Blogs

Girgensons izvēlas palikt “Sabres”. Vai tas bija pareizais lēmums?

Latvijai pirmo reizi kopš 2010. gada varēja būt Nacionālās hokeja līgas brīvais aģents, kurš pats izvēlas pārcelties uz citu komandu, tomēr Zemgus Girgensons nolēma apstākļus sev apkārt nemainīt. Nepilnas 24 stundas pirms tirgus atvēršanās viņš noslēdza trīs gadu un 6,6 miljonu līgumu ar Bufalo “Sabres”. Vai tas bija pareizais lēmums no uzbrucēja un kluba puses? Vai “Sabres” izdosies Girgensona līguma termiņā beidzot kvalificēties Stenlija kausa izcīņai?

Girgensons – saistās ar zaudējumiem…

Pagājušajā sezonā Bufalo “Sabres” ceturto maiņu visnotaļ stabili veidoja kreisās malas uzbrucējs Zemgus Girgensons, centrs Jūhans Lāšons un labās malas uzbrucējs Kails Okposo. Virknējums, kas prata spēlēt aizsardzībā un mazākumā, dot komandai enerģiju un tikt galā ar sāncenšu vadošajiem spēkiem. Pienesumu uzbrukumā no viņiem negaidīja. Vismaz – nevajadzēja gaidīt. Tā nav viņu vieta un loma.

“Sabres” aizvadīja cerīgu, tomēr skumju sezonu, devīto gadu pēc kārtas nekvalificējoties Stenlija kausa izcīņai. Nevienai NHL komandai sērija nav garāka. Gan cerīgu, gan skumju iespējams paskaidrot vienā teikumā. Trīs punktus priekšā esošā Monreālas “Canadiens” varēja piedalīties spēlēs pēc sezonas atsākšanas un pārsteidzoši izslēdza Pitsburgas “Penguins”. Ja “Sabres” būtu uzvarējusi savstarpējo dueli pret “Canadiens”, tad atrastos augstāk un varētu spēkoties “play-in” raundā. Tā vietā – deviņi gadi…

Neapmierināto līdzjutēju kritikas šaltis vēlās arī pār Girgensonu. Tomēr velti – viņš ar 12 vārtiem bija “Sabres” piektais labākais snaiperis. Iemetot tikai par divām ripām mazāk nekā deviņus miljonus pelnošais Džefs Skiners. Tikmēr Girgensona alga pagājušajā sezonā bija 1,6 miljoni…

Girgensons tika kritizēts tādēļ, ka ir viens no ilglaicīgākajiem “Sabres” spēlētājiem. Patīk tas vai nē, bet komandas faniem viņa vārds saistās ar zaudējumiem. Kopš latvieša ierašanās Bufalo aizvadījusi 561 spēli, uzvarot tikai 200. Pārfrāzējot – izdevies uzvarēt tikai 35,6% maču. Nule aizvadītajā sezonā priekšpēdējā vietā palika Rūdolfa Balcera pārstāvētā Otavas “Senators”, kas uzvarēja 35,2% maču.

Taču – “Senators” būvēja sastāvu ar domām par zaudēšanu, mēģinot iegūt augstākas drafta izvēles, lai turpinātu komandas pārbūvi. Savukārt “Sabres” mērķis bijis iekļūt izslēgšanas spēlēs. Ar pirmo numuru draftēts Rasmuss Dalīns, ar otro – Džeks Aikels un Sems Reinhārts. Ar Skineru parakstīts 72 miljonu, ar Okposo – 42 miljonu līgums. Bet komanda turpina zaudēt.

Vai tiešām pie tā ir vainīgs Girgensons? Nē. Ceturtās maiņas uzbrucēji neizšķir to, iekļūst komanda Stenlija kausa izcīņā vai neiekļūst. Viņi var mazliet palīdzēt vai mazliet patraucēt. Girgensons palīdzēja – ne tikai ar 12 vārtiem un 19 punktiem, bet arī ar vērtīgu lomu mazākumā un aizsardzībā. “Sabres” galvenā problēma slēpjas kur citur.

FOTO: SCANPIX/AFP

Komandai ir izcils pirmās maiņas centrs – par Džeka Aikela iegūšanu daudzas jo daudzas komandas varētu tikai sapņot. Iespējams, pēc gada vairs nebūs jāsapņo… Izskanēja runas, ka Aikels pieprasījis aizmainīšanu no Bufalo, tomēr uzbrucēja aģents to noliedza. Ar piebildi – ja komanda turpinās rudens ražā novākt zaudējumu pēc zaudējuma, pēc gada situācija būs jāpārskata vēlreiz. Pateicoties Aikelam, pirmā maiņa ir līmenī, taču otrais un trešais virknējums neatbilst NHL standartiem. Tieši šeit meklējama “Sabres” galvenā problēma.

