“Penguins”: martā 99% iespēja tikt Stenlija kausā, tagad – vainīgo meklēšana un rūgtas pārdomas

Slavenais Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubs Pitsburgas “Penguins” pirmo reizi kopš 2006. gada ir spiests noskatīties Stenlija kausa izcīņas mačus no malas, turklāt nevar apgalvot, ka klusākas un skaļākas runas par pašreizējā sastāva kodolu nebūtu klīdušas jau iepriekš. Kurā virzienā skatīsies “Penguins” bosi? Šī solās būt ļoti neparasta starpsezona koronavīrusa pandēmijas dēļ, un attiecīgi gan lielāka iespēja haosa laikos lieki neriskēt, gan lielāka iespēja izmantot iespēju samaisīt kārtis un izdalīt tās no jauna.

Pitsburgas “Penguins” šī bija ļoti smaga sezona arī tās pirmajā pusē. Pēc kritikas par ātro izstāšanos no 2019. gada Stenlija kausa izcīņas sekoja vairākas traumas, kas turpināja vajāt komandu praktiski visa gada garumā. Galu galā, tikai latviešu uzbrucējs Teodors Bļugers un zviedru aizsargs Markuss Petešons neizlaida nevienu Pitsburgas spēli. Jevgeņijs Malkins nespēlēja 14 mačos, Sidnijs Krosbijs izlaida gandrīz pusi sezonas (28 spēles), ilgi malā bija arī Džeiks Gincels (20 spēles).

Taču Pitsburga prata savākt 40 uzvaras un ieņemt stabilu vietu izslēgšanas spēļu zonā. Brīdī, kad NHL sezonu nācās pārtraukt koronavīrusa pandēmijas dēļ, “Penguins” bija piecus punktus priekšā Elvja Merzļikina pārstāvētajai  Kolumbusas “Blue Jackets”, kas atradās devītajā vietā konferencē. Statistika un nākamo spēļu prognozes liecināja, ka “Penguins” ir 99% liela iespēja tikt Stenlija kausa izcīņā. Tikmēr tās pretiniece pārspēlēs Monreālas “Canadiens” bija gandrīz uz viena pakāpiena ar Bufalo “Sabres”, un tam vajadzētu izteikt visu par šīs komandas izredzēm uz iekļūšanu “play-off” (analītiskās prognozes liecināja par tikai 0.01% iespēju tikt izslēgšanas spēlēs). Taču tagad Stenlija kausā spēlē Monreāla, nevis Pitsburga, un lai par pasaules čempioni hokejā kļūst Havaju salas, ja Pitsburgas kluba bosi neuzdod jautājumu, kāpēc tā?

Protams, var sūdzēties par to, ka NHL vadība nolēma par Pitsburgai visneizdevīgāko risinājumu spēļu formātam NHL “burbulī” – Pitsburgai vajadzēja spēlēt pārspēlēs, bet tikai vienu vietu augstāk esošajai un trīs punktus vairāk guvušajai Filadelfijai jau sanāca vieta Stenlija kausā. Starpība starp tikšanu “play-off” un sezonas beigām gan daudzkārt bijusi ļoti maza, un nevienu ar to neiežēlināsi.

Protams, var sūdzēties, ka drafta loterijā veiksme ne tikai nestāvēja klāt “Penguins”, bet pilnā sprintā aizskrēja prom. Hokeja apskatnieki Pitsburgā pēc komandas negaidītās izkrišanas norādīja, ka pastāv cerība uzvarēt drafta loterijā un iegūt drafta pirmo numuru, jau parādījās spekulācijas, kā šī gada drafta favorīts Aleksis Lafrenjē varētu doties Sidnija Krosbija pēdās, taču tas viss bija aktuāli tikai pāris dienas. Drafta loterijā “Penguins” ne tikai netika pie pirmā numura, bet gan palika ar pašu pēdējo pieejamo numuru – tikai 15. izvēles tiesībām.

