Pēc nelielas neskaidrības pauzes noticis viens no svarīgākajiem notikumiem Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) – pēdējo divu gadu regulārās sezonas vērtīgākais spēlētājs jeb MVP Jannis Adetokunbo no Milvoki “Bucks” licis savu parakstu zem jauna, “super-max” piecu gada līguma par 228,2 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 187 miljoniem eiro), tādējādi kļūstot par vislabāk apmaksāto spēlētāju līgas vēsturē.
Lai arī Jannis potenciāli nākamajā vasarā varēja kļūt par neierobežoti brīvo aģentu, bet tīkotāji pēc viņa netrūktu, kā reālus piemērus minot Maiami “Heat”, Toronto “Raptors”, pavīdēja pus-baumu līmenī arī Dalasas “Mavericks” vārds, tomēr skaidrs, ka visas kārtis bija “Bucks” organizācijas rokās. Tā ne tikai varēja piedāvāt līdz pat 1,5 reizēm vairāk naudas, bet arī bija tiesīga sākt pārrunas jau šogad, nevis kā citas komandas vien nākamajā vasarā.
Grieķu uzbrucējs rīkojās prātīgi. Piekritīsiet, ka ir starpība – paņemt 228 miljonus no “Bucks” šobrīd, vai gaidīt 2021. jūliju un saņemt no citas komandas maksimāli garantētus 145…
Interesanti, ka, lai arī “Heat” varētu atrast fleksibilitāti algu griestos, tomēr pēc līgas noteikumiem viņi Adetokunbo var piedāvāt daudz mazāk nekā “Bucks”. Saskaņā ar NBA reglamentu, superzvaigzne, kas ir pārstāvējusi attiecīgo komandu kopš karjeras pirmsākumiem, pirms oficiālā līguma beigu termiņa var vienoties par jaunu sadarbību gan par ilgāku laika periodu, gan atalgojumu, tikmēr pārējiem līgas klubiem iespējas uzrunāt spēlētāju būtu tikai nākamajā vasarā un ar piezemētākiem nosacījumiem.
Lai kvalificētos “super-max” līgumam, jākļūst par regulārās sezonas MVP vai vismaz jāiekļūst sezonas simboliskajā izlasē tekoša līguma noslēdzošajā gadā, kā arī spēlētājam attiecīgajā klubā jābūt aizvadījušam vismaz septiņas savas karjeras pirmās sezonas. Jannis atbilda visiem šiem kritērijiem.
Jāatzīmē, ka NBA šobrīd aktīvi ir tikai seši “super-max” līgumi – Stefanam Karijam (Goldensteitas “Warriors”), Raselam Vestbrukam, kurš to noslēdza ar Oklahomsitijas “Thunder”, bet vēlāk tika aizmainīts uz Hjūstonas “Rockets”, kur pēc sezonas jau nonāca Vašingtonā un “Wizards” sastāvā. Pretējā virzienā devās Džons Vols, kurš ar “Wizards” iepriekš noslēdza ienesīgo līgumu, bet pēdējās divās sezonās traumu dēļ laukumā nav devies. Tāpat šāds līgums ir arī Damiēnam Lilardam (Portlendas “Blazers”).
Vai Jannis ir vislabāk apmaksātais spēlētājs līgā? Nē!
Ilustrācijai TOP5 līgumi vēsturē ar vismaz piecu gadu termiņu:
- Jannis Adetokunbo (2020.g.) “super-max” 228 miljoni
- Rasels Vestbruks (2017.g.) “super-max” 207 miloni
- Stefans Karijs (2017.g.) “super-max” 201 miljons
- Klejs Tompsons (2019.g.) “max” 190 miljoni
- Entonijs Deiviss (2020.g.) “max” 190 miljoni
Jannim uz kontrakta ilguma rēķina izdevās apsteigt citus “max” un “super-max” līgumu īpašniekus, bet šādi līgumi tiek skaitīti arī procentos no algu griestiem. Un tā kā iepriekš tiem bija tendence augt, pateicoties dāsniem televīzijas līgumiem un citu sponsoru devībai, pieauga arī spēlētāju līgumu maksimāli pieļaujamie līgumu apmēri. Sanāk tā – jo vēlāk tiek noslēgts līgums, jo izdevīgāk tas ir. Bet kāpēc Adetokunbo šobrīd neskaitās līgas apmaksātākais spēlētājs?
Pirmkārt, viņa jaunais līgums spēkā stāsies vēl pēc gada, bet šo viņš noslēgs ar algas čeku par 27,5 miljoniem dolāru sezonā.
Otrkārt, NBA lielākās algas skaita nevis par līguma kopējo laiku un vidēji cik tā ietvaros spēlētājs saņem, bet gan izrietot no aktuālās sezonas.
2025./26. gada sezonā Adetokunbo pelnīs gandrīz 52 miljonus dolāru – pirmo 50+ miljonu līgumu NBA vēsturē. Savukārt 2021./22. gada sezonā viņš ar 39,3 miljoniem būs “tikai” astotais apmaksātākais, bet šajā sezonā viņš ir ārpus pirmā trīsdesmitnieka, pelnot arī mazāk nekā Kristaps Porziņģis.
