Šajā ziemā, paviesojoties Liepājā, uz sarunu aicināju HK “Liepāja” dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Andreju Žukovu, kurš pastāstīja par Liepājas Sporta spēļu skolas attīstību un Liepājas hokeja kluba ilgtermiņa mērķiem Latvijas virslīgā.
Liepājas Sporta spēļu skola ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde, kas īsteno programmas tādos sporta veidos kā hokejs, basketbols, volejbols un vieglatlētika. Vēl divi populāri sporta veidi – futbols un florbols – ir nodalīti no Sporta spēļu skolas un darbojas atsevišķi. Skolas galvenais mērķis ir nodrošināt vidi, kurā katram bērnam ir iespēja būt aktīvam un veselam, lietderīgi pavadot brīvo laiku un pilnveidojot sevi un savus talantus. Kā galvenie uzdevumi tiek noteikta piemērota treniņu procesa organizācija drošā un sakārtotā vidē, popularizēt sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī pakāpeniska bērnu un jauniešu virzīšana augstu sasniegumu sportā.
“Mums ir vairāki sporta veidi zem Liepājas Sporta spēļu skolas. Ja runājam par hokeju, tad esam izveidojuši piramīdu, un mums ir veiksmīga sadarbība ar sporta skolu,” saka HK “Liepāja” priekšsēdētājs Žukovs. “Bērnus sporta skolā trenē mūsu pieredzējušie treneri, kuri paši spēlē Liepājas klubā. Infrastruktūra pilsētā mums ir ļoti laba,” norāda kluba pārstāvis, sakot, ka sporta skolā hokeja sekcijā ir aptuveni 250 audzēkņu, bet klubs treneriem apmaksājot arī seminārus un kursus, tikmēr dalības nauda no vecākiem par treniņiem, salīdzinot ar hokeja skolām un klubiem Rīgā, ir simboliska – nedaudz virs 30 eiro mēnesī. Žukovs teic, ka viņam nav statistika, cik bērnu trenējas citos sporta veidos, taču ar kvantitāti ir apmierināts.
Lielu artavu hokejam dod arī Liepājas dome, kura dotē bērnu treniņus un tieši pateicoties domes atbalstam vecāki nav spiesti atdot pēdējo naudu par bērnu nodarbībām. Tāpat sporta skola palīdz ar inventāru, pirmajos treniņos bērnus nodrošinot ar slidām, nūjām un ķiverēm, solot nodrošināt apgūt un izkopt slidotprasmi, attīstīt vispārējo fizisko un psiholoģisko sagatavotību, aizvadot treniņus drošā un sakārtotā vidē profesionālu treneru vadībā, kā arī iespēju piedalīties turnīros, sacensībās un nometnēs. Kluba pārstāvis uzsver, ka visu iesaistīto pušu darbs ir panākt, lai bērni nāktu trenēties hokejā.
Tikmēr kluba mājas lapā teikts, ka sporta skolu audzēkņi var saņemt nodarbību maksas atvieglojumus 30 %, 50 % un 70 % apmērā. Maksas atvieglojumi piešķirami trīs vai vairāk bērnu ģimenēm, savukārt no līdzfinansējuma atbrīvoti audzēkņi ar invaliditāti, bērni no audžuģimenēm vai aizbildnības, jaunieši no trūcīgām vai mažnodrošinātām ģimenēm vai no Latvijas sporta veidu federācijas apstiprinātā izlašu dalībnieku un kandidātu saraksta, sākot no U14 (14 gadu vecuma).
Starp audzēkņiem ir arī daudzi lietuvieši, kuri jau vairākus gadus brauc uz Liepāju, un viņus var atrast ne tikai sporta skolas sarakstos, bet arī Liepājas galvenajā komandā. Šāda prakse jau bija senajos “Liepājas Metalurgs” laikos, kad komandā parādījās vairāki Lietuvas hokejisti, bet šī gada sastāvā tādu ir trīs – nesen kluba rindās debitējušais vārtsargs Laurinas Ļubis, aizsargs Pauļus Rumševičus un uzbrucējs Marks Kaļeiņikovs.
