Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) noticis tas, ko daudzi gaidīja, bet līdz galam neticēja – Hjūstonas “Rockets” piepildīja līgas superzvaigznes Džeimsa Hārdena vēlmi tikt aizmainītam un tas notika iespaidīgā veidā, kad četru komandu darījumā viņš nonāca Bruklinas “Nets”, kur priekšā gaida divi tāda paša kalibra spēlētāji Kevina Duranta un Kairija Ērvinga personās. Un neiztika arī bez latvieša līdzdalības, jo viena no maiņas figūrām, tiesa gan, ne galvenā, bija Rodions Kurucs, kurš savā trešajā sezonā pasaules spēcīgākajā līgā nu pārcēlies uz saulaino Teksasas štatu.
Maiņas detaļas – Hārdens no “Rockets” pārceļas uz “Nets”, kas savukārt uz Indiānas “Pacers” aizsūta Karisu Levertu, “Pacers” šķiras no Viktora Oladipo, kurš līdztekus Kurucam un Dante Eksumam no Klīvlendas “Cavaliers” pievienojas “Rockets” un komandai bonusā nāk tiesības kontrolēt astoņas nākotnes drafta izvēles, bet “Cavaliers” saņem Džaretu Alenu un Torīnu Prinsu no “Nets”.
Kas interesanti, NBA kopumā pabijuši septiņi latvieši, no kuriem tie, kuri bijuši draftēti, aizmainīti (vai tiesības uz viņiem) ir bijuši visi. 2011. gadā jau drafta naktī “Pacers” līdzās ar Kavai Lenardu uz Sanantonio “Spurs” aizsūtīja tiesības arī uz Dāvi Bertānu, bet pagājušajā sezonā “Spurs” Dāvi iemainīja Vašingtonas “Wizards”. 2013. gadā Andris Biedriņš no Goldensteitas “Warriors” pārcēlās uz Jūtas “Jazz”, tad divus gadus vēlāk tiesības uz Jāni Timmu Memfisas “Grizzlies” atdeva Orlando “Magic”. Jāatzīmē, ka Timma nevienu maču NBA nav aizvadījis, bet toreiz, kā ziņoja vairāki Ziemeļamerikas mediji, tas darīts ar mērķi, lai radītu labvēlīgāku augsni Kristapa Porziņģa potenciālajai iegūšanai caur draftu, kas gan praksē nerealizējās. Starp citu, uz to brīdi abiem bija viens aģents, kurš pārstāvēja viņu intereses NBA, Endijs Millers.
Kā nākamais latvietis kādā no NBA darījumiem sarakstā ir Anžejs Pasečņiks, kuru 2017. gada drafta pirmajā kārtā ar 25. kārtas numuru izvēlējās “Magic”, kas uzreiz viņu aizsūtīja uz Filadelfijas “76ers”. Komanda gan 2019. gada vasarā no tiesībām uz latvieti atteicās un NBA viņš debitēja pievienojoties kā brīvais aģents “Wizards”.
Un, protams, Rodions Kurucs “blockbuster trade” ietvaros pirms pāris dienām. Un par viņu arī turpinājumā.
Kurucs pēc pārsteidzošas debijas sezonas, kur izpelnījās uzaicinājumu uz jauno talantu maču Zvaigžņu spēles nedēļas nogales ietvaros, turpinājumā nav spējis demonstrēt tikpat veiksmīgu sniegumu. Ja skatāmies “tīri” statistiski, tad Kuruca rādītāji virzījušies lejupejošā ģeometriskajā progresijā:
- Debija – 63 spēles (46 starta pieciniekā), vidēji 20,5 minūtes, 8,5 punkti un 3,9 atlēkušas bumbas
- “Sophmore” sezona – 47 spēles (deviņas starta pieciniekā), vidēji 14,6 minūtes, 4,6 punkti un 2,9 atlēkušas bumbas
- Šobrīd – piecas spēles no komandas aizvadītajām 13, vidēji 3,2 minūtes, 0,6 punkti un 0,6 atlēkušas bumbas
Saistībā ar Kurucu ir arī interesants stāsts, kā “Nets” ģenerālmenedžeris Šons Markss meta acis uz talantīgo latvieti. Kurucs tobrīd (2017./2018.g. sezona) pārstāvēja Eiropas grandu “Barcelona”, bet pie teikšanas pirmajā komandā netika, vairāk savas prasmes oficiālos mačos atrādot Spānijas trešajā līgā. Tāpēc Markss, kurš atceras latvieti jau no 2016. gada U16 Eiropas čempionāta Rīgā, kur Latvijai izcīnīts sudrabs un Kurucs bija komandas līderis, bija devies uz Spāniju, lai Eirolīgas mača ietvaros novērtētu viņa prasmes klātienē. Tolaik portāls “netsdaily.com”, atsaucoties uz vairākiem Spānijā bāzētiem medijiem, vēstīja, ka Kurucs speciāli tika izsaukts uz šo spēli, lai Markss klātienē varētu novērtēt viņa sniegumu. Klīda arī runas, ka Markss vienojies ar “Barcelona” vadību, lai Kurucu uzlaiž laukumā, tādējādi viņš varētu novērtēt kā latvietis izskatās uz Eirolīgas spēlētāju fona un sev atvēlētajās pāris minūtēs Kurucs esot atstājis patīkamu iespaidu. Marksa doma bija skaidra – spožs talants, kuru vēl jānoslīpē.