Lai novērtētu, kādēļ “Penguins” ārkārtas apstākļos piedzīvotā neveiksme tiek uztverta tik asi, jānorāda nedaudz plašāks konteksts. Latvijas hokeja līdzjutēji droši vien labi atminas, ka ilgus gadus kā arguments, kāpēc Teodors Bļugers netiek uz NHL, tika piesaukts tas, cik spēcīga ir “Penguins” vienība. Komandā vajadzīgi četri centra uzbrucēji, un nekāda lavīna neizmainīs to, ka divas no šīm četrām vietām aizņem Krosbijs un Malkins. Krosbijs aizveda Pitsburgu līdz Stenlija kausam 2009. gadā, kā arī komandai izdevās triumfēt 2016. un 2017. gadā. Saglabājot sastāvā lielākās zvaigznes, Pitsburga tēmēja uz nākamajiem panākumiem, un tie arī nebija tālu – 2018. gadā Pitsburga ceturtdaļfinālā pret Vašingtonu bija vadībā ar 1-0. Pēc tam sekojušas 13 izslēgšanas spēles, no kurām “Penguins” uzvarējusi tikai divās.

Tieši šī 2-11 bilance arī ir lieta, kas satrauc “Penguins” vadību un kluba līdzjutējus. Krosbija ēra, galu galā, sākās pirms 15 gadiem, un viņš 33 gados vairs nav nekāds jauneklis. Kurā brīdī būs godīgi sākt runāt par to, ka Krosbija ēra tuvojas beigām? Visticamāk, šis jautājums netiks cilāts vēl vismaz pāris gadus. Savukārt 34 gadus vecā Malkina sakarā jautājumi sākās jau iepriekš, jo par maiņas darījumu tika baumots jau iepriekšējā vasarā, un viņa pieticīgais sniegums pārspēlēs šīs runas tikai iedrošinās.

“Tas, kā Malkins spēlēja, gluži vienkārši nav akceptējami,” sezonas noslēguma izvērtējumā raksta Ziemeļamerikas medijs “The Athletic”. “Viņš guva vienu punktu četrās spēlēs, ne reizi neguva vārtus, bija pilnībā neredzams izšķirošajā mačā un vēl nopelnīja nevajadzīgu noraidījumu uzbrukuma zonā.” Runa joprojām ir par spēlētāju, kurš šosezon Pitsburgai palīdzēja ar 74 punktiem 55 regulārās sezonas spēlēs, līdz ar to runāt, ka Malkins ir norakstāms vai tamlīdzīg, īsti nav pamata. Runa ir par to, ka Malkinam iepriekšējās trīs “Penguins” izslēgšanas spēļu sērijās ir septiņi punkti 12 spēlēs, negatīvs lietderības koeficients -10 un Pitsburga ir zaudējusi visās trijās. Malkina situāciju visnotaļ precīzi sasummē “The Athletic” apskatnieka Džoša Joha rakstītais: “Malkins joprojām ir lielisks spēlētājs. Taču viņš iepriekš bija spēlētājs, kurš vienatnē varēja izšķirt “play-off” sērijas likteni. Šo spēlētāju es vairs neredzu.”

Vai Pitsburgas bosi patiešām nopietni apsvērs Malkina aizmainīšanu? Galu galā, viņa līgumā palikuši vairs tikai divi gadi, un grūti iztēloties, ka šajā laikā viņa vērtība pieaugs. Malkina gada alga ir 9.5 miljoni dolāru, kas jebkāda veida darījumu padara ļoti sarežģītu, proti, lai Pitsburga saņemtu pretim atbilstošu vērtību gan kvalitātes, gan cenas ziņā. Taču, ja arī darījums šoruden netiks veikts (pandēmijas dēļ tomēr paredzama krietni lielāka taupība Ziemeļamerikas profesionālajā sportā, kamēr nav skaidrības, kā īsti varēs norisināties nākamā sezona), šis jautājums nekur nepazudīs, un, Malkina līgumam turpinot tuvoties beigām, tas kļūs arvien aktuālāks.