Zīmīgi, ka iepriekš no iespējas pelnīt 50+ miljonus atteicās Hjūstonas “Rockets” spīdeklis Džeimss Hārdens, kurš vēl aizvien vēlas tikt aizmainīts, un tik apjomīga līguma piedāvājuma noraidīšana, šķiet, tika mērķēts kā skaidrs signāls, ka “es te palikt nevēlos”… Bet ne par viņu šoreiz stāsts.
Adetokunbo par brīvo aģentu potenciāli var kļūt tikai 2026. gadā un uz to laiku viņa kopējie karjeras ienākumu būs 337 miljoni dolāru, kas ir vairāk nekā tādiem vīriem kā Kobe Braeins (lai vieglas smiltis), kurš nopelnīja 323, Šakils O’nīls ar 286 un Tims Dankans ar 242 miljoniem dolāru. Zīmīgi, ka minētais trio NBA kopumā katrs aizvadījuši 19 vai vairāk sezonas, savukārt Jannis uz to brīdi būs noslēdzis savu 13. sezonu.
Vienlaikus, Jannis tāpat 2026. gadā nekļūs par vislabāk (visvairāk) apmaksāto basketbolistu, jo par viņu vairāk nopelnījuši būs Lebrons Džeimss, Vestruks un Hārdens. Iespējams, arī Karijs.
Jāatzīmē, ka Adetokunbo ap to laiku būs tikai 31 gads un viņa sportiskais “pīķis”, visticamāk, būs vēl pievilcīgs visām līgas vienībām, kas nozīmē, ka viņš noteikti savus bankas kontus papildinās ar vēl vismaz vienu ienesīgu līgumu.
Šobrīd grieķa 52 miljonu alga 2025./26. gada sezonā ir lielākā kāda jebkad bijusi, bet, ņemot vērā inflāciju, parādās fakti, kas var mulsināt. Proti, ir vairāki pētījumi, kuros tiek salīdzināta naudas vērtība atsevišķos laika periodos. Ja pieņemam, ka dolāra inflācijas līmenis turpmākajos gados būs aptuveni 2,5%, tad 1997./98. gada sezonas Maikla Džordana 33 miljonu dolāru vērtais līgums 2026. gadā būtu pielīdzināms 60 miljonu robežās.
Tiesa, Jannim priekšā ir tikai Džordans. Pārējās līgas leģendas, vadoties pēc šīs formulas, virtuāli nesasniegtu vairāk kā 50 miljonu atzīmi 2026. gadā.
228 miljoni tikai “uz papīra”
Vēl viens svarīgs aspekts NBA algu izmaksas kārtībā ir nodokļu sistēma. Runa ir par iedzīvotāja ienākuma nodokli, kas dažādos štatos ir atšķirīgs, un spēlētāji tos maksā pēc vietējās likmes par pavadītajām dienām.
Tāpat ir citas izdevumu pozīcijas. Ir sākotnējā līguma summa, kas pieejama publiski. Un tad sākās lielā rēķināšana. 10% tiek ieturēti no kopējās līguma summas, kas ir, tā saucamā, “escrow” sistēma. Proti, šī summa tiek ieturēta no katra līgas spēlētāja algas. Šī nauda var tikt novirzīta divos virzienos – vienlīdzīgi sadalīta starp līgas komandām vai investēta līgas vajadzībām, kas būtu administrēšanai, mārketinga aktivitātēm vai tās attīstībai. Tiesa, nākamajā gadā spēlētājs šo iemaksu atgūst, vienlaikus maksājot jaunu, izrietot no tekošā līguma.
Starp citu, šobrīd “escrow” likme ir 10%, taču līgas vadības kabinetos netiek izslēgts, ka to varētu dubultot līdz 20%, vismaz uz laiku, kamēr līga finansiāli atgūstas no pandēmijas radītajiem zaudējumiem.
Turklāt, spēlētāji maksā arī NBAPA (spēlētāju arodbiedrība) komisijas, komisijas aģentiem (Jaņa aģents saņems 4% no visa līguma summas), pensiju iemaksas, kā arī citus maksājumus. Un, protams, iedzīvotāju ienākumu nodokli. Neaprēķinot līdz absolūtai precizitātei, spēlētājiem “uz rokas” parasti paliek 40% (tiem, kas spēlē to štatu pilsētu komandās, kur IIN likme ir augstāka, it īpaši Kalifornijā) līdz 55% (kā piemēram, Teksasa un Florida, kur IIN neiekasē) no kopējās līguma summas. Tad padomājiet, cik labā “maizē” ticis Kristaps Porziņģis, kurš ar Dalasas “Mavericks”, kas bāzejas Teksasas štatā, noslēdza līgumu uz pieciem gadiem par 158 miljoniem…
Cik no 228 miljoniem Adetokunbo saņems reāli, aprēķināt ir grūti. Vadoties pēc aptuvenām aplēsēm, tie varētu būt no 90 līdz 110 miljoniem. Viņa grāmatvede noteikti nepateiks precīzāk. Nedrīkst arī aizmirst, ka superzvaigznes gūst no ienākumus ne tikai no darbībām uz basketbola laukuma, bet arī sponsorēšanas līgumiem, kas nereti ir pat ienesīgāki. Un Jannim tādu netrūkst – vienošanās ar “Nike”, “HULU”, “2K” un “Disney” ir ienesīgākās.