Šajā brīvo aģentu periodā mēģināts problēmu atrisināt. No Minesotas “Wild” iemainot veterānu Ēriku Stālu, bet pretī atdots zviedrs Markuss Jūhansons, un “Wild” organizācija jau izteikusies, ka plāno pieļaut to pašu kļūdu, ko “Sabres” – tā mēģinās Jūhansonu izmantot kā centru, kaut viņš ir malējais uzbrucējs… Kā brīvos aģentus parakstot vēl Teiloru Holu, kurš 2018. gadā bija visas līgas MVP, Kodiju Īkinu un Tobiasu Rīderu. Jādomā, ka Stāls plānots kā otrās, Īkins – kā trešās maiņas centrs.

Hols parakstījis līgumu uz vienu sezonu par astoņiem miljoniem. Viņa akcijas pēdējās sezonas laikā kritušās, tādējādi tikt pie izdevīga ilgtermiņa līguma neizdevās. MVP sezonā Hols sakrāja 93 punktus, nākamajās divās sezonās kopā – 89… Lai gan “Sabres” ģenerālmenedžeris Kevins Adamss paudis, ka cer ar Holu parakstīt arī garāku vienošanos, ir skaidrs – kreisās malas uzbrucējs “Sabres” pievienojies, lai spēlētu vienā maiņā ar Aikelu, savāktu labu statistiku un tad tiktu pie izdevīga septiņu gadu līguma. Kaut kur citur.

Stālam ir jau 35 gadi, un viņa produktivitāte ir kritusies. 76, tad – 52, tad – 47 punkti. Viņš joprojām ir NHL laba līmeņa centrs, tomēr labā komandā Stālu dinastijas pārstāvis (hokeja meku sasnieguši arī viņa brāļi Džordans, Marks un Džereds) spēlētu trešajā maiņā. Tur vieta paredzēta Īkinam. Gaidīt no viņa stabilitāti – tā būtu kļūda.

20128 gadā Īkins kopā ar Lasvegasas “Golden Knights” sasniedza Stenlija kausa finālu un regulārajā čempionātā centrs savāca 27 punktus. Nākamajā sezonā – jau 41 punkts. Taču pagājušajā sezonā Īkins izcēlās ar 15 punktiem, turklāt sezonas vidū nomainīja komandu – viņš tika aizmainīts uz Vinipegas “Jets”. Un gadā pirms pievienošanās Lasvegasai viņš izcēlās ar tikai 12 punktiem.

Tas vismaz ir mēģinājums salāpīt “Sabres” “caurās” otrās un trešās maiņas. Šeit palīdz arī Hola parakstīšana. Pat ja viņš spēlēs pirmajā maiņā. Jo tad iepriekš pirmajā maiņā plānotais malējais uzbrucējs tiek nostumts uz otro maiņu, cits – no otrās uz trešo, vēl cits – no trešās uz ceturto.

Labāk zīle rokā

2018./19. gada sezonā Bufalo “Sabres” trenēja Fils Hauslijs un viņš Zemgum Girgensonam uzticēja ļoti smagus pienākumus. Laukumā atrodoties latvietim, tikai 9,66% iemetienu bija uzbrukuma zonā. Starp visiem NHL uzbrucējiem, kuri sezonas laikā aizvadīja vismaz 200 minūtes, Girgensonam šis rādītājs bija pats zemākais. Tulkojot populārzinātniskā valodā – Hauslijs latvietī redzēja aizsardzības spēlētāju, kuram var uzticēties.

Ja iemetiens tiks zaudēts, viņš atstrādās un neļaus pretiniekiem izveidot momentus. Ja iemetienu izdosies uzvarēt, viņš nogādās ripu līdz pretinieku zonai. Un tad jau laukumā varēs doties spēlētāji, kuri naudu pelna ar ko citu – ar ripu mešanu vārtos.

2019./20. gada sezonā, “Sabres” trenējot Ralfam Krīgeram, Girgensona uzbrukuma zonas iemetienu skaits pieauga līdz 24,89%. Pamatīgi. Pat “Sabres” komandā viņš vairs nebija pirmajā trijniekā. NHL griezumā Girgensons nebija augstākais latvietis – mazāk uzbrukuma zonā sāka Pitsburgas “Penguins” centrs Teodors Bļugers.

Girgensonam uz pleciem tika uzlikta vieglāka nasta un viņš to izmantoja – 12 vārti kļuva par viņa NHL karjeras otro rezultātu, atpaliekot tikai no 15 vārtiem sezonā, kad Teds Nolans nekautrējās Girgensonu izmantot arī kā pirmās maiņas centru. Tomēr Girgensona galvenie plusi slēpjas aizsardzībā. Pretinieku līderu neitralizētājs, kurš sezonā var iemest desmit ripas – vērtīgs hokejists.

