Saraustītās tenisa sezonas noslēdzošajā “Grand Slam” raudzes turnīrā “French Open” (saukts arī par “Roland Garros”) netrūkst skandālu. Sākot jau ar tenisistu neapmierinātību ar veiktajiem Covid-19 testiem un bumbiņu kvalitāti, beidzot ar iespējamu spēļu sarunāšanas lietu. Turnīrs tikai uzņem apgriezienus un iesoļo tā izšķirošajā fāzē, bet ar ārpus spēlēm saistīto strīdu netrūkst.
Covid-19 testu sāga
Sāksim ar to, ka 2020. gada “French Open” norisinās tam neraksturīgā laikā – ierastais laiks no maija beigām līdz jūnija sākuma nomainīts uz septembra un oktobra miju. Saprotams – pandēmija nav saudzējusi nevienu. Un saistībā ar to, turnīra organizētājiem ir jāpielāgojas. Kopš tā sākuma veikti tūkstošiem testu un vairākus sportistus un viņu trenerus nācies atstāt aiz borta.
Francijā ik dienas tiek konstatēti apmēram 10 tūkstoši pozitīvu testu, līdz ar ko arī spēlētājiem un viņu personālam piemēroti dažādi ierobežojumi. Izveidots, tā sauktais, “burbulis”. Rezervētas divas viesnīcas, kur jādzīvo visiem. Tiesa, arī saistībā ar šo apstākli izskanējušas pretrunīgas ziņas. Proti, vairāki vārdos nenosaukti spēlētāji žurnālistiem atklājuši, ka viesnīcās apmetušies arī parasti viesi, kuri aizsargmaskas neizmanto. Dzirdētas arī sūdzības, ka ne visas istabenes sevi “apgrūtina” ar šo nosacījumu.
Turnīra organizētāji solījuši, ka cilvēku plūsma tiks veidota tāda, lai maksimāli izvairītos no drūzmēšanās, kas gan reālajā dzīvē nenotiekot. Katram spēlētājam piešķirta 120 eiro dienas nauda pārtikai, bet viesnīcā pieejamais restorāns strādā vien līdz sešiem vakarā, kā rezultātā vakarpusē veidojas rindas, jo spēlētaji vēlas iztērēt sev atvēlēto dienas naudu.
Back in line for 2nd test @rolandgarros Early Bird catches the worm. 8 Am start and let’s get it out of the way! pic.twitter.com/OEMA7vX58P
— SvenTennis (@sventennis) September 19, 2020
Kā jau bija gaidāms, vairākiem spēlētājiem/ām un treneriem konstatēti pozitīvi testi. Pazīstamākie vārdi – Belinda Benčiča, Milošs Raoničs un Fernando Verdasko, kurš gan ir noskaņots kaujinieciski un ir gatavs tiesāties. Verdasko pozitīvs tests, neskatoties uz to, ka nebija nekādu simptomu, tika konstatēts augustā. Pirms ierašanās Parīzē viņš veicis vairākus atkārtotus testus, kuros rezultāts bijis negatīvs. Taču Parīzē veiktās analīzes atkal ziņoja par pozitīvu. Verdasko turnīra rīkotājiem pieprasījis atkārtotu testu, taču viņa prasība tika noraidīta.
“Jā, es noteikti iesniegšu prasību tiesā. Neviens nespēj noticēt, ka tāds turnīrs kā “Roland Garros” var tā rīkoties, tā nedrīkstētu būt. Runa nav par naudu, bet par kaitējumu, kas man nodarīts personīgi un profesionāli,” intervijā spāņu medijiem atklājis tenisists.
Zīmīgi, ka nākamajā dienā tika mainīts protokols, kas atļautu Verdasko veikt atkārtotu testu. “Tas bija pēdējais piliens,” atzīst spānis.
Nepatīkamā situācijā nonāca arī Damirs Džumhurs, kura trenerim tika konstatēta inficēšanās, bet pašam noteikta karantīna, jo viņš esot bijis kontaktā kā rezultātā viņš netika pielaists mačiem. Turnīra galvenajam ārstam gan bija uz šo atbilde: “Mēs izveidojām protokolu, ko spēlētāji izlasīja un parakstīja. Ja treneris dzīvo vienā telpā ar spēlētāju, viņš zina – ja rezultāts būs pozitīvs, spēlētājs tiks diskvalificēts. Tāpēc protokolā ir norādīts, ka spēlētājam un trenerim nav ieteicams uzturēties vienā telpā.” Arī Džumhurs plāno vērsties tiesā. Viņš arī norādīja, ka diez vai organizētāji būtu tā rīkojušies, ja līdzīgā situācijā būtu nonākusi kāda zvaigzne, piemēram, Rafaels Nadals…
Nervozitāti tenisistu vidū rada arī atšķirības noteiktajos protokolos. Piemēram, “US Open” laikā pozitīvu testu nodeva Benuā Pairē, taču vēlāk Hamburgā viņš tika pielaists mačiem, neskatoties uz to, ka viņam tika konstatēti divi atkārtoti pozitīvi testi. Hamburgas turnīra ārsts paskaidroja, ka viņu drīkstēja pielaist spēlēm, jo pirmais kontakts ar vīrusu bija sen, un, atkārtoti pārbaudot, rezultāti nav tik ilustratīvi: “Liela daļa pacientu ir pozitīvi arī pēc trim nedēļām. Bet tas nenozīmē, ka viņi ir lipīgi. Tas tikai nozīmē, ka viņiem joprojām ir vīrusa pazīmes. Lai gan patiesībā pēc 5-10 dienām cilvēks vairumā gadījumu vairs nav lipīgs un iespēja inficēt kādu citu personu ir ļoti zema.”
