Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas “Dinamo” tāpat kā iepriekšējās sešās sezonās ir uzņēmuši kursu, kas diemžēl neved uz Gagarina kausa izcīņu. Komandas vadība decembra sākumā nolēma šķirties no trīs leģionāriem, kuri pēc kluba standartiem nav attaisnojuši uz viņiem liktās cerības. Spēlētāji tika ievietoti atteikumu draftā, kas nozīmēja, ka jebkura līgas komanda 48 stundu laikā var pārņemt viņu līgumsaistības, kādas tās bija ar “Dinamo”, un pievienot savam sastāvam.
Prakse liecina, ka klubi atteikuma draftu neredz kā zelta bedri, kurā iegūt sev nopietnu pastiprinājumu cīņā par Gagarina kausu vai vismaz iekļūšanu tajā. Tomēr vienu no pasludinātajiem grēkāžiem Zaku Mičelu kāds paņēma gan – tie bija Čerepovecas “Severstal”, kas līdz ar to atlaida Robertu Bukartu, kurš jau atgriezies Rīgā. Tomēr ar Mičelu viss nav tik skaisti, kā gribētos, jo kanādietis atteicies pārstāvēt Čerepovecas vienību. Par ko ir šis skandāls?
“Severstal” vairākus gadus strādā tādos finansiālos apstākļos, kas tikai nedaudz pārsniedz algas “grīdu” robežu, un tagad nolēma izmantot iespēju un paņēma Zaku Mičelu. Jāatzīmē, ka komanda šobrīd atrodas Rietumu konferences labāko astotniekā, bet, lai tur noturētos līdz regulārās sezonas beigām, būs krietni jāpasvīst.
Kanādietis pagājušajā gadā spēlēja Ņižņijkamskas “Neftekhimik” un ar 26 punktiem (17+9) palīdzēja tai iekļūt izslēgšanas spēlēs, bet šogad viņš parakstīja līgumu ar Rīgas klubu, kur viss gāja greizi jau no paša sākuma. Zīmīgi, ka “Severstal” Mičelu vēlējās iegūt savā īpašumā jau pirms sezonas, tomēr, kā sacīja vienības galvenais treneris Andrejs Razins, tad “vasarā klubs nevarēja pavilkt viņa kontrakta nosacījumus, savukārt tagad cenas ir mainījušas.” Atkāpei – tad jau “Dinamo” nav nemaz tādi nabagi? Mēs varējām, krievu vidusmēra klubi nevar samaksāt. Labi, tas lai paliek atbildīgo ziņā, cik, par ko, kāpēc kādam maksā.
Lai arī precīzi Mičela algas čeka cipari nav zināmi, Rīgas “Dinamo” sastāva komplektācijas modelis visiem ir skaidrs – nevienam nav izteikti lielāka alga par pārējiem jeb neviens nav vienlīdzīgāks par visiem vienlīdzīgajiem, bet lielākā alga iespējams varētu būt tuvu 20 tūkstošiem eiro par mēnesi. Tomēr kā lēš eksperti Krievijā, Mičelam noteikti nebija lielākā alga Rīgā un jāņem vērā fakts, ka šobrīd jau puse no sezonas ir pagājusi, tāpēc arī “Severstal” uz pāris mēnešiem piesaistīt Mičelu var atļauties. Tiesa, pats Mičels gan atteicies likt parakstu zem līguma ar Čerepovecas klubu un tagad šī situācija pāraugusi skandālā.
Kāds ir skandāla iemesls? Vīza vai valūta, kurā saņemt algu – rubļos vai eiro? Versijas izskanējušas dažādas. Sākusies arī vārdu apmaiņa sociālajos tīklos. “Iedomājieties situāciju, kad mēs pārdevām Stremvalu SKA – viņš izdomā, ka nevēlas spēlēt Sanktpēterburgā un neparaksta līgumu. Kas tādā gadījumā notiktu ar šo hokejistu un viņa aģentu? Par tādu rīcību, kurā grib “izsist” sev pēc iespējas lielāku naudu no kluba? Nedomāju, ka KHL viņa karjera vēl turpinātos. Bet Mičels ar savu aģentu šobrīd rīkojas tieši tā. Ceru, ka KHL vadība gan viņu, gan viņa aģentu par to sodīs,” tā savā “Instagram” paziņoja “Severstal” galvenais treneris Andrejs Razins.
