Pie Jurija Žigajeva raidījumā “Tavs gājiens” paviesojās Latvijā labi zināmais sporta menedžeris Edgars Buļs, kurš atklātā intervijā detalizēti pastāstīja par savu leģendāro atskaiti pēc 2008.gada Eiropas čempionāta, par to, kurš vel arvien ar viņu nesveicinās, par darbu ar Latvijas tenisa zvaigzni Aļonu Ostapenko un daudz ko citu! Izvilkām tikai (tiešām!) dažus no Edgara citātiem. Vairāk skaties pievienotajā video intervijā.

LBS pirmais piegājiens

“Pēc augstskolas sēdēju garlaicīgā darbā… Skatos, LBS sludinājums, meklē marketinga menedžeri. Pieteicos konkursā, tā vīzija man bija, basīts man ļoti tuvs, pastāstīju savas idejas un sāku strādāt kā mārketinga menedžeris. Darbā mani pieņēma Edgars Šneps. Bet savā jaunības maksimālismā, nemācēju vēl iet uz kompromisiem, sāku kasīties un pēc pusgada man palūdza aiziet.”

Pieredze arī hokejā

“Nokļuvu Latvijas hokeja federācijā, biju Kirova Lipmana asistents 2004.gadā. Māte strādāja pie viņa, un sportā es kaut ko saprotu, tā arī nokļuvu tur. Organizējām 2005.gadā olimpisko kvalifikācijas turnīru Sporta pilī (Latvijas leģendārā uzvara pār Baltkrieviju ar 5:4 spēles beigās). Biju atbildīgais ar darbu par medijiem. Preses konferencēs pat nācās runāt trīs valodās – krieviski, latviski un angliski.”

Atgriešanās LBS

“Toreizējais Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Armands Krauliņš meklēja menedžeri. Man visi teica, Edgar, ej piesakies. Bet, domāju, kā tad iešu uz turieni, no kurienes man palūdza aiziet. Pateicoties savam trenerim Jānim Rimbeniekam, kurš man ir daudz devis kā personībai, piezvanīju Krauliņam, kurš mani tajā pašā dienā uzaicināja pie sevis. Teica, kur tad kavējos. Es viņam saku, Krauliņa kungs, ziniet, mani pirms kāda laika no LBS atlaida… Viņš man atbildēja, neuztraucies, to es ņemu uz sevis. Viņš aizgāja pie Ojāra Kehra (tā laika LBS prezidenta) un pateica, ka ar šo džeku tiks galā.”

Par Eirolīgas klubu Rīgā

“Tas ir reāli nereāli. Tas pats “Žalgiris” no valsts un pašvaldības saņem septiņus miljonus no kopējā desmit miljonu budžeta. Ja mums valsts un Rīgas dome piešķirtu tādu naudu, tad uztaisīt Eirolīgas komandu ir reāli. Varētu aiziet pie ULEB vadības, ņemot vērā mūsu basketbola tradīcijas, A, B vai C licenci viņi varētu mums iedot. Cits jautājums, vai tas šobrīd ir vajadzīgs, ņemot vērā situāciju ar naudu. Arī uzreiz būs jautājumi: kādēļ dodiet piecus miljonus basketbola klubam, labāk iedodiet “Riga FC” – mēs būsim Čempionu līgas grupu turnīrā, Rīgas “Dinamo” var sākt prasīt. Lietuvā basketbols ir reliģija, tādēļ visi to (naudas došanu) sapratīs. Tauta to sapratīs un tautas pašapziņai tas ir vajadzīgs. Latvija ir pārāk sadrumstalota, bet tas nav slikti.”

Par Aļonu Ostapenko un darbu ar saviem sportistiem

“Man ar viņu ir labs kontakts, bet tas nenozīmē, ka kādā brīdī nesalecamies un nepastrīdamies, bet uzticība ir radusies.  Tā gluži nebija. Mēs jau bijām sākuši operēt. Kā es strādāju ar saviem sportistiem? Man nav cietās algas. Var teikt, ka sportistiem tas pat ir izdevīgi. Viņi man maksā tikai tad, kad paši saņem piecas, sešas reizes vairāk nekā es saņemu. Un, ja es neko neizdaru, tad arī neko neizmaksājiet. Sportistiem patīk, ka viņiem reizi mēnesi nav jānospiež podziņa “alga”, un jāuzdod jautājums: ko viņš vispār ir izdarījis? Un tajā manā suporta procentā ir iekšā arī tas, ka es nodarbojos ar PR, konsultēju, komunikācija, palīdzu ar ekipējumu utt..”

“Tagad vai nekad” sauklis

“Biju viens no līdzautoriem šim sauklim… Raimonds Zeps (Maira Brieža menedžeris) bija LBS marketinga vadītājs un kreatīvie cilvēki, kas bija iesaistīti. Olafs Saulriets mūs konsultēja. Tika prezentēts sapulcē tas sauklis un mēs visi sapratām: skan labi, īstenībā kruts sauklis. Labs sauklis, kuru zināja gan onkulīši, bērni, jaunieši, visi… Tas, kā tā komanda beigās nospēlēja un kā tas viss izvērtās… Viss beidzās ar “nekad”.

LBS skandāls

“Pateikšu, kā tas viss bija. Var tā teorētiski teikt (ka “nostučiju”), bet tas nebija domāts publiski. Menedžerim pēc čempionāta ir jāraksta atskaite. Vainīgs jūtos maz, bet biju tur klāt. Man bija 27 gadi, biju gados ļoti jauns ģenerālmenedžeris. Īsti tam nebiju gatavs. Kehris man piedāvāja strādāt arī arī ar vīriešu izlasi. Ar savu tagadējo stratēģisko domāšanu, saprotu, ka man nav visur jāskrien un jālec. Vajadzēja pateikt, ka vēl nē. Es redzēju, kas tajā izlasē notika, džekus visus zinu. Zināju, ko viņi dara un kā uzvedas. Skaidrs bija, ka “burbulis” agri vai vēlu plīstu. Tā kā izlasē uzvedās Kristaps (Valters) un co: viņi nebija pelnījuši neko lielu sasniegt. Pa vienam visi viņi bija normāli džeki. Par atskaiti – rakstīju to tikai valdei. Jā, atzīstu, ka tas bija kauna traips. Bet tagad, kad satieku visus – Šķēli, Kambalu, ir normālas attiecības. Vienīgi, laikam Kaspars Bērziņš nesveicinās, apvainojies, bet es arī virsū nelienu.”

Foto: LETA