Pie Jurija Žigajeva uz raidījumu “Bez Fola” ciemos ieradās ekspansīvais gruzīnu treneris Tamazs Pertija, kuram pēc vārda nav jāmeklē. Sarunā Pertija pastāstīja par grūto, bet interesanto Virslīgas sezonu, Tolu Arokodares pārdošanu uz Bundeslīgu, sabojātajām attiecībām ar Artūru Karašausku, skandāliem “Valmiera” klubā un domām par Latvijas izlasi. Izvilkām pāris interesantus citātus.
Par attiecībām ar Artūru Karašausku
“Nekas nav noticis, izņemot to, ka viņam ir aizvainojums, ka “Valmiera” viņam nepiedāvāja līgumu pirms sezonas. Jau preses konferencē to paskaidroju. Ir lietas, kuras kluba vadība, prezidents, viceprezidents redz un pieņem lēmumus. Viņa uzvedība liecina, ka viņš ir personiski apvainojies uz mani. Var teikt, ka izdarām labu Latvijas futbolam, jo šie futbolisti, arī Grjaznovs, kurš guva divus vārtus, pēc tam (kad aizgājuši no Valmieras) ir sportiski nikni un labi spēlē, bet visam ir savi iemesli, nekas nenotiek vienkārši tāpat vien. Vai nav skumji, ka attiecības ar Karašausku, ar kuru daudz strādāts, ir sabojājušās? Ir obidna. Man nepatīk nepateicīgi cilvēki. Nedomāju, ka viņš ir nepateicīgs, domāju, ka viņš par savu uzvedību jūtas slikti. Mani tas apbēdina, jo darbā ar Artūru tika ieliktas lielas pūles un enerģija. Strādāju ar viņu un iestājos par viņu, kad visi, pilnīgi visi, bija pret viņu. Neviens nebija viņa pusē, bet es redzēju viņa talantu un aizsargāju viņu…”
Par parakstu vākšanas gadījumu (par Tamaza atlaišanu iestājās virkne komandas futbolistu)
“Tas nebija patīkami, kad tavi kolēģi sāk vērsties pret tevi. Nezinu vai Vladimirs Koļesņicenko (bijušais Latvijas izlases futbolists, tagad futbola funkcionārs) aiz tā visa stāvēja. Ar viņu vairs nesarunājamies, bet, ja viņš bija iniciators, lai uzņemas atbildību par savu rīcību. Vai tā vēstule ietekmēja komandu? Nē, jo paši redzējāt, rezultāti tikai uzlabojās pēc tam. Tas bija mans uzdevums, lai visas tās aizkulišu lietas neietekmē pašu futbola spēli.”
Par Latvijas izlases sniegumu un Kazakeviču
“Kad pieņēma darbā galveno treneri (Daini Kazakeviču), es teicu, ka tas nav pareizi, jo trenerim ir jāparāda rezultāts. Vienalga, kurš tas būtu, es vai kāds cits, rezultāts ir svarīgs. Viņam šādi rezultāti ar U-21 izlasi nebija, bet labi, viņu apstiprināja un viņš bija jāatbalsta. Dainim bija pati labākā situācija, ja salīdzina ar somu (Miksu Patelainens) un iepriekšējo treneri (Slavišu Stojanoviču). Jo viņam bija laba bāze, viņš sešus gadus bija strādājis ar U-21, viņa vadītie spēlētāji jau ir izauguši, tomēr nevienā pasaules valstī ilgi neļauj trenerim strādāt, ja nav rezultātu.
Kas ir rezultāts? Mēs esam Nāciju līgas D grupā, mums nav tiesību ieņemt pirmspēdējo vietu, jo viņam bija seši gadi, lai strādātu ar U-21 izlasi, kur ir tie spēlētāji, kuriem tagad jāspēlē – jābūt rezultātam. Jautājums ir arī par taktiku: ja spēlē tādi spēlētāji kā Jānis Ikaunieks un Roberts Uldriķis, tad presingu mēs nevaram izmantot, jo viņi tam nav paredzēti. Mums jāizmanto spēlētāju spēcīgās puses, pielāgojot taktiku, ir jālasa spēle. Protams, katram var būt savs skatījums uz lietām, tas ir normāli, bet, ja nav rezultāta… Es viņam, kā kolēģis esmu teicis: mēs ar visu tev palīdzēsim, gatavosim spēlētājus izlasei, bet, ja nebūs rezultāta, tad tev būs jāatkāpjas. Es viņam Turcijā to teicu.”
Skaties pilnu interviju ar Pertiju. Viņš detaļās pastāsta, kādēļ sagāja ragos ar Latvijas izlases kandidātiem Vitaliju Jagodinski un Alekseju Grjaznovu. Par otro Tamazs izsakās īpaši skarbi…
Foto: Jānis Līgats