Girgensona trīs gadu un 6,6 miljonu līgumu nekādi nedrīkst saukt par neadekvātu. Tomēr latviešu uzbrucēja līgums ir virs prognozētā un ieteicamā, vērtējot situāciju šā brīža tirgū. Jā, šādi spēlētāji NHL tirgū tiek novērtēti. Tomēr māc šaubas, ka brīvo aģentu tirgū Girgensons būtu dabūjis labāku līgumu nekā “Sabres” piedāvāto. Vēl nedēļu pirms kontrakta parakstīšanas no uzbrucēja nometnes nāca signāli, ka notiek gatavošanās sarunām ar citām komandām. Par naudu, par termiņu un par lomu komandā. Pēdējā brīdī notika kursa maiņa.

Parasti spēlētāji, kuri komandā spēlējuši ilgāku laiku un tur jūtas kā mājās, savai vienībai iedod atlaidi. Spilgtākais piemērs ir Stenlija kausa čempione Tampabejas “Lighting” – mazāku līgumu paņēma visi līderi. Jo saprata, ka šeit var uzvarēt. Savukārt “Sabres” gadījumā – ir jāpiemaksā, lai spēlētājs gribētu palikt Bufalo. Tā noticis arī Girgensona gadījumā.

“Sabres” vēlējās paturēt Girgensonu un piedāvāja pat ļoti izdevīgus nosacījumus. Jūhans Lāšons tika palaists uz brīvām kājām un zviedru centrs pārcēlās uz Arizonas “Coyotes”. Parakstot īsāku un mazvērtīgāku līgumu – divi gadi un 2,8 miljoni. Divos gados tikai par 600 tūkstošiem vairāk nekā Girgensons saņems vienā sezonā. Un pats Lāšons izteicies, ka vēlējies palikt “Sabres”. Tomēr – no komandas vadības nav izrādīta nekāda interese.

Kaut jau vairāki priekšroku kā centra uzbrucējam – kas ir svarīgākā pozīcija starp laukuma spēlētājiem, un vislabāk atalgotā no uzbrucējiem – deva tieši Lāšonam, ne Girgensonam. Un 2,2 miljonu alga atbilstošāka būtu tieši centram, ne kreisās malas uzbrucējam ceturtajā maiņā. Tāpēc Girgensona līgums ir lielāks, nekā tika prognozēts. Acīmredzot “Sabres” dabūja samaksāt papildus nodokli par daudzajiem zaudējumiem, ko piedzīvojis Girgensons.

Finansiālā situācija NHL nav no labākajām. Pandēmija atstājusi sekas. Piemēram, Kodijs Īkins no Bufalo “Sabres” saņēma divu gadu līgumu par 2,25 miljoniem sezonā. Centra uzbrucējs, kurš 2018./19. gada sezonā iemeta 22 vārtus. Daudziem spēlētājiem nācies samierināties ar algas samazinājumu. Krievu uzbrucējs Vladislavs Namestņikovs, kurš katru sezonu spēlē 30-40 punktu robežās, pat bijis spiests pieņemt divreiz zemāku algu, kas nākamajās divās sezonās būs zemāka nekā Girgensonam. Latvietim nav pamata sūdzēties par sava līguma apjomu.

Pārliecinošas informācijas par to nav, bet “Sabres”, iespējams, bija vienīgā komanda, kas Girgensonam deva trīs gadu līgumu. Tā ir stabilitāte. Tā ir rēķināšanās ar hokejistu.

Turklāt brīvo aģentu tirgus bija piesātinātāks, nekā sākumā tika gaidīts. Par to tika runāts klusos toņos, jo ticības līdz galam nebija, tomēr scenārijs piepildījās. Vairākas komandas neizteica kvalifikācijas piedāvājumus saviem spēlētājiem, atsakoties no tiesībām uz viņiem.

Negaidīti uz brīvām kājām nonāca Otavas “Senators” rindās 23 vārtus guvušais Entonijs Duklērs. Vēl pirms pusgada šāds scenārijs liktos neticams. “Senators” nevēlējās riskēt ar arbitrāžas tiesu. Un tas nav vienīgais piemērs. Lasvegasas “Golden Knights” neizteica kvalifikācijas piedāvājumu Nikam Kazinsam, Edmontonas “Oilers” uz brīvām kājām palaida Andreasu Atanasiu, jo viņa kvalifikācijas līgums būtu garantēti pārlieku liels. Negaidīti līguma piedāvājumu no Vankūveras “Canucks” nesaņēma labrocis aizsargs Trojs Stečers. Parastos apstākļos šādi spēlētāji nenonāktu brīvo aģentu tirgū.