“Lietuvieši šeit skaitās kā savējie, un daudzi bērni ir no netālu esošās Klaipēdas. Nesen klubam pievienojās vārtsargs Ļubis, tāpat drīzumā laukumā atgriezīsies Kaļeiņikovs. Klaipēdā populārs ir basketbols, bet šīs pilsētas bērnu komandas vienmēr piedalījušās mūsu rīkotajos turnīros. Tie, kuriem ir iespēja, nereti izvēlas trenēties Liepājā, bet vēlāk pārcelties, piemēram, uz Somiju. Tā ir vienmēr bijis, ka stiprāko pulkā ir lielākas iespējas izaugt un izsisties,” saka Žukovs.
Kluba rindās pēdējos gados atgriezušies vairāki bijušie liepājnieki vai spēlētāji, kuriem ar Liepājas hokeju saskare bija “Metalurga” laikos. Pēc vairākām sezonām Francijas augstākajā līgā mājās atbrauca Talsos dzimušais, bet Liepājā spēlēt sākušais uzbrucējs Arturs Mickevičs, kurš trīs gadus bija Lionā, bet pēdējā sezonā “Gap” klubā. Par rezultativitāti sūdzēties viņš nevar – Lionas sastāvā Mickevičs bija viens no komandas līderiem, sakrājot attiecīgi 47, 36 un 29 punktus katrā no sezonām. Liepājas rindās 16 aizvadītajos mačos viņam 7+8, bet viennozīmīgi, ka hokejists savu spēli var uzlabot, uz ko cer arī kluba vadība.
Par nosacīto liepājnieku sevi var dēvēt 33 gadus vecais vārtsargs Māris Jučers, kurš dzimis netālu esošajā Priekulē. Jučers Liepājai pievienojās pērn pēc vairākām sezonām Kazahstānā, Polijā, Francijā un Austrijā. Jučera pieraksts Liepājā pirmo reizi notika 2007. gadā, kad viņš spēlēja zem “Liepājas Metalurgs” karoga. No Skotijas Liepājā šosezon atgriezās komandas līderis Egils Kalns, kurš 2016. gadā palīdzēja klubam izcīnīt Latvijas čempiontitulu, bet pēc vairākām sezonām Zviedrijā mājās atbraucis cits uzbrucējs Linards Mazurs-Mago. Kopā ar Bruno Zabi, Klāvu Plānicu, Mārtiņu Gipteru, Artūru Saliju, Mārtiņu Oskaru Freimani un citiem, kuri Liepājā bijuši iepriekš vai spēlē šeit ilgāku laiku, klubs vismaz uz papīra izskatās finālsērijas cienīgs.
Novembra sākumā klubam pievienojās bijušais Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs. Uzbrucējs Egils Kalns intervijā “sportapils.com”norādīja, ka šis kluba vadības lēmums viņam bija negaidīts, taču komandai nācis par labu. “Komandai šāds vadības lēmums nāca negaidīti, vismaz man noteikti. Varbūt kāds cits no spēlētājiem iepriekš zināja par Sējēja piesaisti, taču man šādas informācijas nebija. Mūs nostādīja fakta priekšā, bet tajā pašā laikā viņa pievienošanās klubam deva spēlētājiem jaunas emocijas. Visi centās sevi pierādīt. Izmainījās treniņprocess, treniņi kļuva kvalitatīvāki, varēja manīt, ka Sējējam ir pieredze trenera darbā – vinš pats ir spēlējis augstā līmenī, kā arī uzkrājis pieredzi, vadot dažāda līmeņa komandas,” intervijā izteicās uzbrucējs.