Vasarā sekoja drafts, kurā “Nets” latvieti izvēlējās otrajā kārtā (40. nr.) un vairāki eksperti nekautrējās norādīt, ka Kurucs varētu būt drafta “ķēriens”, ja skatās kategorijās starp visiem, kuri tika izvēlēti otrajā raundā. Un debijas sezona tiešām lika tā domāt, jo Kurucs uzreiz NBA kluba sistēmā nonāca “avansā”. Būsim atklāti, viņam tā arī nebija izdevies sevi pieteikt pieaugušo konkurencē “pat” Eiropā. Kāpēc “pat”? Jo Ziemeļamerikā tas ir “pat Eiropa”.
Mediji steidza izcelt, cik prasmīgs ĢM ir Markss, jo komanda, nevienam negaidot, demonstrēja labu basketbolu, iekļūstot “play-off”, bet Kuruca sniegums nepalika nenovērtēts. Kā nekā, puisis bija stabils lomas spēlētājs, kurš 70% aizvadīto spēļu sāka starta pieciniekā.
Nākamā vasara sūtīja trauksmes signālus, jo latvietis bija iekūlies nepatīkamā tiesvedībā, kurā bijusī dzīvesbiedre apsūdzēja viņu fiziska spēka pielietošanā, bet ASV tāda veida lietas ir īpaši īpašas. Nevar zināt, cik lielu iespaidu tas atstāja uz viņa sniegumu laukumā, bet skaitļi runāja paši par sevi – neveiksmīgs sezonas sākums un arī turpinājumā atgūties neizdevās. Un, protams, arī Duranta un Ērvinga pievienošanās skaidri norādīja, ka līdzšinējais uzņemtais kurss, kurā dominē plaša sastāva rotācija un katra spēlētāja labāko īpašību izmantošana, tiks ievērojami mainīts, balstoties uz divu superzvaigžņu spējām (pirmajā sezonā gan vienas). Bet iespējas “aizķerties” bija. Neizmantoja.
Bet ne jau viss atkarīgs tikai no Kuruca, it īpaši šajā sezonā, kad pēc gada pauzes laukumā atgriezies Durants. Ilūzijas, ņemot kā pastiprinošu apstākli aizvadīto sezonu, ka Kurucs varētu tikt kaut pie tāda paša spēles laika kā savā otrajā sezonā, nebija lielas, un bija skaidrs, ka jaunais “Nets” galvenais treneris Stīvs Nešs vismaz pagaidām ar latvieti kā lielu palīgu nerēķinās. Un jāteic, ka neba tikai Durants ir galvenais iemesls, jo komandas sastāvs ir pietiekami “dziļš”.
Zīmīgi, ka pirms sezonas ietekmīgā Ziemeļamerikas medija ESPN apskatnieki Kurucam savā ziņā ticēja kā vismaz “trešo rindu” džekam, jo prognozēja, ka laukumā tiks pavadītas aptuveni 18 minūtes un gūti 7,6 punkti. Redzot, cik skarba bijusi realitāte, rodas jautājums – no kurienes tik optimistiskas prognozes?
Un kādu spēles laiku var prognozēt Hjūstonā, ja pieņemam, ka Kurucu “Rockets” galvenais treneris Stīvens Sailass redz trešā/ceturtā numura pozīcijā? Iespējas ir viennozīmīgi labākas. Ne par velti Hjūstonas ĢM maiņā paprasīja arī “piemest klāt” Kurucu. Turpinot par konkurentiem, tad stabilu vietu ieņēmis un lielisku sniegumu demonstrē Kristiāns Vuds – 33 minūtēs 22,6 punkti. Tiesa, viņš pavada diezgan daudz spēles laika arī pildot centra funkcijas, bet jāatceras, ka ieskrējies vēl nav Demarkuss Kazinss, kas nozīmē, ka, ja tas notiek, Vudss visu laiku spēlēs pa ceturto.
Liels spēles laiks ir veterānam Pī Džejam Takeram (31 minūte), kurš var spēlēt abās uzbrucēju pozīcijās. Tāpat par vietu zem saules būs jācīnās ar rūkiju Džeišonu Teitu (vidēji 24 minūtes un 7,9 punkti), ierindā vēl ir ar kovid saslimušais Daniels Hauss, kurš pie labas veselības izpelnās 30+ minūtes ik maču.
