Latvijas basketbola vīriešu izlase 20. februārī šokējoši zaudēja Bulgārijai un netika uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Šokējoši? Jo tika taču runāts, ka esam lieli favorīti. Netikām uz finālturnīru, jo vienā vakarā pret Bulgāriju nepaveicās. Nepaveicās? Skatāmies turnīra tabulā, redzam, ka rezultātu noteica veselas sešas spēles, no kurām Latvija uzvarēja vienā. Nepaveicās piecas reizes, jo ļaunā FIBA izpurgājusi izlašu sistēmu, tāpēc tagad novērojami tādi absurdi, ka basketbola lielvalstis Lietuva un Latvija spiestas mocīties par tikšanu uz finālturnīru. Bet – uz brītiņu palieciet kopā ar mani – ja nu tomēr Latvija patiesībā nemaz nav basketbola lielvalsts?
Zaimojošs jautājums, it sevišķi, ja vēlamies cienīt pašu izlases spēlētāju un vietējā basketbola vadības uzstādītos mērķus. Matemātika principā vienkārša, ņemam Porziņģi, saskaitām savus NBA spēlētājus (3-4), saskaitām savus Eirolīgas spēlētājus (4-6) un sanāk sastāvs, ar kuru varam tēmēt uz medaļām lielākajos turnīros. Tas viss tika darīts jau 2016. gadā. 2017. gada Eiropas čempionātā “varam tēmēt” pamazām pārtapa uz “Bagatskim jāuzņemas atbildība par palikšanu piektajā vietā”, bet vēlāk tas pārtapa jau uz “stabila medaļu pretendente jebkurā lielajā turnīrā”.
Porziņģis izlases līderis, kopā ar Dāvi Bertānu un Jāni Timmu, tāpat arī Rodions Kurucs no NBA, no Eirolīgas Jānis Strēlnieks kā saspēles vadītājs, Rolands Šmits un Anžejs Pasečņiks vai nu pamainīt Porziņģi vai pat duetā ar viņu. Te vēl Žagars tūlīt būs NBA draftā, mums ir arī vairāki citi leģionāri pieklājīgos Eiropas klubos (Lomažs, Artūrs Kurucs, Meiers, Jakovičs un vēl). Viss mums izklausās labi un lieliski, un augstākie mērķi pašiem sportistiem patiešām ir jāizvirza un jātēmē, cik vien augstu var.
Viss kļūst citādi brīdī, kad tēmēšana pamazām pārvērtusies par pieprasīšanu. Porziņģis ir ļoti augsta līmeņa NBA spēlētājs, par to šaubu nav. Nešaubīgi “Top10” Eiropas spēlētājs NBA, droši vien pat “Top5” eiropietis. Bet nu šeit attiecīgi loģiski secināms, ka tātad četrām citām Eiropas izlasēm ir kaut kas līdzīgs – Grieķijai Adetokunbo, Slovēnijai Dončičs, Serbijai Jokičs, Francijai Gobērs, Lietuvai Sabonis, tai pašai Somijai ir Markanens… Un šeit runa tikai par Eiropas valstīm.
Uz kādiem citiem argumentiem Latvija varētu apgalvot, ka ir labāka medaļu pretendente nekā šīs valstis (plus vēl Itālija, Spānija, Vācija, Horvātija, Turcija… ak, šis saraksts patiesībā ir tik garš…)? Latvijai sezonas sākumā bija četri NBA spēlētāji. Izcils mūsu basketbola novērtējums, ar ko mums noteikti jālepojas. Taču tikpat ir Spānijai un Horvātijai, par vienu mazāk ir Lietuvai un Turcijai, kamēr Francijai veseli deviņi, Vācijai seši, Serbijai seši. Eirolīgas spēlētāji? Nesmīdināsim pārējos – fakts ir tāds, ka Latvijai šobrīd ir tikpat daudz regulāri Eirolīgā spēlējošu basketbolistu kā Spānijai vispār klubu.
Par klubu skaitu runājot, nu nevar paslēpties no tā, ka Latvijas augstākajā līgā, kas tagad vispār savienota ar Igaunijas čempionātu, spēlē tikai seši klubi. Seši. Tas principā ir klubu skaits, kādu basketbola lielvalstis sūta uz Eirokausiem. Tajā pašā Bulgārijā, ko pēc zaudējuma par zemnieku izlasi dēvējām, vietējā čempionātā ir deviņas komandas, divas no tām spēlē Eirokausos. Kad Grieķijas izlase atbrauca ar sastāvu tikai no vietējā čempionāta klubiem, izskanēja viedokļi, ka te jau lieta darīta. Grieķijas čempionāts tagad kļuvis par zemu mērauklu Latvijas basketbolam? Varētu padomāt, ka mūsu leģionārus tur citu pēc cita aicina, bet mūsējie vienkārši nebrauc. Kurā pieklājīga līmeņa Eiropas klubā šobrīd ir Latvijas basketbolists kā komandas līderis? Hmm… Freimanis un Bērziņš ir trešais un ceturtais rezultatīvākais Polijas “Zielona Gora” rindās, varam klusi ierunāties.
Bet varbūt labāk tomēr paklusēt un pie reizes arī cerības par Eiropas čempionāta medaļām atstāt klusas. Nolaižamies uz zemes un tur konstatējam, ka Latvija nav pratusi kvalificēties ne PK2019, ne “EuroBasket 2022”. Jā, FIBA izlašu kalendāra jaunā sistēma Latvijai nav nākusi par labu, un tajā ir vairāki trūkumi, un jā, objektīvi arī Latvijas izlases otrajam sastāvam vajadzēja prast pieveikt Bulgāriju. FIBA rangā Latvija ir 27. vietā, kamēr Bulgārija 49. vietā, tieši virs Igaunijas. FIBA ranga izmantošana gan ir vēl viens atgādinājums par plašāku mērogu – 27. vieta pasaulē īsti neliecina, ka objektīvi jāņem PK un EČ medaļas. Tieši tāpat kā LBS neveiksmīgi atspēlējās iepriekšējā nedēļā publicētais bravūrīgais pirmsspēles video, mums pašiem tagad sāpīgi atspēlējas pašu izveidotās cerības, ka Porziņģis aizvedīs līdz medaļu mačiem, tāpēc arī ļoti nepatīkamā netikšana uz Eiropas čempionātu liekas vēl jo melnāka nekā tā varbūt patiesībā ir.