Aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās viena no pēdējā laikā gaidītākajām cīņām UFC (“Ultimate Fighting Championship”) ietvaros – triloģija īrs Konors Makgregors pret ASV pārstāvi Dastinu Porjē. Abiem tā bija trešā tikšanās oktagonā, uzvaras iepriekš dalot uz pusēm. Tiesa, Makgregors līdz šīm vienīgo reizi to paveica 2014. gadā, savukārt Porjē vēl pavisam nesen jeb gada sākumā.
Fani un eksperti nesagaidīja, ko vēlējās, jo cīņa tika pārtraukta priekšlaicīgi un ne ar kārtīgu nokautu. Makgregors neveiksmīgi savainoja potīti (salauza to, skats bija briesmīgs), kas noteikti nebija veids kādā bija jānoslēdzas šai triloģijai. Pēc ārsta lēmuma Makgregors vairs nevarēja turpināt cīņu, un uzvara ar tehnisko nokautu tika piešķirta Porjē, savukārt Konors uz nestuvēm pameta izpārdoto “T-Mobile” arēnu un tika nogādāts slimnīcā. Zīmīgi, ka pirms cīņas īrs apsolīja, ka šāds liktenis sagaida tieši viņa oponentu.
“Karma ir kā spogulis. Tas ir sports. Laiku pa laikam šādas lietas notiek. Jūs visi mani izsvilpāt, bet varat nobučot manu pakaļu – esmu pieveicis Konoru,” uzreiz pēc cīņas oktagona intervijā paziņoja Porjē, kamēr Makgregoram nebija miera. Viņš veltīja asus vārdus savam sāncensim, neskatoties uz to, ka sēdēja uz zemes: “Nekas nav beidzies. Tava sieva bija manos DM (direct messages – red.). Ko teiksi par to? Tev paveicās. Es tevi nogalināšu!”
Daudziem, pirmkārt, rodas jautājums – ja reiz Konors savainojās, kāpēc cīņa noslēdzās ar tehnisko nokautu (TKO) par labu Dastinam? Arī ar lauzto kāju Konors atkārtoja: “Es nezaudēju, to apturēja ārsts.” Bet TKO tiek pasludināts trīs gadījumos:
Cīņu aptur tiesnesis. Tas notiek, kad viens no cīkstoņiem ilgstoši pietiekami neaizsargājas vai dara to pasīvi, kā rezultātā iejaucas tiesnesis un cīņu aptur. Tas tiek darīts, lai praktiski zaudējušam sportistam netiktu nodarīts pārāk liels fiziskais kaitējums.
Cīņu aptur ārsts. Cīkstoni no dueļa atsauc ārsts, pēc tam, kad viņš ir veicis medicīnisko apskati vai nu starp raundu pārtraukumā vai brīdī, kad tiesnesis īslaicīgi ir apturējis cīņu un izsaucis ārstu no stūra. Ja ārsts konstatē traumas, kas var nopietni kaitēt sportista veselībai vai pat dzīvībai, viņš cīņu aptur.
Cīņu aptur sekundants. Kad no kāda cīkstoņa stūra sekundants izmet oktagonā baltu dvieli, tas kalpo kā padošanās zīme un tiesnesis cīņu pārtrauc. Parasti tas notiek, ja sekundanti redz pārlieku lielu pasivitāti no sevis pārstāvētā sportista.
Nepamet sajūta, ka noteikumus, kuri saistīti ar cīņas pārtraukšanu traumu dēļ, varētu uzlabot. Proti, ja traumu gūst pretinieka darbības rezultātā – precīzs bloks, salauž žokli vai degunu vai rada kādu citu traumu, tad tas ir TKO. Ja cīkstonis pats, veicot neveiksmīgas kustības, gūst traumu, un tad ārsts pieņem lēmumu, tad to neskaita par TKO. Bet UFC ir nežēlīgs un tādi ir arī tā noteikumi.