Ja “French Open” pieietu situācijai šādi, Džumhuram tiktu atļauts piedalīties.
Tāpat spēlētājiem ir bailes veikt testus, jo to izpildījums ievērojami atšķiras no ASV piekoptā. Ja ASV principā pie deguna tiek pielikt vien vate, tad Francijā dziļi deguna dobumā bāž garu kociņu (tāpat kā pie mums). Vēl viens aspekts – liela daļa nav pārliecināta par testu precizitāti, jo ir bijuši desmitiem gadījumu, kad vienā vietā ir negatīvs, bet citā, un pēc pāris dienām, pozitīvs rezultāts. Līdzīgas situācijas bijušas arī ar vienas dienas intervālu. Kas vēl interesanti – viens no nosacījumiem, lai tiktu pielaists pie spēlēm, ir tāds, ka jābūt veiktiem diviem testiem ar negatīvu rezultātu. Tajā pašā laikā vairāki sportisti, kuri bija ieradušies no Hamburgas, jau nākamajā dienā aizvadīja kvalifikācijas mačus.
Lai vai kā, “French Open” rīkotāji par turnīra atcelšanu nerunā.
Sliktā bumbiņu kvalitāte
Vairākas tenisa zvaigznes turnīra sākumā saskārušās ar unikālu problēmu. Augsta līmeņa spēlētāji, kā piemēram, 12-kārtējais “Roland Garros” čempions Rafaels Nadals, pasaules pirmais numurs Novaks Džokovičs un šī gada “US Open” čempions Dominiks Tīms un citi, ir sūdzējušies, ka šī gada turnīra tenisa bumbas ir smagākas nekā iepriekšējos gados.
Pavisam kritiski pēc zaudējuma pirmajā kārtā Danielam Evansam izteicies Kei Nišikori: “Dažas no tām bumbām, kuras mēs izmantojām spēlē, jūs nedotu košļāt pat savam sunim.”
Savukārt Evans sacīja: “Tas ir brutāli. Manuprāt, bumbas ir viens no svarīgākajiem elementiem tenisā. Varbūt viņi nedaudz kļūdījās ar bumbu izgatavošanu. Ir grūti panākt, lai tā lidotu tur, kur vēlies. Es domāju, ka šīs bumbas ir mazliet par smagu.”
Jāatzīmē, ka “French Open” šogad “Babolat” ražojumus nomainījuši pret “Wilson”. Lai arī “Wilson” pārstāvji apgalvo, ka tās esot “tuvu ideālas spēlei uz māla seguma”, neapmierinātību ar to kvalitāti izteikuši arī daudzi citi sportisti. Tās atlec daudz zemāk kā ierasts, bet Nadals sacījis, ka “tās esot pārāk lēnas un ļoti smagas”.
Iepriekš paustajam pievienojies arī Džokovičs, kurš gan bija nedaudz ieturētāks: “Ļoti iespējams, ka tas ir tāpēc, ka mēs spēlējam oktobrī un gaisa temperatūra nav tāda, kā ierasts, kad spēlējām maijā un jūnijā. Māla segums ir ļoti mitrs un lēns. Domāju, ka visi šie faktori arī ietekmē bumbiņu trajektoriju. Man ir grūti pateikt vai pašas bumbiņas ir patiešām smagas, vai tās ir tādas no kopējiem laikapstākļiem?”
Un tiesa – mitros un lietainos apstākļos bumbiņas atlec daudz zemāk un lēnāk un ir daudz “uzņēmīgākas” pret māla segumu nekā tas ir siltos un saulainos. Savukārt pēc Djūkas universitātes profesora un termodinamikas eksperta Adriāna Bejana domām “tas, cik daudz lēnāk lidos bumbas, būs atkarīgs no pieņemtās temperatūras starpības starp silto un auksto laiku.”