Tiesa, Mičela aģents Aļoša Pilko atbildi parādā nepalika: “Cienītais Razina kungs, lai hokejists varētu profesionāli pildīt savus darba pienākumus Krievijā, viņam jābūt noformētiem vismaz diviem dokumentiem – darba atļaujai un darba vīzai. Zaks spēlēja Rīgā un ar savu vīzu viņš var aizvadīt spēles Krievijā, bet nedrīkst strādāt valsts teritorijā. Apmācība ir noslēgusies, varam turpināt rīt!”
Dear Andrey Razin, to bring a player to play professional hockey in Russia he must have minimum two things. Work permit and work visa. Zach played in Riga. With that visa he can play games in RF, but can NOT work in RF. School for today is done, we can continiue tomorrow.
— Aljoša Pilko (@PlayersAgentTM) December 9, 2020
Dienu vēlāk Pilko intervijā ar “Sport24” izteicās vēl detalizētāk: “Viņš [Mičels] nevar spēlēt “Seversta” komandā ar vīzu, kāda viņam ir tagad. Turklāt, viņš pat nevar iekļūt Krievijā. Lai to izdarītu, viņam par to ir jāinformē attiecīgās iestādes 10 dienas pirms ieceļošanas. Mēs rīkojamies tikai likuma ietvaros. Mēs neko nepārkāpsim. Tāpēc Mičels tuvākajā laikā nevar spēlēt Čerepovecā, lai arī kā to vēlētos Razina kungs. Kad klubs sastādīs un noformēs viņam visus nepieciešamos dokumentus, tad mēs runāsim.”
Un arī uz šiem apgalvojumiem Razins atbildi parādā nepalika: “Pilko kungs, vai jūsu klienti [Džefs] Kinreids un [Kails] Čipčura pagājušajā sezonā varēja spēlēt ar šo vīzu, kamēr mēs taisījām viņu darba vīzu, bet Mičels to tagad nevar?”
Vēlāk publiskajā telpā izteicās arī kluba prezidents Nikolajs Kanakovs: “Mēs sagatavojām līgumu un nosūtījām to aģentam parakstīšanai. Pamatojoties uz līgumu, mēs varēsim apstrādāt visus migrācijas dokumentus. Ja līgums nav parakstīts, darba vīza netiek izsniegta. Bet Mičels to nav izdarījis.”
Te gan jāatzīmē, ka Mičelam ir vīza – kā tad viņš citādāk varētu iekļūt Krievijā? Ja citas valsts pilsonis atrodas uz vietas, tad darba vīzu viņam var nokārtot daudz ātrāk, nekā tas ir tad, ja viņš ir ārpus Krievijas robežām. Par Mičela atlaišanu no “Dinamo” bija zināms pēc spēles Rīgā, kas bija tieši pret “Severstal” un teorētiski viņš varēja ar savu jauno komandu lidot kopā uz Čerepovecu.
“Spēlētājs uz kontaktu neiziet, viņa vietā runā aģents. Cik es saprotu, viņu nostāja ir nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas un parakstīt izdevīgāku līgumu. Bet mēs neesam gatavi dot lielu naudu. Ir regulējums saskaņā ar kuru mēs apstiprinām augustā parakstīto līgumu ar Rīgu. Acīmredzot viņš nevēlējās saņemt algu rubļos,” uzskata “Severstal” prezidents.
Visticamāk, problēma ir valūtā, ar kādu Mičela jaunais klubs vēlas ar hokejistu norēķināties. Kā zināms, Krievijas rubļa kurss ir ļoti svārstīgs un regulāri krītas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daļa hokejistu met loku spēlēšanai KHL, labāk izvēloties Eiropas “attīstītās” valstis, kur pārsvarā norēķinās eiro. Un var saprast, jo iepriekš nereti bijuši gadījumi, kad sezonas sākumā pēc aktuālā kursa un, konvertējot rubļus dolāros vai eiro, spēlētāji rēķinās ar vienu summu, bet sezonai noslēdzoties nopelnītās naudas apjoms realitātē ir sarucis par 20% vai pat vairāk… Un būsim godīgi – krievu klubi nereti to izmanto arī savā labā!