Ieskicējot nākamās sezonas sastāva aprises, Pitsburgas hokeja apskatnieki gan pārsvarā nešaubās, ka Malkins nekur nedosies. Šeit arī jāatzīmē, ka nav īsti šaubu par Bļugera vietu komandā – latviešu centram ir līgums uz nākamo sezonu par 750 tūkstošiem dolāru, kas, piemēram, ir divreiz mazāk nekā “Sabres” maksāja savam ceturtās maiņas uzbrucējam Zemgum Girgensonam. Bļugers sevi ir apliecinājis kā stabilu komandas sastāvdaļu un īsti nav iemesla, kādēļ Pitsburgai vajadzētu viņa vietā meklēt kādu citu. Jo finansiāli izdevīgāk nekas nesanāks. Bļugera sniegums pārspēlēs pret Monreālu tika atzīmēts kā cienījams – “The Athletic” to novērtēja ar atzīmi C+, rakstot, ka viņš nospēlēja labi, iemeta vārtus, nocīnījās aizsardzībā, taču nedeva komandai tādu enerģijas lādiņu, kā to varētu gribēt no ceturtās jeb “enerģijas” maiņas uzbrucēja.

Taču ir vairāki spēlētāji, kuriem vietu sastāvā vairs neparedz – Džastins Šulcs (46 spēlēs 3+9), Niks Bjugstads (13 spēlēs 1+1), veterāns Patriks Marlo (astoņās spēlēs 1+1), Konors Šīrijs (astoņās spēlēs 1+3) un Jūso Rikola (36 spēlēs 1+6). Iespējamu aizmainīšanu paredz komandas veterāniem Krisam Letangam un Patrik Hērnkvistam. Letangs Pitsburgā ir kopš 2006. gada, bet Hērnkvists kopš 2014. gada. Abi spēlēja svarīgu lomu izcīnītajos Stenlija kausos, taču abiem ir pamatīgi līgumi (7.25 miljoni sezonā Letangam, 5.3 miljoni Hērnkvistam) un sniegums vairs nav tāds, kāds bija labākajos gados. Arī šeit nav jāšaubās, ka Pitsburgas kluba vadība uzdod jautājumu, kāpēc “Penguins” līderi pret Monreālu izskatījās tik lēni? Par trenera Salivana darbu tiek uzdoti jautājumi par līderu izmantošanu (Krosbijam un Malkinam tikai vienā sērijas spēlē bija virs 20 minūtēm mačā, kas regulārajā sezonā nebija nekāds retums), kā arī paļaušanos uz veterāniem. Pēc sērijas beigām tika izcelta 33 gadus vecā aizsarga Džeka Džonsona vieta laukumā – viņš kopumā sērijā nospēlēja 33 minūtes, kuru laikā “Penguins” vienādos sastāvos ielaida piecus vārtus (vidēji ik pēc 6.5 minūtēm). Laikā, kad viņš vienādos sastāvos atradās rezervē (98 minūtes), “Penguins” ielaida tikai divus vārtus (vidēji reizi 49 minūtēs).

Pats interesantākais jautājums, par ko tiks lemts jau tuvākajā laikā, gan varētu būt vārtsarga pozīcija. “Penguins” izvēlējās sākt pārspēles ar Metu Mareju vārtos, savu varoni no 2016. un 2017. gada čempiona titulu iegūšanas. Tagad tik tālā atmiņā liekas Mareja negaidītā debitēšana izslēgšanas spēlēs 21 gada vecumā, ar lielisku sniegumu pārņemot pamatvārtsarga pozīciju un aizvedot komandu līdz titulam. Tagad viņš ir sasniedzis teorētiski savas karjeras labākos gadus, taču Pitsburga sāk skatīties citā virzienā. Galvenais treneris Salivans viņam uzticējās šajās pārspēlēs, bet uzticības kredīts netika atdots, un otrs vārtsargs Tristans Džerijs, saņemot savu iespēju nospēlēja daudz labāk. Tagad visi hokeja gudrie var nekļūdīgi apgalvot, ka Mareja likšana vārtos bija kļūda. Skaidrs, ja vien treneriem būtu kāds vienkāršs veids, kā ieskatīties nākotnē, tad šādas kļūdas nenotiktu, taču Džerijam šosezon bija krietni labāka statistika un viņš pat tika iekļauts Visu zvaigžņu spēles sastāvā. Salivans uzticējās pagātnes nopelniem un to tagad nākas nožēlot.