Tikmēr Žukovs norāda, ka idejas autors meklējams slavenā Mihaila Vasiļonoka personā, kurš ir HK “Liepāja” prezidents. “Iniciatīva piesaistīt klubam Normundu Sējēju nāca no Vasiļonoka puses. Mums vajadzēja jaunu galveno treneri, jo ar līdzšinējo komandas vadītāju Gunti Pujātu bija vienošanās, ka viņš sezonu sāks galvenā trenera amatā, taču vēlāk skatīsimies kā viņam veiksies. Pieņēmām lēmumu, ka komandai tomēr nepieciešams pieredzējušāks un jaudīgāks galvenais treneris, bet Pujāts paliks kā asistents. Tāpat ar spēlētājem strādā Kārlis Liepiņš, kurš atbild par fizisko sagatavotību, kā arī Reinis Repšs, kurš trenē vārtsargus. Savukārt, runājot par Vasiļonoku, jāteic, ka mēs esam pateicīgi, ka viņš ir mūsu klubā. Viņam joprojām deg acis, viņs visu laiku ir hallē, un kluba attīstībā ieguldījis lielu darbu,” piebilst Žukovs.
Savukārt, ieskicējot sastāva aprises, kluba valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šogad komandā vairāki spēlētāji iedzīvojušies nopietnos savainojumos, un viņu atgriešanās laukumā varētu notikt janvāra otrajā pusē. Tikmēr lietuviešu vārsarga piesaisti viņš skaidro sekojoši: “Ļubis pie mums jau spēlēja agrāk un Vasiļonoks viņu ļoti labi zināja. Jāteic, ka mūsu rezerves vārtsargiem meistarība ir nedaudz zemāka. Redzējām, ka citi klubi pastiprinās, līdz ar to arī mums nācās veikt sastāva korekcijas. Mēs nevaram paļauties, ka Māris Jučers spēs pilnībā vienatnē nospēlēt līdz sezonas beigām, tāpēc tika pieņemts lēmums par vēl viena vārtsarga piesaisti, kuram ir lielāka pieredze nekā Mārcim Gluzdam un Kristam Kristoferam Bergmanim.” Kā pozitīvu piemēru Žukovs min arī 20 gadus veco uzbrucēju Raivo Freidenfeldu, kurš tika atzīts par virslīgas septembra labāko spēlētāju, sakot, ka spēlētājiem no Jaunatnes Attīstības hokeja līgas ir iespēja iekļūt lielajā komandā un šis ir spilgts piemērs, kā vietējie audzēkņi vairāku gadu garumā cauri sporta skolai nokļūst lielajā komandā. Tāpat kluba pārstāvis norāda, ka klubā norit kvalitatīvs treniņprocess. “Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka savus audzēkņus gaidām atpakaļ un viņiem ir priekšroka šeit. Liepājā ir labi apstākļi un lielisks treniņprocess. Mēs esam viens no virslīgas klubiem, kuram treniņprocess notiek profesionālā līmenī. Ledus treniņus aizvadām katru dienu, tāpat aicinām ciemos arī citus trenerus – pie mums bija bijušais Latvijas valstsvienības galvenais treneris Leonīds Beresņevs un slovāku speciālists Juliuss Šuplers, kuri dalījās ar savu pieredzi. Tāpat jāmin Liepājas olimpiskais centrs, kurš spēlētājiem nodrošina labus apstākļus,” akcentē Žukovs.
Kluba vadībai mērķis ir čempiontituls, taču daudz būtiskāk ir ilgtermiņā sekmēt jauno spēlētāju izaugsmi un viņu dalību dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs. “Izcīnīt zelta medaļas ir mūsu mērķis katru gadu, tomēr lielāku uzsvaru liekam uz sporta skolas piramīdas sekmīgu attīstību, lai bērni nāktu un nodarbotos ar sportu, nevis sēdētu telefonos. Mēs esam priecīgi, ka mūsu audzēkņi var pārstāvēt Latvijas izlasi dažādos līmeņos un vecuma grupās. Arī šogad mūsu hokejisti uzaicināti uz U-20 izlases treniņnometni. Svarīgi, lai bērni saņemtu ne tikai skolas izglītību un apmācību, bet arī caur sportu pilnveidotos kā personības.”