“Latvija atrodas ārzemēs, bet Čerepoveca ir pilsēta Krievijā. Mēs nevaram parakstīt līgumu, kurā izmaksājam algu eiro, kā tas viņam bija ar “Dinamo”. Mūsu likumdošana to neļauj, mēs maksājam rubļos un Mičels ar savu aģentu to zina,” piebilst Kanakovs.
Principā šis gadījums KHL var kļūt par precedentu – ir grūti atcerēties konfliktus ar šādu sižetu. Bet ko par šo situāciju saka līgas vadība, un kas rakstīts turnīra reglamentā? Runājot par atteikumu draftu, tad 39.8.punktā ir rakstīts: “Ja spēlētājs tiek ievietots atteikumu draftā un 48 stundu laikā viņu izvēlas kāda cita līgas komanda, viņam jādodas uz klubu, kas viņu izvēlējās.” Proti, spēlētājam nemaz nav lielu variācijas iespēju, kā tikai pievienoties klubam, kas uzņēmies viņa līdzšinējās līgumsaistības, kas atrunāts 39.10.punktā – “līgums jaunajā darba vietā tiek noslēgts uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija iepriekšējā darba vietā”. Acīmredzot šie nosacījumi kļūs par niansi, kuru analizēs līgas disciplinārā komisija vai arbitrāžas tiesa.
Spēlētājam, kurš atsakās parakstīt līgumu ar klubu, uz kuru viņš tiek aizmainīts, tiek piešķirts statuss “konflikts”. Bet saskaņā ar reglamentu, atteikumu drafts nav spēlētāju apmaiņa, jo starp klubiem netiek noslēgta atsevišķa vienošanās. Teorētiski KHL vadība var piešķirt Mičelam statusu “konflikts”, atsaucoties uz punktu, kas neskaidri apraksta dažas “citas pretrunīgas situācijas starp spēlētāju un klubu”. Skaidrs ir viens – juridiski šis jautājums ir sarežģīts.
Ļoti iespējams, ka šī precedenta dēļ, līgas vadībai būs jādomā par noteikumu grozījumiem, kas attiecas uz atteikuma draftu. Jo pagaidām izskatās, ka strīda jājamzirdziņš Mičelam ar viņu aģentu ir tieši šīs nianses jeb nosacījumi, kas bija iekļauti līgumā ar Rīgas “Dinamo”. Un Rīgā viņam maksāja eiro banknotēs (virtuālās gan). Teorētiski – rublis nav eiro…
Ja KHL vadība apmierinās “Severstal” prasības un piemēros Mičelam statusu, ka viņš ir šīs komandas īpašums, tad tiesības uz kanādieti, kad viņš vēlēsies spēlēt kādā KHL vienībā, Čerepovecas klubam paliks arī brīdī, kad viņš kļūs par neierobežoti brīvo aģentu (reglamenta īpatnības). Rīgai jau ir viens tāds piemērs ar Broku Troteru, kurš sākotnēji “Dinamo” tika piesaistīts 2010./11. gada sezonā, bet vēlāk uz 16 spēlēm bija iegriezies Rīgā 2014./15. gada sezonā. Lai arī kluba vadība viņu sastāvā neredz jau kādu laiku, tomēr tiesības uz viņu pieder rīdziniekiem, kuri “uz papīra” viņu vairākas reizes izīrējuši citām vienībām un mainījušies ar tiesībām par Kirilu Sļepecu, kurš KHL gan nespēlē un savu talantu kādu laiku attīsta VHL, Voroņežas klubā.
Ir arī vēl viens variants, kad līga “Severstal” liek pārdot tiesības uz Mičelu kādam citam klubam. Piemēri tam ir, vienīgi Mičels šobrīd nav tāda kalibra spēlētājs, par kura pakalpojumiem rindā nostātos vismaz pieci klubi un visi gatavi viņam maksāt ne tikai algu, bet arī veikt transakcijas no kluba kases, lai iegūtu pilnvērtīgas tiesības uz viņu arī nākotnē.
Lai vai kā, šis gadījums nedaudz atgriež mūs atpakaļ KHL pirmsākumos, kad transfēru tirgus bija daudz mežonīgāks un haotiskāks – bagātie varēja nopirkt visu, mazāk bagātie, ko nevarēja nopirkt, to apgāja, izmantojot nepilnības reglamentā, bet nabagie cīnījās ar abiem iepriekš nosauktajiem apstākļiem un tādā situācijā šobrīd atrodas “Severstal”…