vairāk ir saspēles veidotājs, īpaši tas var noderēt vairākumā. Komareks labi redz laukumu un prot cīnīties iemetienos, bet vismaz pagaidām Skudra viņu neizmanto centra pozīcijā. Meistarīgs bullīšos – pirms diviem gadiem viņš piecas reizes nodrošināja komandai uzvaru pēcspēles metienos.
Pagājusī sezona Komarekam sākās samocīti, līdz viņš janvārī no “Malmo” pārcēlās uz “Lulea”. Jaunajā komandā uzbrucējs uzreiz atrada savu spēli un 19 mačos iekrāja 14 punktus. “Lulea” vēlējās paturēt Komareku, tomēr Covid-19 radītās krīzes dēļ klubam nebija nepieciešamo līdzekļu. Interesanti, ka Komareks ir vienīgais no Guntara Pastes noskatītajiem ārzemniekiem, kurš iederējies arī Skudras vīzijā.
Foto: Nr.1 Morgans Eliss (priekšplānā)
Nr.2, Pāvels Černovs iemetienā
Visu foto autors: R.Volonts, Rīgas “Dinamo”