“Pēc titulu izcīnīšanas ar Mareju kaut kas notika, un viņš vairs nav tas vārtsargs, kas bija agrāk. Pat ne tuvu,” raksta Johe. “Man viņu ir cilvēcīgi žēl. Viņš ir pārāk jauns, lai būtu norakstāms, taču šosezon viņš, lai arī nespēlēja briesmīgi, bija acīmredzami zem vidējā līmeņa. Viņam nepieciešama scenārija maiņa un ticu, ka viņš tādu sagaidīs vēl pirms nākamās sezonas sākuma.”

Vai “Penguins”, lielais un bagātais klubs, uz kuru Bļugeram bija jātiecas vairākus gadus, būs gatavs pamatsastāva vārtsarga vietu uzticēt 25 gadus vecajam Džerijam, kurš NHL aizvadījis 62 spēles četru sezonas laikā?  Džerijs šosezon tika pie labas statistikas, uzvarot 20 no 31 spēlēm, vidēji ielaižot 2.43 vārtus un atvairot 92.1% pretinieku metienu, taču vai “Penguins” netēmēs augstāk?

Pirmā kluba vadības reakcija jau sagaidīta – no darba atbrīvoti trīs galvenā trenera asistenti. Pitsburgai bija viens no titulētākajiem treneru kolektīviem līgā, kur salīdzinoši jaunajam galvenajam trenerim Maikam Salivanam palīdzēja izcīnīt divus Stenlija kausus. Viņam asistēja vairāku citu NHL klubu bijušais galvenais treneris Žaks Martēns, Hokeja slavas zālē iekļautais Marks Reki un Krievijas hokeja leģenda Sergejs Gončars. Salivans ir palicis savā vietā, taču viņam nācās trešdienas rītā tikties ar medijiem un ar rūgtu seju komentēt pārējo trīs treneru atlaišanu (formāli – netiek pagarināts līgums). Nav jāšaubās, ka Salivans patiešām ir sarūgtināts par šīm izmaiņām, un nav iemeslu neticēt viņam, ka tas ir kluba augstākās vadības lēmums, neprasot viņa viedokli.

Trenera asistentu aiziešana no komandas ir īpaši interesanta viena iemesla dēļ – Gončara, 46 gadus vecā trenera un 1300 NHL spēles aizvadījušā hokejista, labākais draugs ir neviens cits kā… Jevgeņijs Malkins. Malkins savos pirmajos gados Pitsburgā dzīvoja kopā ar Gončaru, abi spēlēja kopā „Penguins” sastāvā un izcīnīja Stenlija kausu 2009. gadā. Trim treneriem par viņu atlaišanu tika paziņots trešdienas rītā, un šī raksta tapšanas brīdī Malkins vēl nebija publiski reaģējis uz notikušo, bet Pitsburgas hokeja apskatnieki var tikai minēt, cik saprotoši viņš to uztvers. Turklāt, ja Martēna atlaišana tika raksturota kā pārsteidzoša, tad sadarbības neturpināšana ar Gončaru tiek nosaukta par šokējošu, norādot, ka viņš ir ļoti cienīts visā “Penguins” organizācijā un tieši viņa darbs tiek piesaukts kā ļoti vērtīgs vairāku spēlētāju karjeras izaugsmē. Gončara pārziņā bija “Penguins” aizsardzības līnija, ko nevar salīdzināt ar Reki pārziņā esošās vairākuma izspēles izgāšanos sērijā pret Monreālu.

“Mēs izvērtējam mūsu organizācijā notiekošos procesus, jo iepriekšējos gados izslēgšanas spēlēs esam parādījuši vājāku sniegumu nekā gaidīts,” Ziemeļamerikas medijiem komentēja “Penguins” ģenerālmenedžeris Ruterfords. “Mēs vienkārši domājām, ka mums treneru kolektīvā nepieciešama cita dinamika. Mums klubā ir ļoti augsti standarti un vēlamies turpināt cīnīties par Stenlija kausu. Mana vēsts kluba līdzjutējiem – mēs neveicam pārbūvi, mēs izmantosim citus instrumentus.”

FOTO: SCANPIX/AP