Ja nebūvējam nepamatotas gaismas pilis, tad arī šobrīd Kuruca perspektīvas neizskatās tik spožas, kā īstenam basketbola līdzjutējam no Latvijas gribētos. Jā, var apelēt pie tā, ka Hjūstonai ir tāds stabils 4. numura spēlētājs Vudsa izskatā (ja piepildās Kazinsa “atdzimšana”), bet šo pozīciju pēdējos gados spēj “nosegt” arī nepiekāpīgais Takers. Savukārt trešie numuri komandā ir pa pilnam… Papildus jāizceļ arī fakts, ka, neskatoties uz Hārdena aizmainīšanu, “Rockets” nav tūlītēji nav nodevusies sastāva atjaunināšanai vai pārbūvei, ko gan darīs tuvākajos gados, jo ieguvusi kontroli uz četrām nākotnes drafta izvēlēm, un aizvien ar kāru aci lūkojas “play-off” virzienā, no kuras zonas komandu šobrīd šķir pāris uzvaru tiesa. Tas nozīmē, ka eksperimentu nebūs un pienesums būs jādod uzreiz. Labā ziņa – veiksmīgu apstākļu sakritībā, proti, sevi pierādot, Rodions var predentēt uz “heavy minutes”, jo iederās trenera redzējumā – spēlētājiem jāprot spēlēt vairākās pozīcijās un pielāgoties situācijai. Kurucs to var.
Vai tas ir ievērības cienīgs fakts vai nē, lai spriež katrs pats, bet, lapojot respektablāko Ziemeļamerikas mediju pārdomas par mega-maiņu, Kuruca vārds netiek pieminēts teju vispār. Vien atzīmei un kā fakta konstatācijai. Maz kur ir atrodama analīze un atsevišķi veltītas pāris rindiņas par Kuruca potenciālo lomu jaunajā komandā. Parasti tik jaunu spēlētāju sakarā (22, februāra sākumā paliks 23) gan izsakās aktīvāk, proti, no sērijas “šeit viņam būs iespēja sevi parādīt”, “viņš vēl ir jauns un vērtējams kā labs ieguvums nākotnē”, u.t.t. Tāda veida retorika dzirdama reti.
Viena no iespējām par sevi atgādināt ne tikai treniņos, bet arī laukumā, var rasties Covid-19 uzliesmojuma gadījumā, ar nosacījumu, ka pats šo drazu nesaķer, vai citu traumas. Nevajadzētu arī sēt pārlieku lielu pesimismu, jo savas kvalitātes Kurucam ir un arī Hjūstonā viņš noteikti tiks pie savas iespējas. Cits jautājums, kā viņš to izmantos, jo gan pērn, gan šogad ar to gājis nav pietiekami labi, bet pirmajā sezonā viņam vēl tas tika piedots.
Labā ziņa Kurucam, kas noteikti viņa prātu nenodarbina, jo mērķis ir viens – basketbola spēlēšana un sevis apliecināšana pie pasaules “lielajiem” – ir finansiālais ieguvums. Nē, tas nav oficiāls algas pielikums, bet faktisks. Šobrīd Kurucam ir spēkā līgums par nepilniem 1,8 miljoniem USD dolāru par sezonu, kurus viņš iepriekš saņēma vadoties pēc Ņujorkas štata jurisdikcijas, savukārt Teksasas štatā nodokļu politika ir krietni maigāka, jo tur netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kā saka, katrā notikumā vienmēr ir kāda zelta maliņa.
Tāpat jāizsaka arī neglaimojošs viedoklis, kas principā balstās uz faktiem – Kurucs pieaugušo konkurencē sevi labi apliecinājis ir tikai vienu sezonu – debijā NBA. Gan iepriekš Eiropā, gan pērn Bruklinā viņa vieta tomēr vienmēr bijusi tālākajā soliņa galā. Protams, var norādīt uz to, ka ne nemaz tik daudz latviešu kādā Eiropas grandā nav bijuši, un arī NBA, tomēr Kurucs jau no bērna kājas starptautiskā mērogā ir uzlūkots kā pasaules līmeņa talants. Un atslēgas vārds ir “talants”. 22 gadu vecumā, protams, nevienu nedrīkst “norakstīt” un to arī nedarīsim. Lūkosimies ar piesardzību nākotnē, kas ir neskaidra arī pašam Kurucam, jo gaidāmajā vasarā viņa liktenis nebūs paša ziņā – “Rockets” būs “team option” un tieši viņi izlems, vai latvietim piešķirt līgumu vēl uz sezonu vai viņa aģentam būs karsta vasara, mēģinot viņu piedāvāt citiem NBA klubiem.