Tomēr tas nemaina faktu, ka Makgregors arī pirmajā cīņas raundā izskatījās nevarīgs uz Porjē fona. Tā uzskata gan eksperti, gan tiesneši, kuri savos pierakstos uzvaru raundā pārliecinoši atdeva amerikānim. Neskatoties uz to, UFC prezidents Dana Vaits pēc cīņas izteicās: “Viņiem noteikti jāaizvada arī ceturtā cīņa. Šis nebija veids kā noslēgt šo triloģiju. Nedomāju, ka viņu starpā viss ir beidzies.”
Vaitu var saprast – Konors aizvien spēj piesaistīt skatītājus, kas konvertējas naudā. Viņš ir piedalījies septiņos no deviņiem ienesīgākajiem “pay per view” pasākumiem. Kurš gan gribēs no savas “zelta olas” atteikties? Pat neskatoties uz to, ka viņš acīmredzami nav vairs tas Konors, kurš pirms četriem gadiem… Varbūt tikai mutes plātīšanas ziņā un arī – šoreiz viņš vairākas reizes pārkāpa robežas. Kas šķita dīvaini, jo pirms otrās cīņas ar Porjē abi uzvedās teju kā draugi. Bet tad Konoram “aizvērās”…
Jau pirms cīņas Vaits paziņoja, ka tās uzvarētājs cīnīsies par čempiona jostu vieglajā svarā ar brazīlieti Čārlzu Oliveiru. Porjē tagad ir obligātais pretendents, savukārt Vaits jau šobrīd reklamē abu ceturto cīņu un sacījis, ka Makgregors ātrākais oktagonā atgriezīsies 2022. gadā. Protams, ja vispār atgriezīsies. Ja viņš tomēr atkal cīnīsies, tādējādi var izveidoties ļoti aizraujoša situācija.
Porjē uzvar Oliveiru un iegūst jostu, bet viņam jācīnās ar Makgregoru ceturto reizi. Porjē to noteikti būtu gatavs darīt, jo ir pārliecināts, ka Konors viņu vairs nespēj uzveikt. Uz spēles būtu likta čempiona josta, Makgregora atgriešanās ringā un “pay per view” kārtējais rekords. UFC un Vaits tādu iespēju nopelnīt nelaidīs garām. Arī Porjē, kurš sevi sauc par “prize fighter” un jau iepriekš titula cīņas vietā izvēlējās noslēgt triloģiju ar Makgregoru, zinot, ka iespēju cīnīties par jostu viņš iegūs jebkurā gadījumā, ja uzveiks Konoru. Kas par šo visu liecina? Vaita uzvedība. Nevienā brīdī preses konferencē viņš neizcēla Porjē lielisko sniegumu (vismaz pietiekamā līmenī pēc daudzu domām) pirmajā raundā, kā arī neizteicās, ka Konoram būtu jāmeklē cits pretinieks un šis “karš” ir beidzies. Skaidri un gaiši Vaits demonstrēja, ka viņu interesē tikai šo abu cīkstoņu ceturtais duelis un viņš no Konora izspiedīs visu sulu, ko pagaidām vēl var.
Ja piepildās šāds scenārijs, tas nebūtu pirmais precedents UFC vēsturē, kad divas cīņas pēc kārtas zaudējis cīkstonis tiek pie titula cīņas. Pagājušā gada martā pie šādas iespējas pret Israelu Adesanju tika Džoels Romero. Lai arī viņš bija zaudējis Robertam Vitakeram un Paolam Koštam, UFC tas netraucēja tieši Romeru pasniegt kā lielāko konkurentu Adesanjam. Adesanja cīņas laikā īpaši neriskēja un pārliecinoši pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma uzvarēja, bet Vaits bija spiests atzīt, ka tā bijusi viena no neinteresantākajām titula cīņām UFC vēsturē.