Vai “Bucks” šis līgums būs veiksmīgs?
Saprotams, ka visus riskus nav iespējams prognozēt, tāpēc NBA noteikusi, ka “super-max” līguma vērtība ir 35% no kopējā algu griestu apmēra.
Ja pieņemam, ka Jannis pārstāj progresēt un paliek kaut šī brīža līmenī (divas secīgas MVP balvas runā pašas par sevi), skaidrs, ka “Bucks” ir nodrošinājusies, ka tuvākos trīs, četrus gadus tā būs konkurētspējīga un cīnīsies par iekļūšanu finālā. Un kā nu ne, ja tev sastāvā ir līgas vērtīgākais spēlētājs? Vienlaikus var runāt par to, ka, ja reiz “Bucks” augstākā vadība izšķīrās par soli maksāt tik daudz grieķim, tad tā noteikti ir ieinteresēta pārkāpt arī algu griestus un maksāt greznības nodokli (luxury tax).
Skaidrs, ka Jannis ir laikmetīgs talants. Tāda kalibra spēlētāji kā viņš līgā katru sezonu neienāk, varbūt reizi desmit, 20 vai vairāk gados. Tāpēc, skatoties no „Bucks” organizācijas puses, līgums ir perfekts!
Maza tirgus lielā uzvara?
Zināms, ka līgas superzvaigznes, izmēģinot brīvo aģentu tirgu, vai pieņemot lēmumu mainīt komandas, nevadās tikai pēc sportiskajiem principiem. Bet arī tirgus lielumu, lai pelnītu vairāk no reklāmām, gan dzīves līmeni, pilsētas “šikumu”, u.t.t. Tāpēc vairākus gadu desmitus ir novērojama situācija, kad lielās zvaigznes vai nu paliek vienībā, kurā tika draftētas, teju visu karjeru, vai pēc ceturtā, piektā vai sestā gada, tuvojoties savam “pīķim”, vēlas izmēģināt un dzīvot lielākos “dīķos”.
Vai Jaņa noturēšana Milvokī ir mazo tirgu lielā uzvara? Par lielu to nenosauksi, drīzāk – par mazo uzvaru. Jā, Adetokunbo nepameta provinci un nedevās uz Holivudu, Ņurjoku vai Kanādu. Tomēr jāpatur prātā, ka mūsdienu NBA zvaigznes diktē savu gribu pat veidos, kādos tie pat īsti nav atļauti. Izplatītākais no tiem – pieprasīt maiņas darījumu. Tādos brīžos ķīlnieka lomā ir visi. Gan spēlētājs, kurš it kā nosaka toni, paziņodams, ka vēlas doties prom, gan klubs. Jo kluba vadība var ieņemt principiālu nostāju un aizmainīt spēlētāju, kur tai ienāk prātā. Vienlaikus, kad publiskajā telpā ir nonākusi informācija, ka kāda zvaigzne vēlas pamest komandu, tas būtiski samazina viņa maiņas vērtību.
Un tieši šādu piemēru dēļ “Bucks” jauno laulību ar Adetokunbo nevar saukt par lielo uzvaru. Ja vadība aizvien nespēs ap divkārtējo MVP uzbrūvēt īstu, nevis iedomātu titula pretendenti, grieķa neapmierinātība tikai pieaugs. Un redzam, ka ar to jau ir bijusi pieredze ne tik senā pagātnē, taisnību sakot, pat svaigā. Runa ir par situāciju, kad “Bucks” bija tuvu darījumam, lai sastāvā iegūtu serbu Bogdanu Bogdanoviču, kurš simpatizēja Jannim, tomēr beigās darījums nojuka. Tas zvaigznei nepatika. Redzot, ka līgā ir vairāki piemēri, kad superzvaigznes pieprasa maiņu, Milvoki organizācijai jābūt modrai 24/7.
Pagaidām Adetokunbo liktais paraksts uz “super-max” līguma garantē vien to, ka viņš “Bucks” rindās spēlēs vismaz vēl vienu sezonu (jo noteikumi paredz, ka pirmajā “super-max” gadā spēlētāju aizmanīt nevar). Jāskatās, kādi būs komandas sportiskie sasniegumi, jo pagaidām pēdējie “play-off” turnīri tiek sagaidīti ar lielām cerībām, kas mutējas skābā sarūgtinājumā. Jannis nebija tālu, lai pamestu Milvoki, bet tagad, visticamāk, viņiem dota vēl viena iespēja. Taisnības labad jāsaka, daudz kas būs atkarīgs arī no paša grieķa. Jo tieši viņš nereti “pazūd” visizšķirīgākajos brīžos…