Gadījumā, ja Girgensons atteiktu Bufalo “Sabres” piedāvājumam un tomēr kļūtu par brīvo aģentu, viņam nāktos saglabāt pacietību. Vai negulētas naktis un neziņa ir tā vērta? Iepriekš komandas rēķinājās ar algu griestu celšanos, tomēr pandēmijas dēļ griesti palikuši iepriekšējā līmenī – 81,5 miljoni. Jautājumu ir trīsreiz vairāk nekā atbilžu. Vispirms tiktu atrisināti sāpīgākie jautājumi, iegūta pilnīga skaidrība, un tikai tad komandas domātu par brīvo aģentu parakstīšanu ceturtajai maiņai. Iespējams, Girgensonam nāktos pagaidīt pāris dienas, pirms viņa priekšā tiek nolikts reāls līgums. Visticamāk, mazāks nekā “Sabres” dotais – gan algas, gan termiņa ziņā.

Girgensons paņēma zīli rokā, dodot priekšroku stabilitātei. Kāpēc gan to nedarīt, ja uz galda tiek nolikts ļoti adekvāts līgums no spēlētāja puses? Ļoti iespējams, neviena cita komanda neiedotu labāku. Jo ir sapnis par Stenlija kausu? Favorītes ceturtajā maiņā paraksta spēlētājus zem miljona vai ņem pašu draftētos hokejistus, kuriem vēl spēkā debitanta līgums. Tur 6,6 miljonus neviens neiedotu. Un paņemt līgumu zem miljona, kad nav nekādas garantijas, ka komandai pat izdosies pietuvoties Stenlija kausam – tā būtu kļūda. Tomēr…

Sekot “Sabres”? Nē, paldies

Arī Bufalo “Sabres” bija viena no komandām, kas pārsteidza, savam spēlētājam neizsakot kvalifikācijas līguma piedāvājumu. Uz brīvām kājām tika palaists Dominiks Kahuns. Uzbrucējs Bufalo nonāca tikai sezonas izskaņā, tiekot iegūts maiņas darījumā no Pitsburgas “Penguins”. Jaunajā komandā vācietis aizvadīja sešas spēles un atzīmējās ar četriem punktiem. Nav slikti. Kahuns sezonu kopumā pabeidza ar 31 punktu, gadu iepriekš viņš iekrāja 37 punktus. Tomēr “Sabres” viņš izrādījās nevajadzīgs.

Bufalo “Sabres” pārsteidza arī NHL draftā. Ar astoto numuru tika izvēlēts kanādiešu uzbrucējs Džeks Kvins, lai gan viņš pat nebija savas junioru komandas rezultatīvākais spēlētājs. Kvinu par 31 punktu apsteidza Marko Rosi, kurš turklāt ir centra uzbrucējs, kamēr Kvins spēlē labajā malā. Trakākais – Rosi joprojām bija pieejams… “Sabres” viņu nedraftēja, un par to visvairāk priecājās Minesotas “Wild”, kas ar devīto numuru izvēlējās… tieši Rosi. Kvins junioru karjeras pirmajos 69 mačos guva 12 vārtus. Sezonā, kas tika aizvadīta vienā maiņā ar Rosi, viņš iemeta 52 ripas.

Zemgus Girgensons tika draftēts 2012. gadā. Tobrīd Bufalo “Sabres” ģenerālmenedžeris bija Dārsijs Regīrs. Viņš amatā atradās 16 gadus. Stabilitāte. Ko nevar teikt par “Sabres” pēdējām sezonām. Girgensons ir parakstījis līgumus ar četriem ģenerālmenedžeriem – Regīru, Timu Mareju, kurš nostrādāja trīs gadus, Džeisonu Boterilu, kura uzticības kredīts arī beidzās pēc trim sezonām, un tagad Kevinu Adamsu, kurš amatā stājās jūnijā un kurš ir kluba īpašniekiem pietuvināta persona.

16 gadus “Sabres” galvenais treneris bija Lindijs Rafs. Viņš atnāca un aizgāja reizē ar Regīru. Girgensons pie viņa uzspēlēt nepaguva, tobrīd kopjot prasmes fārmklubā. Girgensons ir spēlējis pie pieciem galvenajiem treneriem. Rons Rolstons, Teds Nolans, Dens Bailsma, Fils Hauslijs un Ralfs Krīgers… Kā sāc izprast viena domu gājienu, tā jāmācās jau nākamais. Jā, atlaist treneri ir vieglāk nekā visu komandu…

Girgensons pieņēma pareizo lēmumu. Tomēr – nekas neliecina, ka “Sabres” tuvāko gadu laikā varētu būt kaut starp desmit Stenlija kausa pretendentēm.

TITULBILDE: SCANPIX/AFP

Izsaki savu viedokli

Atstāj savu viedokli

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populārie

Augšup