Tāpat notika “UFC 251”, kad par vakanto pirmā vieglā svara čempiona statusu cīnījās Makgregora savulaik demoralizētais brazīlietis Hosē Aldo ar krievu Petru Janu. Aldo tika šī iespēja dota vien tāpēc, ka viņam MMA aprindās ir vēl “vārds”. Kaut gan rezultāti pēc zaudējuma Konoram ir vāji. Un tādi tie bija pēdējos divos dueļos, kad sākumā viņš piekāpās Aleksam Volkanovskim, tad nomainīja svara kategoriju, kur debitēja ar zaudējumu Marlonam Morajesam. Morajesa duelis ar Janu būtu bijis daudz loģiskāks, tomēr ASV auditorijai tā būtu ļoti nesaistāma cīņa, tāpēc Vaits to “uzdāvināja” Aldo. Rezultātā Jans viņu uzveica piektajā raundā ar TKO un Krievijai “piedzima” otrais čempions UFC aiz Habiba Nurmagomedova.
Tā kā piemēri ir un teorētiski ceturtā cīņa ar Porjē Makgregoram varētu būt zelta vērtē – var cīnīties par jostu, revanšēties, atgūt vārdu un atjaunot lielos translāciju apjomus un viņš atkal būtu slavas zenītā. Tomēr, skatoties abu pēdējās cīņas pirmo raundu, optimisms neraisījās. Loģiski, ka pats Konors gan bija citās domās un teica, ka bija gatavs otrajā raundā nu tik parādīt. Tādās pašās domās ir arī viņa treneris, bet jāsaprot ir viens – atšķirībā no visiem saviem konkurentiem Konors pēdējos gados nav kļuvis labāks nevienā cīņas elementā. Var runāt par viņa spēcīgo kreiso āķi, kuru visi zina, taču, ja pēdējās četrās cīņās ir trīs zaudējumi, tad ir jāapdomājas.
No otras puses – Makgregors ir zaudējis “pīķī” esošajam Habibam un divreiz Porjē, kas uzskatāmi kā top1 un top2 attiecīgajā brīdī, turklāt Makgregors oktagonā kāpis pēc lielām pauzēm. Taču MMA tas tā nestrādā kā boksā – ir jābūt aktīvam un jācīnās vismaz divas, trīs reizes gadā. Tad var runāt par rezultātiem. Kā vienā no intervijām izteicās Nurmagomedovs: “Šajā sporta veidā tu nedrīksti ilgi nebūt aktīvs. Tu nedrīksti kārtīgi trenēties tikai pāris mēnešus pirms cīņas. Tev tas ir jādara katru dienu, jo pretī vienmēr būs izsalkuši lauvas, kas būrī tevi ir gatavi nogalināt. Konoram viss ir beidzies. Neredzu, ka kādreiz vēl viņš spēs būs virsotnē. Protams, viņš var pārdot cīņas, bet tas arī viss. Nevienu no top5 puišiem viņš vairs nespēj uzveikt.”
Ja piepildās scenārijs, ka Porjē iegūst jostu un pēc tam to aizstāv pret Makgregoru, tā tiešām īram būs pēdējā iespēja atgūt savu spozmi. Ja nē, viņš var mierīgi pamest šo nišu. Daudzi uzskata, ka viņam tas būtu jādara jau šobrīd, ņemot vērā potītes lūzumu. Vairāki eksperti un aktīvie cīkstoņi paspējuši izteikties, ka diez vai pēc tādas traumas viņš spēs ar to pašu kāju sist, kā to varēja agrāk. Makgregors gan ir citās domās un pēdējā video veltījumā no rehabilitācijas centra viņš sacīja: “Tās nebūs dienas, nedēļas, bet gan mēneši, kamēr es atgūšos. Es iešu soli pa solim un būšu atpakaļ. Ticiet man!”
Tagad visiem atliek gaidīt divas lietas – vai Porjē iegūs titulu un vai Makgregors vēl kādreiz kāps oktagonā.