Tikmēr ar bumbiņu kvalitāti apmierināts palika Saša Zverevs: “Tās ir labākas nekā jebkad iepriekš. Manā ieskatā “Babolat” bumbiņas bija sliktākās, kādas var būt.” Nez’, vai Zverevs aizvien tā domā, jo jau ir izstājies no turnīra, astotdaļfinālā negaidīti piekāpjoties Janikam Sineram.
Tāpat šeit noteikti varētu runāt par ko citu. Vairāku turnīru organizētāji pēdējos gados centušies samazināt kortu ātrumu, lai skatītājiem būtu interesantāk vērot spēles ar garākām izspēlēm. Kad tas tika sākts darīts, ekipējuma ražotāji klajā laida raketes ar cietākām stīgām, kas to kompensēja.
Jebkurā gadījumā spēlētājiem turnīra gaitā ir jāpielāgojas visiem apstākļiem – vai tie būtu Covid-19 testi, neparedzamie un aukstie laika apstākļi, slikta korta un bumbiņu kvalitāte. Apstākļi visiem ir vienādi.
Sarunātas spēles skandāls?
Neskaitot abas iepriekš pieminētās “problēmas” (lai lasītājs izlemj pats, kā tur īsti ir), klāt varam pieskaitīt kā sieviešu, tā vīriešu spēlētāju neapmierinātību ar tiesnešu darbu, kurus kritizēja par kavēšanos spēļu pārtraukšanā lietusgāžu laikā, kā arī līnijtiesnešu darbu, kuri pārāk bieži neprecīzi fiksēja vai bumbiņa ir bijusi laukumā vai ārpus tā. Kas tikai pietrūkst pilnai buķetei? Protams – sarunāto spēļu skandāls!
Aizdomās tiek turēta 25 gadus vecā krieviete Jana Sizikova, kura piedalījās dubultspēļu sacensībās. Kā vēsta vācu laikraksts “Die Welt”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, Francijas policija un “Teniss Integrity Unit” (TIU) izmeklē Sizikovas un Medisonas Brenglas pirmās kārtas mača pret Andrea Mitu un Patricīju Mariju Zigu apstākļus.
Vairāki totalizatori sūtījuši trauksmes signālus par aizdomīgām likmēm uz šo maču. Īpaši aizdomīgs izskatījies otrā seta piektais geims. Bukmeikeri vērsa uzmanību uz lielo naudas likmju plūsmu par to, ka Sizikova un Brengla šo konkrēto geimu zaudēs. Pie rezultāta 6:7 un 2:2 bija Sizikovas kārta servēt. Jau pie pirmā mēģinājuma krieviete pieļāva dubultkļūdu, tad tika zaudētas nākamās divas izspēles, bet geima noslēgumā Sizikova atkārtoti pieļāva dubultkļūdu, kas pārim bija septītā visā mačā.
Precīzas summas, kādas tika apgrozītas konkrētajā brīdī, gan publiski netiek sauktas, bet kā māk teikt eksperti – tām jābūt mērāmām simtos tūkstošos eiro, lai pievērstu gan totalizatoru, gan tiesībsargājošo institūciju pastiprinātu uzmanību. Uzreiz pēc mača parādījās baumas par spēles “godīguma raksturu” un TIU, kas nodarbojas ar sarunāto spēļu jautājumiem, nekavējoties ķērās pie lietas. Jo īpaši tiek izmeklēta Sizikovas iespējamā saistība ar manipulēšanu ar rezultātu. Jāpiebilst, ka visā mačā Sizikova ar pārinieci piedzīvoja zaudējumu.
25 gadus vecā tenisiste orientējas uz dubultspēlēm, kur šobrīd WTA rangā ieņem 89. vietu. TIU izmeklēšanai būtu jānosaka, cik lielā mērā Sizikova bija iesaistīta manipulācijās ar punktiem šajā mačā. Sods, ko par dalību sarunātā spēlē var piemērot TIU, var būt līdz 250 tūkstošiem dolāru, pieskaitot summu, ko spēlētājs nopelnījis krāpšanās rezultātā. Tāpat var sekot mūža diskvalifikācija. Turklāt, ja tāds lēmums tiek pieņemts, apelāciju izskata tikai sporta arbitrāžas tiesa Lozannā. Bet ir tāds teiciens – zaglis ir zaglis vien tad, kad pieķerts pie rokas! Pagaidām oficiālu dokumentu par šo atgadījumu nav, vien zināms tas, ka uzsākta izmeklēšana.
Jāpiezīmē, ka sods par spēļu sarunāšanu ir pat lielāks nekā par dopinga lietošanu. Pēdējos gados uz mūžu ir diskvalificēti aptuveni 20 tenisistes un tenisistes, kuru vaina spēļu sarunāšanā ir pierādīta. Tiesa, neviens no tiem nav bijis elites līmeņa spēlētājs, taču vēsturē bijuši arī gadījumi ar pirmā simtnieka spēlētāju līdzdalību.
Nadals un viņa miljona vērtais pulkstenis “Roland Garros” kortos